Aina Renda (Ayn Rand) (1905–1982)

[LvSnor]

Aina Renda (Ayn Rand)  (1905–1982) bija krievu izcelsmes amerikāņu rakstniece un filozofe, pazīstama ar savu filozofiju – objektīvismu.

Aina Renda (angļu: Ayn Rand, dzimusi Alisa Rozenbauma) bija krievu izcelsmes amerikāņu rakstniece, filozofe un sabiedriskā domātāja. Viņa dzimusi 1905. gada 2. februārī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā, bet pēc Krievijas revolūcijas piedzīvotajiem satricinājumiem 1926. gadā emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur viņa kļuva par vienu no pazīstamākajām 20. gadsimta individuālisma un brīvā tirgus kapitālisma aizstāvēm.
Dzīves sākums
Renda uzauga izglītotā ģimenē. Pēc boļševiku nākšanas pie varas viņas ģimenes aptieka tika nacionalizēta, kas būtiski ietekmēja viņas turpmākos politiskos un filozofiskos uzskatus. Studiju laikā viņa interesējās par filozofiju, vēsturi un literatūru, vēlāk pārcēlās uz Holivudu, kur sākotnēji strādāja kino industrijā.
Literārā darbība
Pasaules slavu Aina Renda ieguva ar romāniem "Avots" (The Fountainhead) (1943) un "Atlants iztaisnoja plecus" (Atlas Shrugged) (1957). Šajos darbos viņa attēlo spēcīgus, neatkarīgus cilvēkus, kuri atsakās pakļauties sabiedrības spiedienam un cenšas īstenot savus ideālus.
Avots galvenais varonis ir arhitekts Hovards Rorks, kurš aizstāv radošo neatkarību un atsakās kompromitēt savus principus.
Atlants iztaisnoja plecus tiek uzskatīts par viņas nozīmīgāko darbu. Romāns apvieno filozofiju, politiku un ekonomiku, aprakstot sabiedrību, kurā uzņēmīgākie un talantīgākie cilvēki atsakās uzturēt sistēmu, kas viņus ierobežo.
Objektīvisma filozofija
Renda izveidoja filozofisku sistēmu, ko nosauca par objektīvismu. Tās galvenās idejas ir:

• realitāte pastāv neatkarīgi no cilvēka uzskatiem;
  
• cilvēka galvenais izziņas līdzeklis ir saprāts;
  
• katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savās racionālajās interesēs;
  
• individuālā brīvība ir sabiedrības pamats;
  
• valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt cilvēku tiesības, nevis kontrolēt ekonomiku;
  
• brīvā tirgus kapitālisms ir visatbilstošākā ekonomiskā sistēma.
  

Renda uzskatīja, ka cilvēks nedrīkst upurēt savu dzīvi citu labā, tāpat kā citi nedrīkst prasīt, lai viņš to dara piespiedu kārtā. Viņas skatījumā sadarbībai jābalstās uz brīvprātību un savstarpēju labumu.
Ietekme
Ainas Rendas darbi ietekmējuši daudzus uzņēmējus, ekonomistus un politiķus, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas grāmatas joprojām tiek plaši lasītas un apspriestas, un objektīvisms ir kļuvis par atsevišķu filozofisku virzienu ar saviem pētniekiem un sekotājiem.
Kritika
Rendas uzskati vienmēr bijuši pretrunīgi. Kritiķi norāda, ka viņas filozofija pārāk lielu nozīmi piešķir individuālajām interesēm un nepietiekami novērtē solidaritāti, sociālo atbildību un valsts lomu. Savukārt atbalstītāji uzskata, ka viņa konsekventi aizstāvēja cilvēka brīvību, personisko atbildību un radošumu.
Mantojums
Aina Renda nomira 1982. gada 6. martā Ņujorkā. Viņas darbi turpina ietekmēt diskusijas par brīvību, kapitālismu, individuālismu un valsts lomu sabiedrībā. Neatkarīgi no attieksmes pret viņas idejām, viņa ir viena no ievērojamākajām un visvairāk apspriestajām 20. gadsimta politiskās filozofijas un literatūras personībām.

[hobbit_lv]

"Objektīvisms" ir ne tika daudz filozofiska sistēma (kur principiālie jaunievedumi?), cik libertariāniskā brīvā tirgus apoloģētika. Bet nu iziesim cauri piedāvātajām idejām pēc kārtas: 

realitāte pastāv neatkarīgi no cilvēka uzskatiem

Jā, tas ir medicīnisks fakts, tur nav ko iebilst (vismaz kamēr mēs neapskatām simulācijas hipotēzi, LOL).

cilvēka galvenais izziņas līdzeklis ir saprāts

Nepieciešamais - jā, pietiekamais - nē. Ar vienu pašu saprātu vien tālu netiksi, vēl vajadzēs tādus sīkumus kā novērojumus un eksperimentus. 

katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savās racionālajās interesēs

Šis punkts šķietami izklausās pašsaprotams un tam it kā nevar iebilst, tomēr zinot Rendas kopējos uzstādījumus, te ir būtiska nianse. Jā, lielos vilcienos cilvēkam IR tādas tiesības, tomēr tās limitē pasaule ap mums: līdzcilvēki, tuvinieki (bērni, aprūpējamie vecie cilvēki), utt. Es nevaru dzīvot savās interesēs pilnībā, jo mana realitāte liek tās pakārtot ģimenei, bērniem, vecākiem. Tīri teorētiski, protams, es varētu uzlikt tam visam mīksto un dzīvot pilnībā sev, bet kas es būtu par cilvēku, tādējādi rīkojoties? 

individuālā brīvība ir sabiedrības pamats

Jā un nē. No vienas puses, individuālā brīvība ir ok; no otras puses, tā tīri dabiski ir ierobežota ar citu cilvēku individuālajām brīvībām un sabiedrības interesēm. 

• valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt cilvēku tiesības, nevis kontrolēt ekonomiku;
  

• brīvā tirgus kapitālisms ir visatbilstošākā ekonomiskā sistēma.

Nu, šis jau ir politiska pozīcija, nevis vairs tikai filozofija. 

Renda uzskatīja, ka cilvēks nedrīkst upurēt savu dzīvi citu labā

Un šis nav pretrunā ar viņas pašas proponēto "individuālo brīvību", ja?

Bet kopumā, Aina Renda ignorē realitāti, kuru viņa pati sludina kā objektīvu, un proti: visas lielās lietas cilvēces vēsturē cilvēki ir būvējuši kā kolektīvs. Indivīds nevar uzbūvēt ne kodolreaktoru, ne kosmisko programmu. Jā, kapitālisma apstākļos indivīds var nākt kā investors, organizators vai iedvesmotājs, to būtu muļķīgi noliegt, bet plāna/sapņa īstenošanai būs vajadzīgs kolektīvs - turklāt liels kolektīvs, un darba dalīšana. 

Un pie viena, paķidāsim mazliet "Atlantu", tas ir to vērts  Tātad: 

• Aina Renda iekāpj daudzu rakstnieku-amatieru grāvī: viņa raksta par lietām, par kurām viņai nav ne mazākās nojēgas (šajā gadījumā par dzelzceļu un materiālzinātni); 
  
• Viņa maldīgi domā, ka izgudrojumi ir tikai talanta un atklāsmes jautājums, kamēr realitātē, tas bieži vien ir monotons un apnicīgs darbs, kuram pat nav vajadzīgs super talants, pietiek vien ar to, ka tu neesi pavisam stulbs, un tā ir tā pati vecā labā empīrika un mēģinājumu-kļūdu metode: mums vajag to un to, mēs ņemam šo, kas varētu būt tam piemērots, un skatāmies, kā tas strādā. Nestrādā - mēģinam saprast kāpēc un ko pamainīt, un tā, vienu iterāciju pēc otras, kamēr dabonam to, ko vajag. Tas tā ļoti vienkāršoti, protams. 
  
• Aina Renda, līdzīgi kā daudzi hardcore kapitālisma aizstāvji, nenovērtē "vienkāršā darba darītāju". Romānā par Atlantiem, Džons Galts ir nodibinājis slepenu, utopisku ieleju, uz kuru viņš saaicina un aizved visus spējīgos, talantīgos, uzņēmīgos utt. Bet kurš šajā utotpiskajā ielejā darīs visu "melno darbu"? "Pelēkās masas" tur nav, vieni vienīgi izcilnieki, bet šajā utopiskajā ielejā joprojām ir fabrikas, tirdzniecība utt. Atlanti vieni paši dara visu un viņiem vēl paliek laiks biznesam un dzīves baudīšanai? Nez kāpēc diez ko neticu, ka tas tā reāli strādātu... 
  

Un jā, par spīti savai filozofijai, Renda nesmādēja pieteikties uz valsts pabalstu/palīdzību tad, ka pēc ilgstošas hroniskas smēķēšanas viņai nācās ārstēties no plaušu vēža.

Pilnai laimei vēl jāpiebilst, ka Aina Renda attaisnoja koloniālismu Amerikā un zemju iekarošanu/atņemšanu pamatiedzīvotājiem, pamatojot to ar to, ka "indiāņi ir mežoņi, nafig viņiem zeme"

[LvSnor]

Es domāju ka Ainas Rendas gadījumā būtu jāņem vērā viņas trūcīgā izglītība

Ainas Rendas (Ayn Rand) oficiālā izglītība bija saistīta ar vēsturi un kinematogrāfiju, ko viņa ieguva 1920. gadu Padomju Krievijā, neilgi pirms emigrācijas uz ASV.
Oficiālie izglītības posmi

• Pēterburgas Universitāte (vēlāk – Ļeņingradas Valsts universitāte):
  1921. gadā, kad universitātes durvis tika atvērtas arī sievietēm un cilvēkiem, kas nebija no aristokrātu aprindām, Renda (tolaik vēl Alise Rozenbauma) iestājās universitātē. Viņa studēja sociālo pedagoģiju un specializējās vēsturē. Studiju laikā viņa padziļināti apguva arī filozofiju (īpaši Aristoteli un Frīdrihu Nīči) un filoloģiju. Universitāti viņa absolvēja 1924. gadā.
  
• Valsts Kinematogrāfijas institūts:
  Pēc universitātes absolvēšanas viņa saprata, ka viņas lielā aizraušanās ir kino un scenāriju rakstīšana. 1924. gadā viņa iestājās Valsts kinematogrāfijas tehnikumā/institūtā Ļeņingradā, lai apgūtu kino scenāriju rakstīšanu. Šī izglītība viņai vēlāk lieti noderēja, kad viņa ieradās Holivudā un sāka strādāt kino industrijā.
  

Zīmīgs fakts: Neilgi pirms absolvēšanas Renda, tāpat kā daudzi citi "buržuāziskas izcelsmes" studenti, tika izslēgta no universitātes. Tomēr pēc vairāku ārzemju zinātnieku un pasniedzēju protestiem daļai studentu, tostarp viņai, atļāva atgriezties un pabeigt studijas.

 
Proti, viņai pat nojausma nebija, kas ir viņas oponenti, Ētikā piemēram.

[hobbit_lv]

Universitātes absolvēšana sociālajā pedagoģijā un vēsturē (visdrīzāk sanāk, ka ir runa par mūsdienu bakalaura analogu) jau nu gan diez vai klasificētos kā "trūcīga izglītība". Trūcīga izglītība būtu tad, ja viņa būtu 4 klases pabeigusi, nu labi, kaut vai ģimnāziju.

[LvSnor]

Universitātes absolvēšana sociālajā pedagoģijā un vēsturē (visdrīzāk sanāk, ka ir runa par mūsdienu bakalaura analogu) jau nu gan diez vai klasificētos kā "trūcīga izglītība". Trūcīga izglītība būtu tad, ja viņa būtu 4 klases pabeigusi, nu labi, kaut vai ģimnāziju.

Jā, priekš CV, baigi labi, tikai tad viņai vajadzēja palikt jaunveidojamajā strādnieku un zemnieku valstī Krievijā, kur viņa būtu kļuvusi par jauno sociālisma paaudzes zvaigzni. Un priekš jauna filosofijas novirziena ASV izveides viņai ir pārāk nekritiska pieeja, es gribētu teikt žurnālistiska pieeja, kam nevar noliegt revolucionārumu.

[hobbit_lv]

Jā, priekš CV, baigi labi, tikai tad viņai vajadzēja palikt jaunveidojamajā strādnieku un zemnieku valstī Krievijā, kur viņa būtu kļuvusi par jauno sociālisma paaudzes zvaigzni.

Mēs runājam par CV vai par faktisko izglītību? Tad jau te drīzāk varētu argumentēt par to, ka studijas Krievijā Pilsoņu kara apstākļos varēja ciest no zemas kvalitātes, tipa daļa profesoru pamukuši, vecās grāmatas kancelētas, jaunās vēl nav sadrukātas (kā man skolā Atmodas laikā ).

Un es domāju, ka Ainas Rendas filozofija ir viņas jaunības traumu sekas: viņa pieredzēja komunisma instalēšanu Krievijā, visas tā izpausmes automātiski iekategorizēja "tas ir slikti" kopā, un attīstīja savu "filozofiju" kā pilnīgu pretstatu tam, iebraucot otrā grāvī. Jeb, īsāk: "objektīvisma" pamats ir emocionāla trauma, nevis intelektuāla konstrukcija.

[LvSnor]

Mēs runājam par CV vai par faktisko izglītību? Tad jau te drīzāk varētu argumentēt par to, ka studijas Krievijā Pilsoņu kara apstākļos varēja ciest no zemas kvalitātes, tipa daļa profesoru pamukuši, vecās grāmatas kancelētas, jaunās vēl nav sadrukātas (kā man skolā Atmodas laikā ).

Jā, arī mēs esam piedzīvojuši revolucionārus laikus, ja varbūt ne uzplūdu brīžos, kur mūs neviens neaicināja, tad atplūdus gan - kur sāka iznāk glancēti izdevumi, kur bija nereti arī kaut kādas muļķības (bet smuki).

Un es domāju, ka Ainas Rendas filozofija ir viņas jaunības traumu sekas: viņa pieredzēja komunisma instalēšanu Krievijā, visas tā izpausmes automātiski iekategorizēja "tas ir slikti" kopā, un attīstīja savu "filozofiju" kā pilnīgu pretstatu tam, iebraucot otrā grāvī. Jeb, īsāk: "objektīvisma" pamats ir emocionāla trauma, nevis intelektuāla konstrukcija.

Es tomēr šim jautājumam pieietu krietni filosofiskāk. Dzīves laikā gūtās traumas citā vārdā saucās "dzīves pieredze". Un viņas objektīvisms nolaidās tur kur bija brīvs, vismaz kā viņa pati stāsta.