Milda Paleviča (1889–1972)

[LvSnor]

“Dienasgrāmatas” un “Estētiskās domas attīstība Latvijā”
2021
Latviešu valodā
Autore Milda Palēviča. Sastādītāji Igors Šuvajevs, Marija Garkeviča
Priekšvārdu autori Maija Garkeviča, Igors Šuvajevs
Literārā redaktore Irēna Auziņa
No franču valodas tulkojusi Vineta Berga. No franču, vācu, krievu valodas tulkojuši Irēna Auziņa, Igors Šuvajevs
Dizains Anta Pence
Attēlu apstrāde: Jānis Pauzers
704 / 192 lpp. cietais un mīkstais sējums ISBN 978-9934-601-22-4
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Arctic Pape
https://www.neputns.lv/products/dienasgr...ba-latvija
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/aka...dalas.html

Garainis. Krists Auznieks par Mildu Palēviču
"Garaiņa" ceturtā sērija vēsta par komponista Krista Auznieka saikni ar Mildu Palēviču, filozofi un akadēmiskās estētikas aizsācēju Latvijā. Stāsts atklājas ceļojumā cauri jūras viļņiem, topošajai Vāgnera zālei, Palēvičas dienasgrāmatu pārrakstītāju piedzīvojumiem un operai senā budistu valodā.
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ierakst...u-palevicu

https://lv.wikipedia.org/wiki/Milda_Pal%C4%93vi%C4%8Da
https://web.archive.org/web/201705081626...p?f=45&p=1

[LvSnor]

2024. gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pasākums "Skaistuma lieciniece. Milda Palēviča Latvijas ideju vēsturē". Lai dalītos pieredzē par darbu ar ievērojamās, taču plašākai sabiedrībai joprojām maz zināmās kultūras teorētiķes Mildas Palēvičas (1889–1972) arhīvu, sarunā tikās kino režisore un rakstniece Kristīne Želve un filozofs Igors Šuvajevs, sarunu vadīja rakstnieks Svens Kuzmins.
Dr. phil. Milda Palēviča ir, iespējams, nopietnākā kultūras teorētiķe Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Viņa pati kā galvenos izcēlusi divus savas darbības virzienus: izstrādāt sistemātisku latviešu nacionālās estētiskas izklāstu un apkopot tās attīstības gaitu pilnā vēsturiskā pārskatā.
Pēdējos gados vērojama lielāka interese par Mildas Palēvičas personību un darbiem. 2021. gadā apgādā "Neputns" beidzot iznāca Igora Šuvajeva sastādītais darba "Estētiskās domas attīstība Latvijā" pirmizdevums, kā arī viņas dienasgrāmatu apkopojums. Savukārt Kristīne Želve uzsākusi darbu pie Palēvičai veltītas filmas "Mildas istaba".
Vai tas, ka interese par Palēvičas darbiem pēc Atmodas bijusi tik niecīga, saistīts ar viņas pārlieko balstīšanos marksisma doktrīnās? Un ja tā, tad kādēļ arī padomju akadēmiskā vide atteicās viņu pieņemt? Kas raksturo Palēvičas estētikas teoriju, cik aktuāla tā ir mūsdienās un kādi aizspriedumi jāpārvar, lai to saprastu un novērtētu? Kādu ieskatu sievietes, zinātnieces un 20. gadsimta sarežģītās vēstures liecinieces dzīvē sniedz viņas dienasgrāmatas? Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja sarunas dalībnieki.
Pasākums notika Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
https://soundcloud.com/nacionala-bibliot...ju-vesture