NATO aktivitātes

[LvSnor]

Divkāršās lietošanas tehnoloģijas 

Kā VC (augsta riska investori) navigē Eiropas aizsardzības izdevumu spiedienu
Autore Elizabete Howcroft, Supantha Mukherjee un Michael Kahn
2025. gada 16. jūnijs: 33 AM GMT+3UPDEDATED pirms 9 stundām 
https://www.reuters.com/business/finance...025-06-16/

Daži RK cenšas izvairīties no ESG ierobežojumiem, mērķējot uz tā sauktajām "divkāršās lietošanas" tehnoloģijām, kurām ir gan civilās, gan militārās lietojumprogrammas.
Šādas tehnoloģijas ietver datoru redzējumu, kurā AI atdarina cilvēka redzējumu vizuālās informācijas, robotu, kiberdrošības programmatūras un autonomu dronu interpretēšanai.
Visi trīs Eiropas aizsardzības tehnoloģiju vienradzi-vācu kaujas lauka programmatūras firma Helsing, vācu dronu veidotājs Quantum Systems un Portugāles dronu uzņēmums Tekever-tirgojas kā divkāršs lietojums.
Stens Tamkivi ir partneris Tallinn un Londonā bāzētās investīciju platformā daudzskaitlī, kas ir ieguldījis Helsingā.
"Mēs un mūsu ierobežotā partneru bāze esam saskaņoti ar ideju, ka mūsu demokrātiju nākotnes aizstāvēšana ir morāls labums, taču dažas investoru bāzes citās firmās saka, ka nāvējoša nav pareiza," Tamkivi stāstīja Reuters.
Londonā bāzētā RK firma Balderton 2025. gadā vadīja 160 miljonus eiro finansējuma kārtas, ko veica Minhenē bāzētās kvantu sistēmas.
"Kāpēc šis? Es domāju, ka tā ir nejaušība, pareizā komanda, labais uzņēmums, labais laiks," sacīja Baldertonas ģenerālpartneris Rana Yared.
"Mēs izdarījām gandrīz visu, ko bijām apskatījuši līdz tam brīdim," viņa sacīja.
Kvantu sistēmu AI operētie izlūkošanas droni, kas dibināti 2015. gadā, nodrošina reāllaika kaujas lauka izlūkošanu un tiek izmantoti Ukrainā.
"Mēs esam parādījuši, ka kaujas frontei mēs varam piegādāt triju gadu laikā vairāk nekā 800 sistēmām Ukrainā," Reuters sacīja Kvantu sistēmu līdzdirektors Svens Kruks.
"Aizsardzības tirgus kļūst karstāks," viņš teica. "Katrs ieguldītājs tagad veido aizsardzības fondu."
Pagājušajā mēnesī uzņēmums piesaistīja 160 miljonus eiro, lai kopējais finansējums būtu 310 miljoni eiro. Tas arī sasniedza vienradza statusu, tāpat kā Tekevers.

[LvSnor]

Šodien, 18:22
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Latvija iegādāsies 42 kājnieku kaujas mašīnas "ASCOD", tā pēc otrdienas, 17. jūnija, valdības sēdes paziņoja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...gn=article

[LvSnor]

Lietuvas valdība piešķir 461 miljonu eiro avansa maksājumam par vācu tankiem

Lietuvas valdība trešdien apstiprināja priekšlikumu piešķirt papildu 461 miljonu eiro no aizņemtajiem līdzekļiem avansa maksājumam par Vācijas tankiem "Leopard", ko iegādājas Lietuva.
Finanšu ministrija nāca klajā ar Finanšu ministrijas priekšlikumu pēc Aizsardzības ministrijas jūlija vēstules, kurā teikts, ka ministrijai šā gada trešajā ceturksnī ir jāveic avansa maksājums par tankiem 461 miljona eiro apmērā.
Aizsardzības ministrija paskaidroja, ka pašlaik tai nav iespēju pārdalīt līdzekļus, lai veiktu maksājumus, savukārt saistību izpildes kavējumi "var paildzināt valsts aizsardzībai īpaši svarīgu ieroču un militārā aprīkojuma piegādi".
Kā norāda Finanšu ministrija, pagājušajā gadā par 800 miljoniem eiro palielinātais aizņemšanās limits ļauj piešķirt papildu līdzekļus šim avansa maksājumam.
"Mēs runājam par valdības rezervju izmantošanu konkrētiem mērķiem un valsts vārdā aizņemto līdzekļu izmantošanu, tostarp 461 miljonu eiro Aizsardzības ministrijai avansa maksājumiem par tanku iegādi. Tas ir nopietns lēmums," valdības sēdē, kuru viņš vadīja, sacīja finanšu ministra pienākumu izpildītājs Rimants Šadžus.
Ministru kabinets lēmumu apstiprināja vienbalsīgi.
Likums, ar kuru apstiprināts 2025.-2027. gada budžets, Finanšu ministrijai dod tiesības aizņemties militārām vajadzībām, tostarp militārajai mobilitātei un divējāda lietojuma transporta infrastruktūrai, kā arī militārajai infrastruktūrai, kas nepieciešama uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai un kapitālieguldījumu finansēšanai Lietuvā attīstāmajā aizsardzības nozarē.
Lietuva plāno līdz 2034. gadam iegādāties 44 tankus Leopard, no kuriem daļa tiks piegādāta 2029. gadā.
Aprīlī Ministru kabinets jau piešķīra gandrīz 190 miljonus eiro avansa maksājumiem par papildu kājnieku kaujas mašīnām Vilkas un vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām NASAMS.
Šogad Lietuva plāno aizsardzībai tērēt nedaudz vairāk nekā 4 % no IKP, bet nākamgad aizsardzības izdevumus palielināt līdz 5,25 %.

[LvSnor]

Gaidāms ASV un sabiedroto gaisa spēku zemais pārlidojums virs Latvijas 

Šodien, 10:28
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Otrdien, 19. augustā, ASV Gaisa spēku bumbvedējs "B-1B Lancer" kopā ar sabiedroto valstu iznīcinātājiem veiks zemo pārlidojumu virs Latvijas, informēja Aizsardzības ministrijā.
Ap pulksten 12.00 pārlidojums būs redzams virs Brīvības pieminekļa.
Pārlidojuma laikā ASV bumbvedējs lidos vienā formācijā ar Ungārijas un Zviedrijas Gaisa spēku "JAS-39 Gripen" iznīcinātājiem. Ministrijā norādīja, ka šis daudznacionālais pārlidojums uzsver sabiedroto saliedētību un savstarpēju gaisa spēku operāciju koordināciju, lai nodrošinātu reģionālo drošību.
Zemais pārlidojums ir daļa no "Bomber Task Force Europe" misijas, kas pastiprina Amerikas Savienoto Valstu apņemšanos nodrošināt drošību Baltijas reģionā un visā NATO austrumu flangā. Ministrijā informēja, ka pārlidojums demonstrē NATO vienotību un gatavību reaģēt uz jebkādiem izaicinājumiem.
Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") uzsvēra, ka ASV un sabiedroto pārlidojumi skaidri demonstrē NATO klātbūtni reģionā, transatlantisko vienotību, kā arī apņemšanos kolektīvi stiprināt Baltijas valstu drošību.
Pārlidojuma laiks var mainīties atkarībā no laika apstākļiem vai operatīvajām prasībām.

[LvSnor]

[LvSnor]

Germany's Rheinmetall May Produce Lockheed's ATACMS, Hellfire Missiles At Europe's Largest Artillery Plant
by Tyler Durden
Friday, Aug 29, 2025 - 11:15 AM
The Deep State's favorite weapons giant defense contractor, Lockheed Martin - which may or may not be next on Trump's partial nationalization schedule - wants to have German peer Rheinmetall manufacture ATACMS and Hellfire missiles in Germany, business magazine WirtschaftsWoche cited a Lockheed executive as saying.
"We are already actively discussing additional manufacturing - including for ATACMS and Hellfire missiles," Lockheed's Europe head Dennis Goege told WirtschaftsWoche, adding that it would take place at Rheinmetall's expanding Unterluess site in northern Germany.
The two companies said in April they would expand their cooperation beyond a memorandum of understanding signed in 2024, with the U.S. group providing missile and rocket technology, and Rheinmetall manufacturing and selling missiles in Europe.
Goege also told the magazine that the final list of missiles had yet to be determined.
NATO Secretary General Mark Rutte visited the Unterluess site on Wednesday, together with German Defence Minister Boris Pistorius and Vice Chancellor Lars Klingbeil, to attend the opening of an artillery production line at what will be Europe’s biggest ammunition factory as Germany sets out to massively expand its military.
At the plant’s official inauguration in Unterluess on Wednesday, Rheinmetall’s chief executive officer, Armin Papperger, said the company could build similar facilities in other NATO countries, “and thus build a pan-European defense ecosystem.”
“When it comes down to it, Germany can be fast,” Papperger said. “Our country takes on responsibility as part of a Europe that has to take charge of its own security more than ever.”
Rutte said plants like the new one at Unterluess are “absolutely crucial” for the NATO alliance’s own security, for maintaining support for Ukraine in its defense against Russia’s invasion and to “deter any aggression in the future.”
“Deterrence comes from the capability to indeed fight potential enemies,” Rutte added. “And Rheinmetall is extremely important here.”
According to Bloomberg, Rheinmetall broke ground for the plant, which was supposed to open in late spring or early summer this year, in early 2024 in the presence of former German Chancellor Olaf Scholz.
The factory began trial operations in the second quarter of this year and will have a capacity of up to 350,000 rounds per year once it is fully operational from 2027 onwards.
It consists of two buildings, one for production of 155mm artillery shells and one for loading, assembly and packaging.
The investment volume totals around €500 million ($581 million) and more than 500 jobs will be created at the site. Rheinmetall also plans to produce rocket artillery there starting from next year.
Papperger also formally signed a contract Wednesday together with the Romanian economy minister for a new powder factory there, which he said could be completed in around 18 months.
Rheinmetall recently completed another major project in Germany, a plant in Weeze near the Dutch border, where the German defense contractor manufactures center fuselage sections for Lockheed Martin Corp’s F-35 fighter jet.
Its weapons and ammunition segment has been a major growth driver behind the company’s unprecedented rise in the past three years, recording sales of €724 million in the first half of 2025. The company’s shares are up more than 160% this year.

[LvSnor]

Vašingtona, 20. septembris (Reuters) - Pentagona amatpersonas augusta beigās sēdēja kopā ar Eiropas diplomātu grupu un sniedza stingrāku ziņojumu: ASV plāno pārtraukt zināmu drošības palīdzību Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, visiem NATO locekļiem, kas robežojas ar Krieviju.
Plašāk runājot, Pentagona amatpersona Deivids Beikers sacīja grupai, pēc amatpersonas, kurai ir tiešas zināšanas par komentāriem, Eiropai vajadzēja būt mazāk atkarīgai no ASV prezidenta Donalda Trumpa vadībā, ASV militārpersonas pievērsīs uzmanību citām prioritātēm, piemēram, ASV aizsardzībai.

[LvSnor]

Vairāk nekā aizsardzība: proaktīva stratēģija Rietumiem informācijas jomā
Pekka Kallioniemi, nerezidents pētnieks
Informācijas karš nav nākotnes drauds — tas ir tagadnes noteicošais kaujas lauks.

Autoritāri režīmi — Krievija un Ķīna — izmanto naratīvo kontroli, psiholoģiskās operācijas un digitālo manipulāciju ne tikai savu režīmu aizsardzībai, bet arī demokrātiskās pasaules destabilizācijai un šķelšanai. Rietumi nevar atļauties to uzskatīt par marginālu vai mīkstās drošības jautājumu. Tiem ir jāatzīst informācijas dominēšana par mūsdienu valsts veidošanas pamatpīlāru.

Strukturālā asimetrija — lēmumu pieņemšanā, finansēšanā un naratīvo kontrolē — ir devusi Krievijai un Ķīnai ievērojamu pārsvaru. Taču šī nelīdzsvarotība nav neatgriezeniska. Ar pietiekamu politisko gribu, stratēģiskām investīcijām un elastīgu izpildi demokrātijas var mainīt situāciju.

Lai mainītu šo trajektoriju, Rietumiem ir jāpārtrauc spēlēt aizsardzību. Tiem ir jāatgūst iniciatīva, izprotot pretinieka priekšrocības, izjaucot tā taktiku un ieguldot savā naratīvajā spēkā. Šajā dokumentā ir ieskicēta pašreizējā apdraudējumu ainava un piedāvāts proaktīvu, mērogojamu stratēģiju kopums NATO, ES un valstu valdībām, lai reaģētu. Lai atgūtu iniciatīvu un apliecinātu demokrātiskās vērtības informācijas jomā, Rietumiem ir:

• jāatzīst fundamentālās strukturālās atšķirības informācijas ekosistēmās;
  
  
• jāizveido stratēģiskā autonomija informācijas telpā;
  
  
• jāpalielina stratēģiskie izdevumi informācijas karā;
  
  
• jākoncentrējas uz pirmsbunkuru kā stratēģisku aizsardzības slāni;
  
  
• jāveido uz izlūkošanu balstītas uzraudzības spējas;
  
  
• jāizpēta ofensīvas iespējas;
  
  
• jāievēro ētiskās robežas ofensīvās informācijas operācijās;
  
• jāiesaista pilsoniskā sabiedrība kā spēka reizinātājs.
  

Rietumi nevar atļauties palikt reaktīvi. Informācijas karu var uzvarēt ne tikai aizstāvot mūsu vērtības, bet arī stratēģiski projicējot tās apstrīdētās informācijas vidēs. Šī konflikta nākamajai nodaļai jābūt par iniciatīvu, saskaņotību un ilgtspējīgām ambīcijām. Tā ir par demokrātisko sabiedrību stratēģiskās un morālās līderības atjaunošanu 21. gadsimtā. Lai uzvarētu šajā karā, mums ir jāatgūst iniciatīva un jāsāk no jauna noteikt darba kārtību.
https://icds.ee/en/beyond-defence-a-proa...on-domain/

[LvSnor]

https://www.reuters.com/business/aerospa...025-12-05/

Ekskluzīvi: ASV nosaka 2027. gadu kā termiņu Eiropas vadītajai NATO aizsardzībai, paziņo amatpersonas
Autori Gram Slattery un Humeyra Pamuk
2025. gada 6. decembris, plkst. 19:58 GMT+2 Atjaunināts 2025. gada 6. decembrī

• Kopsavilkums
• ASV varētu izstāties no dažiem NATO plānošanas mehānismiem, ja nebūtu apmierinātas ar progresu
• Nav skaidrs, kā ASV mērīs progresu
• Trampa retorika attiecībā uz aliansi ir karsta un auksta
VAŠINGTONA, 5. decembris (Reuters) — Amerikas Savienotās Valstis vēlas, lai Eiropa līdz 2027. gadam pārņemtu lielāko daļu NATO konvencionālās aizsardzības spēju, sākot no izlūkošanas līdz raķetēm, šonedēļ Vašingtonā diplomātiem paziņoja Pentagona amatpersonas, kas ir saspringts termiņš, kas dažām Eiropas amatpersonām šķita nereāls.
Vēstījums, ko atstāstīja pieci ar diskusiju pārzinoši avoti, tostarp ASV amatpersona, tika nodots šonedēļ Vašingtonā notikušajā NATO politikas pārraugošo Pentagona darbinieku un vairāku Eiropas delegāciju sanāksmē.

Šī sloga pārnešana no ASV uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Eiropas dalībvalstīm dramatiski mainītu to, kā Amerikas Savienotās Valstis, viena no pēckara alianses dibinātājvalstīm, sadarbojas ar saviem svarīgākajiem militārajiem partneriem.
Sanāksmē Pentagona amatpersonas norādīja, ka Vašingtona vēl nav apmierināta ar Eiropas veikumu savu aizsardzības spēju uzlabošanā kopš Krievijas paplašinātā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
ASV amatpersonas paziņoja saviem kolēģiem, ka, ja Eiropa neievēros 2027. gada termiņu, ASV varētu pārtraukt dalību dažos NATO aizsardzības koordinācijas mehānismos, sacīja avoti, kuri lūdza palikt anonīmi, lai apspriestu privātas sarunas.
Dažas amatpersonas Kapitolija kalnā ir informētas par Pentagona vēstījumu eiropiešiem un ir par to noraizējušās, sacīja kāds ASV amatpersona.

Nav skaidrības par to, kā mēs vērtētu NATO progresu

Konvencionālās aizsardzības spējas ietver kodolieročus neietverošus resursus, sākot no karaspēka līdz ieročiem, un amatpersonas nepaskaidroja, kā ASV mērīs Eiropas progresu lielākās daļas sloga uzņemšanās virzienā.
Tāpat nebija skaidrs, vai 2027. gada termiņš atspoguļoja Trampa administrācijas nostāju vai tikai dažu Pentagona amatpersonu viedokļus. Vašingtonā pastāv būtiskas domstarpības par militāro lomu, kas ASV būtu jāuzņemas Eiropā.
Vairākas Eiropas amatpersonas sacīja, ka 2027. gada termiņš nav reālistisks neatkarīgi no tā, kā Vašingtona vērtē progresu, jo Eiropai ir nepieciešams vairāk nekā tikai nauda un politiskā griba, lai īstermiņā aizstātu noteiktas ASV spējas.
Cita starpā NATO sabiedrotie saskaras ar ražošanas kavējumiem militārā aprīkojuma iegādei. Lai gan ASV amatpersonas ir mudinājušas Eiropu iegādāties vairāk ASV ražota aprīkojuma, dažu no vērtīgākajiem ASV ražotajiem ieročiem un aizsardzības sistēmām piegāde, ja tie tiktu pasūtīti šodien, prasītu vairākus gadus.

ASV arī sniedz spējas, kuras nevar vienkārši iegādāties, piemēram, unikālu izlūkošanas, novērošanas un atpazīšanas sistēmu, kas ir izrādījusies būtiska Ukrainas kara centieniem.
Lūgts sniegt komentāru, NATO amatpersona, kas runāja alianses vārdā, sacīja, ka Eiropas sabiedrotie ir sākuši uzņemties lielāku atbildību par kontinenta drošību, taču nekomentēja 2027. gada termiņu.
"Sabiedrotie ir atzinuši nepieciešamību vairāk ieguldīt aizsardzībā un pārnest konvencionālās aizsardzības slogu" no ASV uz Eiropu, sacīja amatpersona.
Baltais nams nekavējoties neatbildēja uz komentāru pieprasījumiem.

Pentagona preses sekretārs Kingslijs Vilsons sacīja: “Mēs esam ļoti skaidri pauduši nepieciešamību eiropiešiem uzņemties vadību Eiropas konvencionālajā aizsardzībā. Mēs esam apņēmušies strādāt, izmantojot NATO koordinācijas mehānismus, lai stiprinātu aliansi un nodrošinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju, jo Eiropas sabiedrotie arvien vairāk uzņemas atbildību par konvencionālo atturēšanu un aizsardzību Eiropā.”
Eiropas valstis ir plaši pieņēmušas ASV prezidenta Donalda Trampa prasību uzņemties lielāku atbildību par savu drošību un ir apņēmušās ievērojami palielināt aizsardzības budžetu.
Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam sagatavot kontinentu pašaizsardzībai un apgalvo, ka tai jānovērš nepilnības pretgaisa aizsardzībā, dronos, kiberkara spējās, munīcijā un citās jomās. Amatpersonas un analītiķi norāda, ka pat šis termiņš ir ļoti ambiciozs.

Vašingtonas un NATO attiecības ir mainīgas

Trampa administrācija ir pastāvīgi apgalvojusi, ka Eiropas sabiedrotajiem ir jāsniedz lielāks ieguldījums NATO aliansē, taču ne vienmēr ir skaidrs, kāda ir prezidenta nostāja NATO jautājumā.
2024. gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps bieži kritizēja Eiropas sabiedrotos un sacīja, ka mudinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iebrukt NATO valstīs, kuras netērē savu daļu aizsardzībai.
Taču NATO līderu ikgadējā sanāksmē jūnijā Tramps dedzīgi uzslavēja Eiropas līderus par piekrišanu ASV plānam palielināt dalībvalstu ikgadējo aizsardzības izdevumu mērķi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.
Kopš tā laika Tramps ir svārstījies starp stingrāku nostāju pret Krieviju – bloka galveno pretinieku – un, pēdējā laikā, vēlmi vest sarunas ar Maskavu par Ukrainas konfliktu. Eiropas amatpersonas ir sūdzējušās, ka viņas lielākoties tika izslēgtas no šīm sarunām.
Šonedēļ NATO ārlietu ministru sanāksmē ASV valsts sekretāra vietnieks Kristofers Landau paziņoja, ka ir "acīmredzams", ka NATO sabiedrotajiem ir jāuzņemas atbildība par Eiropas aizsardzību.
"Vairāk nekā vienas ASV administrācijas to vienā vai otrā veidā ir teikušas gandrīz visu manu dzīvi... bet mūsu administrācija domā to, ko saka, nopietni," Landau rakstīja vietnē X.
Ziņotāji: Gram Slattery un Humeyra Pamuka Vašingtonā; Papildu ziņojumi: Phil Stewart Vašingtonā un Andrew Grey Briselē; Rediģēja: Don Durfee un Cynthia Osterman.