18:22
Iesēdusies zirgā, kā nākas, viņa sāka stāstīt Fabricijam par visu nakts postu. Pēc bezgalīgi gara stāstījuma, ko mūsu varonis tomēr vērīgi uzklausīja, kaut arī, jāteic patiesība, nekā no tā nesaprata, bet juta uz markitanti maigu draudzību, viņa beigās piemetināja:
— Un ja padomā, ka paši franči mani aplaupījuši, piekāvuši, iegrūduši nelaimē …
— Kā?! Tie nebija ienaidnieki? — Fabricijs jautāja ar naivu izteiksmi, kas darīja viņa skaisto, nopietno un bālo seju burvīgu.
— Kāds tu esi muļķis, mans nabaga mazais! — sacīja markitante, caur asarām smaidīdama: — un tomēr tu esi ļoti jauks.
Stendāls "Parmas klosteris"
— Un ja padomā, ka paši franči mani aplaupījuši, piekāvuši, iegrūduši nelaimē …
— Kā?! Tie nebija ienaidnieki? — Fabricijs jautāja ar naivu izteiksmi, kas darīja viņa skaisto, nopietno un bālo seju burvīgu.
— Kāds tu esi muļķis, mans nabaga mazais! — sacīja markitante, caur asarām smaidīdama: — un tomēr tu esi ļoti jauks.
Stendāls "Parmas klosteris"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs