F.Nīče “Tā runāja Zaratustra”

[LvSnor]

Zemāk ir detalizēts un strukturēts “Tā runāja Zaratustra” pārstāsts pa daļām un galvenajām nodaļām, lai Tev būtu uzticama bāze studijām un personīgai filozofiskai apcerei.

---

“Tā runāja Zaratustra” pārskats pa daļām
Darbs ir sadalīts četrās daļās, katra satur atsevišķas sprediķveidīgas nodaļas, kur Zaratustra atklāj savas mācības.

---

I daļa – Zaratustra nolaižas no kalna

1. Prologs (Priekšvārds)
   • Zaratustra pēc 40 gadiem vientulībā nolemj dalīties ar savu gudrību.
     
   • Viņš sludina pārcilvēka ideju un saka, ka cilvēks ir “tilts, nevis mērķis”.
     
2. Par trim pārvērtībām
   • Kamielis: gars, kas nes smagumus un pienākumus.
     
   • Lauva: gars, kas sacelšanās ceļā iegūst brīvību.
     
   • Bērns: gars, kas rada jaunas vērtības un pasauli.
     
3. Par skolotāju labdarību
   • Brīdinājums pret viltus labdarību, kas padara citus atkarīgus.
     
4. Par aizmugurējiem pasaules iedzīvotājiem
   • Kritika pūlim, kas nevēlas mainīties vai augt.
     
5. Par baudām un ciešanām
   • Ciešanas un baudas ir nepieciešamas dzīvei un izaugsmei.
     
6. Par garīdzniekiem
   • Kritika pret reliģiskajiem līderiem, kas noliedz dzīvi un miesu.
     
7. Par karavīriem un zinātniekiem
   • Zaratustra sludina varonību un radošu drosmi, nevis pakļaušanos disciplīnai.
     
8. Par lasītājiem un rakstniekiem
   • Vārdiem jābūt kā bultām, kas caurdur.
     
9. Par koku kalnā
   • Māceklim jāpārvar bailes un pieķeršanās skolotājam, lai augtu.
     
10. Par karu un karotājiem
    • Patiesā cīņa ir pret sevi un savām vājībām, nevis pret citiem.
      
11. Par jauno un veco likumu
    • Jārada jauni likumi, kas atbilst pārcilvēka būtībai.
      
12. Par tirgu un sapņotājiem
    • Pūlis ir skaļš un nejūtīgs pret patiesām idejām.
      
13. Par godu un kaunu
    • Pat kauns un gods var būt važas, kas traucē pāraugšanai.
      
14. Par gudrību
    • Gudrība nav tikai zināšanas, bet arī spēks radīt jaunas vērtības.
      
15. Par kalnu devējiem
    • Patiesi diženi ir tie, kas dod no savas pilnības, nevis tukšuma.
      

---

II daļa – Padziļinātas mācības un simbolika

1. Par pārcilvēku
   • Pārcilvēks rada pats savas vērtības, nepakļaujas tradicionālajai morālei.
     
2. Par dēmonu mūžīgo atgriešanos
   • Ideja, ka visu dzīvi un notikumus vajadzētu mīlēt tik ļoti, lai tos vēlētos atkārtot bezgalīgi.
     
3. Par apsmieklu
   • Jaunās idejas sākumā tiek apsmietas, jo pūlis tās nesaprot.
     
4. Par varenajiem
   • Kritika valdniekiem un līderiem, kas nesaprot cilvēka patieso potenciālu.
     
5. Par tarakāniem
   • Kritika tiem, kas dzīvo tikai ikdienas vajadzībām bez augstākiem mērķiem.
     

---

III daļa – Mūžīgās atgriešanās un pārcilvēka apliecinājums

1. Par gara smagumu
   • Cilvēks cieš no savas atbildības apziņas un smagajām domām.
     
2. Par mūžīgās atgriešanās redzējumu
   • Viens no centrālajiem brīžiem darbā, kur Zaratustra iedomājas, ka viss atkārtojas mūžīgi, un tikai pārcilvēks spēj to pieņemt ar “jā”.
     
3. Par ārkārtējo vientulību
   • Zaratustra saprot, ka viņa mācība ir tik augsta, ka to nespēj saprast pat tuvākie.
     
4. Par vēlmi radīt
   • Patiesa eksistence ir radīšana, sevis un vērtību radīšana.
     

---

IV daļa – Zaratustra vientulība un sapratne

1. Par augstākajiem cilvēkiem
   • Viņš sastop cilvēkus, kas dzīvojuši lielas dzīves, bet nav kļuvuši par pārcilvēkiem, jo viņiem pietrūkst radošā gara.
     
2. Par ēzelīti, kurš pielūgts
   • Ironiska aina, kurā cilvēki pielūdz ēzelīti, atklājot, cik viegli pūlis pieņem viltus dievus.
     
3. Zaratustra un viņa dziesma
   • Noslēgumā viņš dzied par savu vientulību, diženumu un pārcilvēka likteni.
     

---

Kopsavilkums par visām daļām
▶ I daļa – pārcilvēka ideja, trim pārvērtībām.
▶ II daļa – mācības padziļinājums, mūžīgā atgriešanās sākotnējā izpratne.
▶ III daļa – mūžīgā atgriešanās pilnīga pieņemšana, augstākās vientulības atziņa.
▶ IV daļa – cilvēku vājības atklāšana, Zaratustras gala vientulība un spēka apziņa.