Saldus Kultūras nama nojaukšanas process ir bijis ilgstošs un pretrunīgs jautājums, kurā iesaistītas valsts institūcijas, pašvaldība, vietējie iedzīvotāji un tiesas. Zemāk ir galveno notikumu un iesaistīto personu/apvienību pārskats.
Galvenās iesaistītās puses
Saldus novada pašvaldība
Pašvaldība pieņēma lēmumus par ēkas nākotni un vēlāk nodeva īpašumu valsts rīcībā katastrofu pārvaldības centra izbūvei. Pašvaldības vadība konsekventi aizstāvēja pozīciju, ka ēka ilgstoši nav izmantota un tās vietā nepieciešama jauna sabiedriskās drošības infrastruktūra. (
LSM)
Iekšlietu ministrija
Ministrija virzīja katastrofu pārvaldības centru izveides programmu, kuras ietvaros Saldū bija paredzēts būvēt vienu no šādiem centriem. (
LSM)
Nodrošinājuma valsts aģentūra
Valsts institūcija, kas pēc tiesas lēmumiem paziņoja par gatavošanos demontāžas darbu uzsākšanai un jaunā centra būvniecībai. (
LSM)
Iedzīvotāju iniciatīvas grupa
Aktīvākā publiski zināmā pārstāve bija Liesma Kalve. Iedzīvotāji centās panākt ēkas saglabāšanu, vāca parakstus, vērsās tiesās un arī Eiropas institūcijās. (
LSM)
Notikumu hronoloģija
2014. gads – Kultūras nama slēgšana
Par ēkas nākotni izšķirošs brīdis bija Kultūras nama slēgšana. Vēlāk sabiedrības pārstāvji norādīja, ka tieši šis lēmums aizsāka ēkas pakāpenisku nonākšanu neizmantojamā stāvoklī. (
LSM)
2023. gads – īpašuma nodošana valstij
Ēka un tai piegulošā teritorija tika nodota valsts rīcībā katastrofu pārvaldības centra izbūvei. Vienlaikus tika izdota būvatļauja. (
LSM)
2024.–2025. gads – sabiedriskā pretestība
Daļa Saldus iedzīvotāju organizēja kampaņu par ēkas saglabāšanu. Tika:
- rakstītas vēstules valsts un pašvaldības institūcijām;
- iesniegti kolektīvie iesniegumi;
- vākti paraksti platformā "ManaBalss";
- iesniegtas prasības tiesās;
- nosūtīti materiāli Eiropas Komisijai un OLAF. (NARA)
2025. gads – publiskas diskusijas
Sabiedrībā aktīvi diskutēja par iespējām ēku atjaunot. Iedzīvotāju pārstāvji uzsvēra, ka katastrofu pārvaldības centrs ir vajadzīgs, bet tam būtu jāmeklē cita atrašanās vieta. (
LSM)
2025. gada jūlijs – politiskā izšķiršanās
Saldus dome, izskatot kolektīvo iesniegumu, secināja, ka iepriekš pieņemtais lēmums nav maināms. Sabiedrības pārstāvji atzina, ka iespējas saglabāt ēku kļūst arvien mazākas. (
LSM)
2026. gada maijs – tiesas lēmums
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja prasības par būvatļaujas apturēšanu un pagaidu aizsardzības piemērošanu. Tas faktiski pavēra ceļu demontāžas darbu sākšanai. (
LSM)
2026. gads – gatavošanās nojaukšanai
Pēc tiesas lēmumiem Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja par demontāžas darbu sagatavošanu un katastrofu pārvaldības centra būvniecības uzsākšanu. (
LSM)
Galvenie strīda argumenti
Par nojaukšanu:- nepieciešams moderns katastrofu pārvaldības centrs;
- ēka ilgstoši netiek izmantota;
- projekts ir daļa no valsts drošības infrastruktūras attīstības. (LSM)
Pret nojaukšanu:- ēkai ir kultūrvēsturiska un sabiedriska nozīme;
- iedzīvotāji uzskatīja, ka ēku iespējams rekonstruēt;
- tika apšaubīta publiskās mantas ekonomiski pamatota izmantošana un alternatīvu vietu izvērtēšana. (NARA)
Kopumā Saldus Kultūras nama lieta kļuva par vienu no redzamākajiem pēdējo gadu konfliktiem Latvijā starp kultūras mantojuma saglabāšanas aizstāvjiem un valsts infrastruktūras attīstības prioritātēm.
(materiālu sagatavoja chatgtp)
Citāts:Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija) atzina, ka pieņemtais lēmums ir bijis pareizs.
"Tas nenozīmē, ja neuzbūvētu katastrofu centru, mums būtu Kultūras nams. Joprojām no 2014. gada valsts, Finanšu ministrija, Budžeta likums neļauj aizņemties pat šādam mērķim. Mēs esam zondējuši cauri Eiropas iespējas, sākot ar "New Bauhaus" un kādām tik programmām, visur vienmēr ir veidojies strupceļš," atzīmēja Zusts.
Domes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka jau nākamajā doms sēdē tiks apstiprināta darba grupa, kurā aicinās arī sabiedrības pārstāvjus, lai kopīgi meklētu variantus kultūras nama izveidei Saldū.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a608151/
secinājumi:
1) reģionālās reformas un "vienotība" finansiālās "ūdens galvas" politikas rezultātā Saldus novads ir atzīstams par
mazturīgu.
Citāts: Ja šo informāciju vēlies izmantot saistībā ar Saldus Kultūras nama lietu, var analizēt arī argumentu, ka Saldus novads nav starp finansiāli visvājākajām pašvaldībām, tāpēc diskusijās par kultūras nama nojaukšanu reizēm tika aktualizēts jautājums par pašvaldības prioritātēm un investīciju izvēli, nevis tikai finanšu trūkumu. Tas jau ir politisks un vērtējošs jautājums, nevis tikai budžeta statistika.
2) tehniski "padomju laika būves" enerģētiski ir saistītas ar "Intas ogļu raktuvēm", proti, lai pat tai vietā atjaunotu kultūras namu, to ēku vajag siltināt un rekonstruēt (kas ir Latvijas republikas apņemšanās ES enerģētikas kontekstā) (Elizabetes ielas nama Rīgā analogs), kam nav naudas. Proti, tehnoloģiski ērtāk ir to ēku noārdīt un uzbūvēt pa jaunu nekā "aplipināt ar vati un salikt jaunus logus".
3)
tas racionālais ceļš patiesi ir meklēt jaunu vietu jaunam kultūras namam Saldū, diemžēl bez būvnieciski īpašumtiesiskām problēmām, tā vel joprojām ir kultūras dzīves organizatoriska problēma, jo ne jau enerģisku kūsājošu kultūras namu slēdza, kam bija pozitīva grāmatvedības vērtību. Proti, ir vajadzīga juridiska organizācija (kas ir ietekmīga gan sabiedriski gan finansiāli), kas visu laiku aktualizē vajadzību pēc kultūras nama.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
