15. Saeimas vēlēšanas

[LvSnor]

15. Saeimas vēlēšanas
Publicēts: 07.01.2026.

Sestdien, 2026. gada 3. oktobrī Latvijā un ārvalstīs notiek 15. Saeimas vēlēšanas. Balsot iespējams visos vēlēšanu iecirkņos no 08.00 līdz 20.00.
No 2026. gada 28. septembra līdz Vēlēšanu dienai iespējama balss nodošana glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos šādos laikos:
28.09.2026. - 17:00–20:00
29.09.2026. - 08:00–11:00
30.09.2026. - 17:00–20:00
01.10.2026. - 08:00–11:00
02.10.2026. - 12:00–15:00
Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā (Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme) un balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās. Katra vēlēšanu apgabala iecirkņos ir atšķirīgas (tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala) vēlēšanu zīmes.
Vēlētāji ārvalstīs var arī balsot pa pastu. Vēlētājs var pieteikties pasta balsošanai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv 35 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 8 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un slimojošu personu aprūpētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Pieteikties balsošanai atrašanās vietā var līdz vēlēšanu dienas plkst. 12.00.
Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek organizēta balsošana karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās.
Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
https://www.cvk.lv/lv/15-saeimas-velesanas

[LvSnor]

"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA teica, ka aicinājumā atņemt pilsonību Mamikinam saskata mēģinājumu novērst uzmanību no, viņaprāt, prokrievisku politiķu pievienošanās LPV.

Saeima ceturtdien nodeva vērtēšanai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā lēmumprojektu par pilsonības atņemšanu bijušajam Eiropas Parlamenta deputātam Andrejam Mamikinam.
Lēmumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Tā norādīja, ka Mamikins, uzstājoties Krievijas televīzijas kanālā "Rossija 1", publiski aicināja Krieviju bombardēt Baltijas valstis un nogalināt to iedzīvotājus. Šāda rīcība ir vērtējama kā aicinājums uzsākt karu, kā arī atklāta kūdīšana uz smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a635398/

[LvSnor]

8. februāris, 17:27
Latvijā
LETA
Sestdien partijas "Saskaņa" kongresā pieņemts lēmums kopā ar "Centra partiju" veidot apvienību "Saskaņas centrs" un startēt oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Apvienības formāts ļaujot politiskajam spēkam pievienoties arī citām biedrībām un iedzīvotāju kustībām, stāstīja Urbanovičs. Piemēram, "Saskaņas centram" varētu pievienoties kustība "Latvijai 150", kurā darbojas arī viens no partijas "Tautas kalpi" līderiem Aivars Smans.
Urbanovičs skaidroja, ka šādi plānots "restartēt" savulaik jau eksistējušo "Saskaņas centru", bet apvienības formāts ļaušot sadarboties ar dažādām biedrībām, pilsoņu klubiem un kopumiem. "Saskaņas centrs" būšot platforma, caur kuru, nestājoties partijā, aktīvi cilvēki varēšot iesaistīties politikā ar savu individuālo skatu, piedāvājumu un darba plānu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a633648/

[LvSnor]

Nacionālajai apvienībai jāatmaksā pretlikumīgi izlietotais valsts finansējums – 210 673 eiro

Vakar, 18:25
Papildināts vakar, 18:58
Latvijā
LETA
Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc Nacionālās apvienības (NA) sūdzības par tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu strīdā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), partijai valsts budžetā būs jāatmaksā pretlikumīgi izlietotie valsts budžeta līdzekļi 210 673 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
AT šobrīd ir neizskatīta vēl viena NA kasācijas sūdzība strīdā par KNAB lēmumu apturēt budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu. Par kasācijas tiesvedības ierosināšanu šajā strīdā AT vēl lems.
Iepriekš prasības noraidīja Administratīvā rajona tiesa, bet NA spriedumus pārsūdzēja, līdz ar to lietas bija jāskata apgabaltiesā.
NA valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ilze Indriksone apliecināja, ka politiskais spēks pildīs tiesas spriedumu un līdzekļi tam atradīsies. Sīkāk strīda iznākumu viņa nekomentēja.
Jau vēstīts, ka KNAB 2024. gada 28. maijā uzdeva NA valsts budžetā atmaksāt 210 673 eiro. Šāds lēmums tika pieņemts, jo partija 2022. gadā komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietoja valsts budžeta līdzekļus 554 627 eiro apmērā, tādējādi par 210 673 eiro pārsniedzot procentuālo limitu, ko drīkst iztērēt vienam no trim Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzētajiem mērķiem.
Savukārt 2024. gada 11. jūnijā KNAB nolēma apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu. KNAB 2024. gada jūlijā NA neizmaksāja 376 003 eiro.
Pārsūdzība neapturēja KNAB pieņemtā lēmuma darbību.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...o.a636207/

[LvSnor]

14. marts, 20:09 Latvijā Autori: Madara Līcīte (Panorāma)
Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlicis aptuveni pusgads, bet līdz deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai – trīs mēneši. Politiskajās partijās jau sākusies aktīva gatavošanās priekšvēlēšanu kampaņai. Partijas pamazām iezīmē savas prioritātes, gatavo programmas un sāk izvēlēties kandidātus, kuri rudenī vedīs partiju sarakstus vēlēšanās.
Šobrīd daudzās partijās notiek iekšējas diskusijas par iespējamiem sarakstu līderiem dažādos vēlēšanu apgabalos. Tieši sarakstu līderiem ir būtiska loma – viņi kļūst par partijas redzamākajiem pārstāvjiem kampaņas laikā un bieži nosaka arī vēlētāju izvēli.
Daļa politisko spēku neslēpa, ka sarakstu priekšgalā plāno likt pieredzējušus politiķus, savukārt citi apsver iespēju dot lielāku lomu jauniem kandidātiem, cenšoties piesaistīt vēlētāju uzmanību ar jauniem vārdiem politikā.
"Jaunā Vienotība"
Premjeres Evikas Siliņas pārstāvētā "Jaunā Vienotība" vēl domā, vai viņa būs saraksta līdere Rīgas vēlēšanu apgabalā vai Vidzemē. Vienā vai otrā no šiem apgabaliem "Jaunās Vienotības" līdere būs arī ārlietu ministre Baiba Braže, Kurzemes saraksta līdere varētu būt Saeimas deputāte Inga Bērziņa vai tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, Latgalē saraksta pirmo numuru plānots uzticēt iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, bet Zemgalē saraksta lokomotīve būs partijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
"Mēs esam uzsākuši ļoti nopietni gatavoties šīm vēlēšanām – gan darbu pie programmas, gan saraksta veidošanas. Mums ir jāatliek labākie cilvēki," pauda Jurēvics.
Zaļo un Zemnieku savienība
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vēl pēta socioloģisko aptauju rezultātus, lai saprastu, kuru kandidātu izvēlēties Rīgā un Zemgalē – ekonomikas ministru Viktoru Valaini vai labklājības ministru Reini Uzulnieku. Bet politiskā spēka līderis Vidzemē būšot zemkopības ministrs Armands Krauze, Latgalē – klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Kurzemē – parlamentārietis Uldis Augulis.
"Mēs pa šo mēnesi tiksim skaidrībā," piebilda Uzulnieks.
ZZS sarakstos būs arī divi partijas vecbiedri – Andris Rāviņš un Jānis Dūklavs.
"Progresīvie"
Arī "Progresīvie" līdzīgi kā citas partijas vēl vērtē, kuru kandidātu labāk likt Rīgas vai Vidzemes sarakstos – Saeimas deputātus Antoņinu Ņenaševu vai Andri Šuvajevu. "Progresīvajiem" Kurzemes saraksta līdere varētu būt kultūras ministre Agnese Lāce, Latgales – Saeimas deputāte Leila Rasima, bet Zemgalē – satiksmes ministrs Atis Švinka.
"Protams, Saeimas vēlēšanās būs arī jauni vārdi, ko mēs visi redzēsim ar šādām "Progresīvo" domām un vērtību pārstāvēšanu," atzīmēja Švinka.
Nacionālā apvienība
Arī Nacionālā apvienība vēl tikai vērtē, kurš kandidāts būs līderis Rīgā – Saeimas deputāti Ilze Indriksone vai Nauris Puntulis. Ja Indriksone kandidēs no Rīgas, tad Nacionālās apvienības Kurzemes saraksta līderis varētu būt deputāts Artūrs Butāns. Zemgalē ar pirmo numuru no Nacionālās apvienības varētu kandidēt parlamentārietis Jānis Vitenbergs, Latgalē – Edmunds Teirumnieks, savukārt Vidzemes saraksta lokomotīve būtu Jānis Dombrava.
"Galvenais izaicinājums ir – ko tad mēs nesīsim nākamajā Saeimā. Esam skaidri apliecinājuši, ka esam gatavi vadīt nākamo valdību, un ar to iesim uz vēlēšanām," pauda Dombrava.
Noslēdzoties šīs Saeimas pilnvaru termiņam, no aktīvās politikas plāno doties prom viens no redzamākajiem Nacionālās apvienības politiķiem – Raivis Dzintars.
"Apvienotais saraksts"
"Apvienotā saraksta" lokomotīves visos vēlēšanu apgabalos būs līdzšinējie Saeimas deputāti. Proti, Rīgā – Andris Kulbergs, Kurzemē – Māris Kučinskis, Vidzemē – Edvards Smiltēns, Zemgalē – Edgars Tavars, bet Latgalē – Juris Viļums.
"Tā ir viennozīmīgi, tāpēc ka es esmu dabīgs rīdzinieks, viens no aktīvākajiem arī savā frakcijā," sacīja Kulbergs.
Nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēs Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"), kurš pirms ievēlēšanas domē bija Saeimas deputāts.
"Latvija pirmajā vietā"
"Latvija pirmajā vietā" saraksta galvgalī Rīgā liks partijas līderi Aināru Šleseru, Kurzemē – Saeimas deputāti Ramonu Petraviču, Zemgalē – parlamentārieti Edmundu Zivtiņu, Latgalē – bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču, bet Vidzemes saraksta līdere būs Saeimas deputāte Linda Liepiņa.
Zināms, ka no "Latvijas pirmajā vietā" saraksta Rīgas apgabalā kandidēs arī mācītājs Ainārs Baštiks un bokseris Mairis Briedis.
"Tāda doma ir, bet tas vēl nav oficiāli apstiprināts. Kā saka, daudzas lietas ir procesā, un saraksti vēl top," sacīja Liepiņa.
Partiju kandidātu saraksti vēl top, tomēr jau tuvākajos mēnešos kļūs skaidrāks, kuri politiķi rudenī būs galvenie pretendenti uz vēlētāju uzticību. Savukārt vēlētājiem priekšvēlēšanu laiks nozīmēs arvien aktīvāku politisko diskusiju un partiju centienus pārliecināt par savu piedāvājumu nākamajiem četriem gadiem.

[LvSnor]

Latvijas Zemnieku savienības kongresā par premjera amata kandidātu vienbalsīgi izvirzīja partijas priekšsēdētāju, ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).

[LvSnor]

Elksniņš slepenībā tiesājas ar VID
Rīga, 28. marts, LETA. Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē pirmdien plkst. 13 skatīs Daugavpils mēra Andreja Elksniņa ("Sarauj, Latgale!") prasību par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, liecina tiesas publiskotā informācija.
Ne otrās lielākās Latvijas pilsētas mērs, politiķis Elksniņš, ne VID, ne tiesa aģentūrai LETA neatklāja, par ko notiek tiesvedība, aizbildinoties ar likuma normām par nodokļu maksātāju datu slepenību.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju prasība tiesā iesniegta 2025. gada 19. novembrī, jau notikusi viena tiesas sēde un pieņemti vairāki lēmumi.
Tiesā aģentūrai LETA pauda, ka Elksniņš prasa atcelt VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja 2025. gada 15. oktobra lēmumu. VID aģentūrai LETA lēmuma būtību neatklāja, jo dienestam neesot tiesību sniegt šādu informāciju bez nodokļu maksātāja, proti, Daugavpils mēra Elksniņa, piekrišanas.
Arī pats Daugavpils mērs prasības būtību nekomentēja.
Iepriekš plaši izskanēja, ka VID pārbauda Elksniņa kā fiziskas personas izdevumu atbilstību oficiālajiem ienākumiem.
Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" VID vadītāja Baiba Šmite-Roķe 2024. gada martā atklāja, ka VID veic Elksniņa kā fiziskas personas ienākumu un tēriņu izvērtējumu.
"Parasti šādos gadījumos tiek vērtēta ne tikai konkrētā persona, bet arī ģimenes locekļi," toreiz sacīja VID vadītāja.
Jau tolaik tika norādīts, ka pārbaudes rezultātus VID gan nevarēšot publiski atklāt fizisko personu datu aizsardzības dēļ. Šmite-Roķe piebilda, ka Elksniņš var vērsties VID ar iesniegumu par piekrišanu, ka VID dalītos ar datu analīzi šajā lietā.
Vienlaikus VID vadītāja norādīja, ka nepieciešamības gadījumā dienests var sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm - Nodokļu un muitas policiju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).
KNAB aģentūrai LETA atzina, ka birojam pašlaik nav jaunas publiski sniedzamas informācijas par šo pārbaudi, tā turpinās.

[LvSnor]

https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-lat...a.a643745/

Kādai jābūt 15.Saeimai? Atbild «Progresīvie»: augt bez Ābramas; kuri nav kreisie piedāvājumi; kad brauks «Rail Baltica»

[LvSnor]

Labdien!

Neredzam, ka pašlaik Evika Siliņa spētu atbildīgi vadīt valdību, ņemot vērā pēdējo četru dienu notikumus.

Kopš ceturtdienas Evika Siliņa meklēja veidus, kā izmantot drošības incidentu politiskos nolūkos, koordinējas ar opozīciju, mēģina ignorēt tās nepilnības, kas izgaismojās Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Krīzes vadības centra darbā, un visu noveļot uz Aizsardzības ministriju un Bruņotajiem spēkiem, šādā veidā graujot uzticību Latvijas armijai.

Vēl vairāk. Mēģinājām gan piektdien, gan sesdtien sakontaktēties ar Eviku Siliņu, bet nebija nekādas reakcijas. Redzot, ka notiek politiska kampaņa, kurā ierauta arī Latvijas armija, Andris Sprūds pieņēma ļoti valstisku un atbildīgu lēmumu – atkāpties no ministra amata uzreiz pēc atgriešanās Latvijā no bērēm.

Es gribu pateikt paldies Andrim Sprūdam par visu, kas ir darīts Latvijas drošības stiprināšanai šajā laikā, un arī par to, ka viņš šajā brīdī bija gatavs arī maksāt ar savu amatu, lai pasargātu mūsu bruņotos spēkus no politiski motivētiem uzbrukumiem. Mūsu bruņotie spēki ir profesionāli, spēcīgi un tos veido īsteni Latvijas patrioti.

Bet ko redzējām no Evikas Siliņas svētdien? Mēģinājumu par katru cenu apsteigt šo ministra valstisko lēmumu. Kādu iemeslu dēļ, man nav skaidrs. Varbūt atkal emocijas nospēlēja savu lomu, varbūt ir vēlme torpedēt un gāzt savu valdību, kas būtu bezprecedenta gadījums.

Katrā ziņā šis bija koalīcijas līguma pārkāpums, jo Progresīvajiem netika dota nekāda informācija par nolūku prasīt ministra demisiju, un mēs paziņojumu redzējām tikai soctīklos piecas minūtes pirms aizsardzības ministra Andra Sprūda preses konferences, kurā viņš paziņoja par savu demisiju. Šāda rīcība nav koleģiāla, nopietna un raisa tikai neizpratni.

Es ļoti labi zinu, ka daļai cilvēku “Jaunajā Vienotībā” šāda Ministru prezidentes rīcība un kopumā viņas darbs nešķiet valstisks un atbildīgs.

Bet, iespējams, šīs savas valdības graušanas iemesli ir vēl citi. Nevienam nav noslēpums, ka pār šo valdību karājas Damokla zobens. Par 50 miljonu izšķērdēšanu kokrūpnieku lietā prokuratūra jau ir sākusi kriminālprocesu, uz ko Ministru prezidente nekādā veidā nav reaģējusi un nav prasījusi ministra Armanda Krauzes demisiju, tieši otrādi – ir mēģinājusi viņu pasargāt.

Un trešdien klajā nāk Valsts kontroles ziņojums par kokrūpnieku lietu, kurā, iespējams, redzēsim daudzus jaunus faktus. Un, iespējams, arī atradīsim atbildes uz to, kāpēc Evika Siliņa līdz šim ir tik ļoti sargājusi zemkopības ministru.

Uzskatu, ka šāda Evikas Siliņas politika, kas diemžēl vismaz pagaidām ir arī oficiālā “Jaunās Vienotības” politika, bruģē ceļu Aināra Šlesera valdībai, un tie nenāk par labu Latvijas interesēm.

Mēs savās rīcībās būsim nosvērti, vispirms gribam uzaicināt Eviku Siliņu uz mūsu frakciju šo trešdien, oficiālu aicinājumu nosūtīsim jau drīz, un šos jautājumus gluži vienkārši izrunāt.

Pašlaik neredzam, ka Evika Siliņa spētu atbildīgi vadīt valdību, vienlaikus ir svarīgi dzirdēt arī viņas viedokli notikušo un atbildes uz, mūsuprāt, ļoti pamatotiem jautājumiem.

Tāpēc, ka hibrīdkara apstākļos aizsardzības sektora ieraušana politiskā spēlē ir tieši tas, ko gaida agresors, un tāpēc šāda valdības vadītājas rīcība mums ir nesaprotama.

Ieteiktu Ministru prezidentei un tiem “Jaunās Vienotības” kolēģiem, kuri viņu atbalsta, parunāt ar cilvēkiem ārpus Saeimas un valdības nama. Sabiedrība sagaida darbu un risinājumus dzīves dārdzības mazināšanas, drošības jautājumos, nevis politisko teātri.

Paldies!

Cieņā
Andris Šuvajevs
Progresīvie līdzvadītājs

---

Hmzs, vai pat "mazais Šuvājevs" gaida Aināra valdību?

[LvSnor]

Sociālo mediju boti, troļļi un viltus lapas. Kā šos rīkus izmanto cīņai par vēlētājiem 

Šodien, 8:30
Latvijā
Autori: Anete Bērzkalne (Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece)
Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šoreiz uzmanības centrā sociālo mediju boti, troļļi un viltus lapas.

Pirms vēlēšanām politiķi šķiet esam it visur – uz māju sienām, reklāmās un sociālajos medijos. Jo redzamāka ir partija vai kandidāts, jo lielākas izredzes pārliecināt vēl neizlēmušos vēlētājus balsot tieši par šo politisko spēku.  

Svarīgi arī radīt iespaidu, ka konkrētajai partijai, politiķim vai idejai jau ir daudz atbalstītāju. Ja šķiet, ka kādu politisko spēku daudzi jau atbalsta, daļa vēlētāju var nosliekties darīt tāpat. 
Ar ko boti atšķiras no troļļiem? 
Digitālajā vidē šādu efektu var panākt vairākos veidos. Šoreiz aplūkosim metodes, kas sociālajos medijos ļauj mākslīgi uzpūst redzamību un popularitāti ar botu, troļļu un viltus lapu starpniecību. 
Kas tad īsti ir boti un troļļi, un kā tos atpazīt sociālajos medijos? 
Gan boti, gan troļļi ir viltus konti, taču tie tiek pārvaldīti un darbojas atšķirīgi. 

Boti ir automatizēti sociālo mediju konti, kas veic ieprogrammētas darbības – publicē, pārpublicē, komentē vai reaģē uz noteikta veida saturu. 

Tiem, piemēram, var likt reaģēt uz vai dalīties ar kāda kandidāta ierakstiem, tādējādi mākslīgi palielinot to redzamību. Boti bieži darbojas tīklveidīgi, un tas ir viens no veidiem, kā tos atpazīt, – ja virkne kontu publicē identiskus komentārus vai dalās ar vienādu saturu. Vēl viena pazīme ir līdzīgi veidoti lietotājvārdi, kas bieži sastāv no nejaušām burtu un skaitļu kombinācijām. 

Savukārt troļļu kontus pārvalda reāli cilvēki ar izdomātām identitātēm. To galvenais uzdevums ir jaukt gaisu tiešsaistes diskusijās un komentāros, veicinot nesaskaņas, izplatot nepatiesu vai nomelnojošu informāciju. 

Tas var ietekmēt sabiedrības viedokli par noteiktiem jautājumiem un nākt par labu vai kaitēt konkrētiem politiskajiem spēkiem. 
Bulgārijas "elfi" cīņai pret dezinformāciju 
Koordinētu viltus kontu aktivitāti novēroja šopavasar pirms Bulgārijas parlamenta vēlēšanām. Paredzot ietekmes kampaņu pieaugumu, Bulgārijas Ārlietu ministrijas paspārnē tika izveidots īpašs koordinācijas mehānisms informatīvās telpas uzraudzībai. Tajā iesaistījās arī anonīmā kiberdrošības un dezinformācijas apkarošanas ekspertu kopiena "Bulgārijas Elfi" (BG Elves). Sarunā ar Latvijas Radio tās pārstāvis Petko Petkovs dalījās ar informāciju par atklātajām ietekmes kampaņām. 
"Vēlēšanu kampaņu laikā notika daudz dažādu notikumu. Mēs iesniedzām vairākus ziņojumus par dažādiem "negadījumiem", kas bija notikuši. Vismaz 50 no "elfiem" nepārtraukti uzraudzīja interneta telpu, visus sociālos medijus un dažādas lietas, kas notika bezsaistē, balstoties uz to, kas bija noticis tiešsaistē," stāsta Petkovs. 

Lielākais konstatētais "Facebook" viltus kontu tīkls sistemātiski izplatīja partijas "Ir tādi cilvēki" (ITN) saturu. Tas aptvēra aptuveni 120 viltus profilus, kas regulāri dalījās ar deputātes Pavelas Mitovas un partijas līdera Staņislava Trifonova ierakstiem. Piemēram, kāds Mitovas ieraksts tika pārpublicēts 336 reizes, taču 120 gadījumos to bija darījuši viltus konti, savukārt kāds Trifonova ieraksts – 379 reizes, un gandrīz pusē gadījumu – no neīstiem kontiem. Tika arī konstatēts, ka uz Trifonova ierakstiem masveidā reaģēja viltus konti, mākslīgi palielinot reakciju skaitu pat par vairākiem tūkstošiem. 

Šādas darbības ietekmē sociālo mediju algoritmus. Proti, ieraksti, kas īsā laikā saņem daudz reakciju vai ar tiem dalās daudz lietotāju, tiek uzskatīti par saistošu saturu, tāpēc tos automātiski parāda vēl plašākai auditorijai. 

No vakcīnu noliegšanas līdz prokrieviskai propagandai 
"Bulgārijas Elfi" kopumā identificēja aptuveni 8000 kontu, kas koordinēti reaģēja uz politisku saturu Bulgārijas sociālajos medijos, aptverot dažādu partiju un politiķu vēstījumus.
Vēl viens veids, kā panākt, lai politiskie vēstījumi sasniedz plašāku auditoriju, ir veidot tematiski pielāgotas sociālo mediju lapas un grupas. Uz šādu pieeju norāda arī "Bulgārijas Elfi". 
Kopš 2020. gada vietnē "Facebook" darbojas vairāk nekā 100 grupu un lapu tīkls, ko pārvalda neliels skaits savstarpēji saistītu kontu. Šis tīkls sistemātiski un koordinēti maina grupu nosaukumus un saturiskās tēmas, pielāgojot aktuālajai dienaskārtībai. 

Laika gaitā šīs grupas izmantotas, lai izplatītu pret vakcīnām vērstus vēstījumus, prokrievisku propagandu, kā arī iebildes pret Bulgārijas pievienošanas eirozonai. 

Pagājušā gada martā virkne grupu tika pārdēvētas un pielāgotas, lai atbalstītu Bulgārijas eksprezidenta Rumena Radeva vēlēšanu kampaņu. Jāmin, ka Radeva pārstāvētā partija vēlēšanās ieguva balsu vairākumu, un viņš kļuva par valsts jauno premjeru. "Bulgārijas Elfi" padziļināti pētīja šī tīkla lielākās grupas, kā arī identificēja personas, kas to koordinē. 
Cīnījās pret eiro ieviešanu 
"Lielākā no grupām, kurai ir 130 000 dalībnieku, saucas "Kampaņa pret eiro", un, protams, arī vairākas citas – tās bija grupas, kurās šie Radevam labvēlīgie izteikumi lielākoties tika izplatīti. Mēs identificējām aptuveni 20 citas grupas, kas ir tiešā veidā saistītas ar šiem cilvēkiem.
Es patiesībā nezinu, vai viņam [tīkla pārvaldniekam] par to maksā no ārpuses [ārpus "Facebook"], jo šie ieraksti sasniedza ļoti daudzus. Mums izdevās piekļūt vienam bankas izrakstam no viņa [tīkla pārvaldnieka] bankas konta un mēs zinām, ka viņš saņēma aptuveni 8000 ASV dolāru par savām tiešsaistes darbībām," stāsta "Bulgārijas Elfu"pārstāvis Petkovs.
Visa šī informācija tika iesniegta Bulgārijas Ārlietu ministrijai tālākai izvērtēšanai.
Šie atklājumi ilustrē to, kā vienreiz piesaistīta auditorija kļūst par resursu, ko pēc tam var izmantot dažādu vēstījumu izplatīšanai. Nav skaidri zināms, kas tieši motivē šādu grupu uzturētājus, taču jau izveidota un viegli mobilizējama sekotāju bāze var kļūt par vērtīgu instrumentu gan politisku, gan citu interešu īstenošanai.

Tātad tas, cik bieži sociālajos medijos redzam ierakstus par konkrētu tematu, politiķi vai partiju, ne vienmēr atspoguļo patiesu sabiedrības interesi vai atbalstu – to var panākt arī mākslīgi.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a651164/