15. Saeimas vēlēšanas

[LvSnor]

15. Saeimas vēlēšanas
Publicēts: 07.01.2026.

Sestdien, 2026. gada 3. oktobrī Latvijā un ārvalstīs notiek 15. Saeimas vēlēšanas. Balsot iespējams visos vēlēšanu iecirkņos no 08.00 līdz 20.00.
No 2026. gada 28. septembra līdz Vēlēšanu dienai iespējama balss nodošana glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos šādos laikos:
28.09.2026. - 17:00–20:00
29.09.2026. - 08:00–11:00
30.09.2026. - 17:00–20:00
01.10.2026. - 08:00–11:00
02.10.2026. - 12:00–15:00
Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā (Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme) un balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās. Katra vēlēšanu apgabala iecirkņos ir atšķirīgas (tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala) vēlēšanu zīmes.
Vēlētāji ārvalstīs var arī balsot pa pastu. Vēlētājs var pieteikties pasta balsošanai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv 35 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 8 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un slimojošu personu aprūpētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Pieteikties balsošanai atrašanās vietā var līdz vēlēšanu dienas plkst. 12.00.
Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek organizēta balsošana karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās.
Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
https://www.cvk.lv/lv/15-saeimas-velesanas

[LvSnor]

"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA teica, ka aicinājumā atņemt pilsonību Mamikinam saskata mēģinājumu novērst uzmanību no, viņaprāt, prokrievisku politiķu pievienošanās LPV.

Saeima ceturtdien nodeva vērtēšanai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā lēmumprojektu par pilsonības atņemšanu bijušajam Eiropas Parlamenta deputātam Andrejam Mamikinam.
Lēmumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Tā norādīja, ka Mamikins, uzstājoties Krievijas televīzijas kanālā "Rossija 1", publiski aicināja Krieviju bombardēt Baltijas valstis un nogalināt to iedzīvotājus. Šāda rīcība ir vērtējama kā aicinājums uzsākt karu, kā arī atklāta kūdīšana uz smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a635398/

[LvSnor]

8. februāris, 17:27
Latvijā
LETA
Sestdien partijas "Saskaņa" kongresā pieņemts lēmums kopā ar "Centra partiju" veidot apvienību "Saskaņas centrs" un startēt oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Apvienības formāts ļaujot politiskajam spēkam pievienoties arī citām biedrībām un iedzīvotāju kustībām, stāstīja Urbanovičs. Piemēram, "Saskaņas centram" varētu pievienoties kustība "Latvijai 150", kurā darbojas arī viens no partijas "Tautas kalpi" līderiem Aivars Smans.
Urbanovičs skaidroja, ka šādi plānots "restartēt" savulaik jau eksistējušo "Saskaņas centru", bet apvienības formāts ļaušot sadarboties ar dažādām biedrībām, pilsoņu klubiem un kopumiem. "Saskaņas centrs" būšot platforma, caur kuru, nestājoties partijā, aktīvi cilvēki varēšot iesaistīties politikā ar savu individuālo skatu, piedāvājumu un darba plānu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a633648/

[LvSnor]

Nacionālajai apvienībai jāatmaksā pretlikumīgi izlietotais valsts finansējums – 210 673 eiro

Vakar, 18:25
Papildināts vakar, 18:58
Latvijā
LETA
Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc Nacionālās apvienības (NA) sūdzības par tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu strīdā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), partijai valsts budžetā būs jāatmaksā pretlikumīgi izlietotie valsts budžeta līdzekļi 210 673 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
AT šobrīd ir neizskatīta vēl viena NA kasācijas sūdzība strīdā par KNAB lēmumu apturēt budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu. Par kasācijas tiesvedības ierosināšanu šajā strīdā AT vēl lems.
Iepriekš prasības noraidīja Administratīvā rajona tiesa, bet NA spriedumus pārsūdzēja, līdz ar to lietas bija jāskata apgabaltiesā.
NA valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ilze Indriksone apliecināja, ka politiskais spēks pildīs tiesas spriedumu un līdzekļi tam atradīsies. Sīkāk strīda iznākumu viņa nekomentēja.
Jau vēstīts, ka KNAB 2024. gada 28. maijā uzdeva NA valsts budžetā atmaksāt 210 673 eiro. Šāds lēmums tika pieņemts, jo partija 2022. gadā komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietoja valsts budžeta līdzekļus 554 627 eiro apmērā, tādējādi par 210 673 eiro pārsniedzot procentuālo limitu, ko drīkst iztērēt vienam no trim Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzētajiem mērķiem.
Savukārt 2024. gada 11. jūnijā KNAB nolēma apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu. KNAB 2024. gada jūlijā NA neizmaksāja 376 003 eiro.
Pārsūdzība neapturēja KNAB pieņemtā lēmuma darbību.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...o.a636207/

[LvSnor]

14. marts, 20:09 Latvijā Autori: Madara Līcīte (Panorāma)
Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlicis aptuveni pusgads, bet līdz deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai – trīs mēneši. Politiskajās partijās jau sākusies aktīva gatavošanās priekšvēlēšanu kampaņai. Partijas pamazām iezīmē savas prioritātes, gatavo programmas un sāk izvēlēties kandidātus, kuri rudenī vedīs partiju sarakstus vēlēšanās.
Šobrīd daudzās partijās notiek iekšējas diskusijas par iespējamiem sarakstu līderiem dažādos vēlēšanu apgabalos. Tieši sarakstu līderiem ir būtiska loma – viņi kļūst par partijas redzamākajiem pārstāvjiem kampaņas laikā un bieži nosaka arī vēlētāju izvēli.
Daļa politisko spēku neslēpa, ka sarakstu priekšgalā plāno likt pieredzējušus politiķus, savukārt citi apsver iespēju dot lielāku lomu jauniem kandidātiem, cenšoties piesaistīt vēlētāju uzmanību ar jauniem vārdiem politikā.
"Jaunā Vienotība"
Premjeres Evikas Siliņas pārstāvētā "Jaunā Vienotība" vēl domā, vai viņa būs saraksta līdere Rīgas vēlēšanu apgabalā vai Vidzemē. Vienā vai otrā no šiem apgabaliem "Jaunās Vienotības" līdere būs arī ārlietu ministre Baiba Braže, Kurzemes saraksta līdere varētu būt Saeimas deputāte Inga Bērziņa vai tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, Latgalē saraksta pirmo numuru plānots uzticēt iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, bet Zemgalē saraksta lokomotīve būs partijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
"Mēs esam uzsākuši ļoti nopietni gatavoties šīm vēlēšanām – gan darbu pie programmas, gan saraksta veidošanas. Mums ir jāatliek labākie cilvēki," pauda Jurēvics.
Zaļo un Zemnieku savienība
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vēl pēta socioloģisko aptauju rezultātus, lai saprastu, kuru kandidātu izvēlēties Rīgā un Zemgalē – ekonomikas ministru Viktoru Valaini vai labklājības ministru Reini Uzulnieku. Bet politiskā spēka līderis Vidzemē būšot zemkopības ministrs Armands Krauze, Latgalē – klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Kurzemē – parlamentārietis Uldis Augulis.
"Mēs pa šo mēnesi tiksim skaidrībā," piebilda Uzulnieks.
ZZS sarakstos būs arī divi partijas vecbiedri – Andris Rāviņš un Jānis Dūklavs.
"Progresīvie"
Arī "Progresīvie" līdzīgi kā citas partijas vēl vērtē, kuru kandidātu labāk likt Rīgas vai Vidzemes sarakstos – Saeimas deputātus Antoņinu Ņenaševu vai Andri Šuvajevu. "Progresīvajiem" Kurzemes saraksta līdere varētu būt kultūras ministre Agnese Lāce, Latgales – Saeimas deputāte Leila Rasima, bet Zemgalē – satiksmes ministrs Atis Švinka.
"Protams, Saeimas vēlēšanās būs arī jauni vārdi, ko mēs visi redzēsim ar šādām "Progresīvo" domām un vērtību pārstāvēšanu," atzīmēja Švinka.
Nacionālā apvienība
Arī Nacionālā apvienība vēl tikai vērtē, kurš kandidāts būs līderis Rīgā – Saeimas deputāti Ilze Indriksone vai Nauris Puntulis. Ja Indriksone kandidēs no Rīgas, tad Nacionālās apvienības Kurzemes saraksta līderis varētu būt deputāts Artūrs Butāns. Zemgalē ar pirmo numuru no Nacionālās apvienības varētu kandidēt parlamentārietis Jānis Vitenbergs, Latgalē – Edmunds Teirumnieks, savukārt Vidzemes saraksta lokomotīve būtu Jānis Dombrava.
"Galvenais izaicinājums ir – ko tad mēs nesīsim nākamajā Saeimā. Esam skaidri apliecinājuši, ka esam gatavi vadīt nākamo valdību, un ar to iesim uz vēlēšanām," pauda Dombrava.
Noslēdzoties šīs Saeimas pilnvaru termiņam, no aktīvās politikas plāno doties prom viens no redzamākajiem Nacionālās apvienības politiķiem – Raivis Dzintars.
"Apvienotais saraksts"
"Apvienotā saraksta" lokomotīves visos vēlēšanu apgabalos būs līdzšinējie Saeimas deputāti. Proti, Rīgā – Andris Kulbergs, Kurzemē – Māris Kučinskis, Vidzemē – Edvards Smiltēns, Zemgalē – Edgars Tavars, bet Latgalē – Juris Viļums.
"Tā ir viennozīmīgi, tāpēc ka es esmu dabīgs rīdzinieks, viens no aktīvākajiem arī savā frakcijā," sacīja Kulbergs.
Nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēs Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"), kurš pirms ievēlēšanas domē bija Saeimas deputāts.
"Latvija pirmajā vietā"
"Latvija pirmajā vietā" saraksta galvgalī Rīgā liks partijas līderi Aināru Šleseru, Kurzemē – Saeimas deputāti Ramonu Petraviču, Zemgalē – parlamentārieti Edmundu Zivtiņu, Latgalē – bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču, bet Vidzemes saraksta līdere būs Saeimas deputāte Linda Liepiņa.
Zināms, ka no "Latvijas pirmajā vietā" saraksta Rīgas apgabalā kandidēs arī mācītājs Ainārs Baštiks un bokseris Mairis Briedis.
"Tāda doma ir, bet tas vēl nav oficiāli apstiprināts. Kā saka, daudzas lietas ir procesā, un saraksti vēl top," sacīja Liepiņa.
Partiju kandidātu saraksti vēl top, tomēr jau tuvākajos mēnešos kļūs skaidrāks, kuri politiķi rudenī būs galvenie pretendenti uz vēlētāju uzticību. Savukārt vēlētājiem priekšvēlēšanu laiks nozīmēs arvien aktīvāku politisko diskusiju un partiju centienus pārliecināt par savu piedāvājumu nākamajiem četriem gadiem.