Krievijas federācijas - Ukrainas karš

[LvSnor]

Zelenskis vizītē ASV iepazīstinās ar Ukrainas «uzvaras plānu»

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradies vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kuras laikā vēlas iepazīstināt ar Ukrainas "uzvaras plānu".
Ukrainas prezidenta pirmā pieturvieta ASV bija nelielā Skrentonas pilsēta Pensilvānijas štatā. Zelenskis tur apmeklēja munīcijas rūpnīcu, kur tiek ražoti Ukrainas armijai nepieciešamie 155 milimetru artilērijas lādiņi.

Zelenskis no Pensilvānijas devās uz Ņujorku, kurš viņš piedalīsies ANO Ģenerālajā asamblejā. Nedēļas otrajā pusē Ukrainas prezidents atsevišķi tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu, viceprezidenti Kamalu Harisu, kura ir arī Demokrātiskās partijas kandidāte novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, un bijušo prezidentu, Republikāņu partijas kandidātu vēlēšanās Donaldu Trampu, lai viņus iepazīstinātu ar Ukrainas turpmāko stratēģiju karā ar Krieviju. 

---

Vai jūs jūs jau jutat uzvaras garšu? Es saku, ka plāns tas ir labi, bet es ļaušu plāna realizācijai mani pārsteigt.

[LvSnor]

"Iznīcināsim valsti," Krievijas elite netic kara ātrajām beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārstājis izskatīt miera sarunu iespēju ar Kijivu pēc Ukrainas bruņoto spēku iebrukuma Kurskas apgabalā un ir gatavs karot tik ilgi, kamēr Ukrainas valsts "sabruks", pastāstīja Kremlim tuvi avoti.

Pēc viņu teiktā, vēl vasaras beigās šķitis, ka kara noslēgums iespējams pusgada vai gada laikā. To veicinājuši vairāki faktori. Vispirms Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska retorika, kas pieļāva referenduma rīkošanu par militārā konflikta beigu nosacījumiem, kā arī vērienīga Krievijas ieslodzīto apmaiņa ar Rietumiem, ļaujot Putinam atgūt Krievijas Federālā drošības dienesta desantnieku Vadimu Krasikovu, raksta "The Moscow Times".

Tāpat risinājās sarunas par deeskalāciju starp Krievijas un Ukrainas militārpersonām. Konkrēti tika diskutēts par savstarpējo ierobežojumu sitieniem pa enerģētikas objektiem. Fiksēt vienošanās bija plānots 22. un 23. augustā Katarā, kas būtu pirmā vienošanās starp Maskavu un Kijivu kopš kara sākuma.
Pēc avota teiktā, tika piedāvāta arī plašāka de-eskalācija, ieskaitot aizliegumu izmantot dažu veidu ieročus un izdarīt triecienus tālāk par noteiktu attālumu no frontes līnijas. Taču visas šīs sarunas tika pārsvītrotas ar iebrukumu Kurskas apgabalā augusta sākumā. Putins, pēc sarunu biedra vārdiem, bija dusmīgs par situāciju - viņš nolēma, ka Kijiva gatavošanos tikšanās brīdim Katarā izmantojusi kā aizsegu operācijai Krievijas teritorijā.
"Kremlī secinājām: iznīcināsim valsti Ukrainu. Pašlaik ož pēc cīņas bez noteikumiem, abas puses domā, kā padarīt viena otrai sliktāku," norādīja avots. Viņš piebilda, ka Putins netirgosies ar Kurskas apgabalu apmaiņā pret Donecku vai Luhansku.

Ja pirms iebrukuma bija liels pieprasījums sākt miera procesu no elites puses, tad pašlaik tā nav, saka augsta ranga amatpersona. Ja Ukraina panāks atļauju triecieniem ar Rietumu raķetēm Krievijas iekšienē, tad tas situāciju tikai padziļinās, norāda ierēdnis, kurš regulāri kontaktējas ar Putinu. "Viss ir aizgājis par tālu. Es neticu nekādam miera procesam. Kamēr Ukraina neizjuks, nekas nebeigsies," saka kāda liela valsts uzņēmuma vadītājs, kurš regulāri tiekas ar Putinu.
https://jauns.lv/raksts/arzemes/623987-i...jam-beigam

---

Principā pieļaut šādus anonīmu rakstu publikācijas Latvijā pirms okupācijas ir manāma VDD nolaidība. "Jauns.lv" galvenajam redaktoram vajadzētu būt krimināllietai.

[LvSnor]

Ziemeļkoreja brīdinājusi, ka NATO saskarsies ar "traģiskām sekām", ja alianse turpinās nosodīt tās draudzīgās attiecības ar Krieviju.
Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas pārstāvis, runājot anonīmi, paziņoja, ka valsts veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu ASV radītos draudus.
Tas pats pārstāvis pauda Phenjanas nožēlu par NATO pieaugošo atbalstu Ukrainai. Turklāt Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija apsūdzēja NATO savas ietekmes paplašināšanā Korejas pussalā un Āzijā.
"Ja NATO turpinās cītīgi censties aizskart KTDR cieņu, suverenitāti, drošību un intereses, vienlaikus neatlaidīgi īstenojot pret to naidīgu politiku, NATO, kas akli sekos ASV, būs pilnībā atbildīga par traģiskajām sekām, ko tā izraisīs. "piebilda pārstāvis.
Kā vēsta laikraksts The New York Times, Ziemeļkoreja esot nosūtījusi raķetes uz Krieviju, kuras arsenāls pēc vairāk nekā divus gadus ilga konflikta izsīkst.
Agrāk Vladimirs Putins devās uz Phenjanu, lai tiktos ar Kimu Čenunu un lūgtu militāru palīdzību, īpaši šāviņus un raķetes.
https://www.msn.com/en-xl/news/other/nor...r-AA1rSPNw

---

Nu viss, NATO jāpadodas KTDR

[LvSnor]

Francija izsniedz vīzas sešiem Krievijas karavīriem, kuri dezertēja karu Ukrainā

Francijas lēmumu piešķirt vīzas Krievijas dezertieriem atzīmē cilvēktiesību organizācijas, kas cer, ka citas ES valstis sekos šim piemēram, piedāvājot izeju Krievijas karavīriem, kuri vēlas pārtraukt kaujas Ukrainā.
Izdots:17/10/2024 - 19:14
4 min
Autors:
Džoanna JORK

Bēgšanas ceļš Krievijas karavīriem, kuri vēlas bēgt no kaujām Ukrainā, ir sarežģīts un apdraudēts. Dezertētājiem saskaņā ar Krievijas likumiem draud bargs sods, un viņiem ir gandrīz neiespējami doties uz "drošām" valstīm ārpus Kremļa ietekmes sfēras.
Seši karavīri Francijā ieradās atsevišķi pēdējo mēnešu laikā pēc tam, kad sākotnēji bija bēguši no Krievijas uz Kazahstānu. Tā bija pirmā reize, kad kāda ES valsts ir atļāvusi dezertieru grupai ieceļot bez ceļošanas dokumentiem vai ārvalstu pasēm, ceturtdien vēsta laikraksts Guardian.
“Kad es nokļuvu Francijā, tā bija pirmā reize, kad varēju pilnībā elpot. Es jutu mierīguma un brīvības sajūtu… sliktākais jau bija aiz muguras,” britu laikrakstam sacīja Aleksandrs, bijušais Krievijas līgumkareivis, kurš dezertēja 2023. gada vasarā.
Citas iespējas, izņemot cīņu
Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī gandrīz 7400 karavīru ir tiesāti militārajās tiesās par AWOL nosūtīšanu, un lietu skaits katru mēnesi pieaug, aprīlī ziņoja Krievijas neatkarīgā medija vietne Mediazona.
Tiek uzskatīts, ka šis skaitlis ir daļa no kopējā dezertieru skaita — neatkarīgi no tiem, kuri vēlas dezertēt, bet pārāk baidās.
"Šis gadījums Francijā ir patiešām svarīgs, lai parādītu karavīriem, ka viņiem ir citas iespējas, nevis doties uz Ukrainu un tur nogalināt cilvēkus," sacīja Anastasija Burakova, organizācijas The Ark dibinātāja, kas atbalsta krievus, kuri iebilst pret karu Ukrainā gan Krievijas iekšienē. un trimdā.
Eiropas Savienība jau kopš iebrukuma sākuma ir apspriedusi iespēju piedāvāt patvērumu Krievijas armijas iesauktajiem nodokļu nemaksātājiem un dezertieriem, taču tā nekad nav pieņēmusi oficiālu lēmumu.
Tikmēr daudzi dezertieri dzīvo bīstamos apstākļos.
Go By The Forest ir organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt Krievijas karavīriem, kuri izvēlas nepiedalīties karā. 2024. gada martā tā paziņoja Mediazona, ka 30 procenti no 520 karavīriem, kuriem tā palīdzējusi, slēpjas Krievijā. Pārējie bija aizbēguši uz ārzemēm.
Saskaņā ar Krievijas likumiem , kurus prezidents Vladimirs Putins pastiprināja pēc iebrukuma Ukrainā, par dezertēšanu kara laikā draud cietumsods līdz 10 gadiem. Ukrainā tiek ziņots, ka Krievijas karavīri, kuri atsakās cīnīties, vairākas dienas tiek turēti bedrēs un pagrabos ar augstākstāvošajiem virsniekiem.
Dezertieriem, kuriem izdodas pamest Krieviju, iespējas ir ierobežotas. Tā kā dienesta karavīriem nav pasu, dezertieri var ceļot tikai uz bijušajām padomju valstīm, kurās nav nepieciešami papīri, piemēram, Armēniju, Kazahstānu vai Kirgizstānu.
Bet, tiklīdz viņi ir ieradušies, "tas viņiem nav droši", sacīja Burakova.
"Ir patiešām grūti atrast darbu, gūt ienākumus," viņa teica. "Viņiem nevar būt nekāds juridiskais statuss. Viņi nevar atstāt valsti. Un arī viņiem ir liels risks tikt nolauptiem.
Krievu dezertieri Dmitriju Sedrakovu Krievijas spēki nelikumīgi sagūstīja Armēnijā 2023.gada 7.decembrī, pirms viņu nogādāja atpakaļ Krievijā. Citi ir izdoti no Kirgizstānas un Kazahstānas .
Tādas organizācijas kā The Ark var palīdzēt pārbēdzējiem sasniegt šīs bijušās padomju valstis. "Taču mēs nevaram viņiem apsolīt, ka viņi netiks nolaupīti no šīm valstīm," sacīja Burakova.
Politiskais patvērums
Seši karavīri, kuriem piešķirtas vīzas, grasās lūgt politisko patvērumu Francijā. Viņu pagaidu vīzas tika izsniegtas pēc ilgām diskusijām ar cilvēktiesību grupām, lai nodrošinātu, ka tās nerada drošības risku un patiesi iebilst pret karu Ukrainā.
Lai veiktu šādas pagātnes pārbaudes, Ark izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru.
"Mēs varam konstatēt, ka cilvēki nav piedalījušies kara noziegumos vai dažreiz viņi vienkārši bija izvietoti Krievijas militārajos punktos, nevis okupētajās Ukrainas teritorijās," sacīja Burakova.
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES pastiprināja vadlīnijas par vīzu piešķiršanu Krievijas pilsoņiem. Daudzas valstis vispār apturēja vīzu izsniegšanu krieviem.
Tajā pašā laikā Šķirsts saņēma daudz ziņojumu no karavīriem. "Bet ir bijis patiešām grūti pateikt karavīriem, kuri nevēlas piedalīties šajā asiņainajā karā, ko viņi var darīt tālāk," sacīja Burakova.
Viņa cer, ka Francijas lēmums piešķirt vīzas dezertieriem dos cerību citiem Krievijas karavīriem. Gan The Ark, gan Go By The Forest sazinās ar sabiedrību, izmantojot savus Telegraph kanālus, kas joprojām nav bloķēti Krievijā.
Galu galā viņa cer, ka viņu centieniem būs vēl lielāka ietekme.
"Parādīšana, ka ir izeja no armijas, ir viens no instrumentiem, lai ātrāk izbeigtu šo karu," viņa sacīja.
https://www.france24.com/en/europe/20241...kraine-war

[LvSnor]

Katram Ziemeļkorejas karavīram par piedalīšanos karā pret Ukrainu mēnesī tiks maksāti aptuveni 2000 dolāru, atzīmēja Dienvidkorejas Nacionālais izlūkošanas dienests. Tiek uzsvērts, ka uz Krievijas Federāciju tiks nosūtīti vismaz 10 000 Ziemeļkorejas militārpersonu, un kopējie ikgadējie maksājumi būs vairāk nekā 200 miljoni dolāru.

Vēl viena darījuma detaļa ir tāda, ka Krievijas Federācija palīdz KTDR ar progresīvām kosmosa tehnoloģijām, minēja Dienvidkorejas izlūkdienests - departaments uzskata, ka Ziemeļkoreja vēlas palaist vēl vienu militārās izlūkošanas pavadoni.
https://nra.lv/pasaule/473450-atklatiba-...etalas.htm

[LvSnor]

Otrdien, 19. novembrī, aprit 1000 dienas kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā.

"Ukraina nepagurstoši cīnās katru dienu. Vairāk nekā divus gadus ar apbrīnojamu drosmi un neatlaidību ukraiņu tauta pretojas Krievijas agresijai. Latvijas atbalsts Ukrainai ir stingrs un nelokāms. Latvija un tās tauta stāv plecu pie pleca ar Ukrainu tās cīņā pret agresoru – Krieviju," pauž Valsts kancelejā.
Valsts kanceleja aicina pašvaldības un organizācijas klusuma brīdi organizēt dažādās Latvijas vietās un, godinot upurus, aizdegt 1000 sveces.
Līdztekus tiek aicināts pieminēt arī latviešu brīvprātīgo Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023. gada 1. oktobrī Ukrainas austrumos.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a576882/

[LvSnor]

Kāds ir Kellogs plāns, lai izbeigtu karu Ukrainā?

Šā gada aprīlī Kellogs kopā ar bijušo ASV valdības amatpersonu Fredu Fleicu bija līdzautors stratēģijas dokumentam, norādot, ka ASV vajadzētu vienoties par pamieru Ukrainā.

Laikraksts turpinošajā Ukrainas karā vaino prezidenta Džo Baidena administrāciju. Konkrēti, tas vaino ASV lēmumu apbruņot Ukrainu un diplomātijas neveiksmi ar Krieviju. Tajā papildus tiek apsūdzēts Baidens, ka viņš caur Ukrainu veicināja starpniecības karu ar Krieviju.

Plānu publicēja bezpeļņas ideju laboratorija America First Policy Institute (AFPI), ko 2021. gadā izveidoja bijušās Trampa amatpersonas. Kellogs plāns paredz "Amerika vispirms" pieeju karam.

Kelloga rakstā daudzējādā ziņā tiek apgalvots, ka "spēcīgs un izlēmīgs prezidents, kurš iestājās pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, "būtu novērsis Maskavas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Nav pierādījumu, kas liecinātu par Putina lēmumu. iebrukt Ukrainā balstījās uz viņa Baidena vērtējumu kā vāju, kā ierosina Kellogs un Fleits.

Kellogg plāns atbalsta formālu ASV politiku kara izbeigšanai, cenšoties panākt "pamieru un sarunu ceļā panāktu izlīgumu".

Saskaņā ar šo plānu:

ASV turpinās apbruņot Ukrainu, lai ļautu tai aizstāvēties pret Krieviju. Tomēr turpmākā ASV militārā palīdzība būtu atkarīga no Ukrainas dalības miera sarunās ar Krieviju.
Lai pārliecinātu Putinu pievienoties miera sarunām, NATO līderiem būtu jāpiedāvā Ukrainas pieteikums dalībai NATO.
Turklāt Krievijai varētu piedāvāt sankciju atvieglojumus, ja tā parakstīs miera līgumu ar Ukrainu.
Tas arī aicina iekasēt nodevas no Krievijas enerģijas pārdošanas, ko izmantot Ukrainas atjaunošanai.
https://www.aljazeera.com/news/2024/11/2...kraine-war

[LvSnor]

Liekas pirmo reizi ir publicēts UK viedoklis par kara upuriem:

Ukraine 43,000 KIA 370,000 WIA (half returned to combat duty) Russia: 198,000 KIA 550,000 WIA

[LvSnor]

Polija un Francija apsver iespēju sūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a580073/
Šodien, 18:57
Pasaulē
Autori: Rihards Plūme (Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents), Ina Strazdiņa (LTV Ziņu dienesta atbildīgā redaktore), Kristaps Vanags (LTV Ziņu dienesta korespondents)
Polijas premjers Donalds Tusks ceturtdien paziņoja, ka ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu apspriedis iespēju izvietot Ukrainā ārvalstu karaspēku pamiera gadījumā, taču pagaidām Varšava šādas darbības vēl neplāno.
Neoficiāli parādījušās ziņas, ka NATO valstu pārstāvji apspriež iespējas, kā uzraudzīt pamieru Ukrainā. Izskanējis, ka Eiropas valstis miera panākšanas gadījumā varētu sūtīt uz Ukrainu miera uzturētājus.
Jāņem vērā Ukrainas un ES intereses
Francijas un Polijas līderi ceturtdien tikās Varšavā un apsprieda ar Ukrainu saistītus jautājumus. Makrons pēc tikšanās uzsvēra, ka meklējot izeju no Ukrainas kara, jāņem vērā Kijivas un Eiropas Savienības intereses, bet Tusks iepriekš pieļāva, ka sarunas par Krievijas uzsāktā karu izbeigšanu pret Ukrainu varētu sākties ziemā.
"Esmu pārliecināts, ka mūsu saruna apstiprināja, ka galvenajos jautājumos – Eiropas drošība, Eiropas konkurētspēja, Polijas un Francijas attiecības, kā arī situācija Ukrainā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, sarunas par taisnīgu mieru Ukrainā, visas šīs tēmas parādīja, ka šodien esam kā viena komanda. Un tas ir ļoti, ļoti svarīgi," teica Tusks.

"Es arī vēlos izmantot iespēju, lai pārtrauktu spekulācijas par vienas vai otras valsts karaspēka iespējamo klātbūtni Ukrainā, tiklīdz tiks panākts pamiers vai miers. Lēmumi par poļu rīcību tiks pieņemti Varšavā un tikai Varšavā. Pagaidām šādas darbības neplānojam. Mēs strādāsim ar Franciju pie risinājumiem, kas nodrošinās Eiropu, kā arī Ukrainu no konflikta atsākšanās."

Makrons: jāpanāk ilgtspējīgs miers

Lai Eiropā būtu ilgstoša drošība, nepieciešams ilgtspējīgs miers Ukrainā, atzina Makrons.
Makrona un Tuska tikšanās notikusi laikā, kad Eiropas lielvalstis arvien vairāk gatavojas Donalda Trampa nākšanai pie varas Baltajā namā. Viens no galvenajiem tematiem ir turpmāka palīdzība Ukrainai, kā arī ilgtspējīga miera nodrošināšana.

Kuluāros valda bažas, ka jaunā ASV administrācija varētu uzspiest sarunas starp Krieviju un Ukrainu, tādēļ Makrons pauda pilnu Francijas atbalstu Ukrainai.

"Mums ir kopīgs skatījums, ka vienīgais iespējamais miers ir ilgtspējīgs miers. Tas nozīmē mieru, ko sarunās panāks paši ukraiņi, kas ļaus viņiem pašiem rast drošības risinājumus.

Mums ir arī kopīgs uzskats, ka nebūs nekādas sarunas bez Ukrainas klātbūtnes, un neviens cits nevar runāt Ukrainas vārdā kā vien pati Ukraina. Taču bez eiropiešiem nebūs drošības Eiropā. Tas ir svarīgi šobrīd notiekošajās sarunās un debatēs. Ilgtspējīgs miers Ukrainā nozīmē ilgstošu drošību Eiropā."

Šolcs joprojām gatavs runāt ar Putinu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs tikmēr paziņojis, ka būtu gatavs jaunām sarunām ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu. Jau pirms mēneša Šolcam bija telefonsaruna ar Putinu, taču tā beidzās bez rezultātiem.

Šolcs norādīja, ka telefonsarunā Putins tikai klāstījis savas idejas, ko kancleram bijis nepatīkami klausīties.

Tomēr Šolcs norādīja, ka telefonsaruna bija nepieciešama, lai Putins redzētu, ka Vācijas atbalsts Ukrainai nemazināsies un Kremlis uz to var necerēt.

Kanclers joprojām nosoda Krievijas agresiju Ukrainā un aicina Maskavu izbeigt karu. Taču abu valstu vadītāju telefonsarunu neatbalstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādīja, ka šāds solis atvērs Pandoras lādi.

Zelenskis sveic ukraiņu karavīrus

Zelenskis ceturtdien, atzīmējot Sauszemes spēku dienu, apmeklēja karavīru pozīcijas Zaporižjā. Tas patlaban ir viens no karstākajiem punktiem, kur Krievijas armija izdara lielu spiedienu.
Brigāde, ko apmeklēja Zelenskis, bija pirmā Ukrainā, kas saņēma rietumvalstu piegādātās HIMARS sistēmas.

"Esiet sveicināti! Esmu pateicīgs būt šeit, apbalvot jūs par jūsu kalpošanu, par Ukrainas, visu ukraiņu ģimeņu un mūsu dzimtenes aizsardzību. Paldies jums! Es novēlu jums veselību, izturību, spēku un uzvaru. Lai HIMARS nepieviļ! Ļaujiet tiem sasniegt ienaidnieku. Un es vēlos jūs apsveikt šodien, Sauszemes spēku dienā! Jūs esat to pelnījuši. Vēlreiz sveicu jūs! Slava Ukrainai!"

Zelenskis pasniedza apbalvojumus karavīriem un pateicās par dienestu. Prezidents arī uzklausīja vienības komandiera ziņojumu par veiktajām operācijām, toskait tāldarbības ieroču izmantošanu.

Zelenskis ieradies Zaporižjā laikā, kad pilsēta nesen saņēmusi smagus triecienus. Krievijas raķetes trāpījumā privātai klīnikai un biroja ēkai Zaporižjas centrā nogalināti 11 un ievainoti 22 cilvēki. Ceturtdien pēc divu diennakšu intensīva darba pārtraukta cilvēku meklēšana drupās.

[LvSnor]

https://defence-blog.com/robots-replace-...offensive/

Robots replace infantry in Ukraine’s Kharkiv offensive
NewsArmy
By
Dylan Malyasov
Dec 22, 2024

Ukrainas Harkovas ofensīvā kājniekus aizstāj roboti
Ziņu armija
Autors
Dilans Maljasovs
2024. gada 22. decembris

Ukrainas bruņotie spēki veica uzbrukumu uz zemes, neizvietojot kājniekus, pirmo reizi paļaujoties tikai uz bezpilota sauszemes transportlīdzekļiem (UGV) un pirmās personas skata (FPV) bezpilota lidaparātiem.
Izrāviena operācija notikusi netālu no Lipci Harkovas apgabalā, teikts Ukrainas Nacionālās gvardes 13.brigādes paziņojumā presei.
Uzbrukumā tika iesaistīti desmitiem robotu sistēmu, kas aprīkotas ar ložmetējiem, kuras tika izmantotas, lai iekarotu Krievijas pozīcijas. UGV veica arī svarīgus inženiertehniskos uzdevumus, piemēram, mīnu ieguldīšanu un iznīcināšanu darbības zonā.
Harkovas virzienā strādājošās Ukrainas brigādes pārstāvis apstiprināja operācijas panākumus. "Ukrainas spēki veica uzbrukumu ar desmitiem UGV, kas bija aprīkoti ar ložmetējiem, un uzbrukuma laikā veiksmīgi iznīcināja Krievijas pozīcijas," norādīja pārstāvis.
Tas ir viens no pirmajiem gadījumiem cilvēces vēsturē, kad bruņots konflikts bija pilnībā balstīts uz robotizētām sistēmām uzbrukumam uz zemes, parādot Ukrainas apņemšanos izmantot progresīvas tehnoloģijas savos aizsardzības centienos.

Ukrainas pieaugošā paļaušanās uz robotiku ir daļa no plašākas stratēģijas, lai novērstu darbaspēka ierobežojumus pretstatā Krievijas pieejai, ko raksturo augsts upuru skaits un masveida uzbrukumi. Ukrainas amatpersonas bieži ir uzsvērušas asimetriskas karadarbības un tehnoloģisko jauninājumu nozīmi, lai kompensētu šīs atšķirības.

Ukraina vairāk paļaujas uz robotiku, lai panāktu paritāti ar Krievijas milzīgo skaitu. Šī pieeja ir izstrādāta, lai cīnītos pret Krievijas taktiku, kas ir pielīdzināta cilvēku viļņu uzbrukumiem Korejas kara un Otrā pasaules kara laikā.

---