1975. gada 8. novembris — sacelšanās uz Padomju jūras kara flotes zemūdens kuģa “Storoževoi”
http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/noderigi...storozevoi
http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/noderigi...storozevoi
Citāts:1975. gada 8. novembris — sacelšanās uz Padomju jūras kara flotes zemūdens kuģa “Storoževoi”Zem svelmainās Spānijas saules putekļu mākonī traucas izkāmējis jātnieks tikpat izkāmējuša zirga mugurā… Tālumā ir vējdzirnavas. Attālums starp jātnieku un vējdzirnavām strauji samazinās. Tūlīt sāksies nevienlīdzīga kauja, kuras rezultāts jau ir paredzams… Dons Alonso Kihano… Šo jātnieku mēs pazīstam kā Donu Kihotu…
- 08.11.2013 20:59
- 97 skatījumi
Valērijs Sabļins piedzima Ļeņingradā 1939.gadā jūras virsnieka, pirmā ranga kapteiņa Mihaila Sabļina ģimenē. Jautājums, ko darīt pēc skolas absolvēšanas, nepastāvēja. Jūrskolas kursants Sabļins ir jau Sabļinu dzimtas ceturtās paaudzes pārstāvis kara flotē. Kursantu vidū Valērijs Sabļins izcēlās ar tiešumu, principialitāti un stingru pārliecību. Skolas valdība nebija sajūsmā par šīm jūrnieka rakstura īpašībām, bet samierinājās ar to, jo līdzīgas rakstura iezīmes jūras virsniekos, bez šaubām, tiek augstu vērtētas. Savā kursā Valērijs bija izteikts līderis, tāpēc nevienam nebija pārsteigums, kad viņš tika ievēlēts komjauniešu komitejā. Vēl mācoties jūrskolā, Sabļins iestājās partijā. Viņu sagaidīja karjera…
Dienestu jaunais oficieris uzsāka Melnajā jūrā. To veica godam, pastāvīgi saņēma pateicības no komandieriem, bet… Amatā viņš netika paaugstināts. Tam pie vainas — jaunā komunista vēstule Hruščovam. Valērijs vēstulē izsaka savas domas par partijas biedru godīgumu un atbilstību, piedāvā izslēgt tos, kas bija saistīti ar represijām, kas parakstīja nošaušanai nolemto cilvēku sa- rakstus… Nevarēja iedomāties jaunais leitnants, ka zem vairākiem sarakstiem ir arī “kukurūzas fana” paraksts… Hruščovs “aizgāja” pensijā. Lēnām viss nokārtojās. Noskaidrojās, pateicoties nopietnai sarunai ar Melnās jūras flotes komandieri… Tad arī pirmo reizi izskanēja frāze: “Velna Dons Kihots!” Valērijs vairs vēstules uz Kremli nerakstīja…
1969. gadā “velna Dons Kihots” iestājās militāri politiskajā akadēmijā, ko teicami absolvēja. Viņa vārds zelta burtiem tika iegravēts akadēmijas marmora plāksnē labāko absolventu sarakstā. Bet tas Valēriju neiepriecināja … Lieta tāda, ka viņš arvien biežāk sāka aizdomāties par to, ka skaisti vārdi par brīvību, vienlīdzību, taisnīgumu, kas regulāri tiek pieminēti nodarbībās, tā arī paliek skaisti vārdi, bet patiesā dzīve ir pārpildīta ar pavisam ko citu: korupciju, valsts ierēdņu augstprātību, netaisnīgu tiesu, izvēles trūkumu vēlēšanās, neglītu valsts politiku, izsekošanu un ar režīmu nesaskaņotu kontroli… Smagas domas…
34 gadus vecā politiskā darbinieka jaunais rīkojums — Ziemeļu flote. Dienesta vieta — zemūdens kuģis “Storoževoi”, amats — komandiera vietnieks politisko jautājumu jomā… Komisārs… Kuģa komanda uzreiz pamanīja, ka viņu “politiskais virsnieks” ir mazliet “dīvains”. Politisko nodarbību laikā runā cilvēku valodā, neizmanto ideoloģiskās frāzes, arī acīs nav redzama dzirkstelīte. Sarunās ar virsniekiem Valērijs nekad neslēpa savas domas par valsti, par tautas lomu tajā, pareizāk, ka tautai nav nekādas lomas… Virsnieki ieklausījās, izteica savas domas, uzticējās… Visi saprata, ka komisāram taisnība… Bija arī līdzīgi domājošie…
1975.gada novembra sākumā komanda saņēma rīkojumu — no Baltijas jūras, kur kuģis atradās remontā, nokļūt līdz Rīgai, lai piedalītos militārajā parādē, kas veltīta kārtējai Oktobra revolūcijas gadadienai…
Neviens nezina, kas lika Valērijam Sabļinam no domām pāriet uz aktīvu darbošanos. Tālāk precīzi uzskaitīsim faktus. 1975. gada 8. novembrī plkst. 19.00 kuģa “Storoževoi” komandiera vietnieks iegāja kapteiņa kajītē un… no iekšas to aizslēdza. Tad trešā ranga kapteinis Sabļins ienāca kuģa radiotelpā un komandai paziņoja: “Kopsapulce uz apakšējā klāja!” Pie klātesošajiem viņš vērsās ar runu. Viņš tieši un skaidri izklāstīja savu lēmumu: iet uz Ļeņingradu un valdībai lūgt iespēju uzstāties televīzijā. “Biedri, noklausieties tekstu, ko mēs plānojam runāt radio un televīzijā! Mūsu mērķis — celt patiesības vārdu… Mūsu tauta jau ir cietusi un joprojām cieš no politiskās beztiesības. Tikai pavisam nedaudziem ir zināms, cik ļaunuma ienes valsts un partijas orgānu brīvprātīgā iejaukšanās Bruņoto spēku un valsts ekonomikas attīstībā, nacionālo jautājumu risināšanā un jaunatnes audzināšanā… Tiek plānots, ka, pirmkārt, pašreizējā valsts iekārta būs pamatīgi “attīrīta”, bet dažās jomās — sagrauta un izmesta vēstures izgāztuvē, jo tā ir dziļi inficēta ar kukuļņemšanu, karjerismu un augstprātīgu attieksmi pret tautu. Otrkārt, izgāztuvē vieta ir arī vēlēšanu sistēmai, kas tautu padara par bezpersonisku pūli. Treškārt, jālikvidē visi apstākļi, kas pilnveido valsts un partiju visspēcību un nekontrolējamību no tautas puses."… Tiem, kas nepiekrita teiktajam, piedāvāja pamest kuģi ar laivu… Matrožu un apakšvirsnieku vidū tādu cilvēku nebija!
Bet… Tādu bija daudz virsnieku un oficieru vidū. Viņiem piedāvāja, korekti piedāvāja, iet uz izolētu telpu. Tie, kuri nepiekrita, tika arestēti. 9.novembra naktī kuģis “Storoževoi” sāka kustību jūras virzienā… Viens no “arestētajiem” mācēja tikt prom no kuģa un par visu ziņoja valdībai. Kad Sabļins to uzzināja, viņš pieņēma lēmumu teikt savu runu tieši no kuģa radio. Nobijies radists paziņojumu translēja tikai speciālos kanālos, ko dzirdēt var tikai militārie. Strādnieki, kam runa bija paredzēta, to arī nekad nedzirdēja. Kuģis “Storoževoi” šķērsoja Irbes jūras šaurumu, lai turpinātu ceļu uz Kronštati un tālāk uz Ļeņingradu. Kuģi pavadīja pierobežas kuteri, kas katru brīdi bija gatavi uzsākt apšaudi pa “nemierniekiem un nodevējiem” (Komandieri parūpējās par to, lai jūrnieki uzzinātu, ka “Storoževoi” dodas uz Šveici!). Sabļins vērsās pie robežsargiem ar skaļu, atklātu tekstu. Rezultātā robežsargu kuteru ekipāžas atteicās uzsākt “Storoževoi” apšaudi. Par incidentu jau tika informēts Brežņevs. Rīkojums: apstādināt vai nogremdēt! Pakaļdzīšanā tika iesaistītas dažas zemūdenes, gaisā pacelts spridzināšanas Aviācijas pulks. Sabļins PSRS Kara flotes komandierim nosūtīja telegrammu: “Storoževoi” nekad nav noniecinājis ne dzimtenes karogu, ne pašu dzimteni, pašlaik dodas uz Ļeņingradu, lai ar televīzijas starpniecību uzrunātu Ļeņingradas un visas valsts strādniekus, ka arī aicinātu piebiedroties valdības un CK pārstāvjus, lai kopā izveidotu programmu, kur tiktu pieprasīta taisnīga sociālās sabiedrības pārformēšana.” Nopietnas lietas… Lidotājiem nodots rīkojums — bombardēt! Tika nomestas bumbas… Dažas trāpīja Sabļina ku- ģim… Desmit matroži, kuri nobijās no bombardēšanas, no aresta atbrīvoja kuģa kapteini. Kapteinis uznāca uz tiltiņa un iešāva Sabļinam kājā... Sacelšanās apspiesta — tika ziņots priekšniecībai.
Lūk, tas arī viss… Tad notika tiesa Sabļinam, kurā viņš apgalvoja, ka nemiera organizētājs ir viņš viens pats, ka viņam nebija sabiedroto… Vēl sodīja tikai vienu matrozi. Trešā ranga kapteinim tika piespriests sods — nošaušana. Lēmums tika izpildīts Maskavā. Lēmumā par soda izpildīšanu bija parakstījušies Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, Ģenerālais prokurors, Brežņevs, Suslovs, Pelše… Visi bija “PAR”… Kā trīsdesmitajos gados…
Sabļina pēdējās vēstulēs ir daži zīmējumi, kuros attēlots Dons Kihots, kas cīnās ar vējdzirnavām… Un citāts: “Mani nodomi vērsti uz labiem mērķiem: darīt visiem labu un nevienam neko sliktu!…”
Andrejs JAKUBOVSKIS