Evikas laikmets JV

[LvSnor]

Prezidents arī skaidroja, ka birokrātija ir viens no faktoriem, kas bremzē tautsaimniecības attīstību. Viņš uzsvēra, – "ja veselais saprāts nestrādās, prezidenta rīcībā ir vairāki instrumenti". Tostarp likumdošanas iniciatīva un veto tiesības. 

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...a.a573420/

[LvSnor]

Kādēļ "Rail Baltica" izmeklētāju starpziņojumā jūtama Gruškevicu pāra elpa

https://nra.lv/neatkariga/komentari/mari...a-elpa.htm

Komisija, kā norādīts ziņojumā, uzskata, ka prioritāri ir izbūvējami 1. kārtas posmi, pārējie ir īstenojami atkarībā no pieejamā finansējuma - secīgi pēc 1. kārtas pabeigšanas vai, ja ir pieejams papildu finansējums, jau paralēli 1. kārtai. Šādu pieeju apstiprina arī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) pārstāvji, un to plānots nostiprināt sagatavošanas procesā esošajā EK “Rail Baltica” projekta ieviešanas lēmumā. 

Noteikti pieminama Saeimas izmeklēšanas komisijas uzdrīkstēšanās apšaubīt lielā auditoru četrinieka darba kvalitāti - “...ne pilnsabiedrība “RB Latvija”, “Ernst & Young Baltic”, “RB Rail” AS, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”, ne arī Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas amatpersonas “Rail Baltica” projekta sākuma stadijā nebija veikušas salīdzinošo izmaksu novērtēšanu ar citiem dzelzceļa projektiem Eiropā. Izmeklēšanas komisija apšauba “Ernst & Young Baltic” veiktā pētījuma (CBA) atbilstību, pareizību un lietderību. Vērtējams, vai “Ernst & Young Baltic” nav saņēmis dubultu samaksu par vienu un to pašu nodevumu Satiksmes ministrijai un vai nav nonākts interešu konfliktā, baudot priekšrocības pret citiem komersantiem šajā iepirkumā”.

[LvSnor]

Saeima pieņem 2025. gada valsts budžetu ar deficītu 2,9% no IKP

Saeima piektdien, 6. decembrī, pieņēma 2025. gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 18,4 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 19,7 miljardu eiro apmērā. Tādējādi budžeta deficīts sasniegs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nākamā gada budžetā uzsvars tiek likts uz valsts iedzīvotāju drošības un konkurētspējas stiprināšanu.
Par nākamā gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.–2027.gadam balsoja 52 koalīcijas pārstāvji, pret balsoja 34 deputāti.

ĪSUMĀ:
Iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai papildus novirzīs 284,3 miljonus eiro.
Noteiks divas IIN likmes; pensionāriem dubultos ar IIN neapliekamo minimumu.
Saglabās pazemināto 12% PVN likmi Latvijai raksturīgām ogām, augļiem un dārzeņiem.
Uz laiku ieviesīs solidaritātes iemaksas kredītiestādēm.
Palielinās izmaksājamā vecāku pabalsta apjomu strādājošiem vecākiem.
Samazinās sabiedriskā sektora izdevumus un ierobežos algu pieaugumu.
Veselības jomā papildu līdzekļi onkoloģisko saslimšanu un reto slimību ārstēšanai.
No IIN 78% tiks novirzīti pašvaldībām un 22% valsts budžetam.
Finanšu ministrijas prognoze: Latvijas IKP 2025. gadā palielināsies par 2,9%.
Vispārējās valdības budžetā ieņēmumi plānoti 18,4 miljardi eiro, izdevumi – 19,7 miljardi eiro.
Tādējādi budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no IKP.
Valdība pateicas opozīcijai par debatēm

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība" (JV)), noslēdzot budžeta priekšlikumu izskatīšanu, pirms gala balsojuma uzrunā Saeimā sacīja, ka debates par budžetu prasīja pacietību, spēju ieklausīties, sadzirdēt, pastrīdēties, "bet paldies par šīm debatēm".
Viņa arī pateicas valdības komandai par darbu un deputātiem. Bet "darbs jau, protams, nebeidzas".
"Uzreiz visu nevar atrisināt, bet, ja to dara kopā, var izdarīt ļoti daudz!" uzsvēra premjere.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzslavēja debates, sakot, ka tās palīdz veidot politiku, vairākās lietās jāieklausās, domājot par to, kā veidot politiku.
"Tās mums visiem bija vērtīgas trīs dienas, kaut arī ne veiklas," atzina ministrs.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pateicās opozīcijai par priekšlikumiem, norādot, ka daudzas lietas bija pamatotas un daudzas tiks īstenotas, varbūt ne šajā budžetā, kurš tomēr, viņaprāt, dos pamatu ekonomikas izaugsmei.
Bet opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" līderis Edgars Tavars sacīja, ka opozīcija "piedāvāja savu redzējumu, kamēr koalīcija kā nu kurš – cits no sirds, cits ar iemācītām frāzēm aizstāvēja šo politisko Frankenšteinu", kurā nav instrumentu, kā attīstīt ekonomiku.
Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns pauda gandarījumu par to, ka turpināts uzņemtais kurss stiprināt aizsardzības nozari, taču kritiski norādīja, ka budžetā netiek risināti nevienlīdzības jautājumi.
Budžeta apspriešanas dienās neiztika bez asām debatēm, kritikas koalīcijai un arī strīdiem starp opozīcijas frakcijām. Atšķirībā no budžeta apspriešanas Saeimā iepriekšējos gados šoreiz koalīcijas pārstāvji, tajā skaitā vairāki ministri debatēs piedalījās krietni aktīvāk, nevis tikai noklausījās opozīcijas kritikā. Tiesa, sēdē nepiedalījās labklājības ministrs Uldis Augulis, uz ko vairākkārt norādīja opozīcijas pārstāvji, paužot nožēlu, ka nav atbildīgā, kas var atbildēt uz viņu jautājumiem par sociālo jomu. Bet pretēji ierastajai praksei tika atbalstīti arī četri opozīcijas priekšlikumi – pa vienam no katras opozīcijas frakcijas.

Drošībai papildu 284 miljoni eiro; izmaiņas nodokļos
Kā norādījusi valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), Latvijas drošības stiprināšana Krievijas iesāktā kara Ukrainā apstākļos ir izvirzīta kā pamatprioritāte 2025. gadā. Paredzēts turpināt Latvijas ārējo robežu stiprināšanu, nodrošinot atbilstošu aprīkojumu valsts aizsardzības dienestam, turpinot attīstīt aizsardzības infrastruktūru, tai skaitā poligonu "Sēlija", un atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai.
2025. gada budžetā rasts papildu finansējums, lai celtu atalgojumu tiešajiem Latvijas iekšējās un ārējās drošības sargiem, tas ir, iekšlietu dienestu darbiniekiem – policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem – un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. Kopumā Latvijas iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā, papildus novirzīs 284,3 miljonus eiro.

Siliņa atzīmē, ka 2025. gada budžeta projektā paredzētas izmaiņas darbaspēka nodokļos, no kurām iegūs aptuveni 95% strādājošo iedzīvotāju.

"Izmaiņas vienkāršos nodokļu nomaksu, veicinās darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas mērogā, kā arī mazinās ienākumu nevienlīdzību. Izmaiņu rezultātā tiek vienādota ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā algas daļa, un atalgojumam tiek noteiktas tikai divas nodokļa likmes. Pensionāriem nodokļu izmaiņu rezultātā tiks dubultots neapliekamais minimums," skaidro valdības vadītāja.
Lai nodrošinātu Latvijas lauksaimnieku audzēto augļu un dārzeņu konkurētspēju veikalos un to pieejamību iedzīvotājiem, 2025. gadā un turpmākajos gados saglabās pazemināto 12% PVN likmi Latvijai raksturīgām ogām, augļiem un dārzeņiem.
Lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, 2025. gadā tiks pilnveidots pensiju indeksācijas mehānisms, paredzot indeksēt visu valsts pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendārā gada vidējo algu.

Lai budžetā nodrošinātu papildu līdzekļus drošības vajadzībām, sākot ar 2025. gadu, uz laiku paredzēts ieviest solidaritātes iemaksas kredītiestādēm.

Kredītiestādes varēs solidaritātes iemaksas veikt tieši, iemaksājot tās valsts budžetā, vai netieši, palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu. Plānots, ka tādējādi 2025. gadā valsts budžets pieaugs par 96 miljoniem eiro.
Lai papildus veicinātu dažādu sabiedrības grupu atgriešanos darba tirgū, 2025. gadā no 50% uz 75% tiks palielināts izmaksājamā vecāku pabalsta apjoms strādājošiem vecākiem.
Samazinās sabiedriskā sektora izdevumus, ierobežos algu pieaugumu 
2025. gada valsts budžetā papildu līdzekļi iegūti, samazinot sabiedriskā sektora izdevumus un ierobežojot algu pieaugumu valsts amatpersonām un sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, tai skaitā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošajiem, un arī neatkarīgajām iestādēm nosakot atalgojumu fonda pieauguma griestus. Finansējums politiskajām partijām nākamgad netiks palielināts un saglabāsies 2024. gada līmenī.
Valdība ar sociālajiem partneriem vienojusies, ka

2025. gadā turpinās darbu pie valsts pārvaldes funkciju efektivizēšanas un strādās pie valsts pārvaldes izdevumu samazināšanas par 5%.

Ārpus finansējuma valsts drošībai papildu līdzekļi novirzīti pedagogu algu fonda pieaugumam 2,6% apmērā. Valdība ir paredzējusi iespēju no 2025. gada 1. septembra uzsākt "Programma skolā" finansēšanas modeli, kam ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Izglītības likumā.
Veselības jomā paredzēti papildu līdzekļi onkoloģisko saslimšanu un reto slimību ārstēšanai, kā arī citu veselības pakalpojumu uzlabošanai. "Esam paredzējuši dubultot individuālās zāļu kompensācijas apmērus. Budžeta likumprojektā piedāvāti ilgtspējīgi un skaidri nosacījumi atbalstam ārvalstu filmu veidošanai un dižpasākumu rīkošanai Latvijā. Tie ļaus nodrošināt Latvijas konkurētspēju šajā jomā Baltijas līmenī," norādīja Siliņa.
Palielinoties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa, pieaugs finansējums kultūras nozaru projektu īstenošanai Valsts kultūrkapitāla fonda programmās. Īstenojot jaunu valsts mēroga izlozi "Senatnes loterija", tās ieņēmumi tiks novirzīti kultūras mantojuma saglabāšanai.
Labklājības jomā papildus pensiju indeksācijai finansējums paredzēts sociālajai rehabilitācijai un pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Pieaugs garantētā minimālā ienākuma slieksnis.
Pašvaldībām vairāk IIN; valsts budžeta deficīts – 2,9% no IKP
Siliņa norādīja, ka ikgadējā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas vērstas uz pašvaldību budžetu stabilitātes nodrošināšanu. Panākta vienošanās par IIN proporciju, palielinot pašvaldību budžetos novirzāmo daļu, kas kompensēs paredzētās nodokļa izmaiņas. 2025. gadā no IIN 78% tiks novirzīti pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Tāpat ir panākta vienošanās 2025. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību.

Pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 10,3% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto.

Valdība ir paredzējusi īpašu dotāciju 2,5 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām: Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam.
Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka Latvijas IKP 2025. gadā palielināsies par 2,9%, savukārt 2026. gadā par 2,8% un 2027. gadā par 2,6%. Prognozes liecina, ka 2025. gadā vidējā gada inflācija būs 2,2%, savukārt 2026. un 2027. gadā tā būs 2,5%.
Vispārējās valdības budžetā, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi plānoti 18,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 19,7 miljardu eiro apmērā.

Tādējādi 2025. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% eiro apmērā no IKP.

2025. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi – 17,1 miljards eiro. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžeta ieņēmumi 2025. gadā prognozēti 10,2 miljardu eiro apmērā, savukārt pamatbudžeta izdevumi plānoti 12,7 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2024. gada budžeta plānu, ir 4,3% jeb 523,7 miljoni eiro.
KONTEKSTS:
Saeima budžetu un pavadošās izmaiņas likumos skatīja trīs dienās – no 4. decembra. Saeima vienojās neatkārtot budžeta nakts praksi, kāda tā bija pirms diviem gadiem un turpināja darbu no 10.00 vai 9.00 rīta līdz 21.00 vakarā. Pirmajā dienā Saeima paspēja izskatīt 31 budžetu pavadošo likumprojektu, pieņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, palielinot auto ikgadējo nodokli, akcīzi degvielai, dabasgāzei un citiem produktiem un akceptējot citas izmaiņas.

[LvSnor]

Šodien, 9:19
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") noteikusi valdībai četras 2025. gada prioritātes – drošību, atbalstu ģimenēm, ekonomikas izaugsmi un birokrātijas mazināšanu, padarot valsts pārvaldi tuvāku cilvēkiem, informēja Valsts kanceleja.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a582960/

[LvSnor]

2024. gadā inflācija - 1,3 %; kopš 2014.gada cenas augušas par 46,7% 

Šodien, 13:13
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
2024. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %. Bet vidēji 2024. gada 12 mēnešos, salīdzinot ar 2023. gada 12 mēnešiem patēriņa cenas pieauga par 1,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2024. gada decembrī bija par 46,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 45,4%, bet pakalpojumiem – par 48,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,2 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%.
Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%).
Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4 %), olīveļļai (+20,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,4 %), kartupeļiem (+12,7 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,1 %).
Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2 %), atspirdzinošie dzērieni (+10,9 %), kā arī maize (+1,3 %).
Savukārt cenu kritums bija cukuram (−26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (−6%), svaigām vai atdzesētām zivīm (−8,5%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6,6%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 13%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,2%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum.
Lētāka siltumenerģija, dārgāka atkritumu apsaimniekošana
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2 %. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (−9,5 %). Lētāka bija elektroenerģija (−2,6%), cietais kurināmais (−3,8%).
Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,1 %), atkritumu savākšana (+16,4 %), mājokļa īre (+6,3 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+7,3 %), ūdensapgāde (+5,5 %), kanalizācijas pakalpojumi (+4,5 %).
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 6,6 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.
Sakaru grupā cenas vidēji pieauga par 5,2%. Dārgāki bija kompleksie telekomunikāciju pakalpojumi, mobilā tālruņa pakalpojumi, kā arī interneta piekļuves pakalpojumi.
Atpūta un kultūra - par 6,3% dargāka
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 6,3%, sadārdzinoties ziediem, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, barībai lolojumdzīvniekiem. Lētāki bija personālie datori.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,5%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 4%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,9% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 2,2%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 3,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi, uzturēšanās maksa veco ļaužu pansionātos. Savukārt lētāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, augstākajai izglītībai. Cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem. Degviela bija par 0,8% lētāka.