Austra Skujiņa (1909-1932)

[LvSnor]

Austra Skujiņa ir labi zināma personība latviešu literatūrā, bet bieži viņu atceras ar: „…ā, tā ir tā, kura ielēca Daugavā.” Nedaudz netaisnīgi ar to iesākt, bet tomēr patiesi – Austra tiešām ielēca Daugavā naktī uz 1932.gada 5.septembri, upes krastā atstājot savas mantas. Viņa bija tik ļoti jauna, tikai 23 gadi, pēc mūsu laika domāšanas tīrais bērns. Tai pašā laikā viņas atstātais dzejas mantojums uzrunā joprojām un liek domāt par daudz nobriedušāku, vecāku personību. Tā tas arī ir, man, lasot Austras vēstules, bija ik pa laikam jāsameklē to uzrakstīšanas datums un pie sevis jāizrēķina, cik tad īsti cilvēciņam tobrīd ir gadu. Jau piecpadsmitgadīga viņa kā naivs bērns, kurš grib labot pasauli, raksta: “Kamdēļ visi nav vienādi, kamdēļ cits citu nīst?” 

https://burtkoki.wordpress.com/2011/03/0...u-skujinu/

Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā / sast., priekšv., koment. aut. Jānis Zālītis. – Rīga : Enigma, 1997. – Uz vāka nosaukums: Tik skumjas un sapņi mans ieguvums.
Krizantēmu sniegs : Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās / sast., priekšv., koment. aut. Jānis Zālītis. – Rīga : Mansards, 2007.

Leons Briedis raksta:

Nepaģērēsim arī mēs no Austras Skujiņas brīnumbērnu, it sevišķi šobrīd, kad brīnums jau sen ir miris un palicis vien tas bērns – vienkāršā, tumši mēļā kleitā, zēniski apgrieztiem matiem, lielām izbiedēta putna acīm, ar ironiski smeldzīgu smaidu uz lūpām, kādu nu mēs viņu uz visiem laikiem paturēsim prātā. Taču poētiskā pārdzīvojuma tiešuma, īstuma un intensitātes spēks, kā arī virknē dzejoļu apliecinātā mākslinieciskā varēšana šobrīd Austras Skujiņas negarajā mūžā paveikto ļauj uzskatīt jau par pilntiesīgu mūsu dzejas klasikas daļu.

māsa Herta:

Diez kur gan visi šie cilvēki bija toreiz, kad Austra nosalusi un aizmaldījusies skraidīja pa Rīgu, dzīves jēgu, draudzību un mīlestību meklēdama? Toreiz nevienam nebija laika atskatīties atpakaļ.

Rvīns Varde: Trīs domas pēc «literatūres» un Austras Skujiņas
Literatūre 3. Austra Skujiņa un Rvīns Varde
Kas notiktu, ja Skujiņa būtu nobučojusi pliku vardi? Varbūt viņas pasaulē būtu daudz mazāk "Šņuk"? Bet varbūt tad nebūtu "skumjas acis jums šovakar". Un, no kurienes tāds Varde vispār uzradās? Viņš pats saka, ka no kosmosa.
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ierakst...vins-varde
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...s.a387753/

[LvSnor]

Austra Skujiņa bija latviešu dzejniece, kuras radošais mūžs, lai gan ļoti īss, atstāja paliekošu iespaidu uz 20. gadsimta sākuma latviešu literatūru. Dzimusi 1909. gadā, viņa jau jaunībā pievērsās dzejai, kurā dominē emocionāls tiešums, jūtīgums, vientulības un sievietes pārdzīvojumu tematika. Skujiņas darbi izceļas ar lirisku noskaņu, psiholoģisku dziļumu un modernisma ievirzi.
Viņas dzīvi un radošo attīstību pārtrauca pašnāvība 1932. gadā, tikai 23 gadu vecumā. Neskatoties uz īso mūžu, viņa palika kā viena no spilgtākajām latviešu jaunās paaudzes dzejniecēm.\

Te ir pārskatāms Austras Skujiņas dzīves apraksts ar informāciju par viņas ģimeni, draugiem un tuvākajiem cilvēkiem.
Dzīves apraksts
Austra Skujiņa dzimusi 1909. gada 2. februārī Rīgā amatnieka ģimenē. Bērnība aizritēja pieticīgos apstākļos, ko vēlāk atspoguļo viņas dzejas jūtīgums un trauslums. Jau skolas gados viņa izrādīja ievērojamu literāru talantu un sāka rakstīt dzejoļus, kas tika publicēti presē.
Pēc pamatskolas beigšanas Skujiņa strādāja dažādos darbos, tostarp laikrakstu redakcijās un rakstniecības saistītās vidēs. Viņas daiļrade kļuva atpazīstama ļoti ātri – ar emocionālu atklātību, modernisma ievirzēm un īpašu lirisku intimitāti. Dzejniece bija cieši saistīta ar jaunās literātu paaudzes aprindām Rīgā.
Skujiņas psiholoģiskā ievainojamība, sarežģītās personiskās attiecības un dzīves spriedzes rezultātā 1932. gada 5. septembrī viņa izdarīja pašnāvību, būdama tikai 23 gadus veca. Viņas dzeja kļuva par sava laika jūtīguma simbolu.

---

Ģimene un radi

• Tēvs: amatnieks, kura stingrība un ģimenes materiālie apstākļi bieži radīja saspringtu vidi.
  
• Māte: mājsaimniece; attiecības ar meitu bijušas emocionāli tuvākas un atbalstošas.
  
• Brāļi/māsas: avotos minēts, ka ģimenē bijuši vairāki bērni, taču publiskajā informācijā detalizēta informācija par viņas brāļiem un māsām ir fragmentāra.
  

---

Draugi un tuvie cilvēki
Austra Skujiņa darbojās literātu un jauno intelektuāļu vidē, un viņai bija vairākas nozīmīgas personas, kas ietekmēja gan dzīvi, gan daiļradi.
Svarīgākie cilvēki viņas lokā:

• Emīlija Veidemane – tuva draudzene un domubiedre literārajā vidē.
  
• Leons Paegle – rakstnieks un Skujiņas tuvs draugs, kurš iedrošināja viņas literāro attīstību.
  
• Aleksandrs Čaks – lai gan nav pierādījumu par īpaši ciešām personiskām saitēm, viņš piederēja tai pašai radošajai paaudzei un cienīja viņas talantu.
  
• Romantiskās attiecības: pastāv liecības par sarežģītiem un emocionāli intensīviem attiecību mezgliem, kas atstāja iespaidu uz viņas dzeju un emocionālo stāvokli.
  

---

Kopsavilkums
Austra Skujiņa bija jūtīga, talantīga un emocionāli dziļa personība, kas ar savu dzeju atklāja iekšējās cīņas un jaunās sievietes pieredzi modernizējošajā 20. gadsimta sākuma sabiedrībā. Viņas dzīve bija īsa, bet cilvēki viņas tuvumā – ģimene, literārie draugi un mīļotie – spēcīgi veidoja viņas radošo pasauli.
Ja vēlies, varu sagatavot vēl detalizētāku biogrāfiju, hronoloģiskus dzīves notikumus vai raksturojumus par konkrētām personām viņas lokā.

[LvSnor]

Austra ir februāra bērns, dzimusi 1909.gada 10.februārī. Lasīju, ka viņa nebija gribēta, astotais bērns ģimenē vecākiem nebija vajadzīgs un tikai vētra vecākiem patraucēja turpināt ceļu pie ārsta. Austras tēvs Gustavs ir mežsargs, pats septītais bērns ģimenē, kurš savus vecākus neatceras, brāļa uzaudzināts. Māte – Emma Kristīne, zemnieku meitene. Austras vecākā māsa Milda Loža atmiņās sīki apraksta gan vecākus, gan abas dzimtas, ar nožēlu atzīmējot, ka viņu vecāki, lai arī talantīgi cilvēki, tomēr nebija praktiski un pēc tēva nāves naudas lietās noiet pavisam greizi. Bet citādi – tēvs ir zīmētājs un dzejotājs, māte – dziedātāja un rokdarbniece, abi smagi strādā visu mūžu. Atmiņu stāstos vienmēr tiek minēti pieci bērni, bet Emmai piedzimst astoņi, no kuriem viens 1903.gadā nomirst uzreiz pēc dzimšanas, 1905.gadā trīsgadīgs nomirst Jānītis, savukārt otrais bērns – 1899.gadā dzimusī Marta – praktiski netiek pieminēta (“nebija vesela”), bet viņa mirst tikai 1933.gadā. Un vēl divi pašnāvnieki – Austra un viņas brālis Arvīds, kurš trīs gadus pirms Austras nāves 24 gadu vecumā, būdams jauns Latvijas armijas virsnieks, iedzer indi. Tāda sajūta, ka šajā ģimenē ir kaut kas fatāls, un Austras dzeja ir tam kā spogulis. 
https://burtkoki.wordpress.com/2011/03/0...u-skujinu/

[LvSnor]

Austras Skujiņas dzeja
Austras Skujiņas literārā darbība sākās ar publikāciju laikrakstā „Sociāldemokrāts", tad "Jaunākajās Ziņās", žurnālos „Signāls", „Domas". Dzejniece pieslējās literārajām grupām „Trauksme" un „Zaļā vārna".
Austras Skujiņas dzejas vērtētāji ir visai vienprātīgi - viņas dzeju tik populāru dara ne jau ļoti spilgts talants, ne kādas izcilas, novatoriskas dzejas kvalitātes, cik dzejnieces romantiskā personība, traģiski īsā dzīve, apvīta ar zināmu, noslēpumainību, un viņas vienkāršā, viegli uztveramā dzeja. Būdama piederīga latviešu 20. gadsimta 20./30.gadu jaunromantiķu saimei, Skujiņa, šķiet, arī savā dzīvē iemiesojusi to pašu pasaules izjūtu: mūžam tiek pretstatīta košā sapņu pasaule un pelēkā ikdiena, jaunības ideāli un apnicīgās dzīves bezcerība, dvēseles daiļums un miesas nīcība. Skujiņas lirikā pasaule tiek tēlota vai nu kā labirints vai sprosts, no kura gaužām grūti ir atrast izeju. Dzejnieces darbi krājumā iznākuši tikai pēc viņas nāves.
Dzeja

• "Dzejas" (1932)
  
• "Es neprotu glāstīt" (1998)
  

Izlases

• „Dzeja" (1960)
  
• „Krīt manā pavasarī sarma" (1978)
  
• „Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot" (1995)
  
• „Vēl viss nav paspēts" (2002)
  

https://www.letonika.lv/literatura/Secti...8122&r=156