Ziņa: 2'751
Virtenes: 717
Pievienojies: 2019 Sep
Reputācija:
6
Valsts:
2024-11-24 2:18
(This post was last modified: 2025-06-28 21:07 by LvSnor.)
“Dienasgrāmatas” un “Estētiskās domas attīstība Latvijā”
2021
Latviešu valodā
Autore Milda Palēviča. Sastādītāji Igors Šuvajevs, Marija Garkeviča
Priekšvārdu autori Maija Garkeviča, Igors Šuvajevs
Literārā redaktore Irēna Auziņa
No franču valodas tulkojusi Vineta Berga. No franču, vācu, krievu valodas tulkojuši Irēna Auziņa, Igors Šuvajevs
Dizains Anta Pence
Attēlu apstrāde: Jānis Pauzers
704 / 192 lpp. cietais un mīkstais sējums ISBN 978-9934-601-22-4
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Arctic Pape
https://www.neputns.lv/products/dienasgr...ba-latvija
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/aka...dalas.html
Garainis. Krists Auznieks par Mildu Palēviču
"Garaiņa" ceturtā sērija vēsta par komponista Krista Auznieka saikni ar Mildu Palēviču, filozofi un akadēmiskās estētikas aizsācēju Latvijā. Stāsts atklājas ceļojumā cauri jūras viļņiem, topošajai Vāgnera zālei, Palēvičas dienasgrāmatu pārrakstītāju piedzīvojumiem un operai senā budistu valodā.
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ierakst...u-palevicu
https://lv.wikipedia.org/wiki/Milda_Pal%C4%93vi%C4%8Da
https://web.archive.org/web/201705081626...p?f=45&p=1
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Ziņa: 2'751
Virtenes: 717
Pievienojies: 2019 Sep
Reputācija:
6
Valsts:
2024. gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pasākums "Skaistuma lieciniece. Milda Palēviča Latvijas ideju vēsturē". Lai dalītos pieredzē par darbu ar ievērojamās, taču plašākai sabiedrībai joprojām maz zināmās kultūras teorētiķes Mildas Palēvičas (1889–1972) arhīvu, sarunā tikās kino režisore un rakstniece Kristīne Želve un filozofs Igors Šuvajevs, sarunu vadīja rakstnieks Svens Kuzmins.
Dr. phil. Milda Palēviča ir, iespējams, nopietnākā kultūras teorētiķe Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Viņa pati kā galvenos izcēlusi divus savas darbības virzienus: izstrādāt sistemātisku latviešu nacionālās estētiskas izklāstu un apkopot tās attīstības gaitu pilnā vēsturiskā pārskatā.
Pēdējos gados vērojama lielāka interese par Mildas Palēvičas personību un darbiem. 2021. gadā apgādā "Neputns" beidzot iznāca Igora Šuvajeva sastādītais darba "Estētiskās domas attīstība Latvijā" pirmizdevums, kā arī viņas dienasgrāmatu apkopojums. Savukārt Kristīne Želve uzsākusi darbu pie Palēvičai veltītas filmas "Mildas istaba".
Vai tas, ka interese par Palēvičas darbiem pēc Atmodas bijusi tik niecīga, saistīts ar viņas pārlieko balstīšanos marksisma doktrīnās? Un ja tā, tad kādēļ arī padomju akadēmiskā vide atteicās viņu pieņemt? Kas raksturo Palēvičas estētikas teoriju, cik aktuāla tā ir mūsdienās un kādi aizspriedumi jāpārvar, lai to saprastu un novērtētu? Kādu ieskatu sievietes, zinātnieces un 20. gadsimta sarežģītās vēstures liecinieces dzīvē sniedz viņas dienasgrāmatas? Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja sarunas dalībnieki.
Pasākums notika Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
https://soundcloud.com/nacionala-bibliot...ju-vesture
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Ziņa: 2'751
Virtenes: 717
Pievienojies: 2019 Sep
Reputācija:
6
Valsts:
Es esmu ieguvis īpašumā
![[Attēls: 20250704011432-b8c88e30-me.jpg]](https://kubele.lv/piwigo/_data/i/upload/2025/07/04/20250704011432-b8c88e30-me.jpg)
Mildas Palēvičas "Estētiskās domas attīstība Latvijā. XIX gs. un XX gs. 1. pusē"
![[Attēls: 20250704011431-1fbcaa46-me.jpg]](https://kubele.lv/piwigo/_data/i/upload/2025/07/04/20250704011431-1fbcaa46-me.jpg)
un Mildas Palēvičas "Dienasgrāmatas 1911-1972".
Attiecīgi tagad es zinu, kas tais grāmatas ir.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Ziņa: 2'751
Virtenes: 717
Pievienojies: 2019 Sep
Reputācija:
6
Valsts:
2025-07-11 20:29
(This post was last modified: 2025-07-11 20:49 by LvSnor.)
Milda Palēviča: Biogrāfija
Milda Palēviča (arī Milda Paleviča-Bite, 1889–1972) bija izcila latviešu filozofe, akadēmiskās estētikas aizsācēja Latvijā, mākslas vēsturniece un liberālā feminisma pārstāve. Viņa bija pirmā sieviete Latvijā, kas ieguvusi filozofijas doktora grādu (Sorbonnas Universitātē, 1925) 123.
Dzīves gājums - Dzimusi: 1889. gada 5. februārī Lielezerē skolotāja Indriķa Palēviča ģimenē.
- Izglītība: Mācījusies vairākās Rīgas ģimnāzijās, vēlāk emigrējusi uz Vīni un Ženēvu, lai izvairītos no apcietinājuma pēc 1905. gada revolūcijas.
- Studijas: Filozofiju un mākslas zinātnes studējusi Strasbūras un Parīzes universitātēs, mākslas studijās uzturējusies Venēcijā un Florencē.
- Doktora grāds: 1925. gadā Sorbonnā aizstāvējusi disertāciju par vācu estētikas tendencēm.
- Darba gaitas: Bijusi lektore un docente Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā, aktīvi darbojās arī dažādās sabiedriskās organizācijās, tostarp dibinājusi Latvijas sievietes darba tiesību aizsardzības biedrību “Open Door”45.
- Mirusi: 1972. gada 10. augustā Rīgā, apglabāta Rīgas 2. Meža kapos2.
Būtiskākie atzinumi un devums
Zinātniskā darbība - Akadēmiskās estētikas pamatlicēja: Palēviča izveidoja sistemātisku latviešu nacionālās estētikas izklāstu un apkopojumu par tās attīstību vēsturiskā griezumā, sākot no dainām līdz modernām mākslas teorijām15.
- Intuitīvisma pārstāve: Viņas estētiskajos uzskatos būtiska loma bija intuīcijai kā mākslas radīšanas un uztveres pamatam, ietekmējoties no franču filozofa Anrī Bergsona mācībām1.
- Galvenie darbi:
- “Aistētikas problēmas” (1936) – apkopotas labākās publikācijas par estētiku65.
- “Estētiskās domas attīstība Latvijā” (uzrakstīts 1960. gadā, izdots tikai pēc vairākiem gadu desmitiem) – pirmais sistemātiskais pētījums par estētisko domu Latvijā735.
Sabiedriskā un kultūras darbība - Feminisma ideju aizstāve: Aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām un līdztiesību, polemizēja ar laikabiedriem par sievietes lomu sabiedrībā, uzsverot sievietes cieņu un pašnoteikšanos2.
- Pedagoģiskā darbība: Lektore un docente Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā, kur veidoja estētikas un mākslas vēstures kursus43.
Atziņu kopsavilkums - Estētika nav metafiziska disciplīna, bet cieši saistīta ar psiholoģiju un mākslas pieredzi.
- Mākslas un estētikas izpratnē būtiska ir intuīcija, nevis tikai racionāla analīze.
- Sievietes loma sabiedrībā jāvērtē pēc viņas intelektuālajām un radošajām spējām, nevis tikai bioloģiskā pienesuma.
Milda Palēviča ir viena no nozīmīgākajām Latvijas kultūras domas figūrām, kuras darbi un atziņas ietekmējuši gan estētikas, gan sieviešu tiesību attīstību Latvijā 123.
- https://lv.wikipedia.org/wiki/Milda_Pal%C4%93vi%C4%8Da
- https://timenote.info/lv/Milda-Palevica-...10.08.1972
- https://www.neputns.lv/products/dienasgr...ba-latvija
- https://www.literatura.lv/personas/milda-palevica
- https://www.gramatai500.lv/post/pasakums...lieciniece
- https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...i.a422744/
- https://www.diena.lv/raksts/kd/gramatas/..._-14267744
- https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%...0%B4%D0%B0
- https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/ha...sequence=1
- https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/13513
- https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/ha...sAllowed=y
- https://www.literatura.lv/darbi/1647800
- https://naba.lsm.lv/lv/raksts/fono-grafs...a.a170111/
- https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=651
- https://www.atlants.lv/referats/mildas-p...t-/205572/
- https://www.listennotes.com/podcasts/fon...73mWnTdJl/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Ziņa: 2'751
Virtenes: 717
Pievienojies: 2019 Sep
Reputācija:
6
Valsts:
2025-07-11 21:41
(This post was last modified: 2025-07-11 21:42 by LvSnor.)
Šeit ir galvenās domas no darba “Mildas Palevičas filozofiskie un estētiskie uzskati”:
✅ Milda Paleviča (1889–1972) – pirmā filozofijas doktore sieviete Latvijā, akadēmiskās estētikas aizsācēja un mākslas vēsturniece, kura savu radošo darbību veltījusi trim galvenajiem virzieniem:
- Estētika (mākslas uztvere, intuīcija, radošais gars, skaistā izpratne).
- Anrī Bergsona filozofijas pētniecība (intuīcija un radīšana kā izziņas veids).
- Feminisma aktualizēšana (sieviešu tiesību aizstāvēšana un akadēmiski izglītoto sieviešu kustība).
✅ Viņa uzskatīja, ka: - Estētiskais iespaids ir būtisks cilvēka garīgajā pasaulē un tas veidojas gan mākslā, gan ikdienā. Ikdienas rutīna to var nomākt, tādēļ ir jāatrod līdzsvars starp praktisko dzīvi un garīgajām vajadzībām.
- Skaistums ir relatīvs un nedod patiesu radošo impulsu, jo tas neierosina dziļākas pārdomas, atšķirībā no cildenā, traģiskā vai komiskā.
- Intuīcija un jaunrade ir augstākais izziņas veids mākslā un dzīvē, jo prāts dod tikai kontūras, bet intuīcija atklāj būtību.
✅ Anrī Bergsona idejas (piemēram, intuīcija pretstatā intelektam) bija viņas filozofisko atziņu pamats.
✅ Feminisma jomā Paleviča iestājās par sievietes neatkarību un intelektuālo brīvību, kritizēja sabiedrības stereotipus un akcentēja izglītības nozīmi sieviešu emancipācijā.
✅ Viņas mērķis bija atbrīvot estētiku no pakļautības ideoloģijām, uzsverot mākslu kā cilvēka brīvā gara un jaunrades pašizpausmi.
Šeit ir galvenie secinājumi no darba “Mildas Palevičas filozofiskie un estētiskie uzskati”, balstoties uz saturu:
1. Milda Paleviča bija izcila personība Latvijas filozofijā un kultūrā- Pirmā filozofijas doktore sieviete Latvijā, akadēmiskās estētikas aizsācēja un mākslas vēsturniece.
- Viņas darbi veicināja estētikas attīstību un pievērsa uzmanību sieviešu tiesībām un inteliģencei sabiedrībā.
2. Viņas galvenie filozofiskie un estētiskie uzskati:- Estētika ir būtiska cilvēka garīgajai pasaulei, tā nav pakļauta praktiskiem mērķiem.
- Skaistums nav vienīgā estētiskā kategorija; cildenais, traģiskais un komiskais sniedz dziļāku pārdzīvojumu nekā virspusējs skaistums.
- Intuīcija un jaunrade ir augstākais mākslas izziņas un radīšanas veids, pārsniedzot racionālu analīzi.
3. Anrī Bergsona filozofija būtiski ietekmēja Paleviču- Viņa integrēja Bergsona intuīcijas jēdzienu savos estētikas un mākslas pētījumos.
- Uzsvēra, ka intelekts dod lietu kontūras, bet intuīcija – būtību.
4. Feminisma aktualizētāja Latvijā- Iestājās par sievietes intelektuālo un garīgo neatkarību.
- Piedalījās Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienībā, veidojot pamatu feminisma kustībai Latvijā.
5. Viņas filozofiskā pieeja bija novatoriska un drosmīga- Viņa mudināja sabiedrību uz netradicionālu domāšanu un garīgu brīvību laikā, kad dominēja materiālistiska un racionāla pasaule.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
|