2025-01-11 21:29
Pētījums: Igaunijā pārtika gadu gaitā nav kļuvusi veselīgāka
Bezalkoholiskie dzērieni lielveikalā.
Priit Mürk/ERR
Nesen publicētajā Nacionālā veselības attīstības institūta pētījumā atklājas, ka divu gadu laikā, kas tika salīdzināti pētījumā, ievērojami mainījies pārtikas produktu sastāvs un izvēle. Diemžēl pētījums neuzrāda sāls, cukura vai piesātināto tauku satura samazināšanos produktos. Daudzos gadījumos šie daudzumi ir palielinājušies.
Pirmais iepakotās pārtikas sastāva pētījums Igaunijā tika veikts 2028. gadā, bet otrais - 2022. gadā. Kā norāda Nacionālā veselības attīstības institūta (TAI) Uztura nodaļas vadītāja Janne Lauka, pētījuma galvenais mērķis bija apkopot datus par sāls, cukura un piesātināto tauku saturu pārtikas produktos. Pētījumā tika apkopota informācija par uzturvērtības datiem, marķēšanas shēmām, porciju lielumu, iepakojuma lielumu, veselīguma norādēm un saldinātāju izmantošanu no produktu etiķetēm.
"Gan tirgū pieejamie produkti, gan to sastāvs ir būtiski mainījies gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā. Dažās apakškategorijās cukura, sāls vai piesātināto tauku saturs samazinājās, bet citās - palielinājās. Tas apliecina, ka visās produktu kategorijās ir iespējams mainīt pārtikas produktu sastāvu," skaidroja Lauka.
Pētījuma rezultāti liecina, ka nevar apgalvot, ka Igaunijā pārdotā pārtika kopumā ir kļuvusi veselīgāka. Lai gan divu gadu laikā tika novērotas dažas pozitīvas izmaiņas, piemēram, cukura satura samazināšanās bezalkoholiskajos dzērienos un olbaltumvielu satura palielināšanās gaļas produktos, tomēr pētnieki konstatēja arī negatīvas tendences. Piemēram, vairākās pārtikas produktu grupās palielinājās tauku un piesātināto tauku saturs.
Bezalkoholisko dzērienu gadījumā tika novērots nepārprotams cukura satura samazinājums, taču to daļēji kompensēja palielināts saldinātāju patēriņš. Pēc TAI Uztura un fizisko aktivitāšu nodaļas vecākās speciālistes Tūli Taimuras domām, tas ir problemātiski. "Ja mēs vienu neveselīgu uzturvielu aizstājam ar citu, tas var šķist kā solis pareizajā virzienā, bet patiesībā tas situāciju daudz neuzlabo," viņa teica. Turklāt daudzi cukura aizstājēji ir sintētiski.
Maizes izstrādājumu uzturvērtības sastāvs starp abiem pētījuma gadiem ir vismazāk mainījies. Tomēr sāls saturs vienkāršajos kviešu miltu maizes izstrādājumos palielinājās.
Salīdzinot gaļas produktus, tika novērotas vairākas izmaiņas. Visievērojamākā tendence bija olbaltumvielu satura pieaugums tādās kategorijās kā vārītas desas, Vīnes desas, salami un kūpinājumi. Tajā pašā laikā dažās gaļas produktu apakškategorijās tika novērots ievērojams tauku satura pieaugums. Sāls satura izmaiņas bija atšķirīgas, un dažādos produktos bija vērojams gan pieaugums, gan samazinājums.
No produktiem, kas bija pieejami abos pētījuma gados, cukura saturs palielinājās vairākās apakškategorijās, tostarp gaļas uzkodu, vārītu desu, desu, cīsiņu un Vīnes desu kategorijās.
Patērētāji ātri pierod pie jaunām garšām
Kā norāda pārtikas pētnieks Rains Kuldjervs, gan sāls, gan cukura saturu var ievērojami samazināt, jūtami neietekmējot ēdiena garšu. Viņš norādīja, ka pārtikas ražotāji aktīvi strādā pie šādiem pielāgojumiem.
Kuldjervs piedāvā apskatīt arī piemēru. Parastā limonāde satur 10 gramus cukura, bet aromatizētajā ūdenī ir tikai 3,5 grami cukura, tomēr abas joprojām ir saldas garšas. "Limonāde satur pietiekami daudz skābes, lai līdzsvarotu saldumu, bet galu galā tā ir pārlieku salda. Tāpēc noteikti ir iespējams samazināt cukura saturu, neapdraudot kopējo garšu," viņš teica.
Kā pozitīvu piemēru Kuldjervs minēja uzņēmumu "Premia", kuram izdevies samazināt cukura saturu vienā no saviem saldējumiem par 40%, vienlaikus saglabājot patīkamu garšu. Tomēr galvenais izaicinājums bija panākt pareizo tekstūru. "Bija grūti panākt tādu pašu krēmveida konsistenci ar mazāku cukura daudzumu, taču viņiem tas izdevās diezgan labi. Tātad cukura samazināšana noteikti ir iespējama," viņš paskaidroja.
Kuldjervs uzskata, ka problēma drīzāk ir patērētāju uztverē. "Patērētāji baidās, ka, ja produktā ir par 40% mazāk cukura, tas vairs nebūs tik garšīgs," viņš teica. Tajā pašā laikā šādi apgalvojumi vairāk tīk patērētājiem, kuri rūpējas par savu veselību un arvien vairāk izvēlas produktus ar samazinātu cukura saturu.
Pēc Kuldjerva domām, cilvēku paradumi ir atsevišķs jautājums, ko lielā mērā ietekmē cilvēka psiholoģija. Tomēr viņš uzskata, ka cilvēki var ļoti ātri pielāgoties jaunām gaumēm. Vienkāršākais piemērs ir sāls patēriņš. "Ja pakāpeniski samazināsiet sāls daudzumu, cilvēka garšas kārpiņas diezgan ātri pielāgosies sāls un cukura satura izmaiņām. Tas pats notiek arī otrādi - ja ēdat ļoti sāļu ēdienu, normālam ēdienam sāks piemist neskaidra garša," viņš teica.
Tūli Taimura norādīja, ka nav iespējams sniegt vispārēju atzinumu par to, vai veselīgākas ir vietēji ražotas vai importētas preces.
Kuldjervs uzsvēra, ka pārmērīgs sāļums un saldums ir divējāda problēma. No vienas puses, daudzi uzņēmumi aktīvi strādā pie sāls un cukura daudzuma samazināšanas savos produktos. Tomēr viņš norādīja, ka šis process nevar būt pārāk straujš, jo tirgū konkurē arī importētas preces un patērētāji iepriekšējo preču lietošanas vietā var sākt dot priekšroku citiem produktiem. "Tā ir mazāka iedzīvotāju daļa, kas patiešām pievērš uzmanību produktu detaļām un sastāvdaļām. Tā kā importētie produkti ietekmē patēriņa paradumus, sāls un cukura daudzuma samazināšana ir jāveic pakāpeniski," viņš skaidroja.
Kuldjervs uzskata, ka galvenā atbildība gulstas uz pārtikas ražotājiem, bet viņš uzskata, ka lielāko izaicinājumi veido importētie produkti. "Ir vajadzīga visaptveroša pieeja, jo Igaunija ir tik maza valsts, un mūsu veikalos ir daudz importētu produktu. Ja izmaiņas veiks tikai Igaunijas ražotāji, mēs, visticamāk, zaudētu konkurētspēju," viņš teica. Tāpēc viņš uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāizveido vienota sistēma.
"Pārtikas ražotāji labi risina šos jautājumus, taču ne visi no tiem ir ētiski. Daži ražotāji koncentrējas tikai uz peļņu, kas rada zināmu disonansi, kuru valstij neizbēgami ir jāpalīdz atrisināt," piebilda Kuldjarvs.
Pēc Tūli Taimuras teiktā, vissvarīgākais secinājums, kas izriet no ziņojuma, ir tas, ka patērētājiem vajadzētu veltīt laiku, lai pārbaudītu produktu etiķetes un salīdzinātu dažādu preču uzturvērtību veikalos.
Pētījuma ietvaros pētnieki apmeklēja septiņu lielāko Igaunijas mazumtirdzniecības ķēžu lielākos veikalus un fotografēja visas pētījumā iekļauto septiņu fokusa grupu produktu iepakojuma puses. Viņi pētīja brokastu pārslas, bezalkoholiskos dzērienus, gaļas produktus, konditorejas izstrādājumus, piena produktus, augu izcelsmes alternatīvas piena produktiem un augu izcelsmes alternatīvas gaļas produktiem.
Bezalkoholiskie dzērieni lielveikalā.
Priit Mürk/ERR
Nesen publicētajā Nacionālā veselības attīstības institūta pētījumā atklājas, ka divu gadu laikā, kas tika salīdzināti pētījumā, ievērojami mainījies pārtikas produktu sastāvs un izvēle. Diemžēl pētījums neuzrāda sāls, cukura vai piesātināto tauku satura samazināšanos produktos. Daudzos gadījumos šie daudzumi ir palielinājušies.
Pirmais iepakotās pārtikas sastāva pētījums Igaunijā tika veikts 2028. gadā, bet otrais - 2022. gadā. Kā norāda Nacionālā veselības attīstības institūta (TAI) Uztura nodaļas vadītāja Janne Lauka, pētījuma galvenais mērķis bija apkopot datus par sāls, cukura un piesātināto tauku saturu pārtikas produktos. Pētījumā tika apkopota informācija par uzturvērtības datiem, marķēšanas shēmām, porciju lielumu, iepakojuma lielumu, veselīguma norādēm un saldinātāju izmantošanu no produktu etiķetēm.
"Gan tirgū pieejamie produkti, gan to sastāvs ir būtiski mainījies gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā. Dažās apakškategorijās cukura, sāls vai piesātināto tauku saturs samazinājās, bet citās - palielinājās. Tas apliecina, ka visās produktu kategorijās ir iespējams mainīt pārtikas produktu sastāvu," skaidroja Lauka.
Pētījuma rezultāti liecina, ka nevar apgalvot, ka Igaunijā pārdotā pārtika kopumā ir kļuvusi veselīgāka. Lai gan divu gadu laikā tika novērotas dažas pozitīvas izmaiņas, piemēram, cukura satura samazināšanās bezalkoholiskajos dzērienos un olbaltumvielu satura palielināšanās gaļas produktos, tomēr pētnieki konstatēja arī negatīvas tendences. Piemēram, vairākās pārtikas produktu grupās palielinājās tauku un piesātināto tauku saturs.
Bezalkoholisko dzērienu gadījumā tika novērots nepārprotams cukura satura samazinājums, taču to daļēji kompensēja palielināts saldinātāju patēriņš. Pēc TAI Uztura un fizisko aktivitāšu nodaļas vecākās speciālistes Tūli Taimuras domām, tas ir problemātiski. "Ja mēs vienu neveselīgu uzturvielu aizstājam ar citu, tas var šķist kā solis pareizajā virzienā, bet patiesībā tas situāciju daudz neuzlabo," viņa teica. Turklāt daudzi cukura aizstājēji ir sintētiski.
Maizes izstrādājumu uzturvērtības sastāvs starp abiem pētījuma gadiem ir vismazāk mainījies. Tomēr sāls saturs vienkāršajos kviešu miltu maizes izstrādājumos palielinājās.
Salīdzinot gaļas produktus, tika novērotas vairākas izmaiņas. Visievērojamākā tendence bija olbaltumvielu satura pieaugums tādās kategorijās kā vārītas desas, Vīnes desas, salami un kūpinājumi. Tajā pašā laikā dažās gaļas produktu apakškategorijās tika novērots ievērojams tauku satura pieaugums. Sāls satura izmaiņas bija atšķirīgas, un dažādos produktos bija vērojams gan pieaugums, gan samazinājums.
No produktiem, kas bija pieejami abos pētījuma gados, cukura saturs palielinājās vairākās apakškategorijās, tostarp gaļas uzkodu, vārītu desu, desu, cīsiņu un Vīnes desu kategorijās.
Patērētāji ātri pierod pie jaunām garšām
Kā norāda pārtikas pētnieks Rains Kuldjervs, gan sāls, gan cukura saturu var ievērojami samazināt, jūtami neietekmējot ēdiena garšu. Viņš norādīja, ka pārtikas ražotāji aktīvi strādā pie šādiem pielāgojumiem.
Kuldjervs piedāvā apskatīt arī piemēru. Parastā limonāde satur 10 gramus cukura, bet aromatizētajā ūdenī ir tikai 3,5 grami cukura, tomēr abas joprojām ir saldas garšas. "Limonāde satur pietiekami daudz skābes, lai līdzsvarotu saldumu, bet galu galā tā ir pārlieku salda. Tāpēc noteikti ir iespējams samazināt cukura saturu, neapdraudot kopējo garšu," viņš teica.
Kā pozitīvu piemēru Kuldjervs minēja uzņēmumu "Premia", kuram izdevies samazināt cukura saturu vienā no saviem saldējumiem par 40%, vienlaikus saglabājot patīkamu garšu. Tomēr galvenais izaicinājums bija panākt pareizo tekstūru. "Bija grūti panākt tādu pašu krēmveida konsistenci ar mazāku cukura daudzumu, taču viņiem tas izdevās diezgan labi. Tātad cukura samazināšana noteikti ir iespējama," viņš paskaidroja.
Kuldjervs uzskata, ka problēma drīzāk ir patērētāju uztverē. "Patērētāji baidās, ka, ja produktā ir par 40% mazāk cukura, tas vairs nebūs tik garšīgs," viņš teica. Tajā pašā laikā šādi apgalvojumi vairāk tīk patērētājiem, kuri rūpējas par savu veselību un arvien vairāk izvēlas produktus ar samazinātu cukura saturu.
Pēc Kuldjerva domām, cilvēku paradumi ir atsevišķs jautājums, ko lielā mērā ietekmē cilvēka psiholoģija. Tomēr viņš uzskata, ka cilvēki var ļoti ātri pielāgoties jaunām gaumēm. Vienkāršākais piemērs ir sāls patēriņš. "Ja pakāpeniski samazināsiet sāls daudzumu, cilvēka garšas kārpiņas diezgan ātri pielāgosies sāls un cukura satura izmaiņām. Tas pats notiek arī otrādi - ja ēdat ļoti sāļu ēdienu, normālam ēdienam sāks piemist neskaidra garša," viņš teica.
Tūli Taimura norādīja, ka nav iespējams sniegt vispārēju atzinumu par to, vai veselīgākas ir vietēji ražotas vai importētas preces.
Kuldjervs uzsvēra, ka pārmērīgs sāļums un saldums ir divējāda problēma. No vienas puses, daudzi uzņēmumi aktīvi strādā pie sāls un cukura daudzuma samazināšanas savos produktos. Tomēr viņš norādīja, ka šis process nevar būt pārāk straujš, jo tirgū konkurē arī importētas preces un patērētāji iepriekšējo preču lietošanas vietā var sākt dot priekšroku citiem produktiem. "Tā ir mazāka iedzīvotāju daļa, kas patiešām pievērš uzmanību produktu detaļām un sastāvdaļām. Tā kā importētie produkti ietekmē patēriņa paradumus, sāls un cukura daudzuma samazināšana ir jāveic pakāpeniski," viņš skaidroja.
Kuldjervs uzskata, ka galvenā atbildība gulstas uz pārtikas ražotājiem, bet viņš uzskata, ka lielāko izaicinājumi veido importētie produkti. "Ir vajadzīga visaptveroša pieeja, jo Igaunija ir tik maza valsts, un mūsu veikalos ir daudz importētu produktu. Ja izmaiņas veiks tikai Igaunijas ražotāji, mēs, visticamāk, zaudētu konkurētspēju," viņš teica. Tāpēc viņš uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāizveido vienota sistēma.
"Pārtikas ražotāji labi risina šos jautājumus, taču ne visi no tiem ir ētiski. Daži ražotāji koncentrējas tikai uz peļņu, kas rada zināmu disonansi, kuru valstij neizbēgami ir jāpalīdz atrisināt," piebilda Kuldjarvs.
Pēc Tūli Taimuras teiktā, vissvarīgākais secinājums, kas izriet no ziņojuma, ir tas, ka patērētājiem vajadzētu veltīt laiku, lai pārbaudītu produktu etiķetes un salīdzinātu dažādu preču uzturvērtību veikalos.
Pētījuma ietvaros pētnieki apmeklēja septiņu lielāko Igaunijas mazumtirdzniecības ķēžu lielākos veikalus un fotografēja visas pētījumā iekļauto septiņu fokusa grupu produktu iepakojuma puses. Viņi pētīja brokastu pārslas, bezalkoholiskos dzērienus, gaļas produktus, konditorejas izstrādājumus, piena produktus, augu izcelsmes alternatīvas piena produktiem un augu izcelsmes alternatīvas gaļas produktiem.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs