2023-11-22 23:06
Valsts kase: nākamgad Latvija plāno aizņemties kopumā apmēram trīs miljardus eiro
Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai.
Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.
Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.
Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.
Valsts kase regulāri veic aizņemšanos finanšu tirgos kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai - valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda plānotajai atmaksai un valsts aizdevumu finansēšanai.
Tostarp šogad 15.novembrī, izcenojot jaunas 5,5 gadu eiroobligācijas 600 miljonu eiro apmērā, Valsts kase pabeidza 2023.gadā plānotos aizņemšanās pasākumus starptautiskajos finanšu tirgos. Tā bija trešā šogad veiktā eiroobligāciju emisija - šogad 17.janvārī starptautiskajos finanšu tirgos tika emitētas piecu gadu eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā, bet 12.jūlijā tika emitētas 10 gadu eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā.
Valsts kase piesaista resursus arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles primāro dīleru sistēmas ietvaros, kā arī emitē krājobligācijas - valsts vērtspapīrus, kurus var iegādāties tikai privātpersonas.
Privātpersonu ieguldījumu apmērs krājobligācijās ir pārsniedzis 235 miljonus eiro, bet apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsolēs piesaistītā finansējuma apmērs 2023.gadā ir pārsniedzis vienu miljardu eiro.
https://jauns.lv/raksts/bizness/584704-v...ardus-eiro
Mja, vai Latvija kļūst trūcīgāka ir būtisks jautājums. Ārējais valsts parāds ir pieaudzis no 35 549 milj. eur (2019 II) līdz 39 950 milj. eur (2023 II) (Latvijas Banka), proti, par 4,4 miljardiem. eur., kas ir aptuveni 1 miljards gadā, tad lēciens uz 3 miljardiem ir gana ievērojams. Un mani tas neapmierina, un es parakstījos par 14 Saeimas atlaišanu.
Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai.
Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.
Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.
Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.
Valsts kase regulāri veic aizņemšanos finanšu tirgos kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai - valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda plānotajai atmaksai un valsts aizdevumu finansēšanai.
Tostarp šogad 15.novembrī, izcenojot jaunas 5,5 gadu eiroobligācijas 600 miljonu eiro apmērā, Valsts kase pabeidza 2023.gadā plānotos aizņemšanās pasākumus starptautiskajos finanšu tirgos. Tā bija trešā šogad veiktā eiroobligāciju emisija - šogad 17.janvārī starptautiskajos finanšu tirgos tika emitētas piecu gadu eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā, bet 12.jūlijā tika emitētas 10 gadu eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā.
Valsts kase piesaista resursus arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles primāro dīleru sistēmas ietvaros, kā arī emitē krājobligācijas - valsts vērtspapīrus, kurus var iegādāties tikai privātpersonas.
Privātpersonu ieguldījumu apmērs krājobligācijās ir pārsniedzis 235 miljonus eiro, bet apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsolēs piesaistītā finansējuma apmērs 2023.gadā ir pārsniedzis vienu miljardu eiro.
https://jauns.lv/raksts/bizness/584704-v...ardus-eiro
Mja, vai Latvija kļūst trūcīgāka ir būtisks jautājums. Ārējais valsts parāds ir pieaudzis no 35 549 milj. eur (2019 II) līdz 39 950 milj. eur (2023 II) (Latvijas Banka), proti, par 4,4 miljardiem. eur., kas ir aptuveni 1 miljards gadā, tad lēciens uz 3 miljardiem ir gana ievērojams. Un mani tas neapmierina, un es parakstījos par 14 Saeimas atlaišanu.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs