2024-08-25 20:20
Dziedot ziņģes, Sēlijā atzīmē Stendera 310 jubileju
Šodien, 20:12
Autori: Dinija Jemeļjanova (LTV Ziņu dienesta korespondente )
Sēlijā svētdien, 25. augustā, svin Gotharda Frīdriha Stendera 310. dzimšanas jubileju. Latviešiem tik nozīmīgā vācbaltietieša atstāto mantojumu kopj un izzina vairākas biedrības, taču Stendera dzimtajā Lašu mācītājmuižā nu jau ierasts pieminēt viņa lustīgākos garadarbus – ziņģes. Tās stāsta par latviešu zemnieku dzīvi vēl ilgi pirms Latvijas valsts dibināšanas.
Ne tikai šogad jubilejā, bet nu jau vairākus gadus Eglainē atzīmē vienkārši sanākot kopā un uzdziedot. Nevis kora dziesmas vai tautasdziesmas, bet ziņģes.
"Tas nāk no tautas. No latviešiem tas, no vāciešiem tas. Viss, ko tauta ir sadzejojusi," stāstīja Rīgas vācu kultūras biedrības ansambļa "Morgenrot" dalībniece Lidija Veidemane.
Vācu valodā dzied par mīlestību, latviešu valodā saglabājušās ziņģes arī ar sadzīviskākiem vēstījumiem.
"Ar ko ikdienā es saskaros, kad man atbrauc ekskursanti, sākumā viņiem bija tāda sajūta, ka Stenders, tās ir ziepes.
Es katrai savai grupiņai saku: Jūs varat neatcerēties visu, bet atceraties to, ko Stendera dzimta un Vecais Stenders ir atstājis mums," klāstīja Stendera muzeja vadītājs Mievaldis Brodovs.
Tas, ko viņš atstājis, ir ne tikai ziņģes, bet arī Bilžu ābece, dažādi izgudrojumi, piemēram, veļas mašīna, kā arī patriotisms, jo uz kapakmeņa viņam uzrakstīts "Latwis". Stenders ir latviešu laicīgās literatūras pamatlicējs, saka litaratūrzinātniece Māra Grudule. Mūsdienās viņa vārdu nes vairākas organizācijas Sēlijā. Stenders savu mūžu aizvadīja pārsvarā Kurzemes hercogistē, Augškurzemē jeb Sēlijā.
"Varbūt ne tieši Sēlija, bet viņam ir Kurzemes ziņģes. Un viņa dēls un vēlāk mazdēls jau konkrēti pētījuši Sēlpils vēsturi, Sunākstes. Pierakstījuši šejienes tautasdziesmas. Tā [ir] pieķeršanās savam novadam," klāstīja literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule.
Stendera biedrība plāno izdod grāmatu, ko Stenders uzrakstīja mūža izskaņā, kad pievērsās alķīmijas pētījumiem.
"Varētu šķist no mūsdienu skata, zinātnes viedokļa tādi dīvaini, ko tad mēs par alķīmiju tur skatīsimies un, visticamāk, tur jau nekas nav mūsdienu zinātnei atbilstoši. Taču īstenībā, ja paskatās dziļāk, tā grāmata ir par tādu prāta alķīmiju," teica Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš.
Stenders un viņa pēcteči dzīvojuši dažādās vietās, un viņa piemiņu mūsdienās piemin vairākās vietās. Muzejs Eglainē, Stendera ābeces taka Sunākstē, savi plāni ir arī Žeimes ciemam Lietuvā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a566280/
https://lv.wikipedia.org/wiki/Gothards_F...s_Stenders
Šodien, 20:12
Autori: Dinija Jemeļjanova (LTV Ziņu dienesta korespondente )
Sēlijā svētdien, 25. augustā, svin Gotharda Frīdriha Stendera 310. dzimšanas jubileju. Latviešiem tik nozīmīgā vācbaltietieša atstāto mantojumu kopj un izzina vairākas biedrības, taču Stendera dzimtajā Lašu mācītājmuižā nu jau ierasts pieminēt viņa lustīgākos garadarbus – ziņģes. Tās stāsta par latviešu zemnieku dzīvi vēl ilgi pirms Latvijas valsts dibināšanas.
Ne tikai šogad jubilejā, bet nu jau vairākus gadus Eglainē atzīmē vienkārši sanākot kopā un uzdziedot. Nevis kora dziesmas vai tautasdziesmas, bet ziņģes.
"Tas nāk no tautas. No latviešiem tas, no vāciešiem tas. Viss, ko tauta ir sadzejojusi," stāstīja Rīgas vācu kultūras biedrības ansambļa "Morgenrot" dalībniece Lidija Veidemane.
Vācu valodā dzied par mīlestību, latviešu valodā saglabājušās ziņģes arī ar sadzīviskākiem vēstījumiem.
"Ar ko ikdienā es saskaros, kad man atbrauc ekskursanti, sākumā viņiem bija tāda sajūta, ka Stenders, tās ir ziepes.
Es katrai savai grupiņai saku: Jūs varat neatcerēties visu, bet atceraties to, ko Stendera dzimta un Vecais Stenders ir atstājis mums," klāstīja Stendera muzeja vadītājs Mievaldis Brodovs.
Tas, ko viņš atstājis, ir ne tikai ziņģes, bet arī Bilžu ābece, dažādi izgudrojumi, piemēram, veļas mašīna, kā arī patriotisms, jo uz kapakmeņa viņam uzrakstīts "Latwis". Stenders ir latviešu laicīgās literatūras pamatlicējs, saka litaratūrzinātniece Māra Grudule. Mūsdienās viņa vārdu nes vairākas organizācijas Sēlijā. Stenders savu mūžu aizvadīja pārsvarā Kurzemes hercogistē, Augškurzemē jeb Sēlijā.
"Varbūt ne tieši Sēlija, bet viņam ir Kurzemes ziņģes. Un viņa dēls un vēlāk mazdēls jau konkrēti pētījuši Sēlpils vēsturi, Sunākstes. Pierakstījuši šejienes tautasdziesmas. Tā [ir] pieķeršanās savam novadam," klāstīja literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule.
Stendera biedrība plāno izdod grāmatu, ko Stenders uzrakstīja mūža izskaņā, kad pievērsās alķīmijas pētījumiem.
"Varētu šķist no mūsdienu skata, zinātnes viedokļa tādi dīvaini, ko tad mēs par alķīmiju tur skatīsimies un, visticamāk, tur jau nekas nav mūsdienu zinātnei atbilstoši. Taču īstenībā, ja paskatās dziļāk, tā grāmata ir par tādu prāta alķīmiju," teica Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš.
Stenders un viņa pēcteči dzīvojuši dažādās vietās, un viņa piemiņu mūsdienās piemin vairākās vietās. Muzejs Eglainē, Stendera ābeces taka Sunākstē, savi plāni ir arī Žeimes ciemam Lietuvā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a566280/
https://lv.wikipedia.org/wiki/Gothards_F...s_Stenders
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs