Pašvaldību velēšanas 2025

[LvSnor]

Pašvaldības velēšanas 2025 Rīgā

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a595992/

---

Un kā jau norādīja esošais Rīgas Mērs Vilnis Ķirsis - cīņa notiek starp iespējamām koalīcijām. LPV-ST!-SV/AJ-S  (26,9%) un P+NA+JV (21,40%). Pirmā problēma ir ka ne mazāk kā 7 partijas var tik ievēlētas.

[LvSnor]

Ja jūs nespējat izvēlēties par ko balsot Rīgā, izvēlaties - https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-sar...lstiskums/

Partijas Pašcieņa un apvienības TZV programma
Atjaunotā Rīga
Rīgai jaunu vadību!

Lai Rīga atjaunotu savu Hanzas laiku spožumu un kļūtu par Baltijas metropoli, partija “Pašcieņa” un apvienība “Tauta. Zeme. Valstiskums.” piedāvā 8 punktu programmu “Atjaunotā Rīga”.

1. Rīgas vadība nelietderīgi izlieto nodokļu naudu. Sadārdzināti iepirkumi ir ikdiena. Pārskatīsim esošo izdevumu, iestāžu un uzņēmumu lietderību, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to sadārdzināšanas iemesliem. Jauniem iepirkumiem ieviesīsim prasību izstrādāt līdzekļu izlietojuma sociālekonomisko pamatojumu. Budžeta formēšanā ievērosim hierarhijas principu: vispirms pamatvajadzību apmierināšana, tad attīstības programmas un tikai pēc tam prestiža izdevumi. Atbalstīsim tikai lietderīgus komandējumus, bez līdz šim piekoptā politiskā tūrisma.
Izvērtēsim Rīgai piederošo nekustamo īpašumu (2,1miljardu eiro vērtībā) izmantošanas efektivitāti.

2. Rīga ir vienīgā Baltijas jūras valsts galvaspilsēta bez prāmju satiksmes. Jauna termināla celtniecība un prāmju satiksmes atjaunošana ir būtiska Rīgas ekonomiskās labklājības atjaunošanai reģionā.
Lai Rīgas centru atbrīvotu no sastrēgumiem un Daugavas krastmalu atdotu iedzīvotājiem, nepieciešams Austrumu maģistrāli savienot ar Daugavas pārvadu, bet intensīvo auto kustību gar Vecrīgu novadīt apakšzemes tunelī. Tā kā Rīgas centram apkārt ir dzelzceļš, jāizmanto sliežu ceļš, kura platums sakrīt ar tramvaja sliežu platumu, sabiedriskā transporta tīkla uzlabošanai.
Pagarinot no Pārdaugavas esošo tramvaja līniju līdz lidostai, izveidosim ērtu ātrgaitas tramvaja satiksmi bez nepieciešamības būvēt daudz dārgāko Rail Baltica trasi.

3. Tuvināsim pilsētas pārvaldi iedzīvotājiem. Katram Rīgas rajonam un priekšpilsētai būs savs centrs, ap kuru veidosies pakalpojumu iestādes, tirdzniecības centri, kafejnīcas un zemnieku tirdziņi. No domnieku vidus tiks iecelti atbildīgie par katra Rīgas rajona attīstību, kuri uzklausīs, atbildēs un īstenos dzīvē apkaimju iedzīvotāju iesniegtos priekšlikumus. Priekšlikumi, kurus parakstījuši 500 rajonu iedzīvotāju, tiks skatīti domes vai komiteju sēdēs. Centra un citu priekšpilsētu attīstība jāplāno atšķirīgi no Mežciema vai Purvciema. Būvnoteikumiem vēsturiskajā centrā jābūt atšķirīgiem no priekšpilsētu būvnoteikumiem.
Veicināsim apkaimju iedzīvotāju tuvināšanos un sociālo sadarbību, atbalstot dažādas interešu grupas sākot ar vietējo sporta un galda spēļu turnīriem līdz vietējo mākslinieku izstādēm un priekšnesumiem.

4. Kopš 2020.gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir krities par 26% – līdz 600 tūkstošiem. Rīgas budžeta ienākumi (šobrīd 1,47 miljardi eiro) par 60% ir atkarīgi no rīdzinieku skaita. Ar nekustamā īpašuma nodokļa pazemināšanu panāksim brīvo platību aizpildīšanu. Lai risinātu “tukšo skatlogu”problemātiku Rīgas centrā, ieviesīsim īslaicīgas bezmaksas stāvēšanas principu (15 minūtes) pie pakalpojumu sniegšanas un tirdzniecības vietām.

5. Racionālas ēku un materiālās bāzes apsaimniekošanas rezultātā ietaupītos līdzekļus izlietosim piemaksām skolotājiem. Izglītība ir cilvēki, kuros ir jāiegulda resursi. Ievērojot skolēnu skaita mazināšanos, daļu skolu telpu izmantosim bērnudārzu vajadzībām. Skolas padarīsim par apkaimju sabiedriskajiem centriem, ieskaitot to sporta laukumus un bibliotēkas.
Sporta infrastruktūras pieejamības izlīdzināšanai starp Pārdaugavu un Rīgas centru, atbalstīsim daudzfunkcionāla centra izveidošanu Bišumuižā, kas būs pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti un veicinās sporta tūrisma attīstību pilsētā.

6. Rīgai jākļūst par uzņēmējiem visdraudzīgāko metropoli Baltijā. Izveidosim uzņēmēju konsultatīvo padomi, lai izstrādātu un īstenotu uzņēmējiem labvēlīgu investīciju vidi.
Samazināsim būvniecības projektu izskatīšanas termiņus.
Nebaidīsimies no ražošanas, no atkritumu utilizēšanas (Getliņos vairs nav vietas), no jebkura biznesa veida, kas palīdz rīdziniekiem dzīvot un dod mums ienākumus un darba vietas.

7. Reformēsim pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, nodrošinot, ka uzņēmumu padomēs to locekļus iecels Rīgas Dome uz tās sasaukuma laiku. Tiks decentralizēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, lai paaugstinātu apsaimniekošanas pakalpojumu konkurenci un kvalitāti.

8. Lielāka nozīme tiks piešķirta kopējā Rīgas vizuālā tēla izveidošanai ar daudz nopietnākām prasībām skatlogu, izkārtņu un mazo arhitektūras formu veidošanai.

Kamēr nav par vēlu – laiks atgūt pašcieņu!

[LvSnor]

2025 politiskās aktualitātes:




Pēdējā laikā politiskā piedāvājuma kvalitāte strauji kritas.

[LvSnor]

Ziņu nodaļa Jauns.lv
https://jauns.lv/raksts/zinas/652150-gat...nformaciju

Par to, kur meklēt jaunāko informāciju par vēlēšanām, politisko partiju sarakstus, informāciju par kandidātiem, kā arī vēsturisko vēlēšanu informāciju, stāsta Kristīne Saulīte, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
https://jauns.lv/raksts/zinas/652150-gat...nformaciju
"Ikvienai balsij ir svars. Ja es nepiedalos, tad ar kādām tiesībām pēc tam varu kritizēt? Līdzdalība ir ārkārtīgi svarīga, īpaši šobrīd. Jo ja mēs to neizdarīsim, tad izdarīs kāds cits. Un mēs nekad nevaram būt droši, ka tā izvēle būs tāda, kādu mēs to vēlamies," teic Kristīne Saulīte.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Gatavojamies pašvaldību vēlēšanām: kur meklēt uzticamu informāciju" saturu atbild "Izdevniecība Rīgas Viļņi”.

[LvSnor]

«Dievs augstu, ķeizars tālu, nav, kam sūdzēties.» Kā izvērtusies novadu reforma?
REplay.lv Reģioni Krustpunktā
Šodien, 9:01
Latvijā
Autori: Laura Jansone, "ReTV" žurnāliste, Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta producents)

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās stājās spēkā otrā teritoriālā reforma kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Nozares ministrija un likumdevējs toreiz solīja, ka iedzīvotāju galvenais ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču cilvēki tam neticēja.

Tomēr reformu pavadīja tikai pāris protestu un ātrā tempā apstiprināja jauno Latvijas pašvaldību karti. Pirmās sekas varēja pieredzēt jau pašvaldību vēlēšanās, kurās bija rekordzema aktivitāte – vietējo lēmējvaru noteica tikai trešā daļa jeb 34% no balsstiesīgajiem. Iepriekšējās vēlēšanās par domēm balsoja puse vēlētāju. Pilsonisko apātiju daļēji ietekmēja arī varas attālināšanās no cilvēkiem.
Alūksnes novads. Izaicinājums – pakalpojumu pieejamība attālākajos pagastos
Alūksnes novads savas tagadējās robežas ieguva pirms 16 gadiem, apvienojot Alūksnes pilsētu ar 15 apkārtējiem pagastiem.
Toreiz netrūka diskusiju arī par Apes pievienošanos Alūksnes novadam, saglabājot vēsturiskā Alūksnes rajona robežas. Tomēr tas nenotika, un pirms četriem gadiem Api pievienoja Smiltenes novadam.
Tagad Alūksnes novadā daudz vairāk runā par stabilitāti un iespējām, ko sniedz lielāka un vienota teritorija.
Kā atzīst biedrības "Alūksnes lauku partnerība" vadītāja Santa Harjo-Ozoliņa, viņasprāt, ilgtermiņā ieguvumu ir vairāk, neskatoties uz sākotnējām emocijām. "Es uzskatu, Alūksnes novads vispār ir beidzot piedzīvojis tādu novada izveidi, jo, salipinot kopā teritorijas, tās automātiski nekļūst par vienotu teritoriju. Tas ir fakts – faktiski vajadzīgi ļoti daudz gadu, lai veiktu dažādas izmaiņas un arī sistēmiskas izmaiņas, lai tas novads sāktu funkcionēt kā viens veselums. Mēs tātad esam beidzot līdz tam nonākuši caur ļoti sāpīgām izmaiņām," saka Harjo-Ozoliņa.

Pērn Alūksnes novadā dzīvoja aptuveni 13 000 iedzīvotāji. Viena no lielākajām problēmām novadam, kurš robežojas ar Igauniju un Krieviju, ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem attālākajos novada pagastos. Alūksnes novadā tam rasts savs risinājums.
Kopš 2023. gada katrā pagastā bibliotēkā izveidots klientu apkalpošanas centrs, kur var saņemt gan pašvaldības, gan arī valsts pakalpojumus. Tāpat katrā pagastā uz vietas ir arī saimnieks, kurš atbild par saimnieciskajiem un ceļu uzturēšanas jautājumiem.

Jaunlaicenes pagasts no Alūksnes centra ir aptuveni 20 kilometru attālumā. Šeit bibliotēkas vadītāja Iveta Udrese stāsta, ka vietējie ļaudis pie šīs kārtības jau pieraduši. Esot ļoti daudz iesniegumu pašvaldībai. "Mums ir par īres dzīvokļiem. Pagarināt īres līgumus. Pašvaldības iesniegumi bijuši gan pašvaldības policijai, gan sociālajam dienestam. Visādi ir bijuši. Tagad ir ļoti populāri [jautājumi] par VID (Valsts ieņēmumu dienesta – red.) gada ienākumu deklarācijām. Jautā visu, kas ir ar e-adreses izveidošanu, nāk arī pārbaudīt savas e-adreses, kuri paši vēl neuzdrošinās strādāt ar datoru]," saka Udrese.

Turpat Jaunlaicenē Latvijas Radio satiek arī Diānu Beitiku, kura strādā uzņēmumā "Cewood." Tas ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā. Sieviete ar dzīvi ir apmierināta un, viņasprāt, viss nepieciešamais ir pieejams.

"Īstenībā atšķirību nekādu reāli nejūtu."

Ir bibliotēka, tur var izprintēt, ja vajag dokumentus kaut kādus. Pagastmājā var kaut kādus savus jautājumus risināt. Ja kaut kas interesē vai ko uzzināt. Jā, ir ģimenes ārsta prakse tepat uz vietas priekš šāda maza ciematiņa. Īstenībā tīri neko," norāda Beitika.
Tikmēr no Jaunlaicenes aptuveni 8 kilometrus attālajā Māriņkalnā pie vietējā veikala satiktais Viktors Uropajevs, kurš strādā Jaunlaicenē, par dzīvi novadā saka – kā ir, tā jādzīvo. Ja strādājot, tad varot arī nopelnīt, neesot slikti.

Pagastu pārvalžu reformas rezultātā kādreizējie pagastu pārvaldnieki šo savu darba vietu zaudēja, taču lielākā daļa no viņiem turpina strādāt Alūksnes novada pagastu apvienību pārvaldē, kas atrodas no Alūksnes centra aptuveni 9 kilometrus attālajos Alsviķos. Kādreizējie pagastu pārvaldnieki tagad ieņem vadītājas vietnieka, lietveža, iepirkuma speciālista, īpašuma speciālista, personāla speciālista un ceļu pārraudzības un uzturēšanas dabu organizatora amatus.

Darbu jaunajā struktūrā neturpināja seši kādreizējie pagastu pārvaldnieki, taču vairāki no viņiem aizvien strādā citās Alūksnes novada pašvaldības struktūrās.
Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze stāsta, ka pagastu pārvalžu reformas galvenais mērķis ir bijis strādāt tā, lai iedzīvotājiem pagastos nesamazinātos pakalpojumu pieejamība.
"Mums katrā pagastā strādā pagasta pārvaldes darbinieki. Katrā pagastā mums ir ēku un apsaimniekojamo teritoriju pārzinis, kurš pārvalda saimniecisko darbu pagasta teritorijā. Viņš arī organizē pašvaldības funkciju nodrošināšanu saimniekošanas jomā savā pagastā. Savukārt no finanšu jomas vai no finanšu puses skatoties, mēs varam būt elastīgāki ar līdzekļu novirzīšanu. Varbūt uz kādu mazāku pagastu, kur ir kāda aktuālāka problēma, ko, varbūt atsevišķi esot, šai iestādei būtu lielākas problēmas norealizēt. Mēs redzam kopskatu, arī budžetu," norāda Sniedze.
Savukārt biedrības "Alūksnes novada nevalstisko organizāciju atbalsta centrs" vadītāja Dzintra Zvejniece atzīst, ka
katra pagasta izaugsme turpmāk ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, cik aktīva katrā pagastā būs vietējā kopiena.
"Nu katrā ziņā bija jauki tad, kad pagastā bija tas pagasta pārvaldes vadītājs, protams. Tad, ja vēlējās kādu projektu vai pasākumu, tu devies pie pagasta pārvaldes vadītāja, un tad viss notika. Tagad uz vietas ir palicis tas bibliotekārs vai kultūras darbinieks. Es domāju, ka šobrīd jābūt ļoti spēcīgai kopienai, kādam kopienas līderim. Nav, ko domāt, kā nu bija tur [iepriekš] labi. Ir jādomā uz priekšu, un tur, kur tā kopiena aktivizējas – vai Jaunanna, vai Ilzene, vai Jaunlaicene –, tad lietas notiek," atzīst Zvejniece.

Cēsu novada Vecpiebalga. "Šobrīd ir jādalās ar visiem."

Savukārt Cēsu novads savas robežas ieguva pirms četriem gadiem, apvienojoties 7 vietvarām, tai skaitā pašam Cēsu novadam.
Pērn šajā teritorijā dzīvoja gandrīz 41 000 iedzīvotāju.
2021. gadā Cēsu novada budžets sasniedza gandrīz 84 miljonus eiro.
Šogad vietvara iecerējusi tērēt jau vairāk nekā 126 miljonus eiro.
Nemainīgi lielākā budžeta prioritāte ik gadu ir bijusi izglītība, taču šogad kā būtiska prioritāte izvirzīta Eiropas Savienības fondu apguve, proti, kopumā iecerēts apgūt ap 18 miljoniem eiro.
Vecpiebalgas pagastu apvienībā šogad par gandrīz 900 000 plānots remontēt skolu.
Līdzekļi atvēlēti arī, lai atjaunotu ceļus un ielas, kā arī labiekārtotu slavenos ūdensrožu dīķus Vecpiebalgā.
Salīdzinājumam, vēl pirms reformas Vecpiebalgas novada budžets bija 5,5 miljoni eiro.
Vecpiebalgas iedzīvotāji pirms reformas pauda bažas, ka apvienojoties mazākās kopienas zaudēs savas pašnoteikšanās iespējas un lielajā novadā vairs netiks pietiekami sadzirdētas. To, ka tā patiešām ir noticis, uzskata biedrības "Vecpiebalga savējiem" valdes locekle Linda Ķaukule.
"Tagad ir jāpierāda.. vai tas pats līdzdalības budžets, kur vēl ar balsu skaitīšanu tev ir jācīnās par šo naudu.
Un arī tādās citās jomās, kur varbūt pat bez [lielā] finansējuma mēs vairs nevaram. Šobrīd ir jādalās ar visiem," viņa saka.
Tikmēr pie Vecpiebalgas pagasta centrā esošā veikala Latvijas Radio satiek mājražotājus, kuri šeit tirgo pašu gatavoto produkciju. Atis Gavars cep Vecpiebalgas maizi. Viņš par novadu reformu izsakās ļoti skeptiski.
"Reku, pašvaldības māja tukša. Kam iet, kam neiet prasīt. Ja pie Rozenberga jāpiesakās, kaut kādā rindā tad jāpiesakās.
Te varēja iet pagastā parunāties, bet tagad vairs nevaru.
Jūs zināt, es pavisam godīgi teikšu – man tā sāpīgi. Kamēr bija mums te uz vietas pašvaldība, viņi mazlietiņ pat lepojās, ka mēs kā mājražotāji kaut ko te darām. Tagad jaunā pašvaldība mums uzreiz lika maksāt par tirdzniecības vietu. Es nezinu, ja es pats savā mājā ražoju un vēl jāmaksā par šito laukumu, tas kaut kā nav smuki. Tos mazos ceļus varēja arī biežāk greiderēt. Vasaras laikā tā trepe kā ir, tā ir. Nav galīgi uz labo pusi gājis nekas. Labākajā gadījumā palicis tajā pašā līmenī, kā ir bijis. Tā kaut kā," teic Gavars.
Dienvidkurzemes novads. Nomalē dzīvojošie jūtoties vēl tālāk no visa
Dienvidkurzemes un Augšdaugavas novadi bija divi no jauna Latvijas kartē ieviestie pašvaldību nosaukumi.
Dienvidkurzemes novadu ap Liepāju izveidoja no 8 līdzšinējiem novadiem kādreizējā Liepājas rajona teritorijā.
Tajā ir 31 pagasts un pilsētas, dzīvo ap 33 000 cilvēku, teritorijas ziņā tas ir lielākais novads valstī ar administratīvo centru Grobiņā.
No novada tālākajām vietām līdz domes namam ar mašīnu ceļā jāpavada stunda laika.
Vai nav tā, ka vara ir ļoti tāla palikusi, tam piekrīt pensionāru pāris – Brigita un Aleksejs. "Nu, tas jau, protams, tā ir. Eh!
Vispār – šinī stūrī, ja pašam nav transporta, tu esi atgriezts no pasaules.
Līdz domei 70 kilometru. Autobuss veselu diennakti iepriekš ir Liepājā jāpiesaka, lai atbrauktu šeit, uz robežu. Bet līdz robežai ir vēl trīs kilometri kājām līdz pieturai," tā saka Brigita.

Abus pensionārus Latvijas Radio sastop daļēji pamestas sešu dzīvokļu mājas pagalmā Rucavas pagastā netālu no Lietuvas robežas. Jautāta par attiecībām ar vietējo varu, Brigita teic: "Tikai tad, kad vajag naudiņu savākt... Dzīvoklis mums ir privatizēts, bet māja ir pašvaldības. Durvis jāmaina, citi dzīvokļi tukši – visi nomiruši vai aizbraukuši."

Par ko balsos vēlēšanās? Brigita vēl neesot vēl interesējusies, kas ir sarakstos. Jautāta, kas šajos četros gados mainījies – viņa attrauc, ka nekas.
Vai bija labāk, kad bija Rucavas novada dome?

"Nu, vismaz bija tuvāk. Tagad ir tā – Dievs augstu, ķeizars tālu, nav, kam sūdzēties!" saka pensionāre.
15 kilometru attālajā Rucavas domes namā gan vēl daži pašvaldības darbinieki ir sasniedzami – sociālā darbiniece, kasiere maksājumu veikšanai, dzimtsarakstu speciāliste, pa retam arī pagasta pārvaldniece, kas visus četrus gadus pilda arī blakus esošā Nīcas pagasta pārvaldnieka pienākumus, bet tagad startē vēlēšanās no varas partijas saraksta. Visus pašvaldības un valsts pakalpojumus pustukšajā domes namā piedāvā vienotā klientu centra speciāliste Ilze Feodosova. Pie viņas vēršoties cilvēki, lai uzrakstītu iesniegumus gan pašvaldībai, gan valsts iestādēm.
"Valsts iestāžu ir daudz – 19. Populārākās, par ko interesējas, ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts ieņēmumu dienests. Slimības pabalsti un citi pabalsti, gada ienākumu deklarāciju un algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana," stāsta Feodosova.
Lai būtu vēl tuvāk varai, tagad pieejamas arī specializētas ierēdņu konsultācijas videozvanā.
Un klientu centru ik dienu apmeklē kādi trīs četri rucavnieki. Viņu vidū pavisam noteikti nav 53 gadus vecais Sandis. Sandi Latvijas Radio satiek pierobežā Līkuma ciemā, kur meža vidū uz kādu privātīpašumu aizved sliktas kvalitātes ceļš.
"Tu tālāk nekur netiksi – šis ir galapunkts. Upe ir, un aiz upes ir Lietuva," viņš teic.
Sandis pieskata atjaunošanas stadijā esošu privātmāju, kas pieder liepājniekiem. Turpat dzīvo, ceļ siltumnīcu un veic citus darbus, bet par politiku neko nezina.
Sandis: Dome ir laikam Rucavā tikai.
Latvijas Radio: Nē.
- Tad es nezinu.
- Grobiņā!
- Grobiņā? Nu, man uz domi nevajag. Es maziņš un melns esmu.
- Bet vismaz to, ka ir Dienvidkurzemes novads, jūs zināt?
- Nē, arī nav ne jausmas. Domāju, ka ir Rucavas novads.
- Nebrauc pie jums deputāti, nepērk balsis?
- Te neviena nav. Ja nu vienīgi kāds apmaldās netīšām.
- Kas jums ir domes priekšsēdētājs?
- Vai es zinu?! Man vienalga! Neaiztiek mani, arī es nevienu neaiztikšu!

Šķiet, līdzīga attieksme ir arī novada vadībai. Rucavas centrā redzamais liecina, ka četros gados jauninājumu vispār nav bijis. "Latvijas Valsts ceļi" ir uzklājuši jaunu asfaltu centrālajai ielai, savukārt pašvaldības atbildībā esošajā tirgus laukumā pazuduši tirgotavu namiņi, bet palikušajiem iziruši niedru jumti.
Lai pie veikala ikdienā nepulcētos grādīgās dziras lietotāji, prom aizvākta guļbaļķu atpūtas vieta, nevis ieviesta kārtība. Bet jaunais novads tikai pabeidzis iepriekšējā sāktos projektus, nevis īstenojis savus. To novērojis arī Papes zvejnieks un vietējais aktīvists Ivars Roga.

"Dienvidkurzeme taču Papē uztaisīja asfaltētu ceļu, jums ir jāpriecājas! Bet tas nav Dienvidkurzemes nopelns, tas ir vēl Rucavas laika nopelns.
Ja tu viens kaut ko uzraksti, atbilde no domes nenāk. 30 dienas var gaidīt, nav. Uzrakstīju iesniegumu, zvanu, tur pasaka – nu, jāpaskatās! Tad tam vietējam, kas attālāk dzīvo, nav jēgas iet un kaut ko prasīt. Pašvaldības nostāja ir: nu, vienreiz uzrakstīja, otro, trešo, tad liksies mierā, lai saprot, ka nav jēgas mums rakstīt," saka Roga.
Papeniekus satrauc nekontrolētā lietuviešu izvēršanās Papē, kur aizsargājamas dabas platības ar jaunās pašvaldības gādību pārtop privātmājās pretēji dabas sargu iebildēm. Kāpas izbraukā atpūtnieki, bet pašvaldības policiju tik tālu no Grobiņas sasaukt esot grūti. Savukārt priedēs un jūras krastā paliek atkritumu kalni.
Vietējā laikrakstā uz žurnālistu jautājumu, vai ir arī kas nožēlas vērts šajos četros gados, domes vadība atbildēja, ka nav pagūts pabūt visās novada apdzīvotajās vietās. Cits deputāts pukojās, ka lielākie budžeta tēriņi ir koncentrēti Grobiņā, kur uzcelts jauns nams administrācijai. Savulaik mazie novadi par mazu naudu esot varējuši paveikt lielas lietas, bet tagad par lielu naudu varot izdarīt maz.
Jaunā novada ļaudis tikai tagad sāk aptvert, kas ir noticis reformas laikā, uzskata laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnāliste Liene Kupiča.
"Cilvēki saka, ka viņiem nav bijusi nepieciešamība saziņai ar novada centru. Cilvēki četros gados knapi ir paspējuši aptvert, kas ir mainījies, un citi pat to vēl nav aptvēruši.
Daļa saka, ka jau (astoņu novadu laikā) bija tālu no sava centra, bet tagad jūtas vēl tālāk. Tie, kas bija nomales jau toreiz, tagad jūtas vēl vairāk nost no visa," Kupiča pamato.
Dienvidkurzemes novadā līdzīgi kā vidēji valstī iepriekšējās vēlēšanās piedalījās trešā daļa jeb 34% balsstiesīgo. Četru gadu laikā cilvēku skaits ir samazinājies par gandrīz tūkstoti, tāpēc sarucis arī balsstiesīgo skaits.
Skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma nav viennozīmīgs process. Tā ietekme ir ļoti atšķirīga, un katrā vietā to izjūt citādi. Kamēr vieni saskata jaunas iespējas un attīstību, citi izjūt zaudējumus un atsvešinātību. Turklāt arvien svarīgāka kļūst pašu iedzīvotāju spēja sadarboties, organizēties un veidot savu dzīvi jaunajos apstākļos, nepaļaujoties tikai uz pašvaldību.

[LvSnor]

Izrādās ka Latvija pirmajā vietā (LPV) ir iestājusies 'slikto puiku' internacionālē - https://patriots.eu/parties/ Tas viennozīmīgi atgādina, ka KF naftas nauda tie ieguldīta kaimiņvalstu destabilizēšanā. No otras puses, ASV liberasti nevienu nespēs glābt vēl 4 gadus - vai tagad ir īstais laiks "līst kur"? Šais pašvaldību velēšanās mēs viennozīmīgi varēs novērot tikai politikā piedāvājuma pasliktināšanos, kā tas ir arī ir sagaidāms "frontes tuvuma".

[LvSnor]

Dokuments sagatavots e-adrešu informācijas sistēmā
Sūtītājs: PILSONĪBAS UN MIGRĀCIJAS LIETU PĀRVALDE 
e-adrese:
24.05.2025
Paziņojums par reģistrāciju vēlēšanu apgabalā Informatīvs paziņojums par reģistrāciju vēlēšanu apgabalā 2025. gada Pašvaldības domes vēlēšanām. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka Jūs esat reģistrēts Pašvaldības domes vēlēšanām. Vēlēšanu datums: 07.06.2025. Jūsu vēlēšanu apgabals ir RĪGA. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā būs no plkst. 8.00 līdz 20.00. Iepriekšējā balsošana: 
pirmdien (02.06.2025.) – no plkst. 17.00 līdz 20.00 
otrdien (03.06.2025.) – no plkst. 8.00 līdz 11.00 
trešdien (04.06.2025.) – no plkst. 17.00 līdz 20.00 
ceturtdien (05.06.2025.) – no plkst. 8.00 līdz 11.00 
piektdien (06.06.2025.) – no plkst. 12.00 līdz 15.00 
Papildu informācija par vēlēšanām pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē www.cvk.lv Noskaidrot, reģistrēt vai mainīt savu vēlēšanu apgabalu, kā arī pieteikties balsošanai pa pastu, ja iepriekšējās balsošanas dienās un vēlēšanu dienā uzturēsieties ārvalstīs, iespējams e-pakalpojumā “Vēlētāja datu pārvaldība”, kas pieejams vietnē www.pmlp.gov.lv/lv/velesanas vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv (tiešās pieejas adrese https://latvija.gov.lv/Services/9521). Klātienē reģistrēt vai mainīt savu vēlēšanu apgabalu var jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Reģistrēt vēlēšanu apgabalu vai veikt vēlēšanu apgabala maiņu uz citu vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, ir iespējams līdz 2025. gada 29. maijam. Vēlētāji, kuri ir reģistrēti vēlēšanu apgabalā, bet iepriekšējās balsošanas dienās un vēlēšanu dienā uzturēsies ārpus Latvijas, līdz 2025. gada 30. maijam var pieteikties balsošanai pa pastu, izmantojot e-pakalpojumu “Vēlētāja datu pārvaldība”. Vēršam uzmanību, ka sākotnēji vēlētājs vēlēšanu apgabalā tika iekļauts, pamatojoties uz reģistrēto dzīvesvietu tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kas Fizisko personu reģistrā vēlētājam bija aktuāla 2025. gada 9. martā. Ja vēlētājs ir reģistrējies vēlēšanu apgabalā vai mainījis vēlēšanu apgabalu, tad šajā paziņojumā ir norādīts jaunais vēlēšanu apgabals. Informācija ir sagatavota pēc Vēlētāju reģistra datiem uz 24.05.2025 07:13:15. 
Šis paziņojums ir informatīvs, lūgums uz to neatbildēt! Šis dokuments ir automātiski sagatavots un eksportēts no e-adrešu informācijas sistēmas.

[LvSnor]

Vienveidīgā priekšvēlēšanu kampaņa jeb kur palicis politiķu radošums cīņā par varu?
REplay.lv Kultūršoks
Vakar, 21:11
Kultūrtelpa
Autori: Dace Kaukule (LTV raidījumu redaktore), Anete Ašmane-Vilsone (Latvijas Radio 3 raidījumu vadītāja, LTV kultūras žurnāliste)

Lai gan arvien lielāku svaru priekšvēlēšanu laikā iegūst politiķu aktivitātes sociālajos medijos, joprojām vislielākie tēriņi arī šajā priekšvēlēšanu kampaņā veltīti tradicionālajai reklāmai. Līderis ir vides reklāma, kas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aprēķiniem prasījusi gandrīz pusi no partiju iztērētā budžeta sevis reklamēšanai. "Kultūršoka" eksperti atzīst, ka nauda nav tērēti gudri, jo visas partijas izskatās vienādi. Priekšvēlēšanu kampaņa izceļas ar pelēcību, kuras cēloņi, iespējams, ir dziļāki, nekā tikai vēlme neriskēt.
ĪSUMĀ:
Pēc KNAB datiem, nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām partijas priekšvēlēšanu kampaņās iztērējušas 1,97 miljonus eiro.
Visvairāk līdzekļu tērēti vides reklāmās, radio un presē.
Līdz šim visvairāk naudas reklāmai izdevušas partijas "Latvija pirmajā vietā", "Jaunā Vienotība" un Latvijas Zaļā partija.
Pašvaldību vēlēšanās startē 47 politiskās partijas ar 6000 deputātu kandidātiem.
Mīlestība iet caur vēderu arī politikā?
Ieejot Latvijas politiķu kontos platformā "TikTok", var apgūt ēst gatavošanas prasmes. Partijas "Latvijas attīstībai" priekšsēdētājs Juris Pūce māca gatavot kotletes pēc itāļu receptēm. "Progresīvo" eiroparlamentārietis Mārtiņš Staķis rāda, kā pareizi grilēt dārzeņus, bet partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers iesaka labākās vietas, kur tikt pie garda iesmiņa ar mazsālītu gurķīti.
Vai tiešām ēdiens ir ceļš uz Latvijas vēlētāja sirdi? Atsevišķu politiķu sociālo mediju konti rada sajūtu, ka šo pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņas ir par "Michelin" zvaigznes iegūšanu pavārmākslā, nevis vietu pie vietējās pašvaldības galda, lai lemtu, kā konkrētajai pilsētai vai novadam dzīvot tālāk.
Aktieris un režisors Mārtiņš Egliens smejas, ka šis nav ceļš, kā politiķi var viņa domas ietekmēt: "Droši vien, ka ir cilvēki, kuriem baigi patīk, kā kaut kāds onkulis taisa olas vai meitene starp diviem kaķiem, sasveicinoties ar savu bērniņu, pasakot pāris vārdus, cik ļoti viņa mīl Rīgu un paralēli vēl tur stampā spinātus.
Bet es nezinu, manuprāt, tas ir gaužām primitīvs veids, kā uzrunāt cilvēkus, kaut gan es pieļauju, ka ļoti daudzi cilvēki ir tādi, kuriem tieši tas ir vajadzīgs, bet uz mani tas nestrādā vispār."
Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes vadītāja Evita Puriņa uzskata, ka pat politiķu sekotāju reakcija liecina, ka viņi nav sajūsmā: "Ja mēs paskatāmies, cik daudzi novērtē šāda veida video, piemēram, to pašu ēst taisīšanu – nu, ne tik ļoti.

Nav jau tā, ka visi tur laimīgi dalās tāpēc, ka pēkšņi kāds politiķis cep kūku vai kaut ko dara ar sviestmaizēm uz pannas.

Mēs visi mākam taisīt ēst, un tu vari atrast daudz labākus piemērus, kā pagatavot to vai citu ēdienu, vai no kaut kādiem šefpavāriem iedvesmoties, nevis no politiķa, kurš pēkšņi to ir atklājis." 
Deputātu kandidāti sociālajos tīklos griež piruetes un sarunājas ar kurpēm
Sabiedrisko attiecību konsultants Filips Rajevskis norāda, ka politiķi apzinās, cik lielu vietu cilvēku informatīvajā telpā ieņem sociālie mediji, un mēģina tur iekarot savu vietu.
Te politiķim nevajag starpniekus – žurnālistus. Viņš ar saviem vēlētājiem var komunicēt tiešā veidā, un to dara pēc savas izpratnes, ko grib dzirdēt viņa vēlētājs. "Kas tad ir tas kampaņas produkts? 

Patiesībā tā kā tiek teikts, ka ir idejas, programma, bet – produkts jau ir politiķis. Un tad kā mēs to politiķi saiņosim, to konfektīti, kāda veida papīrītī? 

Un tad viņi mēģina šo iesaiņošanas procesu, sākot no ģimenes un gastronomiskām preferencēm, beidzot ar politiskām preferencēm un potenciāliem viņa pēcvēlēšanu draugiem," skaidro Filips Rajevksis.
Ir politiķi, kas izmēģinājuši "košākus papīrīšus". "Kustības "Par"" Liepājas mēra amata kandidāte Dace Bluķe "TikTok" publicējusi savu video ar vīrieša balss filtru, "Apvienotā saraksta" deputāta kandidāts uz Rīgas domi Valdis Gavars savu ziņu vēlētājiem nodod repa formātā, griežot piruetes, bet "Platformas 21" kandidātes Lelde Dreimane un Marita Liepiņa ziņu vēlētājiem nodod, izmantojot platformu kurpes.
Reklāmas speciālists Raimons Grasmanis uzskata, ka politiķi mēģinājuši piemēroties videi, apzinoties, ka sociālie tīkli nav skatuve: "Tas ir tāds deju placis, kur ir jādejo kopā ar auditoriju, un es pieļauju, ka visi to saprot un tāpēc arī mēģina kaut kā citādi varbūt pievērst uzmanību, bet man šķiet, ka tur tāpat trūkst vēl  kaut kāda svaiguma, radošuma kaut kā – nu tā, ka tas ir daudz interesantāk, jo baigi vienveidīgi viss ir.

Tas izpildījums, manuprāt, brīžiem šķiet tāds samākslots mazliet par daudz, nav tā uzticamība līdz galam."

Aktieris Mārtiņš Egliens atzīst, ka politiķu veikums sociālajos tīklos nav pārāk pārliecinošs: "Manuprāt, tas ceļš varbūt nav ar tas nepareizais, ka viņi grib iepazīstināt ar sevi kā ar cilvēku.
Un, ja tu iepazīsti ļoti foršu cilvēku, tu vienā brīdī saproti, ka foršs cilvēks sliktus lēmumus nevar pieņemt.
Viņš var kļūdīties, bet viņš apzināti nekaitēs, kā saka. Nu, es domāju, ka tas ir tas, ko viņi tur mēģina, bet, manuprāt, viņiem nesanāk."
Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes vadītāja Evita Puriņa vēl krāsainākus "iepakojuma papīrīšus" nevēlas: "Man būtu bail iedomāties – ko vēl? Ko vēl mēs no viņiem varētu gribēt? Es domāju, ka pietiek jau šobrīd ar to, kas jau ir. Es negribētu vēl vairāk, vēl radošāk. Man liekas, ka tad jau būtu par traku. Izmisums… Droši vien katrs to dara, skatās uz reitingiem un "ko nu vēl", bet atkal jau – es tiešām domāju, ka tas nav, ka tādā veidā tas nedarbojas."
Ar dažiem video, kā gatavot ēst, var būt par maz, lai tiktu ievēlēts par deputātu
Tikai vēlēšanu rezultāti parādīs, vai vēlētāju sirdis ir iekarotas, sociālajos medijos runājot par kotletēm, griežot piruetes vai rādot, kā noasfaltēta iela. "Kultūršoka" aptaujātie rīdzinieki atzīst, ka lielu uzmanību politiķu sociālo tīklu aktivitātēm nepievērš. "Diemžēl nesekoju baigi, nē, nē, nē," saka Kārlis Teilāns, atzīstot, ka "sociālos tīklus neizmanto nekādīgi." Tikmēr Kaspars Aniņš skatās uz politiķu darbiem: "Manu viedokli nemaina tas, ko politiķi publicē savās kampaņās vai publiskajā telpā. Nē."
Eksperti atzīst – lai būtu rezultāts, politiķiem sociālais medijs kā sava tribīne bija jāsāk izmantot jau pēc iepriekšējām vēlēšanām, jo laiku prasa auditorijas jeb sev lojālu sekotāju piesaistīšana. Reklāmas speciālists Raimonds Grasmanis uzsver, ka sociālie tīkli pēc būtības nav uzvaras atslēga: "Īstenībā tas ir tāds smags un ilgtermiņa grūts darbs, ar kuru, ja izdara labi, ja smagi strādā pie tā, tad var gūt ļoti labus rezultātus.
Bet, cik nu man zināms, tad vēlēšanās tieši, par politiku runājot, ja neiet ielās, kā teikt, diezgan grūti ir sasniegt rezultātu."
Filips Rajevskis, sabiedrisko attiecību konsultants
Arī sabiedrisko attiecību konsultants Filips Rajevksis norāda – lai sasniegtu rezultātus, politiķim sociālajos tīklos bija jābūt aktīvam jau pēc iepriekšējām vēlēšanām: "Gan klasiskam medijam, gan sociālajiem medijiem, gan politiķim kā medijam, viņiem visiem ir viena un tā pati problēma – ir nepieciešams saturs.
Nu labi, tu tur ieliec savu kaķi, savu suni, savu sievu, savus bērnus, bet tev vēl četri gadi priekšā. Un tad tu esi spiests sākt kaut ko darīt. Un tad tu sāc arī reportēt par šo kā reportieris par savu darbu.
Bet tas prasa piepūli, piepūli un arī profesionālo piepūli, lai būtu, ko parādīt, ko tu dari. Un, ja tu neko nedari, tad tev tas konts ļoti precīzi parāda, ka tu neko nedari."
Aktieris Mārtiņš Egliens atzīst, ka uzreiz ir redzams, kad politiķis dara kaut ko samākslotu – vai nu demonstrē savu pārvārmākslu vai dārzkopja iemaņas: "Protams, patiesums vienmēr uzrunā vairāk. Teātrī arī tad, kad tu redzi izrādi, kurā tu redzi riktīgi, kā cilvēks tur spēlē un iztaisās, – nu ne pārāk patīk. Un tad, kad tu pēkšņi aizmirsti, ka tu esi teātrī, pateicoties tam patiesumam un tam, ka tu sāc dzīvot līdzi tam visam, tajā brīdī tu vari pateikt – šitā gan bija laba izrāde. Tieši tāpat es domāju, ir te, es domāju – tieši tāpat."
Vislielākie tēriņi tradicionālai reklāmai
Latvijas likumdošana deputātu kandidātiem nekādus ierobežojumus sociālajos medijos priekšvēlēšanu laikā neparedz, kamēr ieraksti netiek virzīti kā apmaksāts saturs. Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes vadītāja Evita Puriņa uzskata, ka nekādus ierobežojums arī nevajadzētu ieviest: "Ja tie sekotāji ir tiešām oriģinālie sekotāji, ja tur nav kaut kas viltots, ja tu esi ar savu darbu, tur liekot, mākot, uzrunājot – tas jau nav tā vienkārši. Tur ir arī lieli resursi jāiegulda, ja tu gribi savu sociālo mediju auditoriju uzbūvēt. Nu, ja tu to esi izdarījis, ja tu ar to esi kļuvis populārs, man liekas, ka tas ir pilnīgi pieņemami. Ko tad tu tur ierobežosi? Tu aizliegsi viņiem būt sociālajos tīklos?"
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šobrīd izvērtē Lietuvas modeli, kur deputātu kandidātiem un partijām savi sociālo mediju profili, kur tiek veikta priekšvēlēšanu aģitācija, ir jādeklarē. "Šādu ierobežojumu ieviešana vai pienākuma ieviešana normatīvajos aktos būtu apsverama un būtu tieši apsveicama, jo no tādas caurspīdības viedokļa gan mums kā kontrolētājiem būtu pārredzamāk, gan arī sabiedrība varētu vieglāk atšķetināt, teiksim, patērējamo informāciju," ir pārliecināta KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.
Sociālajos tīklos sevi reklamē visas 47 politiskās partijas, kas ar 6000 kandidātiem piedalās šajās pašvaldību vēlēšanās. Pēc Amīlijas Raitumas teiktā, būtiski pārkāpumi pagaidām nav konstatēti: "Bieži vien sūdzas arī par pašu saturu priekšvēlēšanu aģitācijā, bet mēs neesam kompetenti un neesam tiesīgi vērtēt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu saturu, teiksim, cik pamatoti vai nepamatoti, vai patiesa informācija ir iekļauta tajā materiālā. Mēs skatāmies tikai no aģitācijas likuma ierobežojumu skatpunkta."
Kopējā summa, kas līdz šim tērēta reklāmai interneta vidē, ir salīdzinoši neliela – 118 tūkstoši eiro. Vislielāko summu tērējusi partija "Latvijas attītsībai". KNAB priekšvēlēšanas kampaņu izdevumu uzskaite liecina, ka, neņemot vērā arvien pieaugošo digitālās vides lomu, politiskās partijas tomēr priekšroku dod tradicionālajām reklāmas platformām.
Visas reklāmas vienādas, politiķi baidījušies riskēt
Joprojām būtiskākā lomā priekšvēlēšanu kampaņās ir politiķa atrašanās līdzās vēlētājām – vai nu uz uz ielas vides reklāmā, vai tiekoties ar iedzīvotājiem. Pēc KNAB datiem uz 29. maiju partijas vides reklāmās iztērējušas jau 860 tūkstošus eiro. Šī summa sastāda gandrīz pusi no 1,97 miljoniem eiro, kas pašlaik izlietota priekšvēlēsanu reklāmai.
Vides reklāmas tēriņu līderi ir partija "Latvijas pirmajā vietā", Latvijas Zaļā partija un "Apvienotais saraksts".
Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes vadītāja Evita Puriņa uzskata, ka reklāmas ir tik vienveidīgas, ka grūti saskatīt atšķirību: "Lasīju, kur kāds reklāmas eksperts bija teicis "pingvīni uzvalkos". Visi vienādi. Burtiski es vēl tagad nupat braucu šurp, skatos – uz katra otrā staba ir vienas vai otras, vai trešās partijas reklāma, un tur tie cilvēki tiešām stāv uzvalkos un tikai mainās tas sauklis, kāds nu viņiem tur ir, tāds arī pilnīgi neko neizsakošs, tur "darbi" vai "mērķi", "vīzija", "mums ir plāns" – visi šie, kas absolūti neko neizsaka. Un tad es domāju – nē, nu labāk būtu viņi pie tās ielas pielikuši plakātu, ka šai ielai mēs ietvi beidzot uztaisīsim."
Aktieris Mārtiņš Egliens uzskata, ka reklāmas demonstrē paviršu attieksmi pret vēlētāju: "Man ir tāda ķep-ļep sajūta. Man šķiet, ka tās politiskās reklāmas ir šausmīgi vienveidīgas. Godīgi sakot, jebkurai reklāmai tu vari jebkuru partiju pēc tam pielipināt beigās, nu principā jau viņas neatšķiras.
Kaut kāda rokraksta jau nav. Tur viss ir "tā kaut kā, tā kaut kā", un "balso", un tad ciparu tikai pieliec, par kuru sarakstu. Man liekas, ka tas ir gaužām, gaužām bēdīgi."
Arī reklāmas speciālistam Raimondam Garsmanim ir sajūta, ka visi dara un saka vienu un to pašu: "Nomelno viens otru, saka "tas sliktais", "tas ir sliktais", bet pietrūkst kaut kādas dažādības. Man vienmēr patīk ieraudzīt, ka kāds kaut ko citādi izdara. Vienalga, kas tas ir par spēku vai kā, bet ka kaut ko citādāk izdara. Tad vienmēr prieks skatīties, jo ir kaut kas atšķirīgs."
Sabiedrisko attiecību konsultants Filips Rajevskis vienveidību skaidro ar bailēm riskēt: "Tad, kad tiek veidotas politiskās kampaņas, tu jau vari izmantot kaut kādus no komerckampaņām lietotus instrumentus, lai pievērstu sev lielāku uzmanību, bet šādi instrumenti vienmēr palielina risku. Ko tas nozīmē? Risks ir, tu nevari uztaisīt – ai, nu, šī kampaņu nesanāca, nu tad es uzreiz taisīšu otru. Jo vēlēšanas atnāk un viss. Un tad ir pauze uz četriem gadiem."
Trūkst spilgtu personību un mērķu, uz ko tiekties
Aktieris un režisors Mārtiņš Egliens uzskata, ka pelēkās reklāmas kampaņas atklāj "reklamējamo saturu": "Ir nenormāli akūts lielu personību trūkums – nu nav, pat negatīvu īsti nav.
Nu dažas ir, protams, bet tādu lielu, dižu, par pozitīvām vispār nerunājot. Tādas, aiz kurām patiešām cilvēki varētu iet tāpēc, ka es viņam ticu.
Tāpēc es saprotu, ka tur ir visādi kompromisi, viss kas, bet "šitam vecim es ticu" vai kundzei. Bet nav jau tādu! Pelēcība diezgan liela."
Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes vadītāja atzīst, ka satura nav arī politiskajos solījumos: "Man personīgi liekas, ka bieži vien tās partijas nav iedziļinājušās, kas ir tas, ko viņu vēlētājs grib, un kādā veidā to parādīt, vai kādā veidā viņu uzrunāt tieši vēlēšanu kontekstā. Es pati pavadīju apmēram mēnesi, vienkārši analizējot visu Rīgas vadošo partiju solījumus un kā viņi ir pildīti – brīnumu lietas.
Protams, veiksmīgākais šobrīd ir tas, kurš ir solījis ļoti tā faktiski neko – attīstīsim, uzlabosim, veicināsim un viss."
Mārtiņš Egliens vedina domāt, vai aiz satura trūkuma nav redzama mūsu sabiedrības problēmas sakne: "Bet varbūt, ka tur ir tā problēma, ka mums nav mērķa? Mums ir mērķis aizsardzība. Bet mani atkal visu laiku moka jautājums – ko mēs aizsargāsim? Kas ir tas, ko mēs gribam aizsargāt – melnzemi? Nu kāda starpība. Bet par kaut ko tādu, ko patiešām būtu vērts aizsargāt, par to mēs vispār nerūpējamies. Es domāju – valstiskā mērogā nerūpējamies."

[LvSnor]

Vienveidīgā priekšvēlēšanu kampaņa jeb kur palicis politiķu radošums cīņā par varu?
REplay.lv Kultūršoks
Vakar, 21:11
Kultūrtelpa
Autori: Dace Kaukule (LTV raidījumu redaktore), Anete Ašmane-Vilsone (Latvijas Radio 3 raidījumu vadītāja, LTV kultūras žurnāliste)

Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes vadītāja Evita Puriņa uzskata, ka pat politiķu sekotāju reakcija liecina, ka viņi nav sajūsmā: "Ja mēs paskatāmies, cik daudzi novērtē šāda veida video, piemēram, to pašu ēst taisīšanu – nu, ne tik ļoti.

Ja, faktu pārbaudes žurnālistikas centrs "Re:Baltica" zinātu, kas piespiestu vēlētājus "pārstāt pirst dīvānā" un doties uz vēlēšanām, - "tautas stāstnieču kolektīvs" Spriņģe, Jemberga, Spuriņa būtu pārdevis šīs zināšanas vislabāk maksājošajiem oligarhiem, es pieņemu, Jenotiem. Diemžēl, socioloģija, kā zinātne, pēc "kovida smadzeņu p...as", ir uzdota par oligarhijas "uzticamais pakalpiņš" (un sociālo grupu dalībnieki vairās no sadarbības ar šīs smakas pārstāvjiem), un ne velti, pašdarbnieks SKDS.lv  Arnis Kaktiņš, netika par šo tēmu uzrunāts, kaut gan tas ir rakstīts jebkurā mācību grāmatā. Un es pieļauju, ka sociālās aptaujas , ja viņas veiktu profesionāli godīgi, tad viņas rādītu, ka Latvijā velētāji ir nogurusi no blīvās brīvprātīgās politikās iesaistes smagā politiskā procesā, ko sauc par karu. Kur katru dienu ir jāiet un jāatkārto - la, la, lā - Ukraina uzvarēs! Tas ir smagi. Un tad atnāk Pūce, kurš bezatbildīgi sajāja pašvaldības Latvijā un piedāvā to pašu izdarīt ar Rīgu!