Baltijas aizsardzības līnija

[LvSnor]

🔎 Kas ir “Baltijas aizsardzības līnija”

• “Baltijas aizsardzības līnija” ir kopējs aizsardzības projekts, ko izveido trīs Baltijas valstis — Latvija, Igaunija un Lietuva. Tās mērķis ir pastiprināt šo valstu ārējās sauszemes robežas (ar Krieviju un Baltkrieviju) militārās drošības ziņā, ņemot vērā pašreizējo reģiona drošības situāciju. Vikipēdija+2Aizsardzības ministrija+2
  
• Līnija nav kaut kas abstrakts, bet — reālas infrastrukūras, militāru pozīciju, nometņu, pretmobilitātes pasākumu un citādu fortifikāciju kopums, kas plānots un daļēji tiek būvēts. mil.lv+2Instytut Europy Środkowej+2
  
• Tās izveide tika formāli vienota 2024. gada janvārī, kad Baltijas valstu aizsardzības ministri panāca vienošanos par kopīgu ārējo robežu stiprināšanu. Vikipēdija+1
  

🛠️ Kas konkrēti tiek paredzēts — “kas ir Baltijas aizsardzības līnija praktiski”
Kad runa ir par “Baltijas aizsardzības līniju”, ar to domāta virkne militāri / inženiertehnisku un organizatorisku pasākumu:

• Pretmobilitātes infrastruktūra: prettanku grāvji, šķēršļu joslas, “prettanku eži” un citādi šķēršļi ceļiem un potenciālām iebrucēju maršrutu joslām pie ārējām robežām. LV Portāls+2mil.lv+2
  
• Noliktavu un resursu punktu izveide — munīcijas krātuves, inženiertehnisko materiālu noliktavas, kā arī pozīcijas, no kurām bruņotie spēki un sabiedrotie varētu darboties. Instytut Europy Środkowej+2mil.lv+2
  
• Iespējamā teritoriju atsavināšana vai īpašumtiesību regulējums pierobežā, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi var tikt īstenoti — ar likumdošanas atbalstu. LV Portāls+1
  
• Integrācija ar sabiedroto — proti, līnija ir plānota kā daļa no kopējām aizsardzības stratēģijām ar NATO, un paredzēta tā, ka sabiedrotie var “bez kavēšanās pārņemt kaujas pozīcijas” ja nepieciešams. mil.lv+1
  

📅 Kāpēc un kad — kas pamudināja šādu lēmumu

• Drošības vide — pastiprinātā neprognozējamība reģionā pēc Krievijas plašās agresijas pret Ukraina — padara nepieciešamu, lai Baltijas valstis kopā spētu ātri reaģēt un aizsargāt savas ārējās robežas. Instytut Europy Środkowej+2president.lv+2
  
• Kopēja solidaritāte un saskaņota politika: Baltijas valstis uzskata, ka to robežas ir arī ārējās robežas gan ES, gan NATO, tāpēc nepieciešama koordinēta rīcība. Sargs.lv+2Vikipēdija+2
  
• Savlaicīga aizsardzības kapacitātes nodošana: Šāda līnija ļauj jau bāzēties uz preventīviem un aizsardzības mehānismiem — bet ne tikai atbildēt, ja iebrukums jau notiek. Instytut Europy Środkowej+1
  

✅ Ko ar to domāja, kad Sprūds par to runāja 2025. gada februārī
Kad Sprūds 2025. gada februārī — un plašāk kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem — runāja par “Baltijas aizsardzības līniju”, viņš domāja šādu reģionālu iniciatīvu:

• kopēju, koordinētu militāro un inženiertehnisko aizsardzību gar Baltijas valstu austrumu (ārējām ES/NATO) robežām;
  
• savlaicīgu pretmobilitātes infrastruktūras būvniecību un pozīciju izveidi, lai jau sākotnēji varētu “apturēt, bloķēt vai kavēt” jebkuru potenciālu agresoru iebrukumu;
  
• stiprinātu savienību ar sabiedrotajiem — piemēram, NATO dalībvalstīm — tā, lai, ja nāksies, sabiedrotie varētu ērti ieņemt pozīcijas un reaģēt kopīgi;
  
• pragmatiski pielāgoties mūsdienu drošības apstākļiem — ne tikai militāri, bet arī politiski un tiesiski (piemēram, specializēts likums par pretmobilitātes infrastruktūru, īpašumu atsavināšanu pierobežā u. c.).
  

Sprūda izteikums bija signāls, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir gatava — un jau aktīvi strādā — pie šādas kopējas aizsardzības arhitektūras.

Ir diezgan skaidras liecības, ka Baltijas aizsardzības līnija (Baltic Defence Line) nav tikai ideja, bet ka jau tiek veikta praktiska rīcība, tai skaitā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Aizsardzības ministrija (AM) līmenī. Zemāk — galvenie pierādījumi ar piemēriem.

✅ Kādas ir jau īstenotās vai uzsāktās darbības

• 1. gada 2. oktobrī Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums — likumu, kas būtiski atvieglo teritoriju atsavināšanu vai servitūtu nodibināšanu pierobežā, kā arī nodrošina juridisko pamatu pretmobilitātes (prettanku grāvji, šķēršļu joslas u.c.) infrastruktūras izbūvei Latvijā. LSM+2Aizsardzības ministrija+2
     
• Atbilstoši šim likumam, konkrēti novadi jau ir definēti kā prioritārie: Austrumu pierobežas novadi — Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes. Aizsardzības ministrija+1
  
• Pēc plāna, investīcijas Latvijas austrumu robežas nostiprināšanā mēnešos un gados sasniegs ap 303 miljoniem eiro — tai skaitā paredzēta inženiertehniskā infrastruktūra, atbalsta punktu un noliktavu izbūve, pretnovietojuma pasākumi, pretmobilitātes materiālu izvietošana. Eng.lsm.lv+2Aizsardzības ministrija+2
  
• Konkrēti — saskaņā ar Aizsardzības ministrijas informāciju — tiek izveidotas “pretmobilitātes materiālu parki” (“counter-mobility parks”), kur uzglabā betona bloķētājus, “pūķa zobus”, “prettanku ežus” u.c., materiālus, no kuriem var veidot šķēršļu joslas un bloķēt ievērojamas militāras manevres pierobežā. Aizsardzības ministrija+2Latgales plānošanas reģions+2
  
• Piemēram, citā Baltijas valstī — Setomaa Parish (Igaunija) — jau šī gada laikā (2025) uzsākta pret-tanku grāvju izbūve. Tas demonstrē — “Baltijas aizsardzības līnijas” koncepcija tiek realizēta ne tikai plānotā, bet arī praktiskā veidā. baltictimes.com+1
  

⚠️ Grūtības, trūkumi un uzraudzība

• Pēdējā laikā Valsts kontrole ir norādījusi, ka, neskatoties uz uzsāktajiem darbiem, robežas stiprināšanas īstenošanā ir “riskus un trūkumus” — nepieciešama efektīvāka starpresoru sadarbība, lai darbi noritētu plānoti. Revīzija turpināsies līdz 2026. gadam. lrvk.gov.lv
  
• Tas nozīmē, ka, lai gan likumdošana un pamatinfrastruktūra ir uzsākta, nav garantijas, ka viss plānotais apjoms tiks realizēts ideālā veidā — konkrētie rezultāti, integrācija, savlaicīga izbūve un uzturēšana ir atkarīga no institūciju koordinācijas un resursu pieejamības. lrvk.gov.lv+1
  

🔎 Starptautiska redzama prakse — piemērs no kaimiņvalstīm

• Pabradė (Lietuva) — 2024. gadā atklāts pirmais “counter-mobility park” ar ceļa bloķētājiem, “dragon’s teeth” betona šķēršļiem un “hedgehog” tipa barjerām kā daļa no “Baltijas aizsardzības līnijas”. euronews+1
  
• Igaunija līdz 2025. gada vasarai ir sākojusi izbūvēt pret-tanku grāvjus savā dienvidaustrumu pierobežā (pie Krievijas robežas). baltictimes.com+1
  
• Tātad — reģionā vizuāli un materiāli redzami elementi jau top, un tie ir koordinēti starp visām trim Baltijas valstīm.
  

🧮 Secinājums — jā: ir jau praktiski darbi; bet pilnīga līnija vēl tiek būvēta
Jā — ir pietiekami daudz liecību, ka “Baltijas aizsardzības līnija” vairs nav tikai ideja vai politisks paziņojums, tā jau tiek īstenota praktiski. Infrastruktūras, likumdošanas un materiālās bāzes elementi — pretmobilitātes objekti, likums, noliktavas un militārās pozīcijas — ir uzsākti. Taču ir pārraudzība un kritiska analīze — ir arī brīži, kad jāuzlabo koordinācija un nodrošinājums, lai būvniecība un aizsardzības kapacitātes izveide būtu pietiekami efektīva.

[LvSnor]

https://news.postimees.ee/8381670/first-...rn-estonia

Pirmie bunkuri uzstādīti Igaunijas dienvidaustrumos

Pagājušajā nedēļā tika uzsākti sagatavošanās darbi pirmo piecu bunkuru uzstādīšanai Igaunijas dienvidaustrumos, kas ir daļa no centieniem izveidot Baltijas aizsardzības līniju.

Nākamajā posmā tuvāko mēnešu laikā tiks izbūvēti papildu 23 bunkuri. Kopumā Igaunijas ziemeļaustrumos un dienvidaustrumos līdz 2027.gada beigām plānots uzstādīt līdz 600 bunkuriem.

«Patīkami redzēt, ka papildus jau piegādātajiem atbaidīšanas līdzekļiem, visaptverošas Baltijas aizsardzības līnijas izveidē tagad mums ir taustāms jauns elements – bunkuri,» sacīja Aizsardzības investīciju centra (RKIK) infrastruktūras nodaļas vadītāja Kadi-Kai Kollo, norādot, ka pirmajā kārtā tiks uzstādīti 28 bunkuri. «Pēc tam turpināsim nākamo 600 bunkuru iegādi un uzstādīšanu, ko plānojam pabeigt vēlākais līdz 2027. gada beigām.»

Aizsardzības spēku štāba inženieris inspektors pulkvežleitnants Ainārs Afanasjevs atzīmēja, ka rūpīga bunkuru un tranšeju vietu izvēle bija ļoti svarīga, lai nodrošinātu to atbilstību Aizsardzības spēku aizsardzības plāniem un reljefa īpatnībām. «Būtiski, lai šie lēmumi būtu pārdomāti un saskaņoti ar mūsu vienībām,» viņš piebilda.

Pēc Afanasjeva teiktā, bunkuri galvenokārt paredzēti, lai aizsargātu personālu no tiešiem trāpījumiem ar 152 mm artilērijas šāviņiem – munīcijas veidu, ko plaši izmanto Krievijas Federācijas bruņotie spēki.

Tāpat tuvākajā laikā plānots uzsākt 3,4 kilometrus gara prettanku grāvja būvniecību. Kopumā plānota prettanku grāvju izbūve līdz 40 kilometriem.

Visaptverošā Baltijas aizsardzības līnija tiks pabeigta vēlākais līdz 2027. gada beigām.

[LvSnor]

"Mēs esam nolemti!" Ukrainas bruņotie spēki mācībās Igaunijā viegli sakāvuši NATO karaspēku
Ārzemju nodaļa
Jauns.lv
Simulēta sadursme starp alianses Apvienotajiem spēkiem un mūsdienu karadarbībā Ukrainā rūdītām vienībām atklāja milzīgās problēmas, ar kurām saskaras NATO spēki.

NATO pavasara mācības "Ezis 2025" (Hedgehog 2025), kas notika Igaunijā, ir kļuvušas par modinātāja zvanu Rietumu armijām. Pēc augstas intensitātes kaujas simulācijas, kurā plaši tika izmantoti bezpilota lidaparāti, kļuva skaidrs, ka Ukrainas pieredze ar dronu karadarbību joprojām nav pilnībā integrēta NATO spēku apmācībā.
Par to ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal", pirmo reizi atklājot ekskluzīvas mācību detaļas.

Liela NATO neveiksme

Mācību scenārijs paredzēja padarīt kaujas lauku pēc iespējas "caurspīdīgāku", ar pastāvīgu izlūkošanu un intensīvu dronu izmantošanu. Mērķis bija radīt ārkārtēju stresu un pārbaudīt militārpersonu pielāgošanos jaunajai realitātei, taču rezultāts alianses spēkiem bija katastrofāls.
Vairāku tūkstošu vienību no Lielbritānijas un Igaunijas rīkojās tā, it kā gaisa draudu nebūtu: tās pārvietojās bez maskēšanās, atklāti izvietojot bruņumašīnas un teltis. Galu galā tās tika ātri "iznīcinātas". 

Sakāve pus dienas laikā

Desmit Ukrainas kaujinieku komanda, spēlējot ienaidnieka lomu, izmantoja "Delta" kaujas lauka pārvaldības sistēmu, ko Ukrainas bruņotie spēki izmanto reālās situācijās. Platforma vāc izlūkdatus, analizē tos, izmantojot mākslīgo intelektu, un atvieglo ātrus triecienus.
Pus dienas laikā ukraiņi simulēja 17 bruņumašīnu iznīcināšanu un veica aptuveni 30 triecienus pa mērķiem. Kā pastāstīja "ienaidnieka" vienības komandieris Aivars Ganniotti, 30 droni darbojās mazāk nekā 10 kvadrātkilometru lielā teritorijā, kas ir tikai puse no blīvuma, kāds reālos kaujas apstākļos novērots Ukrainas frontes līnijās.

Komandieri izmisumā

Viņš norādīja, ka slēpties praktiski nav iespējams, un NATO vienības strauji zaudē kaujas efektivitāti, kā rezultātā Ukrainas armija vienas dienas laikā sakauj to spēkus. Viens no komandieriem, kas novēroja simulāciju, saskaņā ar WSJ ziņojumu, kaujas rezultātus rezumēja ar lakonisku frāzi: "Mēs esam nolemti."

NATO mācības "Ezis 2025"

NATO mācības "Ezis 2025" ("Hedgehog 2025") notika no 5. līdz 23. maijam Igaunijā, piedaloties vairāk nekā 16 000 karavīriem no 11 NATO dalībvalstīm. Mācības notika ar mērķi pārbaudīt un nostiprināt alianses spēju rīkot koordinētas militārās operācijas, kā arī uzlabot spēju ātri reaģēt uz apdraudējumiem reģionā. Piedalījās karavīri no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Polijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, Somijas un Zviedrijas. Šīs mācības bija lielākās līdzīgas operācijas, ko Igaunija ir uzņēmusies, un tās bija svarīgas ne tikai dalībvalstīm, bet arī NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanai.

Mērķis bija pārbaudīt NATO spēju veiksmīgi integrēt dažādu valstu militāros spēkus un nodrošināt ātru karaspēka pārvietošanu uz konfliktzonu. Mācības ietvēra dažādus scenārijus, kas simulatīvi pārbaudīja alianses gatavību reaģēt uz potenciāliem uzbrukumiem vai krīzes situācijām, īpaši ņemot vērā drošības apdraudējumus Austrumeiropā.
Šīs mācības arī uzsvēra sabiedroto spēku savietojamību un koordināciju, kas ir vitāli svarīgi, lai nodrošinātu reģionālās drošības stabilitāti.

[LvSnor]

Baltija, Ziemeļvalstis, Polija un Ukraina ir "Eiropas vairogs" 

Vakar, 13:06
Aizsardzība
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio)
Polija aizsardzībai atvēlēja 4,5%, Lietuva – 4%, Latvija – 3,7%, Igaunija un Norvēģija – 3,4%, Dānija – 3,2%, bet Somija un Zviedrija – nedaudz mazāk par 3%.
Krievijas radītie draudi un ASV atsvešināšanās no tradicionālajiem sabiedrotajiem likusi Eiropai sanākt kopā un palielināt investīcijas drošībā un aizsardzībā, vēsta Latvijas Radio.
Šajā ziņā Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija ir paraugs pārējai Eiropai, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt Ukrainai visa veida atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju.
Analītiķi norāda, ka Eiropas drošība lielā mērā ir atkarīga no Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas veidotā aizsardzības vairoga.
Pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem Eiropa sabruka pēdējo 30 gadu ilūzija par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Krieviju. Tāpēc bija nepieciešams izbeigt tās milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī palielināt aizsardzības izdevumus, kas jau sen bija atstāti novārtā.
Iepriekš NATO dalībvalstīm aizsardzībai bija jāatvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (tiesa, pat šī summa nebija saistoša), bet pērn samitā Hāgā alianses dalībvalstis vienojās desmit gadu laikā palielināt militāros izdevumus līdz 5% no IKP.
2025. gadā pirmo reizi visas 32 NATO dalībvalstis aizsardzībai bija atvēlējušas vismaz 2% no sava IKP. Tikmēr atsevišķu dalībvalstu avangards jau strauji tuvojās 5% slieksnim.

Alianses ziemeļaustrumu flanga valstis ir nodemonstrējušas, ka aizsardzība tām ir prioritāte, un tāpēc tās arī turpmākajos gados turpinās strauji palielināt investīcijas savu militāro spēju uzlabošanā – 2026.gadā Latvijas aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 4,9%.
Kopīgas vērtības, kopīgi pienākumi

Piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, ko mēdz dēvēt par NB8, pēdējos gados ir padziļinājušas sadarbību, jo apzinās, ka, tikai strādājot kopā, var radīt būtisku pretsvaru Krievijai, Latvijas Radio sacīja Stokholmas Brīvās pasaules foruma domnīcas vadītāja Anna Rennē Gutrija.

"Mums ir kopīgas vērtības, piemēram, dziļa cieņa pret demokrātijas pamatiem, tiesiskumu, un mēs esam atvērta, brīva tirgus ekonomika. Ģeogrāfiski mūsu reģions ir Ziemeļeiropas aizsardzības stratēģiskais kodols. Arktika, Baltijas jūra un Ziemeļatlantijas okeāns ir teritorijas, kurām ir galvenā loma Krievijas konfrontācijā ar Rietumiem. Tāpēc tas ir viss mūsu stratēģiskais un loģiski augošais reģions. veicinām mēs paši un mūsu intereses.

«Es teiktu, ka NB8 jāskata plašākā mērogā, iekļaujot Poliju ar tās pieaugošo ekonomisko un militāro svaru, kas stiprina alianses kolektīvās spējas darboties kā spēcīgam pretsvaram Krievijas agresijai. Un ja vēl pieskaita Vāciju, tad veidojas NB10, kas apvieno Baltijas jūras valstis. Tādējādi mēs kļūstam par vēl ietekmīgāku līdzīgi domājošu valstu grupu, kas nosaka jaunu standartu mūsu kopīgajai drošībai,» sacīja Gutri.

Guthrie norādīja, ka pēdējo četru gadu laikā ir daudz darīts, lai stiprinātu reģiona aizsardzību. Kā galvenos panākumus pētnieks minēja Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, kā arī alianses sauszemes spēku izvietošanu Somijā Zviedrijas vadībā.

Lietuvas nerezidējošais Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) vecākais pētnieks Eitvyds Bajarūnas Latvijas Radio sacīja, ka pašreizējās ASV administrācijas neskaidrās politikas un Eiropas topošie kopējie aizsardzības projekti liek Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm sadarboties ciešāk.
Cieši sadarbojieties ar ukraiņiem

Tāpat kā Gutrijs, arī Bajarūns uzskata, ka NB8 valstīm vajadzētu padziļināt sadarbību ar citām reģiona valstīm: «Ja skatāmies no Lietuvas viedokļa, mums ir ļoti ciešas saites arī ar Poliju. Un, ja pajautā kādai Lietuvas amatpersonai, tad arī šajā bildē mēs noteikti redzam Ukrainu.

"Bez Ukrainas jebkurš reģionālais formāts būtu nepilnīgs. Ukrainas armija šobrīd ir spēcīgākā Eiropā. Tā ir kaujās pārbaudīta armija, un Ukrainai ir spēja un drosme demonstrēt gatavību aizstāvēties pret Krieviju."

Guthrie uzskata, ka NB8 aliansei vēl ir jāpaveic vairāki svarīgi uzdevumi, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu.

"Uzskatu, ka Eiropai ir vajadzīga lielāka mūsu valstu vadība, lai aizstātu tradicionālākās un neizlēmīgākās varas, kas pārstāvēja veco Eiropu. Lai sasniegtu šo kopīgo mērķi, varam iekļaut arī Vāciju un pat Franciju, Apvienoto Karalisti un Nīderlandi. Ir arī vairākas militārās un aizsardzības struktūras, kuras var attīstīt tālāk, taču nevajadzētu aizmirst vai atstāt novārtā potenciālu, kas slēpjas ekonomikas jomā.

«Es vēlētos redzēt kaut kādu izaugsmes paktu starp mūsu valstīm, kas veicinātu dziļāku ekonomisko integrāciju Eiropas Savienībā, ciešāk savienojot mūsu kapitāla tirgus, enerģētikas un digitālo infrastruktūru, kā arī pētniecības klasteri.

"Un tad, protams, ir arī vienotais tirgus aizsardzības nozarei un digitālajai suverenitātei. Ir pienācis laiks rīkoties, lai attīstītu Eiropas mākoņu infrastruktūru un mūsu pašu mākslīgā intelekta risinājumus, samazinot atkarību no ārvalstu tehnoloģijām, kuras kritiskos brīžos varētu tikt izmantotas kā politiskās ietekmes instruments," sacīja eksperts.
Sadarbību ar ASV vēl nevajadzētu norakstīt

Bajarūns ir pārliecināts, ka Eiropas spēja atturēt Krieviju no militāra uzbrukuma lielā mērā būs atkarīga no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Viņš salīdzināja NB8 valstis un Poliju ar vairogu:

"Šī alegorija par vairogu ir jāskata kontekstā, ka pirmajā Krievijas iebrukuma vilnī mums pašiem jāspēj noturēt aizsardzību. Taču, ja karš turpinātos ilgāk, mums, protams, būtu nepieciešams spēcīgāks atbalsts.

«Tāpēc mēs, Baltijas valstis, atbalstām NATO sabiedroto klātbūtni mūsu teritorijā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vairoga mērķis ir apturēt pirmo uzbrukuma vilni neatkarīgi no tā, vai tas ir konvencionāls vai hibrīduzbrukums, bet vēlāk, protams, būtu nepieciešams spēcīgāks Eiropas vai NATO atbalsts.

Bajarūns arī uzsvēra, ka galvenais Baltijas valstu drošības garants joprojām ir NATO un ASV. «Mēs nevaram vienkārši paziņot, ka neuzticamies prezidentam Donaldam Trampam un ka mums vajadzētu atteikties no šīm drošības garantijām. Pašreizējā situācija ir tāda, ka mums nav citu būtisku drošības garantiju.

"Bet, protams, jāņem vērā jaunā ASV militārā stratēģija, kas uzsver, ka ASV loma Eiropas aizsardzībā nākotnē mazināsies un ka amerikāņi patiesībā mudina eiropiešus uzņemties vadošo lomu Eiropas aizsardzībā," sacīja Bajarūns, piebilstot, ka ASV pilnībā neizvedīs savus spēkus no Eiropas, jo tie ir paredzēti ne tikai Eiropas aizstāvēšanai, bet arī operāciju veikšanai Tuvajos Austrumos. 
https://eng.lsm.lv/article/society/defen...d.a635056/