NATO aktivitātes

[LvSnor]

Klasificētā (slepenā) dzīve

[LvSnor]

Kanādas vadītā NATO kaujas grupa Latvijā paplašināsies līdz brigādes līmenim

NATO sabiedroto karavīri Ādažu militārajā bāzē.
Aleksandra Straume / Latvijas Televīzija
Vakar, 18:06
Latvijā
Autori: Aleksandra Straume (LTV Ziņu dienests)
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kuru vada sabiedrotie no Kanādas, Latvijā palielināsies līdz brigādes līmenim. Trešdien svinīgā ceremonijā Ādažu militārajā bāzē tika iezīmēts viens no kaujas grupas palielināšanās posmiem, un pilnu gatavību jaunā brigāde varētu sasniegt līdz 2026. gadam.
Kaujas grupā Latvijā, kuru vada Kanāda, šobrīd ir ap 1900 karavīru no sabiedrotajām valstīm. NATO daudzfunkcionālo brigādi veidos vairāk nekā 3500 karavīru no dažādām valstīm, tostarp Dānijas un Zviedrijas. Par to runāja jau pirms diviem gadiem, kad NATO samitā Madridē Latvija un Kanāda parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību.
Toreiz Kanādas premjerministrs Džastins Trudo sacīja: "Mēs bijām ļoti gandarīti parakstīt vienošanos par plānu turpināt un palielināt savu klātbūtni Latvijā, bet tas, protams, ietver darbu ar partneriem, lai nodrošinātu, ka mēs šos plānus īstenojam pareizi. Par to vakar vienojāmies ar Latvijas valdību."

[LvSnor]

Baltijas valstis saņēmušas teju miljardu dolāru vērtu militāro palīdzību no ASV

Rēķinot par pēdējiem trim gadiem, Igaunija, Latvija un Lietuva kopā saņēmušas 802 miljonu dolāru vērtu militāro palīdzību no ASV, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”. 
Zināms, ka Igaunija saņēmusi desmitiem miljonu dolāru vērtu palīdzību drošības stiprināšanai no ASV. Palīdzība izmantota, lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas. 
Kopumā Igaunija, Latvija un Lietuva saņems kopumā 228 miljonus dolāru vērtu palīdzību 2024. gadā, saņēmusi 225 miljonus dolāru palīdzību pērn, 2023. gadā, 180 miljonu dolāru palīdzību – 2022. gadā, bet 2021. gadā – 169 miljonu dolāru palīdzību.


“2020. gadā izveidotā Baltijas Drošības iniciatīva (Baltic Security Initiative), ko izveidoja ASV departaments pēc ASV Kongresa rosinājuma, ir atbalstījusi atsevišķu Baltijas valstu aizsardzības spēju un arī to savstarpējās sadarbības attīstību. Pēdējos gados atbalsts ir palielinājies,” ERR norādījusi Ārlietu ministrijas preses paŗstāve Bretija Sarapū.

Iniciatīvas ietvaros Baltijas valstis ik gadu tiek atbalstītas atšķirīgi, atkarībā no vajadzības.
Uz jautājumu, cik liela ir Igaunijas daļa, Ārlietu ministrijā atbildēts, ka precīzs BSI sadalījums starp trim Baltijas valstīm netiks publiskots.
“ASV sniegtās palīdzības vidū ir aprīkojums, kas stiprina integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējas, komunikācijas sistēmas, nakts novērošanas ierīces, munīcija, tostarp raķetes “Javelin” un lielkalibra artilērijas munīcija, radari un monitoringa sistēmas, kas atbalsta jūras monitorēšanu, militārās medicīnas aprīkojums,” norāda Sarapū.
Turklāt Igaunijai no ASV Valsts departamenta ārējā militārā finansējuma atbalsta programmas ietvaros ir piešķirti 47,3 miljoni dolāru 2024. gadā, bet 38 miljoni dolāru – 2023. gadā un 140,5 miljoni dolāru – 2022. gadā.

Baltijas Drošības Iniciatīvas ietvaros piešķirtie līdzekļi paredzēti ASV aizsardzības nozares produkcijas, pakalpojumu vai apmācību iegādei. Piemēram, Igaunija galvenokārt izmantoja rekordlielu FMF piešķīrumu 2022. gadā raķešu palaišanas iekārtu HIMARS iegādei.
“Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju, mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai nodrošinātu, ka ASV drošības palīdzība Baltijas valstīm turpinās,” sacīja Sarapū.