2025-05-22 17:14
Vismaz 1000 biedru, garāka programma un lielāka drošības nauda – plāno izmaiņas Saeimas vēlēšanās
Šodien, 13:51 Papildināts šodien, 14:19
Latvijā
Autori: Jolanta Plauka (LSM.lv ziņu redaktore), Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)
Parlaments ceturtdien 2. lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz dubultot nepieciešamo partijas vai partiju apvienības biedru skaitu, lai tā varētu startēt parlamenta vēlēšanās. Ja līdz šim tie bija 500 biedri, tad turpmāk – 1000. Šādas izmaiņas, ja tās atbalstīs galīgajā lasījumā, stāsies spēkā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat Saeima nolēma palielināt drošības naudu, kas jāiemaksā, lai sarakstu reģistrētu, bet vēlēšanu programmas būs daudz garākas. Par likumprojektu vēl jālemj galīgajā lasījumā.
Būtiskākās izmaiņas:
Diasporas balsis arī turpmāk pieskaitīs Rīgas vēlēšanu apgabalam.
No 500 līdz 1000 palielinās minimāli nepieciešamo biedru skaitu partijā, to apvienībā, lai startētu Saeimas vēlēšanās.
Vēlēšanu programmas būs daudz garākas – 4000 zīmju vietā 10 000.
Ievērojami kāpinās drošības naudu – no 1400 eiro līdz 11 minimālajām mēnešalgām.
Saeimas vēlēšanu laiku salāgo ar citām vēlēšanām – iecirkņi vēlēšanu dienā strādās no plkst. 8 līdz 20.
Diasporas balsis turpinās pieskaitīt Rīgai
Parlaments nolēma saglabāt līdzšinējo praksi, ka ārvalstīs dzīvojošo balsis pieskaitāmas Rīgas vēlēšanu apgabalam, jo tika noraidīts deputāta Ingmāra Līdakas ("Apvienotais saraksts") priekšlikums, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms proporcionāli visiem vēlēšanu apgabaliem atbilstoši vēlētāju skaitam katrā no tiem, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājums, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis pieskaita tam apgabalam, kurā vēlētājs bija reģistrējis savu pēdējo dzīvesvietu Latvijā, bet, ja tādas nav, – tad Rīgas apgabalam.
Par abiem priekšlikumiem balsoja gandrīz 40 deputātu, nedaudz mazāk bija pret, bet 13 atturējās, tādēļ tie neguva atbalstu.
Lēmumu izšķīra 10 balsis.
Par diasporas balsu pieskaitīšanu Rīgas vēlēšanu apgabalam parlamentā raisījās debates.
"Ir notikusi zādzība, jo, raugi, situācija ir tāda, ka Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju balsis ir tieši par 17% vērtīgākas kā jebkurā citā Latvijas vēlēšanu apgabalā, bet Satversme it kā nosaka, ka visi esam līdztiesīgi," akcentēja deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts").
Rīgas vēlēšanu apgabalā šobrīd ir 36 mandāti. Ja ņemtu vērā tikai Rīgas apgabalā esošo vēlētāju skaitu, no galvaspilsētas Saeimā būtu jāievēlē 30 deputāti, skaidroja Smiltēns.
"Kuri tad ir apzagti? Vidzeme – šobrīd tur ir 26 mandāti, bet proporcionāli būtu jābūt 28 deputātiem. Latgalē proporcija nemainītos (14 mandāti), arī Kurzemē (13 mandāti), bet Zemgale ir apzagta visvairāk – tur šobrīd ir 11 mandāti, bet pēc proporcijas jābūt 15," aprēķinus skaidroja Smiltēns.
Viņš uzsvēra, ka cilvēki izbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī citām Latvijas vietām, taču viņiem nav iespēju nobalsot, piemēram, par Latgales kandidātiem. "Saeimai jāvadās nevis no savtīgiem mērķiem, bet pēc taisnīguma," rezumēja Smiltēns.
Atbalstu neguva arī deputāta Jura Viļuma ("Apvienotais saraksts") ierosinājums, ka katrā vēlēšanu apgabalā ir izveidojams viens vēlēšanu iecirknis, kurā iespējams nobalsot par cita vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstu. Pret šo priekšlikumu iebilda arī Centrālā vēlēšanu komisija, norādot, ka šāds vēlēšanu process būšot ļoti sarežģīts un dārgs, informēja likumprojekta ziņotājs, deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Daži deputāti debatēs rosināja Latvijā veidot tikai vienu vēlēšanu apgabalu, un sagaidāms, ka šāds priekšlikums tiks iesniegts uz 3. lasījumu. Tiesa, tad, visticamāk, būtu jāgroza arī Satversme.
Palielina biedru skaitu, drošības naudu un zīmju skaitu programmā
Pašlaik Saeimas vēlēšanās var kandidēt partija, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru. Arī partiju apvienībā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem jābūt dibinātiem vismaz gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopumā jābūt vismaz 500 biedriem.
Saeimas vēlēšanu likums
Tomēr parlaments nolēma šo slieksni paaugstināt līdz 1000 biedriem. Par to balsoja 56, pret bija 27 deputāti un 4 atturējās. Šī norma stāsies spēkā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām – 2027. gada 1. janvārī.
Tas nozīmē, ka nosacījums par lielāku biedru skaitu attieksies uz Saeimas vēlēšanām 2030. gadā.
Jaunākie dati liecina, ka pašlaik trim partiju apvienībām ir vairāk nekā 1000 biedru – Zaļo un Zemnieku savienībai, "Jaunajai Vienotībai" un "Apvienotajam sarakstam", informēja Burovs.
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio norādīja, ka patlaban cilvēku iesaiste politiskajos procesos ir zema, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tādēļ minimālā biedru skaita palielināšana varētu partijas motivēt piesaistīt vairāk biedru.
"Šobrīd politiskajiem spēkiem – gan tiem, kas darbojas jau ilgstoši, gan jaunajiem – nav īpašas motivācijas iesaistīt plašākas cilvēku masas. Tās [partijas] vairāk ir interešu grupas, kurās sapulcējas vairāk vai mazāk kaut kā saistīti cilvēki, neliels viņu atbalstītāju pulciņš, un ar to arī pietiek," teica Metla-Rozentāle.
Uzziņai:
Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos.
Tā ir atdodama iemaksātājam, ja šā nosaukuma kandidātu saraksts saņēmis divus vai vairāk procentus no nodoto derīgo balsu skaita.
Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, kurš saņēmis mazāk par diviem procentiem no nodoto derīgo balsu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.
(Avots: CVK)
Vēl arī palielinās priekšvēlēšanu programmas apjomu – līdzšinējo 4000 zīmju vietā drīkstēs rakstīt 10 000, kā arī ievērojami kāpinās drošības naudas apmēru – līdzšinējo 1400 eiro vietā par kandidātu saraksta iesniegšanu būs jāmaksā drošības nauda 11 minimālo mēnešalgu apmērā.
Tiesa, attiecībā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs spēkā pārejas noteikumi – reģistrēs tikai tos sarakstus, kuru iesniedzēji iemaksājuši drošības naudu 6 minimālo algu apmērā (2025. gadā minimālā alga ir 740 eiro).
Likumā plānots arī noteikt, ka iecirkņa komisijas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā var organizēt izbraukuma balsošanu.
Tāpat Saeima noteica, ka kandidātu saraksti jāiesniedz, sākot ar 135. dienu pirms vēlēšanām, bet ne vēlāk kā 120 dienas pirms tām. Tas ļaus efektīvāk organizēt vēlēšanu sagatavošanās darbus, tostarp iepirkumu procedūras. Patlaban kandidātu sarakstus var sākt iesniegt 80 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkstēs par pieciem (līdz šim – 3) kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievālējamo deputātu skaitu, paredz otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi.
Salāgo ar pašvaldību vēlēšanu kārtību
Turpmāk Saeimas vēlēšanu dienā iecirkņi strādās no plkst. 8 līdz 20, nevis no plkst. 7 līdz 20, kā bija līdz šim. Tās joprojām notiks oktobra pirmajā sestdienā. Tādējādi salāgoti iecirkņu darba laiki gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.
Tāpat arī noteikti darba laiki iepriekšējās balsošanas dienās. Vēlētāji varēs nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanu dienas visos vēlēšanu iecirkņos. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks attiecīgajās dienās ir šāds: pirmdien – no pulksten 17 līdz 20; otrdien – no pulksten 8 līdz 11; trešdien – no pulksten 17 līdz 20; ceturtdien – no pulksten 8 līdz 11; piektdien – no pulksten 12 līdz 15. Šajā laikā iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā, paredz grozījumi likumā.
Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunās vēlēšanu zīmes, kuras pirmo reizi tiks izmantotas 7. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kā arī iespēju balsot īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Saeima arī nolēma, ka vēlēšanu komisijas loceklis turpmāk drīkstēs parakstīties balsotāju sarakstā un izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē tā cilvēka vietā, kurš fizisku traucējumu dēļ pats to nespēj.
Taču iecirkņa komisijas loceklim jābūt apmācītam un rakstveidā jāapliecina, ka viņš neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.
Atbalstu guva priekšlikums, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt arī personas, kuras ir sodītas par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas.
Saeima arī nolēma, ka vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu noteiks, ņemot vērā to, cik tajā ir vēlētāju (atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem) piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Līdz šim tie bija četri mēneši.
Tāpat pagarināts termiņš, kādā jāpublicē ievēlējamo deputātu skaits, – ne vēlāk kā 145 dienas pirms vēlēšanām (līdz šim – 100).
Priekšlikumi galīgajam lasījumam jāiesniedz līdz 29. maijam.
Šodien, 13:51 Papildināts šodien, 14:19
Latvijā
Autori: Jolanta Plauka (LSM.lv ziņu redaktore), Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)
Parlaments ceturtdien 2. lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz dubultot nepieciešamo partijas vai partiju apvienības biedru skaitu, lai tā varētu startēt parlamenta vēlēšanās. Ja līdz šim tie bija 500 biedri, tad turpmāk – 1000. Šādas izmaiņas, ja tās atbalstīs galīgajā lasījumā, stāsies spēkā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat Saeima nolēma palielināt drošības naudu, kas jāiemaksā, lai sarakstu reģistrētu, bet vēlēšanu programmas būs daudz garākas. Par likumprojektu vēl jālemj galīgajā lasījumā.
Būtiskākās izmaiņas:
Diasporas balsis arī turpmāk pieskaitīs Rīgas vēlēšanu apgabalam.
No 500 līdz 1000 palielinās minimāli nepieciešamo biedru skaitu partijā, to apvienībā, lai startētu Saeimas vēlēšanās.
Vēlēšanu programmas būs daudz garākas – 4000 zīmju vietā 10 000.
Ievērojami kāpinās drošības naudu – no 1400 eiro līdz 11 minimālajām mēnešalgām.
Saeimas vēlēšanu laiku salāgo ar citām vēlēšanām – iecirkņi vēlēšanu dienā strādās no plkst. 8 līdz 20.
Diasporas balsis turpinās pieskaitīt Rīgai
Parlaments nolēma saglabāt līdzšinējo praksi, ka ārvalstīs dzīvojošo balsis pieskaitāmas Rīgas vēlēšanu apgabalam, jo tika noraidīts deputāta Ingmāra Līdakas ("Apvienotais saraksts") priekšlikums, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms proporcionāli visiem vēlēšanu apgabaliem atbilstoši vēlētāju skaitam katrā no tiem, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājums, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis pieskaita tam apgabalam, kurā vēlētājs bija reģistrējis savu pēdējo dzīvesvietu Latvijā, bet, ja tādas nav, – tad Rīgas apgabalam.
Par abiem priekšlikumiem balsoja gandrīz 40 deputātu, nedaudz mazāk bija pret, bet 13 atturējās, tādēļ tie neguva atbalstu.
Lēmumu izšķīra 10 balsis.
Par diasporas balsu pieskaitīšanu Rīgas vēlēšanu apgabalam parlamentā raisījās debates.
"Ir notikusi zādzība, jo, raugi, situācija ir tāda, ka Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju balsis ir tieši par 17% vērtīgākas kā jebkurā citā Latvijas vēlēšanu apgabalā, bet Satversme it kā nosaka, ka visi esam līdztiesīgi," akcentēja deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts").
Rīgas vēlēšanu apgabalā šobrīd ir 36 mandāti. Ja ņemtu vērā tikai Rīgas apgabalā esošo vēlētāju skaitu, no galvaspilsētas Saeimā būtu jāievēlē 30 deputāti, skaidroja Smiltēns.
"Kuri tad ir apzagti? Vidzeme – šobrīd tur ir 26 mandāti, bet proporcionāli būtu jābūt 28 deputātiem. Latgalē proporcija nemainītos (14 mandāti), arī Kurzemē (13 mandāti), bet Zemgale ir apzagta visvairāk – tur šobrīd ir 11 mandāti, bet pēc proporcijas jābūt 15," aprēķinus skaidroja Smiltēns.
Viņš uzsvēra, ka cilvēki izbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī citām Latvijas vietām, taču viņiem nav iespēju nobalsot, piemēram, par Latgales kandidātiem. "Saeimai jāvadās nevis no savtīgiem mērķiem, bet pēc taisnīguma," rezumēja Smiltēns.
Atbalstu neguva arī deputāta Jura Viļuma ("Apvienotais saraksts") ierosinājums, ka katrā vēlēšanu apgabalā ir izveidojams viens vēlēšanu iecirknis, kurā iespējams nobalsot par cita vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstu. Pret šo priekšlikumu iebilda arī Centrālā vēlēšanu komisija, norādot, ka šāds vēlēšanu process būšot ļoti sarežģīts un dārgs, informēja likumprojekta ziņotājs, deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Daži deputāti debatēs rosināja Latvijā veidot tikai vienu vēlēšanu apgabalu, un sagaidāms, ka šāds priekšlikums tiks iesniegts uz 3. lasījumu. Tiesa, tad, visticamāk, būtu jāgroza arī Satversme.
Palielina biedru skaitu, drošības naudu un zīmju skaitu programmā
Pašlaik Saeimas vēlēšanās var kandidēt partija, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru. Arī partiju apvienībā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem jābūt dibinātiem vismaz gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopumā jābūt vismaz 500 biedriem.
Saeimas vēlēšanu likums
Tomēr parlaments nolēma šo slieksni paaugstināt līdz 1000 biedriem. Par to balsoja 56, pret bija 27 deputāti un 4 atturējās. Šī norma stāsies spēkā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām – 2027. gada 1. janvārī.
Tas nozīmē, ka nosacījums par lielāku biedru skaitu attieksies uz Saeimas vēlēšanām 2030. gadā.
Jaunākie dati liecina, ka pašlaik trim partiju apvienībām ir vairāk nekā 1000 biedru – Zaļo un Zemnieku savienībai, "Jaunajai Vienotībai" un "Apvienotajam sarakstam", informēja Burovs.
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio norādīja, ka patlaban cilvēku iesaiste politiskajos procesos ir zema, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tādēļ minimālā biedru skaita palielināšana varētu partijas motivēt piesaistīt vairāk biedru.
"Šobrīd politiskajiem spēkiem – gan tiem, kas darbojas jau ilgstoši, gan jaunajiem – nav īpašas motivācijas iesaistīt plašākas cilvēku masas. Tās [partijas] vairāk ir interešu grupas, kurās sapulcējas vairāk vai mazāk kaut kā saistīti cilvēki, neliels viņu atbalstītāju pulciņš, un ar to arī pietiek," teica Metla-Rozentāle.
Uzziņai:
Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos.
Tā ir atdodama iemaksātājam, ja šā nosaukuma kandidātu saraksts saņēmis divus vai vairāk procentus no nodoto derīgo balsu skaita.
Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, kurš saņēmis mazāk par diviem procentiem no nodoto derīgo balsu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.
(Avots: CVK)
Vēl arī palielinās priekšvēlēšanu programmas apjomu – līdzšinējo 4000 zīmju vietā drīkstēs rakstīt 10 000, kā arī ievērojami kāpinās drošības naudas apmēru – līdzšinējo 1400 eiro vietā par kandidātu saraksta iesniegšanu būs jāmaksā drošības nauda 11 minimālo mēnešalgu apmērā.
Tiesa, attiecībā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs spēkā pārejas noteikumi – reģistrēs tikai tos sarakstus, kuru iesniedzēji iemaksājuši drošības naudu 6 minimālo algu apmērā (2025. gadā minimālā alga ir 740 eiro).
Likumā plānots arī noteikt, ka iecirkņa komisijas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā var organizēt izbraukuma balsošanu.
Tāpat Saeima noteica, ka kandidātu saraksti jāiesniedz, sākot ar 135. dienu pirms vēlēšanām, bet ne vēlāk kā 120 dienas pirms tām. Tas ļaus efektīvāk organizēt vēlēšanu sagatavošanās darbus, tostarp iepirkumu procedūras. Patlaban kandidātu sarakstus var sākt iesniegt 80 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkstēs par pieciem (līdz šim – 3) kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievālējamo deputātu skaitu, paredz otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi.
Salāgo ar pašvaldību vēlēšanu kārtību
Turpmāk Saeimas vēlēšanu dienā iecirkņi strādās no plkst. 8 līdz 20, nevis no plkst. 7 līdz 20, kā bija līdz šim. Tās joprojām notiks oktobra pirmajā sestdienā. Tādējādi salāgoti iecirkņu darba laiki gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.
Tāpat arī noteikti darba laiki iepriekšējās balsošanas dienās. Vēlētāji varēs nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanu dienas visos vēlēšanu iecirkņos. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks attiecīgajās dienās ir šāds: pirmdien – no pulksten 17 līdz 20; otrdien – no pulksten 8 līdz 11; trešdien – no pulksten 17 līdz 20; ceturtdien – no pulksten 8 līdz 11; piektdien – no pulksten 12 līdz 15. Šajā laikā iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā, paredz grozījumi likumā.
Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunās vēlēšanu zīmes, kuras pirmo reizi tiks izmantotas 7. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kā arī iespēju balsot īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Saeima arī nolēma, ka vēlēšanu komisijas loceklis turpmāk drīkstēs parakstīties balsotāju sarakstā un izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē tā cilvēka vietā, kurš fizisku traucējumu dēļ pats to nespēj.
Taču iecirkņa komisijas loceklim jābūt apmācītam un rakstveidā jāapliecina, ka viņš neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.
Atbalstu guva priekšlikums, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt arī personas, kuras ir sodītas par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas.
Saeima arī nolēma, ka vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu noteiks, ņemot vērā to, cik tajā ir vēlētāju (atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem) piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Līdz šim tie bija četri mēneši.
Tāpat pagarināts termiņš, kādā jāpublicē ievēlējamo deputātu skaits, – ne vēlāk kā 145 dienas pirms vēlēšanām (līdz šim – 100).
Priekšlikumi galīgajam lasījumam jāiesniedz līdz 29. maijam.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs