Pašvaldību velēšanas 2025

[LvSnor]

Pašvaldības velēšanas 2025 Rīgā

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a595992/

---

Un kā jau norādīja esošais Rīgas Mērs Vilnis Ķirsis - cīņa notiek starp iespējamām koalīcijām. LPV-ST!-SV/AJ-S  (26,9%) un P+NA+JV (21,40%). Pirmā problēma ir ka ne mazāk kā 7 partijas var tik ievēlētas.

[LvSnor]

Ja jūs nespējat izvēlēties par ko balsot Rīgā, izvēlaties - https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-sar...lstiskums/

Partijas Pašcieņa un apvienības TZV programma
Atjaunotā Rīga
Rīgai jaunu vadību!

Lai Rīga atjaunotu savu Hanzas laiku spožumu un kļūtu par Baltijas metropoli, partija “Pašcieņa” un apvienība “Tauta. Zeme. Valstiskums.” piedāvā 8 punktu programmu “Atjaunotā Rīga”.

1. Rīgas vadība nelietderīgi izlieto nodokļu naudu. Sadārdzināti iepirkumi ir ikdiena. Pārskatīsim esošo izdevumu, iestāžu un uzņēmumu lietderību, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to sadārdzināšanas iemesliem. Jauniem iepirkumiem ieviesīsim prasību izstrādāt līdzekļu izlietojuma sociālekonomisko pamatojumu. Budžeta formēšanā ievērosim hierarhijas principu: vispirms pamatvajadzību apmierināšana, tad attīstības programmas un tikai pēc tam prestiža izdevumi. Atbalstīsim tikai lietderīgus komandējumus, bez līdz šim piekoptā politiskā tūrisma.
Izvērtēsim Rīgai piederošo nekustamo īpašumu (2,1miljardu eiro vērtībā) izmantošanas efektivitāti.

2. Rīga ir vienīgā Baltijas jūras valsts galvaspilsēta bez prāmju satiksmes. Jauna termināla celtniecība un prāmju satiksmes atjaunošana ir būtiska Rīgas ekonomiskās labklājības atjaunošanai reģionā.
Lai Rīgas centru atbrīvotu no sastrēgumiem un Daugavas krastmalu atdotu iedzīvotājiem, nepieciešams Austrumu maģistrāli savienot ar Daugavas pārvadu, bet intensīvo auto kustību gar Vecrīgu novadīt apakšzemes tunelī. Tā kā Rīgas centram apkārt ir dzelzceļš, jāizmanto sliežu ceļš, kura platums sakrīt ar tramvaja sliežu platumu, sabiedriskā transporta tīkla uzlabošanai.
Pagarinot no Pārdaugavas esošo tramvaja līniju līdz lidostai, izveidosim ērtu ātrgaitas tramvaja satiksmi bez nepieciešamības būvēt daudz dārgāko Rail Baltica trasi.

3. Tuvināsim pilsētas pārvaldi iedzīvotājiem. Katram Rīgas rajonam un priekšpilsētai būs savs centrs, ap kuru veidosies pakalpojumu iestādes, tirdzniecības centri, kafejnīcas un zemnieku tirdziņi. No domnieku vidus tiks iecelti atbildīgie par katra Rīgas rajona attīstību, kuri uzklausīs, atbildēs un īstenos dzīvē apkaimju iedzīvotāju iesniegtos priekšlikumus. Priekšlikumi, kurus parakstījuši 500 rajonu iedzīvotāju, tiks skatīti domes vai komiteju sēdēs. Centra un citu priekšpilsētu attīstība jāplāno atšķirīgi no Mežciema vai Purvciema. Būvnoteikumiem vēsturiskajā centrā jābūt atšķirīgiem no priekšpilsētu būvnoteikumiem.
Veicināsim apkaimju iedzīvotāju tuvināšanos un sociālo sadarbību, atbalstot dažādas interešu grupas sākot ar vietējo sporta un galda spēļu turnīriem līdz vietējo mākslinieku izstādēm un priekšnesumiem.

4. Kopš 2020.gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir krities par 26% – līdz 600 tūkstošiem. Rīgas budžeta ienākumi (šobrīd 1,47 miljardi eiro) par 60% ir atkarīgi no rīdzinieku skaita. Ar nekustamā īpašuma nodokļa pazemināšanu panāksim brīvo platību aizpildīšanu. Lai risinātu “tukšo skatlogu”problemātiku Rīgas centrā, ieviesīsim īslaicīgas bezmaksas stāvēšanas principu (15 minūtes) pie pakalpojumu sniegšanas un tirdzniecības vietām.

5. Racionālas ēku un materiālās bāzes apsaimniekošanas rezultātā ietaupītos līdzekļus izlietosim piemaksām skolotājiem. Izglītība ir cilvēki, kuros ir jāiegulda resursi. Ievērojot skolēnu skaita mazināšanos, daļu skolu telpu izmantosim bērnudārzu vajadzībām. Skolas padarīsim par apkaimju sabiedriskajiem centriem, ieskaitot to sporta laukumus un bibliotēkas.
Sporta infrastruktūras pieejamības izlīdzināšanai starp Pārdaugavu un Rīgas centru, atbalstīsim daudzfunkcionāla centra izveidošanu Bišumuižā, kas būs pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti un veicinās sporta tūrisma attīstību pilsētā.

6. Rīgai jākļūst par uzņēmējiem visdraudzīgāko metropoli Baltijā. Izveidosim uzņēmēju konsultatīvo padomi, lai izstrādātu un īstenotu uzņēmējiem labvēlīgu investīciju vidi.
Samazināsim būvniecības projektu izskatīšanas termiņus.
Nebaidīsimies no ražošanas, no atkritumu utilizēšanas (Getliņos vairs nav vietas), no jebkura biznesa veida, kas palīdz rīdziniekiem dzīvot un dod mums ienākumus un darba vietas.

7. Reformēsim pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, nodrošinot, ka uzņēmumu padomēs to locekļus iecels Rīgas Dome uz tās sasaukuma laiku. Tiks decentralizēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, lai paaugstinātu apsaimniekošanas pakalpojumu konkurenci un kvalitāti.

8. Lielāka nozīme tiks piešķirta kopējā Rīgas vizuālā tēla izveidošanai ar daudz nopietnākām prasībām skatlogu, izkārtņu un mazo arhitektūras formu veidošanai.

Kamēr nav par vēlu – laiks atgūt pašcieņu!

[LvSnor]

2025 politiskās aktualitātes:




Pēdējā laikā politiskā piedāvājuma kvalitāte strauji kritas.

[LvSnor]

Ziņu nodaļa Jauns.lv
https://jauns.lv/raksts/zinas/652150-gat...nformaciju

Par to, kur meklēt jaunāko informāciju par vēlēšanām, politisko partiju sarakstus, informāciju par kandidātiem, kā arī vēsturisko vēlēšanu informāciju, stāsta Kristīne Saulīte, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
https://jauns.lv/raksts/zinas/652150-gat...nformaciju
"Ikvienai balsij ir svars. Ja es nepiedalos, tad ar kādām tiesībām pēc tam varu kritizēt? Līdzdalība ir ārkārtīgi svarīga, īpaši šobrīd. Jo ja mēs to neizdarīsim, tad izdarīs kāds cits. Un mēs nekad nevaram būt droši, ka tā izvēle būs tāda, kādu mēs to vēlamies," teic Kristīne Saulīte.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Gatavojamies pašvaldību vēlēšanām: kur meklēt uzticamu informāciju" saturu atbild "Izdevniecība Rīgas Viļņi”.

[LvSnor]

«Dievs augstu, ķeizars tālu, nav, kam sūdzēties.» Kā izvērtusies novadu reforma?
REplay.lv Reģioni Krustpunktā
Šodien, 9:01
Latvijā
Autori: Laura Jansone, "ReTV" žurnāliste, Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta producents)

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās stājās spēkā otrā teritoriālā reforma kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Nozares ministrija un likumdevējs toreiz solīja, ka iedzīvotāju galvenais ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču cilvēki tam neticēja.

Tomēr reformu pavadīja tikai pāris protestu un ātrā tempā apstiprināja jauno Latvijas pašvaldību karti. Pirmās sekas varēja pieredzēt jau pašvaldību vēlēšanās, kurās bija rekordzema aktivitāte – vietējo lēmējvaru noteica tikai trešā daļa jeb 34% no balsstiesīgajiem. Iepriekšējās vēlēšanās par domēm balsoja puse vēlētāju. Pilsonisko apātiju daļēji ietekmēja arī varas attālināšanās no cilvēkiem.
Alūksnes novads. Izaicinājums – pakalpojumu pieejamība attālākajos pagastos
Alūksnes novads savas tagadējās robežas ieguva pirms 16 gadiem, apvienojot Alūksnes pilsētu ar 15 apkārtējiem pagastiem.
Toreiz netrūka diskusiju arī par Apes pievienošanos Alūksnes novadam, saglabājot vēsturiskā Alūksnes rajona robežas. Tomēr tas nenotika, un pirms četriem gadiem Api pievienoja Smiltenes novadam.
Tagad Alūksnes novadā daudz vairāk runā par stabilitāti un iespējām, ko sniedz lielāka un vienota teritorija.
Kā atzīst biedrības "Alūksnes lauku partnerība" vadītāja Santa Harjo-Ozoliņa, viņasprāt, ilgtermiņā ieguvumu ir vairāk, neskatoties uz sākotnējām emocijām. "Es uzskatu, Alūksnes novads vispār ir beidzot piedzīvojis tādu novada izveidi, jo, salipinot kopā teritorijas, tās automātiski nekļūst par vienotu teritoriju. Tas ir fakts – faktiski vajadzīgi ļoti daudz gadu, lai veiktu dažādas izmaiņas un arī sistēmiskas izmaiņas, lai tas novads sāktu funkcionēt kā viens veselums. Mēs tātad esam beidzot līdz tam nonākuši caur ļoti sāpīgām izmaiņām," saka Harjo-Ozoliņa.

Pērn Alūksnes novadā dzīvoja aptuveni 13 000 iedzīvotāji. Viena no lielākajām problēmām novadam, kurš robežojas ar Igauniju un Krieviju, ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem attālākajos novada pagastos. Alūksnes novadā tam rasts savs risinājums.
Kopš 2023. gada katrā pagastā bibliotēkā izveidots klientu apkalpošanas centrs, kur var saņemt gan pašvaldības, gan arī valsts pakalpojumus. Tāpat katrā pagastā uz vietas ir arī saimnieks, kurš atbild par saimnieciskajiem un ceļu uzturēšanas jautājumiem.

Jaunlaicenes pagasts no Alūksnes centra ir aptuveni 20 kilometru attālumā. Šeit bibliotēkas vadītāja Iveta Udrese stāsta, ka vietējie ļaudis pie šīs kārtības jau pieraduši. Esot ļoti daudz iesniegumu pašvaldībai. "Mums ir par īres dzīvokļiem. Pagarināt īres līgumus. Pašvaldības iesniegumi bijuši gan pašvaldības policijai, gan sociālajam dienestam. Visādi ir bijuši. Tagad ir ļoti populāri [jautājumi] par VID (Valsts ieņēmumu dienesta – red.) gada ienākumu deklarācijām. Jautā visu, kas ir ar e-adreses izveidošanu, nāk arī pārbaudīt savas e-adreses, kuri paši vēl neuzdrošinās strādāt ar datoru]," saka Udrese.

Turpat Jaunlaicenē Latvijas Radio satiek arī Diānu Beitiku, kura strādā uzņēmumā "Cewood." Tas ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā. Sieviete ar dzīvi ir apmierināta un, viņasprāt, viss nepieciešamais ir pieejams.

"Īstenībā atšķirību nekādu reāli nejūtu."

Ir bibliotēka, tur var izprintēt, ja vajag dokumentus kaut kādus. Pagastmājā var kaut kādus savus jautājumus risināt. Ja kaut kas interesē vai ko uzzināt. Jā, ir ģimenes ārsta prakse tepat uz vietas priekš šāda maza ciematiņa. Īstenībā tīri neko," norāda Beitika.
Tikmēr no Jaunlaicenes aptuveni 8 kilometrus attālajā Māriņkalnā pie vietējā veikala satiktais Viktors Uropajevs, kurš strādā Jaunlaicenē, par dzīvi novadā saka – kā ir, tā jādzīvo. Ja strādājot, tad varot arī nopelnīt, neesot slikti.

Pagastu pārvalžu reformas rezultātā kādreizējie pagastu pārvaldnieki šo savu darba vietu zaudēja, taču lielākā daļa no viņiem turpina strādāt Alūksnes novada pagastu apvienību pārvaldē, kas atrodas no Alūksnes centra aptuveni 9 kilometrus attālajos Alsviķos. Kādreizējie pagastu pārvaldnieki tagad ieņem vadītājas vietnieka, lietveža, iepirkuma speciālista, īpašuma speciālista, personāla speciālista un ceļu pārraudzības un uzturēšanas dabu organizatora amatus.

Darbu jaunajā struktūrā neturpināja seši kādreizējie pagastu pārvaldnieki, taču vairāki no viņiem aizvien strādā citās Alūksnes novada pašvaldības struktūrās.
Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze stāsta, ka pagastu pārvalžu reformas galvenais mērķis ir bijis strādāt tā, lai iedzīvotājiem pagastos nesamazinātos pakalpojumu pieejamība.
"Mums katrā pagastā strādā pagasta pārvaldes darbinieki. Katrā pagastā mums ir ēku un apsaimniekojamo teritoriju pārzinis, kurš pārvalda saimniecisko darbu pagasta teritorijā. Viņš arī organizē pašvaldības funkciju nodrošināšanu saimniekošanas jomā savā pagastā. Savukārt no finanšu jomas vai no finanšu puses skatoties, mēs varam būt elastīgāki ar līdzekļu novirzīšanu. Varbūt uz kādu mazāku pagastu, kur ir kāda aktuālāka problēma, ko, varbūt atsevišķi esot, šai iestādei būtu lielākas problēmas norealizēt. Mēs redzam kopskatu, arī budžetu," norāda Sniedze.
Savukārt biedrības "Alūksnes novada nevalstisko organizāciju atbalsta centrs" vadītāja Dzintra Zvejniece atzīst, ka
katra pagasta izaugsme turpmāk ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, cik aktīva katrā pagastā būs vietējā kopiena.
"Nu katrā ziņā bija jauki tad, kad pagastā bija tas pagasta pārvaldes vadītājs, protams. Tad, ja vēlējās kādu projektu vai pasākumu, tu devies pie pagasta pārvaldes vadītāja, un tad viss notika. Tagad uz vietas ir palicis tas bibliotekārs vai kultūras darbinieks. Es domāju, ka šobrīd jābūt ļoti spēcīgai kopienai, kādam kopienas līderim. Nav, ko domāt, kā nu bija tur [iepriekš] labi. Ir jādomā uz priekšu, un tur, kur tā kopiena aktivizējas – vai Jaunanna, vai Ilzene, vai Jaunlaicene –, tad lietas notiek," atzīst Zvejniece.

Cēsu novada Vecpiebalga. "Šobrīd ir jādalās ar visiem."

Savukārt Cēsu novads savas robežas ieguva pirms četriem gadiem, apvienojoties 7 vietvarām, tai skaitā pašam Cēsu novadam.
Pērn šajā teritorijā dzīvoja gandrīz 41 000 iedzīvotāju.
2021. gadā Cēsu novada budžets sasniedza gandrīz 84 miljonus eiro.
Šogad vietvara iecerējusi tērēt jau vairāk nekā 126 miljonus eiro.
Nemainīgi lielākā budžeta prioritāte ik gadu ir bijusi izglītība, taču šogad kā būtiska prioritāte izvirzīta Eiropas Savienības fondu apguve, proti, kopumā iecerēts apgūt ap 18 miljoniem eiro.
Vecpiebalgas pagastu apvienībā šogad par gandrīz 900 000 plānots remontēt skolu.
Līdzekļi atvēlēti arī, lai atjaunotu ceļus un ielas, kā arī labiekārtotu slavenos ūdensrožu dīķus Vecpiebalgā.
Salīdzinājumam, vēl pirms reformas Vecpiebalgas novada budžets bija 5,5 miljoni eiro.
Vecpiebalgas iedzīvotāji pirms reformas pauda bažas, ka apvienojoties mazākās kopienas zaudēs savas pašnoteikšanās iespējas un lielajā novadā vairs netiks pietiekami sadzirdētas. To, ka tā patiešām ir noticis, uzskata biedrības "Vecpiebalga savējiem" valdes locekle Linda Ķaukule.
"Tagad ir jāpierāda.. vai tas pats līdzdalības budžets, kur vēl ar balsu skaitīšanu tev ir jācīnās par šo naudu.
Un arī tādās citās jomās, kur varbūt pat bez [lielā] finansējuma mēs vairs nevaram. Šobrīd ir jādalās ar visiem," viņa saka.
Tikmēr pie Vecpiebalgas pagasta centrā esošā veikala Latvijas Radio satiek mājražotājus, kuri šeit tirgo pašu gatavoto produkciju. Atis Gavars cep Vecpiebalgas maizi. Viņš par novadu reformu izsakās ļoti skeptiski.
"Reku, pašvaldības māja tukša. Kam iet, kam neiet prasīt. Ja pie Rozenberga jāpiesakās, kaut kādā rindā tad jāpiesakās.
Te varēja iet pagastā parunāties, bet tagad vairs nevaru.
Jūs zināt, es pavisam godīgi teikšu – man tā sāpīgi. Kamēr bija mums te uz vietas pašvaldība, viņi mazlietiņ pat lepojās, ka mēs kā mājražotāji kaut ko te darām. Tagad jaunā pašvaldība mums uzreiz lika maksāt par tirdzniecības vietu. Es nezinu, ja es pats savā mājā ražoju un vēl jāmaksā par šito laukumu, tas kaut kā nav smuki. Tos mazos ceļus varēja arī biežāk greiderēt. Vasaras laikā tā trepe kā ir, tā ir. Nav galīgi uz labo pusi gājis nekas. Labākajā gadījumā palicis tajā pašā līmenī, kā ir bijis. Tā kaut kā," teic Gavars.
Dienvidkurzemes novads. Nomalē dzīvojošie jūtoties vēl tālāk no visa
Dienvidkurzemes un Augšdaugavas novadi bija divi no jauna Latvijas kartē ieviestie pašvaldību nosaukumi.
Dienvidkurzemes novadu ap Liepāju izveidoja no 8 līdzšinējiem novadiem kādreizējā Liepājas rajona teritorijā.
Tajā ir 31 pagasts un pilsētas, dzīvo ap 33 000 cilvēku, teritorijas ziņā tas ir lielākais novads valstī ar administratīvo centru Grobiņā.
No novada tālākajām vietām līdz domes namam ar mašīnu ceļā jāpavada stunda laika.
Vai nav tā, ka vara ir ļoti tāla palikusi, tam piekrīt pensionāru pāris – Brigita un Aleksejs. "Nu, tas jau, protams, tā ir. Eh!
Vispār – šinī stūrī, ja pašam nav transporta, tu esi atgriezts no pasaules.
Līdz domei 70 kilometru. Autobuss veselu diennakti iepriekš ir Liepājā jāpiesaka, lai atbrauktu šeit, uz robežu. Bet līdz robežai ir vēl trīs kilometri kājām līdz pieturai," tā saka Brigita.

Abus pensionārus Latvijas Radio sastop daļēji pamestas sešu dzīvokļu mājas pagalmā Rucavas pagastā netālu no Lietuvas robežas. Jautāta par attiecībām ar vietējo varu, Brigita teic: "Tikai tad, kad vajag naudiņu savākt... Dzīvoklis mums ir privatizēts, bet māja ir pašvaldības. Durvis jāmaina, citi dzīvokļi tukši – visi nomiruši vai aizbraukuši."

Par ko balsos vēlēšanās? Brigita vēl neesot vēl interesējusies, kas ir sarakstos. Jautāta, kas šajos četros gados mainījies – viņa attrauc, ka nekas.
Vai bija labāk, kad bija Rucavas novada dome?

"Nu, vismaz bija tuvāk. Tagad ir tā – Dievs augstu, ķeizars tālu, nav, kam sūdzēties!" saka pensionāre.
15 kilometru attālajā Rucavas domes namā gan vēl daži pašvaldības darbinieki ir sasniedzami – sociālā darbiniece, kasiere maksājumu veikšanai, dzimtsarakstu speciāliste, pa retam arī pagasta pārvaldniece, kas visus četrus gadus pilda arī blakus esošā Nīcas pagasta pārvaldnieka pienākumus, bet tagad startē vēlēšanās no varas partijas saraksta. Visus pašvaldības un valsts pakalpojumus pustukšajā domes namā piedāvā vienotā klientu centra speciāliste Ilze Feodosova. Pie viņas vēršoties cilvēki, lai uzrakstītu iesniegumus gan pašvaldībai, gan valsts iestādēm.
"Valsts iestāžu ir daudz – 19. Populārākās, par ko interesējas, ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts ieņēmumu dienests. Slimības pabalsti un citi pabalsti, gada ienākumu deklarāciju un algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana," stāsta Feodosova.
Lai būtu vēl tuvāk varai, tagad pieejamas arī specializētas ierēdņu konsultācijas videozvanā.
Un klientu centru ik dienu apmeklē kādi trīs četri rucavnieki. Viņu vidū pavisam noteikti nav 53 gadus vecais Sandis. Sandi Latvijas Radio satiek pierobežā Līkuma ciemā, kur meža vidū uz kādu privātīpašumu aizved sliktas kvalitātes ceļš.
"Tu tālāk nekur netiksi – šis ir galapunkts. Upe ir, un aiz upes ir Lietuva," viņš teic.
Sandis pieskata atjaunošanas stadijā esošu privātmāju, kas pieder liepājniekiem. Turpat dzīvo, ceļ siltumnīcu un veic citus darbus, bet par politiku neko nezina.
Sandis: Dome ir laikam Rucavā tikai.
Latvijas Radio: Nē.
- Tad es nezinu.
- Grobiņā!
- Grobiņā? Nu, man uz domi nevajag. Es maziņš un melns esmu.
- Bet vismaz to, ka ir Dienvidkurzemes novads, jūs zināt?
- Nē, arī nav ne jausmas. Domāju, ka ir Rucavas novads.
- Nebrauc pie jums deputāti, nepērk balsis?
- Te neviena nav. Ja nu vienīgi kāds apmaldās netīšām.
- Kas jums ir domes priekšsēdētājs?
- Vai es zinu?! Man vienalga! Neaiztiek mani, arī es nevienu neaiztikšu!

Šķiet, līdzīga attieksme ir arī novada vadībai. Rucavas centrā redzamais liecina, ka četros gados jauninājumu vispār nav bijis. "Latvijas Valsts ceļi" ir uzklājuši jaunu asfaltu centrālajai ielai, savukārt pašvaldības atbildībā esošajā tirgus laukumā pazuduši tirgotavu namiņi, bet palikušajiem iziruši niedru jumti.
Lai pie veikala ikdienā nepulcētos grādīgās dziras lietotāji, prom aizvākta guļbaļķu atpūtas vieta, nevis ieviesta kārtība. Bet jaunais novads tikai pabeidzis iepriekšējā sāktos projektus, nevis īstenojis savus. To novērojis arī Papes zvejnieks un vietējais aktīvists Ivars Roga.

"Dienvidkurzeme taču Papē uztaisīja asfaltētu ceļu, jums ir jāpriecājas! Bet tas nav Dienvidkurzemes nopelns, tas ir vēl Rucavas laika nopelns.
Ja tu viens kaut ko uzraksti, atbilde no domes nenāk. 30 dienas var gaidīt, nav. Uzrakstīju iesniegumu, zvanu, tur pasaka – nu, jāpaskatās! Tad tam vietējam, kas attālāk dzīvo, nav jēgas iet un kaut ko prasīt. Pašvaldības nostāja ir: nu, vienreiz uzrakstīja, otro, trešo, tad liksies mierā, lai saprot, ka nav jēgas mums rakstīt," saka Roga.
Papeniekus satrauc nekontrolētā lietuviešu izvēršanās Papē, kur aizsargājamas dabas platības ar jaunās pašvaldības gādību pārtop privātmājās pretēji dabas sargu iebildēm. Kāpas izbraukā atpūtnieki, bet pašvaldības policiju tik tālu no Grobiņas sasaukt esot grūti. Savukārt priedēs un jūras krastā paliek atkritumu kalni.
Vietējā laikrakstā uz žurnālistu jautājumu, vai ir arī kas nožēlas vērts šajos četros gados, domes vadība atbildēja, ka nav pagūts pabūt visās novada apdzīvotajās vietās. Cits deputāts pukojās, ka lielākie budžeta tēriņi ir koncentrēti Grobiņā, kur uzcelts jauns nams administrācijai. Savulaik mazie novadi par mazu naudu esot varējuši paveikt lielas lietas, bet tagad par lielu naudu varot izdarīt maz.
Jaunā novada ļaudis tikai tagad sāk aptvert, kas ir noticis reformas laikā, uzskata laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnāliste Liene Kupiča.
"Cilvēki saka, ka viņiem nav bijusi nepieciešamība saziņai ar novada centru. Cilvēki četros gados knapi ir paspējuši aptvert, kas ir mainījies, un citi pat to vēl nav aptvēruši.
Daļa saka, ka jau (astoņu novadu laikā) bija tālu no sava centra, bet tagad jūtas vēl tālāk. Tie, kas bija nomales jau toreiz, tagad jūtas vēl vairāk nost no visa," Kupiča pamato.
Dienvidkurzemes novadā līdzīgi kā vidēji valstī iepriekšējās vēlēšanās piedalījās trešā daļa jeb 34% balsstiesīgo. Četru gadu laikā cilvēku skaits ir samazinājies par gandrīz tūkstoti, tāpēc sarucis arī balsstiesīgo skaits.
Skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma nav viennozīmīgs process. Tā ietekme ir ļoti atšķirīga, un katrā vietā to izjūt citādi. Kamēr vieni saskata jaunas iespējas un attīstību, citi izjūt zaudējumus un atsvešinātību. Turklāt arvien svarīgāka kļūst pašu iedzīvotāju spēja sadarboties, organizēties un veidot savu dzīvi jaunajos apstākļos, nepaļaujoties tikai uz pašvaldību.