NMPD strādā krīzes režīmā

[LvSnor]

NMPD atvestie pacienti reizēm uzņemšanu Stradiņa slimnīcā gaida pat trīs stundas 

Šodien, 20:31
Latvijā
Autori: Aija Kinca (LTV Ziņu dienesta korespondente)
Divas vai pat trīs stundas – tik ilgu laiku Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) auto pavada pacienti, kuri nogādāti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS). NMPD strādā krīzes režīmā, jo ir ļoti liels pacientu pieplūdums. NMPD vadība un Veselības ministrija (VM) situāciju sauc par nepieļaujamu. Stājoties amatā, jaunā PSKUS valde solīja risināt šo problēmu, taču pagaidām – bez rezultātiem.

ĪSUMĀ:
NMPD brigādes ar pacientiem gaida rindās uz uzņemšanu PSKUS.
Dzīvībai bīstamu draudu gadījumā pacientu uzņem nekavējoties.
NMPD pacientiem uzņemšana jāgaida pat līdz trīs stundām.
VM un NMPD situāciju sauc par nepieļaujamu.
Slimnīca kā reālāko risinājumu saredz pacientu pārvirzīšanu uz citu slimnīcu.
Auto ar pacientiem gaida rindā
Uzņemšana ilgāk jāgaida atsevišķos gadījumos. Kad pacienta dzīvībai draud briesmas, tad viņu slimnīcā uzņem nekavējoties.


Ministrija un NMPD situāciju sauc par nepieļaujamu

NMPD vadītāja Liene Cipule šādu situāciju sauca par nepieļaujamu.
"Šī nav gatavība, ja mums vienas dienas kaut vai vīrusa pacienti var nostopēt neatliekamās palīdzības slimnīcu. Tur ir sistemātiski jautājumi. Un iestādes spējas un kapacitātes, īpaši ārkārtas situācijās, ir atkarīgas no tās vadītāja," pauda Cipule.
Arī VM piekrita, ka situācija ir nepieļaujama.
VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene atzina – kamēr nav uzbūvēts PSKUS jaunais korpuss, telpu būs maz.
"Pašai slimnīcai ir jāpārskata plūsmas, lai pacienti, kas tiek ievesti, nedrūzmētos. Situācija tāda nedrīkst būt. Un risinājumi jāmeklē ātrāk, nekā uzcels A2 [korpusu]," sacīja Vaļuliene.

Slimnīca kā reālāko risinājumu saredz pacientu pārvirzīšanu citviet

PSKUS valdes locekle ārstniecības jautājumos Dace Žentiņa kā reālāko risinājumu saredz pacientu pārvirzīšanu uz citu slimnīcu, ja ārstēt var citviet. Piemēram, uz Bausku, Jelgavu vai Jūrmalu.
"Tas, ko var darīt slimnīca, kopā ar Veselības ministriju meklēt sadarbības veidus ārpus Rīgas, kas varētu paņemt daļu no pacientiem, kam nav nepieciešama ārstēšana universitātes slimnīcā. Mēs stacionējam 12–15% no tiem, kas atnāk paši, un tāda plūsma mums ir ļoti liela, un vidēji 45% no tiem, ko atved ar NMPD auto," stāstīja Žentiņa.
Pirmdien rindā gaidīja 13 NMPD brigādes, viena pat trīs stundas. PSKUS šādi sastrēgumi ir regulāri, bet tā gadās arī citviet.
Iesaistītie secinājuši, ka šāda krīze esot īpaši skaudra mācība tam, kas notiktu īstas krīzes apstākļos. PSKUS Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Fūrmanis dalījās ar lakonisku secinājumu: "Mēs būtu paralizēti."
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a590229/

[LvSnor]

Vai Latvijas veselības aprūpes sistēma ir gatava efektīvi reaģēt nopietnās krīzes situācijās? Iedzīvotāju viedoklis
Ziņu nodaļa
Jauns.lv / LETA
Vairums jeb 80% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nav sagatavota, lai efektīvi reaģētu uz nopietnām krīzes situācijām, piemēram, dabas katastrofas, pandēmijas vai militāra apdraudējuma laikā, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas rezultāti.
45% aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes sistēma šādām situācijām ir drīzāk nesagatavota, bet 35% ir pārliecināti, ka tā ir pilnībā nesagatavota. Vienlīdz lielā mērā tam piekrīt gan respondenti ar augstāko izglītību, gan vidējo vispārējo izglītību.
Tikmēr 10% respondentu uzskata, ka veselības aprūpes sistēma krīzēm ir drīzāk sagatavota, kamēr par pilnīgu sagatavotību šādām situācijām ir pārliecināti vien 2% iedzīvotāju. Vienlaikus 8% respondentu nemācēja atbildēt uz šo jautājumu.
Vaicāti, vai uzticas valdības un Veselības ministrijas spējai risināt nopietnas krīzes situācijas, 77% aptaujāto atzina, ka neuzticas. Spējai risināt šādas situācijas drīzāk neuzticas 41% aptaujāto, kamēr 36% neuzticas vispār.
Visvairāk valdībai un Veselības ministrijai šajā jautājumā neuzticas respondenti no Kurzemes un Latgales. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību visbiežāk jeb 42% gadījumu atbild, ka valdības spējām risināt krīzes situācijas drīzāk neuzticas. Tikpat lielā mērā šim apgalvojumam piekrīt arī respondenti ar vidējo vispārējo izglītību.
Tikmēr šajā jautājumā valdībai un Veselības ministrijai drīzāk uzticas 16% aptaujāto, bet pilnībā - vien 2%. Vēl 6% nemācēja atbildēt uz šo jautājumu.
Aptaujā piedalījās 1002 respondenti.
Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra februārī Latvijas Radio atzina, ka jaunajiem ārstiem nav īstas skaidrības par rīcības modeli nopietnas krīzes vai apdraudējuma gadījumā. Viņš uzsvēra, ka mediķi vēlētos iesaistīties šādu plānu izstrādē.