Evikas laikmets JV

[LvSnor]

Prezidents rosina uz pusi samazināt nepieciešamo parakstu slieksni referendumu ierosināšanai

Šodien, 12:08
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai ierosinājumu likuma izmaiņām, kas stiprinātu balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā un nodrošinot lielāku valsts atbalstu parakstu vākšanā par Centrālās vēlēšanu komisijas reģistrētajām vēlētāju likumdošanas iniciatīvām. Šādas izmaiņas atvieglotu referendumu ierosināšanu.
Grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" prezidents nosūtījis Saeimai pirmdien, 31.martā, paziņojumā medijiem informēja prezidenta kanceleja.
Pirms šīm izmaiņām, lai iesniegtu kādu iniciatīvu tautas nobalsošanai, pašiem iniciatīvas autoriem bija nepieciešams savākt 10 000 iedzīvotāju parakstu, savukārt turpmāk parakstu vākšanu nodrošināja valsts un no 1990. līdz 2012. gadam Latvijā notika astoņas tautas nobalsošanas.
Savukārt pēc 2012.gada spēkā esošā kārtība paredz, ka referenduma ierosināšanai gada laikā jāsavāc desmitās daļas jeb vairāk nekā 150 000 vēlētāju parakstu. Kopš tā laika visi mēģinājumi savākt parakstus referenduma ierosināšanai ir cietuši neveiksmi.
2014. gadā Satversmes tiesa secināja, ka jaunā parakstu vākšanas kārtība atbilst Satversmei, taču tiesa vienlaikus uzsvēra, ka likumdevējam ir jāseko līdzi tam, lai noteiktās prasības būtu izpildāmas un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot.
Prezidents vēstulē Saeimai norādīja, ka
kopš 2013. gada Saeimā nav izskatīts neviens vēlētāju izstrādāts likumprojekts, "tas rada šaubas, vai pastāvošā kārtība patiesi ļauj vēlētājiem efektīvi īstenot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības".
"Atjaunojot parakstu vākšanu par vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem divos posmos un nodrošinot lielāku valsts iesaisti parakstu vākšanas procesā, tiktu stiprināta balsstiesīgo pilsoņu iesaiste sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā, veicinot demokrātijas attīstību," rakstīts Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Prezidents piedāvā uz pusi samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, taču arī saīsināt parakstu vākšanas laiku
referenduma ierosināšanai pusgada laikā būtu jāsavāc vienās divdesmitās daļas jeb aptuveni 75 000 vēlētāju parakstu.
"Valsts aktīvu dalību parakstu vākšanas procesā uzsāktu tikai tad, ja sešu mēnešu laikā kopš vēlētāju likumdošanas iniciatīvas reģistrācijas brīža par to būs parakstījusies vismaz viena divdesmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Pēc tam parakstu vākšana būtu organizējama tādā pašā kārtībā, kāda likumā ir noteikta attiecībā uz tautas nobalsošanu, papildus paredzot iespēju arī otrajā parakstu vākšanas posmā par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu parakstīties elektroniski," pausts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.
Likumprojektā paredzēts, ka jaunā vēlētāju likumdošanas iniciatīvu iesniegšanas kārtība tiktu attiecināta uz tiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem, kas iesniegti Centrālajai vēlēšanu komisijai izvērtēšanai un reģistrācijai pēc 2027. gada 1. janvāra, lai dotu samērīgu laiku atbildīgajām institūcijām izdarīt visu nepieciešamo jaunās kārtības nodrošināšanai.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a593593/

[LvSnor]

https://www.delfi.lv/193/politics/120075...-dzelzcela

"Rail Baltica" ieviesēju "Eiropas Dzelzceļa līnijas" integrēs "Latvijas dzelzceļā"

Raivis Spalvēns Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists
raivis.spalvens@delfi.lv

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēju VAS "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrēs VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), otrdien, 10. jūnijā, vienojās Ministru kabinets.
Satiksmes ministrijā (SM) portālu "Delfi" informēja, ka valdība izskatīja informatīvo ziņojumu "Par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrāciju", kurā ministrija virza dzelzceļa nozares reformu ar mērķi novērst pašreizējās sistēmas nepilnības un padarītu nozares pārvaldību efektīvāku.
Reforma paredz, ka pēc padziļināta juridiskā izvērtējuma EdzL tiek integrēts LDz. Turpmāk par reformas īstenošanas gaitu SM informēs valdību reizi ceturksnī.
"Reforma paredz pārmaiņas nozares pārvaldībā, kas ļaus efektīvāk izmantot resursus un samazināt administratīvās izmaksas, vienlaikus sakārtojot nozares pārvaldību un uzlabojot finansējuma modeli, kā arī atrisinot jautājumu par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāju, skaidroja ministrijā.
SM sadarbībā ar LDz organizēs "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko izvērtējumu, ietverot rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai, kā arī vienota dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādei un ieviešanai, lai veiktu abu sabiedrību pilnīgu integrāciju. Izpētes veikšanai paredzēta konsultantu piesaiste un papildu finansējuma piešķiršana.
Pēc padziļinātās izpētes SM sagatavos priekšlikumu lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā par valsts tiešās izšķirošās ietekmes un līdzdalības izbeigšanu EDzL, ieguldot šī uzņēmuma daļas LDz pamatkapitālā.
Plānots, ka par "Rail Baltica" projekta ietvaros būvētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tiek noteikts LDz, nododot tai valdījumā "Rail Baltic" projekta ietvaros būvēto dzelzceļa infrastruktūru, kas atbilstoši Dzelzceļa likumam ietver arī zemes klātni un nodalījuma joslu. Gan zemes, gan būvju īpašnieks paliek valsts. Pēc EDzL integrācijas LDz, SM virzīs atbilstošus grozījumus Dzelzceļa likumā.
"Mūsu mērķis ir mazināt birokrātiju un izmaksas. Ir jābūt vienam, nevis diviem dzelzceļa pārvaldītājiem", uzsvēra satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Kopumā SM ir kapitāla daļu turētāja 14 uzņēmumos transporta un sakaru nozarē.