Siliņas nodokļu reforma

[LvSnor]

  Nodokļu pārskatīšanas scenārijs_2024.08.16.pdf (Size: 261,35 KB / Downloads: 42) Šodien, 14:22

Kas notiek Latvijā?
Autori: Madara Fridrihsone (LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore)

Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, kas paredz no 2026. gada ieviest fiksētu neapliekamo minimumu un četras dažādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, bet jau nākamgad samazināt 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi no līdzšinējiem 6% līdz 4%, Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzskata par kompromisu.

To valdības vadītāja atzina trešdien intervijā LTV raidījumam "Kas notiek Latvijā?", komentējot nodokļu pārskatīšanas scenāriju, kuru pagājušās nedēļas nogalē Finanšu ministrija izsūtīja apspriešanai organizācijām, kas strādāja nodokļu reformas darba grupā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" publicē Finanšu ministrijas izstrādāto piedāvājumu un aprēķinus.

Apspriešanai piedāvātais scenārijs, kuru pēc sociālo partneru paustās asās kritikas tagad tiek solīts pārstrādāt, paredzēja no nākamā gada samazināt 2. pensiju līmenī novirzāmo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļu no pašreizējiem 6% līdz 4%, vienlaikus samazinot VSAOI likmi no 34,09% līdz 33,09%. Konkrētāk – samazinot darba devēju maksāto VSAOI likmi par vienu procentpunktu.
Tāpat šis piedāvājums paredzēja no 2026. gada ieviest četras iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, pašreizējo zemāko likmi, kas ir 20%, saglabājot vien ienākumiem līdz 9000 eiro gadā. Šis slieksnis atbilst plānotajam minimālās mēnešalgas apmēram.
Savukārt ienākumus, kas pārsniedz 9000 eiro gadā, bet nepārsniedz 48 000 eiro gadā, no 2026. gada piedāvāts aplikt ar 26% lielu IIN likmi, bet ienākumus no 48 000 eiro gadā līdz 105 300 eiro gadā – ar 28% lielu IIN likmi. Ienākumus, kas pārsniedz 105 300 eiro, piedāvāts aplikt ar IIN likmi 36,1% apmērā.
Vienlaikus no 2026. gada piedāvāts ieviest fiksētu ar IIN neapliekamo minimumu, proti, atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma.
Ministru prezidente Evika Siliņa, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" komentējot šo piedāvājumu, nepiekrita, ka tas būtu uzskatāms par nodokļa palielinājumu, uzsverot, ka neapliekamā minimuma palielinājums nozīmē "atspaidu" mazajām algām. Tāpat viņa apšaubīja raidījuma vadītāja Jāņa Dombura aizrādījumu, ka piedāvātie IIN sliekšņi faktiski nozīmē nodokļos maksājamo summu samazinājumu tieši valsts augstākajām amatpersonām, kam šobrīd ir jāmaksā 31% par to algas daļu, kas pārsniedz VSAOI maksimālo apmēru jeb 78 100 eiro gadā. Šogad ministru atalgojums gadā šo summu pārsniedz par vairāk nekā 11 tūkstošiem.
Jautāta, kā scenārija autori nonāca pie piedāvātajām likmēm, Siliņa teica: "Tas ir zināma veida kompromiss, kas tika piedāvāts, lai panāktu, ka mazajām algām ir mazāki nodokļi un lielajām algām ir lielāki nodokļi." Viņasprāt, scenārija kritiķi negrib maksāt lielākus nodokļus.
Patlaban IIN likme ienākumiem, kas nepārsniedz 20 004 eiro gadā, ir 20%, bet ienākumiem, kas pārsniedz šo summu – 23%. Par ienākumiem, kas gadā pārsniedz 78 100 eiro, ir jāmaksā 31% liels IIN.

[LvSnor]

Tirgotāji gaidāmo nodokļu reformu raksturo kā «zārka naglu»

Tirgotājus satrauc gaidāmā nodokļu reforma, to raksturo kā "zārka naglu", tā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Visvairāk satraucot tieši minimālās algas pacelšana.
Tirgotāju noskaņojums nodokļu reformas priekšvakarā esot "mēreni negatīvs", atzīst Danusēvičs. Pašlaik apgrozījums stagnē. Vienlaikus cenas pieaugušas vairākām produktu grupām. Kopējā pirkuma groza cena pieaugusi par 9%, informē Tirgotāju asociācijā.

---

Es nedomāju ka tirgotāji kā sociāla grupa var cerēt uz līdzjūtību, jo viņi ir uzrāvuši cenas 2x augstāk un īsti nav neko darījuši sabiedrības labklājības labā.

[hobbit_lv]

Es nedomāju ka tirgotāji kā sociāla grupa var cerēt uz līdzjūtību, jo viņi ir uzrāvuši cenas 2x augstāk un īsti nav neko darījuši sabiedrības labklājības labā.

Vai tirgotāji ir kaut ko darījuši savas labklājības labā? Gan jau ka ir. Vai tirgotāji ir sabiedrībrības daļa? Ir. Nu tad jau tomēr viņi ir kaut ko darījuši sabiedrības labklājības labā, pat ja tikai daļas sabiedrības

[LvSnor]

Un ko tad ir? Nav pieteikušies NVA bezdarbnieku pabalstam un par katru pakalpojumu saņēmuši daudz vairāk kā tas vērts, jo neviens to nedarīja lētāk?