Atomenerģija u.c. tehnoloģiski progresīvas saimniecības jaunumi
#1
PRAGA, 17. jūlijs (Reuters) - Čehijas valdība trešdien izvēlējās Dienvidkorejas KHNP būvēt divus jaunus kodolenerģijas blokus, ar iespēju vēl vairāk, pēc ilgstoša konkursa, kura mērķis bija saglabāt kodolenerģijas nozīmīgu lomu valsts enerģijas sadalījumā.
Korea Hydro & Nuclear Energy (KHNP) tika izvēlēta pār konkurējošo Francijas pretendentu EDF, neskatoties uz to, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons lobēja EDF.
Prāga šā gada sākumā paplašināja konkursu, kuru vada 70% valstij piederošs enerģētikas uzņēmums CEZ (CEZP.PR), lai būtu iespēja izveidot vairākas vienības, salīdzinot ar sākotnēji plānoto.
Saskaņā ar plāniem KHNP būvēs divus jaunus blokus CEZ Dukovany atomelektrostacijā un pārrunās iespēju būvēt vēl divas blokus Temelinas spēkstacijā.
Cena par vienu jaunu bloku, uzbūvējot divus vienā vietā, pašreizējās cenās tika lēsta 200 miljardu kronu (8,65 miljardu dolāru) apmērā, paziņoja valdība, piebilstot, ka saražotās elektroenerģijas cena būs mazāka par 90 eiro par megavatstundu (MWh).
Līguma detaļas tiks izstrādātas līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim pirms tā parakstīšanas, sacīja amatpersonas.
"Korejas piedāvājums bija labāks praktiski visos vērtētajos kritērijos," preses konferencē sacīja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.
"Mēs uzcelsim divus blokus Dukovanī, un šajā virzienā notiks sarunas. Un mēs pārrunāsim variantus vēl diviem blokiem Temelinā, par kuriem varēsim lemt nākotnē."
KHNP pēdējos gados ir palīdzējis tiešsaistē izveidot vairākus jaunus reaktorus, tostarp arābu pasaulē pirmo atomelektrostaciju Apvienotajos Arābu Emirātos. Čehijas darījums piedāvās vēl vienu stabilitāti Eiropā.
2022. gadā KHNP vienojās ar Polijas konsorciju par jaunu kodolreaktoru izstrādi, taču šis projekts joprojām ir neskaidrs.
KHNP izpilddirektors Whang Joo-ho paziņojumā sacīja, ka uzņēmums sāks pēdējās sarunas, lai "nodrošinātu, ka APR1000 reaktors patiešām tiek būvēts Čehijas Republikā", atsaucoties uz tā reaktora modeli.
EDF, vienīgais kodolreaktoru ražotājs Eiropā. nav pabeidzis jaunas vienības celtniecību kopš 2019. gada, jo projekts kavējas.
Šis lēmums bija vēl viens šķērslis Francijas kodolenerģijas nozarei pēc tam, kad Polija 2022. gadā atsevišķā darījumā izvēlējās Westinghouse, nevis EDF, lai izveidotu rūpnīcu Baltijas jūrā.

KODOLERĢIJAS PAPLAŠINĀŠANA

Čehijas valdība pieņēma galīgo lēmumu par konkursu valsts drošības apsvērumu un izmaksu dēļ, kas ir pārāk augstas, lai CEZ — pat ar tirgus kapitalizāciju 20,1 miljarda dolāru apmērā — būtu viena paša pleciem.
Centrāleiropas valsts vairāk izmantos kodolenerģiju, jo nākamajā desmitgadē tā pakāpeniski atteiksies no oglēm. Ir redzams, ka kodolenerģija nākotnē sastādīs pusi no visas valsts paaudzes, salīdzinot ar aptuveni trešdaļu šobrīd.
CEZ mērķis ir sākt pirmās jaunās vienības celtniecību Dukovanī vēlāk šajā desmitgadē, un to paredzēts pabeigt 2036. gadā.
Valdība un CEZ paplašināja konkursa darbības jomu, lai palīdzētu pazemināt katra bloka cenu, kas ir līdz šim lielākais ieguldījums enerģētikā valstī.
CEZ ir vienojies ar valdību par finansēšanas modeli pirmajai jaunajai iekārtai Dukovanī, tostarp aizdevumus ar zemiem procentiem un saražotās elektroenerģijas cenu noteikšanas shēmu, ko sauc par starpības līgumu, lai garantētu CEZ atdevi.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi valsts atbalstu pirmajai vienībai, un tai vēl būs jāparaksta atbalsta plāni turpmākajām vienībām. Čehijas Finanšu ministrijas mērķis ir līdz gada beigām panākt vienošanos par turpmāko struktūrvienību finansēšanas modeli.
(1 $ = 23,1240 Čehijas kronas)
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#2
Ar kodolenerģiju darbināmi kuģi - vēl viens risinājums tīrākiem jūras kravu pārvadājumiem
Kodolenerģija nav tikai sauszemes spēkstacijas, kas nodrošina elektroenerģiju ikdienas vajadzībām. Kodoldegvielu iespējams izmantot arī kuģos, padarot tos ātrākus un samazinot tirdzniecības flotes radīto vides piesārņojumu. 

Padarīt tīrāku ar biometānu, ūdeņradi un kodolu
Pasaules jūras kravu pārvadājumi ik gadu patērē aptuveni 350 miljonus tonnu fosilā kurināmā, radot ap 3 % no kopējiem globālajiem kaitīgajiem izmešiem. Tāpēc nākamo divdesmit gadu laikā tiek meklēti risinājumi, kā padarīt šo nozari tīrāku un videi draudzīgāku, izmantojot ūdeņradi, sašķidrināto biometānu un citas zaļās gāzes, kā arī potenciāli kodolenerģiju. 
 
Ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2035. gadam
Kompānija Core Power sadarbībā ar kuģu būvētāju HD Korea Shipbuilding & Offshore Engineering un inženierkompāniju Southern Co īsteno pirmā modernā ar kodolenerģiju darbināmā jūras kravas kuģa būvniecības projektu. Projekta mērķis ir līdz 2035. gadam nolaist ūdenī pirmo kodolkuģi, kura darbināšanai paredzēts izmantot modulāro mazas jaudas kodolreaktoru. Tā testēšanu partneri plāno sākt 2029. gadā. Informācija par kuģa būvniecības un ekspluatācijas izmaksām pagaidām netiek atklāta.
 
Labi aizmirsts vecais
Jau 1955. gadā ASV tika nodota ekspluatācijā pirmā kodolzemūdene, bet 1959. gadā sākās arī vairāku jūras pārvadājumu kodolkuģu izmantošana, kuru ēra gan bija īslaicīga. Pašlaik pasaulē darbojas aptuveni 160 kodolkuģu, kas pārsvarā tiek izmantoti jūras kara flotē - galvenokārt kā lidmašīnu bāzes kuģi un zemūdenes, kā ledlauži Arktikā. Iespējams, nākotnē kodolenerģijas kuģi tiks izmantoti arī jūras kravu pārvadājumiem Baltijas jūrā, lai gan to izstrādātāju primārais mērķis ir nodrošināt tālos okeāna pārvadājumus starp kontinentiem.
https://www.gaso.lv/energetikas-aktualit...vadajumiem
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 1 Guest(s)