Irāka
#1
Irākas parlamenta vēlēšanas, kas notiks **2025. gada 11. novembrī**, ir nozīmīgs notikums, kas noteiks 329 vietas Pārstāvju padomē (vienpalātas likumdevējā).
https://en.wikipedia.org/wiki/2025_Iraqi...y_election
---

## 🗳️ Galvenie aspekti

* **Datums:** 2025. gada 11. novembris.
* **Vieta skaits:** 329 vietas Pārstāvju padomē.
* **Vēlēšanu sistēma:** Atkal ieviesta **proporcionālā pārstāvniecība**, izmantojot modificētu Sen-Laga metodi (Modified Sainte-Laguë method) ar dalītāju 1.7. Katra no 18 Irākas provincēm kalpo kā viens vēlēšanu apgabals.
* **Kandidāti un partijas:** Vēlēšanās piedalās 31 koalīcija, 38 politiskās partijas un vairāk nekā 70 neatkarīgie saraksti, kopā 7768 kandidāti, tai skaitā 2248 sievietes.

---

## ⚔️ Ievērojamas tendences un konteksts

* **Sadristu boikots:** Ietekmīgais šiītu garīdznieks **Moktada al-Sadrs** un viņa kustība ir paziņojuši par vēlēšanu boikotu, protestējot pret sistēmisku korupciju un ārvalstu iejaukšanos. Šī boikota rezultātā citas šiītu partijas, īpaši tās, kas ir daļa no valdošā **Šiītu koordinācijas ietvara (SCF)**, iegūs lielāku ietekmi.
* **Valdības veidošana:** Sadristu boikots, visticamāk, atvieglos un paātrinās valdības veidošanas procesu pēc vēlēšanām, salīdzinot ar 2021. gadu, kad politiskā krīze ilga gandrīz gadu.
* **Premjerministra stāvoklis:** Pašreizējais premjerministrs **Mohameds Šia al-Sudani** startē ar plašu atbalstu un tiek sagaidīts, ka viņa koalīcija iegūs ievērojamu vietu skaitu, iespējams, veidojot plašu koalīciju, kas līdzsvarotu attiecības ar ASV un Irānu.
* **Politiskā fragmentācija:** Ir vērojama gan šiītu, gan sunnītu, gan kurdu bloku **fragmentācija**, un partijas startē kā atsevišķi saraksti, kas liecina par pragmatismu pār stingru ideoloģiju. Tiek prognozēts, ka partijas pēc vēlēšanām atkal apvienosies, lai veidotu lielāko bloku.
* **Zema vēlētāju aktivitāte:** Pastāv bažas par **zemu vēlētāju aktivitāti** sabiedrības neapmierinātības un neuzticības dēļ pret politisko sistēmu un korupciju.

Vēlēšanu rezultāti noteiks turpmāko Irākas politisko stabilitāti un tās virzienu reģionālajā kontekstā.

Jā, protams. Irākas politiskā aina ir ļoti sadrumstalota, un vēlēšanās piedalās liels skaits partiju un koalīciju, kas grupējas ap trim galvenajiem etniski-sektantiskajiem blokiem: **Šiīti, Sunnīti un Kurdi**.

Šeit ir kopsavilkums par galvenajiem spēlētājiem 2025. gada vēlēšanās, ņemot vērā Sadristu kustības boikotu:

---

## 🕋 Šiītu bloks (Dominējošais spēks)

Šiītu partijas veido **Šiītu koordinācijas ietvaru (Shia Coordination Framework jeb CF)** – pašreizējo valdošo koalīciju, kas, pēc Moktada al-Sadra boikota, ir galvenais spēks. Tomēr tās startē kā atsevišķi saraksti, saglabājot iespēju pēc vēlēšanām atkal apvienoties.

* **Atjaunošanas un Attīstības koalīcija (Reconstruction and Development Coalition):**
* **Līderis:** **Mohameds Šia al-Sudani** (pašreizējais premjerministrs).
* **Ietekme:** Tiek uzskatīts par līderi. Sudani izmanto savu premjerministra amatu, lai veidotu plašu aliansi, kas piesaista arī dažus sunnītu un kurdu kandidātus.
* **Likuma valsts koalīcija (State of Law Coalition):**
* **Līderis:** **Nuri al-Maliki** (bijušais premjerministrs).
* **Ietekme:** Tradicionāls un ietekmīgs spēlētājs, kurš vēlas atgūt lielāku ietekmi un, iespējams, pats pretendēt uz premjerministra amatu.
* **Sadiqoun kustība (Sadiqoun Movement):**
* **Līderis:** **Kais al-Hazali**.
* **Ietekme:** Saistīta ar Asa'ib Ahl al-Haq (AAH) – ietekmīgu bruņotu frakciju (PMF sastāvā).
* **Badr organizācijas saraksts (Badr Organization):**
* **Līderis:** **Hadi al-Amiri**.
* **Ietekme:** Vēl viena ietekmīga frakcija, kas ir daļa no Tautas mobilizācijas spēkiem (PMF).

---

## 🕌 Sunnītu bloks

Sunnītu partijas ir sašķeltas vairākās koalīcijās, kas cīnās par sunnītu vēlētāju pārstāvību:

* **Suverenitātes alianse (Al-Siyada Alliance):**
* **Līderis:** **Hamiss al-Hanjaris**.
* **Ietekme:** Cenšas sevi pozicionēt kā galvenos sunnītu pārstāvjus.
* **Azm alianse (Azm (Determination) Alliance):**
* **Līderis:** **Mutanna al-Samarrai**.
* **Ietekme:** Ietekmīgs sunnītu politiskais spēks, kas startē kā atsevišķs bloks.
* **Hasm alianse (Hasm (Decisiveness) Alliance):**
* **Līderis:** **Tabits al-Abasi** (Aizsardzības ministrs).
* **Ietekme:** Jauns spēlētājs sunnītu ainā.

---

## ⛰️ Kurdu bloks

Kurdu partijas tradicionāli dominē Kurdistānas reģionālajā valdībā (KRG) un cīnās par 46 Kurdistānas parlamenta vietām, kā arī par ietekmi Bagdādē.

* **Kurdistānas Demokrātiskā partija (Kurdistan Democratic Party - KDP):**
* **Līderis:** **Masuds Barzani** ģimene.
* **Ietekme:** Dominējošais spēks Kurdistānā, ar ciešām attiecībām ar Turciju.
* **Kurdistānas Patriotiskā savienība (Patriotic Union of Kurdistan - PUK):**
* **Līderis:** **Bafels Talabani** (dēls).
* **Ietekme:** Otrs galvenais spēks Kurdistānā, kurš vēlas palielināt savu lomu federālajā valdībā.

---

## 💡 Citas koalīcijas un partijas

* **Alternatīvā alianse (Alternative Alliance):** Apvieno pilsoniskas un kreisās grupas, tostarp Nacionālā mājokļa kustību (National Home Movement) un Irākas Komunistisko partiju (lai gan tā ir paziņojusi par boikotu, daži tās elementi joprojām piedalās).

---

**Svarīgākā tendence:** Vairākas partijas (īpaši Šiītu koordinācijas ietvara ietvaros) startē kā **atsevišķi saraksti**, bet tiek sagaidīts, ka tās **apvienosies** pēc vēlēšanām, lai veidotu lielāko bloku un panāktu vienošanos par nākamo premjerministru.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#2
Šiītu koordinācijas ietvars (Shia Coordination Framework jeb CF) ir patlaban Irākas politikas centrālais spēks pēc Moktada al-Sadra boikota. Neskatoties uz ārējo vienotību, šis bloks ir dziļi sašķelts, it īpaši 2025. gada vēlēšanu priekšvakarā.


🏛️ Šiītu koordinācijas ietvars (CF): Struktūra un mērķis

Šiītu koordinācijas ietvars ir plaša šiītu politisko partiju alianse, kas sākotnēji tika izveidota 2021. gada vēlēšanu laikā, lai stātos pretī Moktada al-Sadra pieaugošajai politiskajai ietekmei. Tā pašlaik veido valdošo koalīciju un ir galvenais spēks parlamentā.

Galvenie komponenti:
  • Likuma valsts koalīcija (State of Law Coalition): Vada Nuri al-Maliki, ietekmīgs bijušais premjerministrs.
  • Atjaunošanas un Attīstības koalīcija (Reconstruction and Development Coalition): Neformāli saistīta ar pašreizējo premjerministru Mohamedu Šia al-Sudani, kurš cenšas nostiprināt savu neatkarīgo bāzi.
  • Fatah alianse: Saistīta ar Badr organizāciju (Hadi al-Amiri) un citām ietekmīgām paramilitārām grupām (PMF sastāvā), piemēram, Sadiqoun kustību (Asa'ib Ahl al-Haq).
  • Al-Hikma kustība (Al-Hikma Movement): Vada Ammars al-Hakims, mērenāks šiītu līderis.
  • Citi mēreni spēki: Ieskaitot dažus neatkarīgus politiķus un mazākas partijas.


💥 Galvenais konflikts: Al-Sudani vs. Al-Maliki

Vislielākā spriedze CF iekšienē valda starp tās diviem vadošajiem politiķiem:

1. Mohameds Šia al-Sudani (Pašreizējais premjerministrs)
  • Mērķis: Iegūt otro termiņu un nostiprināt savu personīgo varas bāzi.
  • Taktika: Al-Sudani pakāpeniski atdalās no saviem sākotnējiem sponsoriem CF iekšienē, it īpaši no Al-Maliki. Viņš ir veidojis plašas alianses, piesaistot ietekmīgus gubernatorus, kā arī sunnītu un kurdu frakcijas. Viņa administrācija uzsver korupcijas apkarošanu un attīstības projektus.
  • Vēlēšanas: Viņa spēki piedalās ar "Atjaunošanas un Attīstības" sarakstu, cenšoties iegūt lielāko vietu skaitu, lai pēc vēlēšanām vadītu koalīcijas veidošanu.

2. Nuri al-Maliki (Bijušais premjerministrs)
  • Mērķis: Saglabāt "vēsturisko vadību" pār šiītu bloku un kontrolēt nākamās valdības veidošanu.
  • Taktika: Maliki joprojām vada spēcīgu bloku ("Likuma valsts"), bet uzskata Al-Sudani par tiešu draudu savai ietekmei CF iekšienē. Viņš un citi CF "vecie sargi" ir pauduši neapmierinātību ar Al-Sudani patstāvīgajām darbībām, piemēram, viņa ārpolitikas virzieniem un attiecībām ar Turciju.
  • Domstarpības: Bijušais mentors Maliki pat esot mēģinājis atturēt Al-Sudani no kandidēšanas 2025. gadā.


💡 Stratēģija: Sadalīties, lai uzvarētu

CF partijas ir izvēlējušās stratēģiju startēt vēlēšanās kā atsevišķi saraksti (piemēram, Al-Maliki "Likuma valsts", Al-Sudani atbalstītā "Atjaunošana un Attīstība" un Al-Amiri "Fatah").
  • Iemesls: Izmantojot modificēto Sen-Laga metodi, atsevišķi saraksti bieži iegūst vairāk vietu, nekā startējot kā viena liela koalīcija.
  • Pēcvēlēšanu plāns: Neskatoties uz iekšējām domstarpībām, visām CF frakcijām ir vienošanās pēc vēlēšanām atkal apvienoties, lai izveidotu lielāko bloku parlamentā un tādējādi iegūtu tiesības izvēlēties premjerministru, garantējot, ka vara paliek šiītu rokās.
Sadristu boikots nozīmē, ka CF, lai arī ar iekšējām plaisām, kļūs par neapstrīdamu šiītu pārstāvi un visticamāk dominēs jaunajā parlamentā.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#3
Sunnītu bloks Irākas politikā šobrīd ir dziļi sadalīts un fragmentēts, kas apgrūtina viena dominējoša līdera vai vienotas politiskās programmas izveidi. Šis sadalījums ir saasinājies pirms 2025. gada vēlēšanām, kur sunnītu partijas cīnās par varu un kontroli pār atjaunošanas un federālajiem līdzekļiem.


🕌 Galvenie sunnītu spēki un koalīcijas

Sunnītu partijas parasti veido alianses ap ietekmīgiem līderiem un cīnās galvenokārt Anbāras, Ninevehas (Mosulas) un Salāheddīnas provincēs.
  • Suverenitātes alianse (Al-Siyada Alliance)
    • Līderis: Hamiss al-Hanjaris (Khamis al-Khanjar).
    • Ietekme: Bija viena no spēcīgākajām sunnītu aliansēm 2021. gada vēlēšanās. Al-Hanjaris ir ietekmīgs uzņēmējs, kas cenšas sevi pozicionēt kā galveno sunnītu pārstāvi un ir spēcīgi iesaistīts pēcvēlēšanu sarunās ar Šiītu koordinācijas ietvaru.
    • Mērķis: Kontrolēt lielāko sunnītu bloku, lai nodrošinātu maksimālus ieguvumus no federālās budžeta un atjaunošanas projektiem.
  • Azm alianse (Azm (Determination) Alliance)
    • Līderis: Mutanna al-Samarrai (Muthanna al-Samarra'i).
    • Ietekme: Konkurē ar Al-Hanjaris par sunnītu vēlētāju atbalstu. Šī alianse pārstāv ietekmīgus politiskos un biznesa spēkus. Tā bieži ieņem opozīcijas pozīciju pret dominējošo Suverenitātes bloku.
  • Hasm alianse (Hasm (Decisiveness) Alliance)
    • Līderis: Tabits al-Abasi (Thabet al-Abbasi), pašreizējais Aizsardzības ministrs.
    • Ietekme: Jauns un augošs spēlētājs sunnītu politiskajā ainā. Tā piesaista jaunus kandidātus, kas meklē alternatīvu tradicionālajiem līderiem. Al-Abasi spēks nāk no viņa valdības amata, un viņš var gūt labumu no sadarbības ar premjerministru Mohamedu Šia al-Sudani.


📊 Galvenās problēmas un sadalījums

  1. Vienota līdera trūkums: Kopš 2018. gada nav parādījies neapstrīdams sunnītu līderis, kāds kādreiz bija Usama al-Nudžeifi vai citi. Tas ir novedis pie politiskās institucionālās vājuma.
  2. Ārējā iejaukšanās un šķelšanās: Kā ziņo analītiķi, šiītu koalīcijas un pat reģionālie spēlētāji bieži vien sponsorē vai atbalsta dažādas sunnītu frakcijas, lai uzturētu to fragmentāciju un tādējādi vājinātu viņu ietekmi Bagdādes lēmumu pieņemšanas procesā.
  3. Prioritātes: Sunnītu vēlētāji joprojām ir vērsti uz atjaunošanu, kompensācijām un drošību apgabalos, kas cietuši no ISIS okupācijas. Tomēr politiskās elites bieži vien vairāk koncentrējas uz federālo amatu un resursu sadali.
  4. Alianšu veidošana ar Šiītiem: Pēc Sadristu boikota, sunnītu bloka galvenais uzdevums ir noslēgt izdevīgu vienošanos ar dominējošo Šiītu koordinācijas ietvaru, lai iegūtu sev svarīgus ministru amatus (piemēram, Aizsardzības, Finanšu vai Plānošanas ministrija) un nodrošinātu finansējumu saviem reģioniem. Tieši šīs sarunas noteiks to, kurš sunnītu līderis iegūs vislielāko ietekmi jaunajā valdībā.
Sunnītu bloks vēlēšanās cīnīsies par vairāk nekā 70 vietām un ir nepieciešams jebkurai šiītu koalīcijai, kas vēlas iegūt absolūtu vairākumu.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#4
Jā, Kurdu bloks jeb Kurdistānas reģionālā valdība (KRG) ir trešais nozīmīgākais spēks Irākas federālajā politikā. Kurdu partijas tradicionāli cīnās par 46 vietu kontroli parlamentā Bagdādē un ir nepieciešamas jebkurai šiītu koalīcijai, kas vēlas izveidot valdību.


⛰️ Galvenie spēki un cīņa par ietekmi

Kurdu bloks ir dominējošs KRG, bet Bagdādē tas darbojas kā vienots, lai gan iekšēji sašķelts, spēks, kas veido koalīcijas ar šiītu un sunnītu blokiem. Bloku galvenokārt veido divas vēsturiskās partijas:
  • Kurdistānas Demokrātiskā partija (KDP) 🟡
    • Līderis: Masuds Barzani ģimene.
    • Bāze: Dominējošais spēks Erbilā un Duhokā.
    • Ietekme: KDP parasti ir vislielākais vietu ieguvējs no kurdu partijām Irākas parlamenta vēlēšanās. Tā mēdz būt pragmatiskāka un bieži veido alianses ar spēcīgāko Bagdādes bloku, kas šobrīd ir Šiītu koordinācijas ietvars (CF). Tās uzmanības centrā ir Kurdistānas neatkarības saglabāšana ekonomiskā un politiskā līmenī.
  • Kurdistānas Patriotiskā savienība (PUK) 🟢
    • Līderis: Bafels Talabani (dēls).
    • Bāze: Dominējošais spēks Suleimānijā un KRG.
    • Ietekme: PUK parasti iegūst mazāku vietu skaitu, taču saglabā būtisku ietekmi. PUK vēsturiski uztur ciešākas attiecības ar Irānu un ir tendēta uz kompromisiem ar Bagdādes šiītu partijām. Pēc tradīcijas PUK parasti iegūst Irākas prezidenta amatu, kas ir simbolisks, bet ietekmīgs amats, ko viņi cenšas saglabāt.


🤝 Loma Bagdādē: Tirgus un Līdzsvars

Kurdu loma Irākas parlamenta vēlēšanās un pēcvēlēšanu sarunās ir būtiska, jo tie darbojas kā "svaru kausi" vai "izšķirošā balss".
  • Valdības veidošana: Neviena šiītu alianse, visticamāk, nespēs iegūt absolūtu vairākumu bez kurdu vai sunnītu atbalsta. Tāpēc kurdu 40+ balsis ir obligātas stabilas koalīcijas izveidei.
  • Galvenie sarunu punkti:
    1. Naftas eksports un budžeta sadale: Kurdu bloka galvenais pieprasījums ir atrisināt strīdus par KRG naftas eksporta kontroli un nodrošināt savu taisnīgo daļu (parasti 12.67%) no Irākas federālā budžeta.
    2. Prezidenta amats: Kurdi nepiekāpīgi cenšas saglabāt Irākas prezidenta amatu.
    3. Strīdus apgabali: Strīdi par Kirkūku un citiem apgabaliem, kurus kurdi uzskata par saviem, paliek pastāvīgs spriedzes punkts.

Kurdu iekšējās attiecības

KDP un PUK sašķeltība ir lielākais drauds Kurdistānas stabilitātei. Viņu nesaskaņas parasti atspoguļojas arī KRG iekšienē, kavējot vienotas politikas virzīšanu Bagdādē. Šī iekšējā cīņa bieži atvieglo Šiītu koordinācijas ietvara darbu, jo tie var izmantot šīs plaisas, lai nodrošinātu sev izdevīgākus noteikumus.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 1 Guest(s)