15. Saeimas vēlēšanas

[LvSnor]

Gaidāmās 15. Saeimas vēlēšanas, kas norisināsies 2026. gada 3. oktobrī, sola pamatīgu intrigu. Šobrīd politiskajā arēnā vērojama ļoti blīva konkurence un nopietnas izmaiņas vēlētāju simpātijās. Oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir tikko sācies, un partijas jau aktīvi piesaka savus premjera amata kandidātus un sarakstu līderus.
Jaunākie SKDS aptauju dati rāda, ka partiju reitingu augšgalā ir notikusi spēku pārgrupēšanās.
Vadošie politiskie spēki un reitingi
Lai gūtu skaidru priekšstatu par to, kas šobrīd ir līderos un kuri cīnās ap izšķirošo 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, šeit ir apkopoti pēdējo aptauju dati un pieteiktie līderi:
Partija / Apvienība
Aptauju pozīcija (pavasara dati)
Galvenie līderi un premjera kandidātiLatvija pirmajā vietā (LPV)
Ap 9,3% (Stabila 1. vieta)
Ainārs Šlesers
Progresīvie
Ap 7,8% (Stabils kāpums)
Antoņina Ņenaševa, Andris Šuvajevs
Apvienotais saraksts (AS)
Ap 6,8%
Andris Kulbergs (premjera kandidāts)
Suverēnā vara
Ap 6,2% (Negaidīts uzrāviens)
Jūlija Stepaņenko
Jaunā Vienotība (JV)
Ap 5,9% (Ievērojams kritums)
Evika Siliņa
Mēs mainām noteikumus (MMN)
Ap 3,3% (Jauns spēks, augošs atbalsts)
Saistīta ar Alvi Hermani
Stabilitātei!
Ap 2,6%
Aleksejs Rosļikovs
Nacionālā apvienība (NA)
Piedzīvo atbalsta kritumu
Ilze Indriksone (premjera kandidāte)
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)
Stabils parlamentārais kodols
Armands Krauze, Andris Rāviņš
Galvenās tendences, kurām vērts sekot līdzi:

• Līderu maiņa: Ilgstoši valdošā Jaunā Vienotība ir piedzīvojusi lielāko atbalsta kritumu pēdējo gadu laikā, kamēr opozīcijā esošā Latvija pirmajā vietā un koalīcijā strādājošie Progresīvie ir izvirzījušies vadībā.
  
• Jauni un atgriezušies spēki: Reitingos labu vilni noķērusi partija Suverēnā vara, kā arī nesen izveidotā kustība Mēs mainām noteikumus (iepriekš pazīstama kā "Bez partijām"). Tāpat vēlēšanām gatavojas Latvijas attīstībai ar Ivaru Ijabu priekšgalā un Austošā saule Latvijai (līderis Raivis Zeltīts).
  
• Milzīga neizlēmušo vēlētāju daļa: Šobrīd gandrīz 28% iedzīvotāju joprojām nezina, par ko balsot, bet aptuveni 13% norāda, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Tas nozīmē, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā viss vēl var radikāli mainīties.
  

LTV sižets par partiju reitingu izmaiņām palīdzēs labāk izprast politisko spēku svārstības un vēlētāju noskaņojumu pirms gaidāmajām vēlēšanām.
(sagatavots ar Gemini ai)

[LvSnor]

Nacionālās apvienības sarakstu līderi Saeimas vēlēšanās – ministri un deputāti, reģionos pamainās «lokomotīves»
20. jūnijs, 14:25
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija

Nacionālā apvienība kā pirmā sestdien, 20. jūnijā, iesniedza savus kandidātu sarakstus gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, kopumā piesakot 125 kandidātus (par 10 vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās).
Partija sarakstu iesniegusi klātienē, bet nesen izstrādātais digitālais rīks, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Māra Zviedra vērtējuma, strādā labi. Šoreiz sarakstu iesniegšana Nacionālajai apvienībai gan prasīja vairāk nekā trīs stundas, jo bija jāprecizē ziņas par vienu personu.
Reģionu, izņemot Latgali, sarakstos – jauni līderi
Nacionālās apvienības sarakstā 76 % ir vīrieši, teju 89 % ir augstākā izglītība un 36 % nāk no Rīgas.
Rīgas reģionā saraksta līdere būs apvienības premjera amata kandidāte, partijas vadītāja un izglītības ministre Ilze Indriksone, kura iepriekšējās vēlēšanās bija saraksta līdere Kurzemē.
Nacionālā apvienība nosauc līderus Saeimas vēlēšanās, premjera amata kandidāte – Indriksone
Otrajā vietā Rīgas sarakstā tāpat kā pirms četriem gadiem ir pašreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis, bet trešajā – nu jau bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš, kurš jūnija sākumā nolēma iet politikā, bet stāstīja, ka par kandidēšanu vēl nav izlēmis.
Ar 6. numuru kandidēs aptuveni pirms diviem gadiem Jauno Konservatīvo partiju pametusī sabiedriskā aktīviste Liāna Langa. Bet pēdējais numurs Rīgas sarakstā – Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes ekspertam Pēterim Leiškalnam.
Vidzemē ar pirmo numuru startēs iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, otrā vieta Saeimas deputātei Inārai Mūrniecei, kura pirms četriem gadiem bija Rīgas saraksta līdere, bet trešais – Saeimas deputāts Uģis Mitrevics, kurš pirms četriem gadiem bija apvienības premjera amata kandidāts un saraksta pirmais numurs.
Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās Latgalē saraksta līderis būs Saeimas deputāts Edmunds Teirumnieks, kā otrais startēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītājs Andrejs Zelčs, bet trešais – zemnieku saimniecības "Kotiņi" pārstāvis Rolands Keišs.
Kurzemē saraksta līderis būs Saeimas deputāts Artūrs Butāns, kurš iepriekšējās vēlēšanās Kurzemes sarakstā bija otrais aiz Indriksones. Otrajā vietā startēs Ventspils domniece un Ventspils Jaunrades nama direktore Vita Hermansone, trešajā – Liepājas domnieks Vilmārs Vecvagaris.
Zemgalē saraksta līderis būs klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš pirms četriem gadiem šajā reģionā startēja ar otro numuru, bet otrajā vietā – Saeimas deputāts Edvīns Šnore, kuram savukārt iepriekš bija pirmais numurs. Trešais numurs sarakstā – Jelgavas novada vicemērs Oskars Cīrulis. Bet pēdējā vieta Zemgales sarakstā ir apvienības Saeimas frakcijas konsultantam Imantam Parādniekam.
Visos reģionos sarakstos iekļauti arī vairāki pašvaldību deputāti un darbinieki.

Nepiekopj "zvaigžņu piesaistīšanu"

Nacionālās apvienības (NA) kandidātu saraksti veidoti, primāri balstoties uz ilgstošu darbu partijā un profesionālajām kvalitātēm, nevis īslaicīgu atpazīstamību, žurnālistiem sacīja NA politiķis Ģirts Lapiņš.
Viņš uzsvēra, ka NA nepiekrīt praksei īsi pirms vēlēšanām piesaistīt tā dēvētās "zvaigznes" – aktierus vai sportistus, kuriem pēc ievēlēšanas nereti nav skaidras vietas politiskajā darbā.
"Mūsu princips ir citāds – kandidāti sevi pierāda ar ilgstošu un mērķtiecīgu darbu. Tas ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, lai gan tas automātiski nenozīmē augstāku vietu sarakstā," norādīja Lapiņš.
Vienlaikus viņš atzina, ka katrā sarakstā var būt arī pa kādam no malas piesaistītam kandidātam, tomēr tas nav noteicošais. Veidojot NA sarakstu, aiz svītras palikuši aptuveni desmit cilvēki, kuri būtu cienīgi kandidēt, taču saraksta apjoms ir ierobežots, viņš teica.

Latviešu tauta cauri laikiem

"Mēs gribam, lai latvieši kā tauta turpinātos cauri laikiem," ar šādiem vārdiem apvienība sāk savu priekšvēlēšanu programmu.
Programmas pirmā sadaļa ir "Latviska Latvija", kurā NA sola stiprināt valsts valodu publiskajā telpā un veidot izglītības saturu nākotnes Latvijai, norādot, ka, piemēram, skolu tīkla saglabāšanā svarīgākais būs bērnu intereses – kvalitatīva izglītība ērti un droši sasniedzamā attālumā. NA arī sola nostiprināt latgaliešu valodas apguves iespējas izglītības iestādēs.
Tāpat NA plāno veidot programmu populārās mūzikas un digitālā satura atbalstam latviešu valodā un atbalstīt nacionālo kino ar valsts pasūtījumu un jauna kino paviljona būvi.
Bet sabiedriskos medijus NA sola attīstīt kā neatkarīgu, politiski neitrālu un uzticamu informācijas avotu latviešu valodā.
Sadaļā "Droša Latvija" apvienība sola palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 5 % no iekšzemes kopprodukta, attīstot vietējo militāro industriju, un plāno attīstīt Latvijas armijas pretgaisa aizsardzības spējas.
Tāpat apvienība sola stingrāku migrācijas kontroli no trešajām valstīm un plāno veicināt Latvijai nelojālu personu un Krievijas pilsoņu izceļošanu no valsts, kā arī neatbalstīt ES lēmumus, kas noteiks Latvijai pienākumu uzņemt imigrantus.

NA arī sola atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai.

Ekonomikā apvienība sola nodrošināt uzņēmējiem prognozējamu un konkurētspējīgu nodokļu politiku, ieviest atvieglotu nodokļu režīmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un
atbalstīt latvisko uzņēmējdarbības kultūru: amatniecību, ģimenes uzņēmumus, kooperatīvus un mājražotājus.
Apvienība sola arī pievērst uzmanību infrastruktūras uzlabošanai reģionos un efektīvākai valsts pārvaldībai.
Savukārt demogrāfijas un labklājības jomā NA programmā sola palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz 600 eiro (pašlaik 298 eiro mēnesī) ar ikgadēju indeksāciju un nodrošināt, ka ģimenes ienākumi bērna pirmajos 18 mēnešos nav zemāki par iepriekšējo vidējo līmeni.
NA programmā arī sola celt ģimenes valsts pabalstu: par vienu bērnu – 100 eiro (pašlaik 25 eiro mēnesī), par diviem – 300 eiro (pašlaik 100 eiro), par trim un vairāk – 600 eiro (pašlaik par trīs bērniem – 225 eiro, par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru). Plāno ieviest arī programmu "Silta maltīte katram bērnam" skolās un bērnudārzos.
Tāpat NA plāno dzēst studiju kredītus – 50 % par pirmo bērnu, 90 % par otro – un piešķirt 15 000 eiro valsts grantu hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu.
Veselības jomā apvienība plāno samazināt rindas pie speciālistiem, konsolidējot publisko un privāto finansējumu efektīvākai veselības aprūpei, un ieviest programmu "Vesels mūžs" – obligātās profilaktiskās pārbaudes ar valsts atbalstu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a652335/

[LvSnor]

"Progresīvo" 15. Saeimas vēlēšanu sarakstos būs arī kandidāti no "Kustības "Par"" un reģionālie partneri

2026. gada 26. jūnijs 10:38 

Politiskās partijas "Progresīvie" 15. Saeimas vēlēšanu sarakstos būs arī "Kustības "Par"", kā arī reģionālo politisko spēku "Mēs - Talsiem un novadam" un "Kopā Liepājai" pārstāvji, pavēstīja "Progresīvie". 

"Progresīvo" premjera amata kandidāts Andris Šuvajevs norāda, ka sadarbības mērķis ir apvienot eiropeiski demokrātiskos spēkus un stiprināt to pārstāvniecību Saeimā. Viņš pauž uzskatu, ka politisko spēku apvienošanās ir būtiska, lai nepieļautu populistu ietekmes pieaugumu un nodrošinātu Latvijas rietumnieciskā kursa turpināšanu.
Savukārt "Kustības "Par"" valdes loceklis Miks Celmiņš uzsver, ka partija lēmusi iesaistīties kopīgā startā, lai mazinātu progresīvo un demokrātisko partiju sadrumstalotību. Viņaprāt, vienots politiskais spēks ir nepieciešams, lai nākamajā Saeimā novērstu radikālu spēku dominanci.

Tāpat "Progresīvie" turpinās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās sākto sadarbību ar reģionālo partiju "Mēs - Talsiem un novadam". Tās pārstāvji kandidēs "Progresīvo" sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā, uzsverot reģionu attīstības, uzņēmējdarbības un pakalpojumu pieejamības nozīmi.
Vienlaikus šajās vēlēšanās "Progresīvo" sarakstiem pievienosies arī jaunveidojamā politiskā organizācija "Kopā Liepājai", kas apvieno Liepājas iedzīvotājus ar mērķi stiprināt vietējo kopienu un tās pārstāvniecību valsts līmenī.
"Progresīvo" sarakstu līderus 15. Saeimas vēlēšanām plānots paziņot pirmdien, 29. jūnijā, pasākumā Rīgā.
Jau ziņots, ka kandidātu sarakstu iesniegšana 15. Saeimas vēlēšanām sākās 20. jūnijā. Sarakstus varēs iesniegt līdz 5. jūlijam, tos nogādājot Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) klātienē Smilšu ielā 4, Rīgā, vai arī attālināti, izmantojot kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammu.
CVK uzsver, ka partijām un to apvienībām šajā periodā jānodrošina visu nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana atbilstoši normatīvajām prasībām. Pēc iesniegšanas CVK izvērtēs sarakstu atbilstību regulējumam, un tikai pēc to reģistrācijas saraksti tiks iekļauti vēlēšanu procesā.
15. Saeimas vēlēšanas notiks oktobra sākumā.

https://www.tvnet.lv/8497734/progresivo-...e-partneri

[LvSnor]

Prognozes uz 2026. gada 26. jūnijs
https://politpro.eu/lv/latvija

[LvSnor]

https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/

Adrese kur skatīties kandidātu sarakstus

[LvSnor]

https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/
Šī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vietne ir oficiālā datubāze par 2026. gada Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātiem. Tajā ir apkopota informācija par reģistrētajiem sarakstiem, vēlēšanu apgabaliem (Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale) un detalizēta kandidātu statistika.
Galvenie dati un kopsavilkums no šīs lapas:
Deputātu kandidātu saraksti
Kopumā vēlēšanām ir reģistrēti 12 kandidātu saraksti, kuros kopā startē 1225 kandidāti uz 100 vietām Saeimā:

• Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (125 kandidāti)
  
• "Austošā Saule Latvijai" (75 kandidāti)
  
• Politiskā partija "Stabilitātei!" (60 kandidāti)
  
• LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (125 kandidāti)
  
• "PROGRESĪVIE" (125 kandidāti)
  
• Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" (105 kandidāti)
  
• Jaunā VIENOTĪBA (125 kandidāti)
  
• JKP Jaunā konservatīvā partija (85 kandidāti)
  
• "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" (125 kandidāti)
  
• "Gobzema saraksts" (73 kandidāti)
  
• "Mēs mainām noteikumus" (77 kandidāti)
  
• Zaļo un Zemnieku savienība (125 kandidāti)
  

Kandidātu demogrāfija un statistika
Vietnē ir pieejams vizuāls un statistisks ieskats par to, kas ir pieteiktie kandidāti:

• Dzimumu sadalījums: 66,5% vīriešu (815 kandidāti) un 33,5% sieviešu (410 kandidātes).
  
• Izglītība: Lielākajai daļai — 80,6% (987) ir augstākā izglītība, 18,1% (222) ir vidējā izglītība, bet 1,3% (16) ir pamata izglītība.
  
• Tautība: 75,1% ir latvieši, 6,6% ir krievi, bet 15,7% tautību nav norādījuši. Pārējie pārstāv poļu, lietuviešu, ukraiņu, vāciešu un citas tautības.
  
• Dzīvesvieta: Visvairāk kandidātu norādījuši dzīvesvietu Rīgā (37,2%), kam seko Jūrmala (5,7%), Jelgava (3,5%) un citas Latvijas pilsētas vai novadi. Tikai 4 kandidāti norādījuši, ka viņiem nav dzīvesvietas Latvijā.
  
• Dubultpilsonība: Dažiem kandidātiem bez Latvijas pilsonības ir arī ASV, Austrālijas, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas, Spānijas vai Libānas pilsonība.
  
• Ģimenes stāvoklis: Vairāk nekā puse (53,8%) ir precējušies, 12,9% ir neprecējušies, bet 23,2% šo informāciju nav norādījuši.
  

Šajā lapā iedzīvotāji un mediji var sekot līdzi precīzam kandidātu sastāvam, kā arī meklēt konkrētus cilvēkus alfabētiskajā sarakstā.

[LvSnor]

[LvSnor]

Kas nekandidē 2026. gada Saeimas vēlēšanās?

09. jūlijs, 2026 Līga Stafecka

Kad ir zināmi 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti, uzmanība parasti pievēršas tam, kuri politiķi atgriežas, kuri aiziet un kuri jauni vārdi parādās uz politiskās skatuves. Taču tikpat svarīgs ir pretējais jautājums: kas šajās vēlēšanās nekandidē?
Kandidātu saraksti ir viena no retajām vietām, kur politisko organizāciju iekšējais stāvoklis kļūst publiski redzams. Tajos var ieraudzīt, vai partijai ir savs personāliju kodols, vai tai aug jauna paaudze, vai tai ir dzīvas reģionālās struktūras un pietiekami plašs atbalstītāju loks, vai arī pretendēt uz varu mēģina šaurs cilvēku pulciņš. Šajā nozīmē kandidātu saraksti ir partiju organizatoriskās veselības pārbaude.
Taču tie ir arī pārstāvniecības pārbaude. Lai nokļūtu Saeimā, nav cita ceļa kā kandidēšana politiskās partijas vai partiju apvienības sarakstā. Tāpēc tas, kā partijas veido savus sarakstus, kurus cilvēkus tās uzrunā un kurus atstāj ārpusē, lielā mērā nosaka arī to, cik plašu sabiedrības pieredzi vēlāk var pārstāvēt parlaments. Kandidātu atlase nav tikai partiju iekšējā lieta – tā ir pirmais filtrs starp sabiedrību un Saeimu.
Domnīcas PROVIDUS nesenie apskati par vēlētāju līdzdalību un Saeimas pārstāvniecību rāda vienu un to pašu plaisu no divām pusēm: tie, kuri politikā ir mazāk redzami, arī paši retāk tic, ka politika ir par viņiem. Ja cilvēks sarakstos un parlamentā neredz sev līdzīgus cilvēkus – pēc vecuma, izglītības, profesijas, ienākumiem vai dzīves pieredzes – viņam ir mazāk iemeslu uzticēties, ka politiskie lēmumi ņems vērā arī viņa situāciju [1]. Tā veidojas apburtais loks: nepārstāvētība mazina uzticēšanos un līdzdalību, bet zemāka līdzdalība ļauj partijām ērti palikt pie ierastajiem kandidātu lokiem.
OECD Trust Survey 2026 dati šo ainu pastiprina: Latvijā tikai 14% iedzīvotāju uzskata, ka tādiem cilvēkiem kā viņi ir iespēja ietekmēt valdības rīcību; valdībai uzticas 27%, politiskajām partijām – vien 12% [2]. Šādā situācijā kandidātu sarakstiem vajadzētu rādīt partiju spēju atvērties plašākai sabiedrībai. Taču 2026. gada saraksti to nerāda. Partiju attīstībā nav redzams būtisks progress: kandidātu loks ir šaurāks, vecāks, sociāli selektīvāks un joprojām vīriešu dominēts.
Iepriekšējo vēlēšanu datu analīze ļāva diezgan skaidri identificēt grupas, kuras Latvijas politikā ir nepietiekami pārstāvētas: jaunieši, cilvēki ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni, sievietes, kā arī pieredzējuši aroda un praktisko profesiju pārstāvji, nevis tikai augstākā līmeņa vadības, administratīvā darba vai politiski institucionālo amatu cilvēki. 15. Saeimas kandidātu sarakstus šādā dziļumā vēl nav bijis iespējams izvērtēt, taču pirmie dati jau ļauj uzdot galveno jautājumu: vai partijas šajās vēlēšanās nāk ar plašāku un sabiedrību labāk pārstāvošu kandidātu loku? Tādēļ turpinājumā īss apskats par to, ko no vēlēšanu sarakstiem var nolasīt, skatoties nevis tikai uz tiem, kuri kandidē, bet arī uz tiem, kuru tajos nav.
Kas nekandidē? Stiprākas partijas
2026. gada vēlēšanās startē 14 vēlēšanu saraksti – par pieciem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Starp kandidātiem ir viena pilnīgi no jauna izveidota partija – “Austošā Saule Latvijai”, bet otra nomināli jaunā partija – “Mēs mainām noteikumus” ir uzbūvēta uz “Republikas” pamatiem, mantojot arī vairākus tās biedrus savā sarakstā. “Gobzema saraksts” ir atspīdums no 2022.gada “Katrai un Katram” un 2018.gada “Kam pieder valsts?”, starp kandidātiem ir tikai neliela sauja cilvēku, kas turpina sekot līderim, pārējais sastāvs ir nomainījies. Būtiskāka pārgrupēšanās notikusi tā sauktajās krievvalodīgo interešu pārstāvju partijās vai protesta tipa partijās. No cīņas par varu ir izstājusies ilggadējā partija Latvijas Krievu savienība (LKS), lielākā daļa no tās kandidātiem vairs nekandidē, bet grupa ļaužu (vismaz 14 no 2022.gada kandidātiem) nobāzējusies apvienībā “Suverēnajā varā/ Apvienība Jaunlatvieši” (SV/AJ), turklāt pietiekami augstās vietās, īpaši Rīgā un Zemgalē.
“Saskaņas” kandidāti izklīduši uz vairākām pusēm, no tiem redzamākie – R.Ločmele, A.Klementjevs un S.Dolgopolovs pārgājuši uz “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” (LPV), daļa SV/AJ sarakstā. “Saskaņas centrs” ir atgriezies vēlēšanās ar veco nosaukumu un savu līderi J.Urbanoviču, tā sastāvs ir gandrīz pilnīgi nomainījies. Šogad SC sarakstā ir 105 kandidāti, no kuriem vien 25 ir tādi, kas kandidēja arī 2022. gadā, no šiem vien 13 kandidāti 2022.gadā bija tieši Saskaņas sarakstā. Saskaņas Centra sastāvs ir ļoti jaukts: tajā ir gan bijušās Saskaņas, gan LKS kandidāti, gan liels jaunpienācēju īpatsvars, ka grūti saprast, par ko ir šis saraksts. Redzams beigu sākums ir partijai “Stabilitātei!”, pēdējā gadā tā piedzīvojusi līderības krīzi, Rosļikovs atkāpies no valdes priekšsēdētāja amata, lai gan turpina kandidēt sarakstā. Izjukusi frakcija Saeimā, bet 2026.gada vēlēšanās pieteikusi vismazāko kandidātu sarakstu. Pēdējos partiju reitingos vien 1,8% respondentu atbalsts [3]. Šajā politiskajā nišā vēlēšanu saraksti ir ne tik daudz stabilas politiskās institūcijas, bet vairāk platformas: cilvēki tajās ienāk, aiziet, bet stabila politiska organizācija aiz tām ne vienmēr nostiprinās.
Ja kādā segmentā redzama kandidātu koncentrēšanās ap vienu sarakstu, tad tā ir SV/AJ. Taču arī šeit drīzāk jārunā nevis par nobriedušu partiju konsolidāciju, bet par protesta un krievvalodīgo politiskās nišas kandidātu pārgrupēšanos ap jaunu platformu, kandidātu sastāvs ievērojami nomainījies. Uz to pārnākuši iepriekšējo vēlēšanu kandidāti no Latvijas Krievu savienības (14 kandidāti); “Katram un Katrai” (11 kandidāti); “Saskaņa” (6 kandidāti); pa diviem kandidātiem no tādām partijām kā Kristīgi Progresīvā partija, Latvija pirmajā vietā; “Stabilitātei!”; “Tautas kalpi Latvijai”, kā arī vēl pa kandidātam no dažiem citiem politiskajiem spēkiem.
Citā flangā būtisku izmaiņu nav, “Progresīvajos” kandidē arī “Par!” biedri, taču nav veidota atsevišķa apvienība. “Austošā Saule Latvijai” var konkurēt par daļu no nacionāli konservatīvā/protesta vēlētāja, taču kandidātu dati rāda nevis NA, bet galvenokārt atsevišķu bijušo Konservatīvo kandidātu klātbūtni. Pārējās partiju apvienības turpina ierasto gaitu. Lai arī Jaunajai Vienotībai, ZZS un NA ir vislielākais īpatsvars ar kandidātiem, kas kandidējuši iepriekšējās vēlēšanās, arī šeit vēl nevar runāt par nozīmīgām partiju attīstības iezīmēm. Proti, viens spēcīgs konsolidācijas signāls būtu tas, ja partijas beigtu “spēlēt apvienībās” un kandidētu kā partijas ar skaidru politisko atbildību, bet tas pagaidām tā arī nav noticis (raksta beigās grafiks par kandidātu sastāvu).
Partiju mājas lapu nabadzīgā informācija, kopumā komunikācijas trūkums par to, kā vispār partijas nonākušas līdz iesniegtajam kandidātu sarakstam un partijas programmai, sarakstu sastāvs liecina, ka šajās vēlēšanās nekandidē par četriem gadiem attīstītākas partijas nekā tās bija 2022.gadā, nozīmīga konsolidācija, iekšējā demokrātija, atklāta komunikācija ar sabiedrību biedru piesaistē un citi centieni uzticēšanās audzēšanai nav īpaši redzami.
Pašu partiju biedri un atbalstītāji
Otrā atbilde ir pašu partiju pietiekams biedru un atbalstītāju loks. Tikai 7 no 14 sarakstiem ir spējuši iesniegt pilnu kandidātu sarakstu ar 125 kandidātiem, pirms četriem gadiem to spēja 10 no 19 sarakstiem. Pilns saraksts pats par sevi vēl negarantē kvalitatīvu vai sabiedrību pārstāvošu piedāvājumu. Taču nespēja nokomplektēt pilnu sarakstu ir signāls par organizatorisko kapacitāti: cik plašs ir biedru un atbalstītāju loks, cik dzīvas ir reģionālās struktūras, cik savlaicīgi partija strādā ar cilvēkiem un cik ticami tā spēj piedāvāt sevi kā kanālu ieiešanai politikā.
Te jāatgādina, ka Latvijā politiskajās partijās darbojas aptuveni 26 000 biedru, kas ir tikai 1,4% no iedzīvotājiem – zemākais īpatsvars Baltijā, partiju sociālā bāze ir ļoti šaura [1]. Skarbi sakot, tik šaura, ka puse no vēlēšanu sarakstiem nevar pieteikt 125 kandidātus vēlēšanās. Vēl arī jāatceras, ka starp partiju kandidātiem ir arī tādi, kas nemaz nav partiju biedri, pievienojušies sarakstam bez tiešas saiknes ar partiju. Publiski partiju biedru saraksti nav pieejami, grūti aplēst cik tādu kandidātu ir, visticamāk maza daļa, bet ir. Pašreizējais premjerministrs ir spilgts piemērs tam, jo nav Apvienotā saraksta biedrs. Tas līdz šim nav īpaši analizēts, kādēļ daļa no politiķiem izvēlas palikt ārpus partijas biedru loka un kādu ietekmi tas atstāj uz politisko atbildīgumu, bet ir uzmanības vērts jautājums.
Kopumā no visiem 2022. gada kandidātiem 1354 cilvēki 2026. gadā nekandidē nevienā sarakstā. Savukārt 475 kandidē atkārtoti [3]. No tiem 270 kandidē tajā pašā politiskajā sarakstā, bet 126 gadījumos – nomainījuši citu sarakstu. Pārējie kandidāti startē no sarakstiem, kur politiskā līnija ir saglabājusies, bet nedaudz mainījies saraksta nosaukums, partija vēlēšanas kandidē kopā ar citu partiju [4] (raksta beigās tabula).
Sievietes
Pārejot no organizatoriskā līmeņa uz sabiedrības pārstāvniecību, redzam pirmo lielo tukšo vietu: nekandidē pietiekami daudz sieviešu. No 1434 kandidātiem 488 ir sievietes – tātad 34%. Tas nav līdzsvarots piedāvājums sabiedrībā, kurā sievietes veido vairāk nekā pusi pieaugušo iedzīvotāju. Turklāt sieviešu īpatsvars sarakstos, salīdzinot ar 2022. gada vēlēšanām, ir sarucis par apmēram diviem procentpunktiem. Ja sievietes veido vairāk nekā pusi sabiedrības, bet kandidātu sarakstos ir tikai trešdaļa, tas nozīmē, ka partijas kandidātus meklē šaurākā lokā nekā varētu. Problēma nav matemātiskā paritātē, bet tajā, ka politika zaudē daļu kompetences, pieredzes un sabiedrības skatpunktu jau kandidātu atlases posmā.
Dažos sarakstos redzama apzināta izvēle veidot līdzsvarotāku piedāvājumu – piemēram, “Progresīvajiem” un “Stabilitātei!” (tiesa otrajiem ne tik līdzsvaroti, apgabalu griezumā). Taču vairākumā sarakstu dzimumu līdzsvars joprojām izskatās nevis pēc atlases principa, bet pēc nejaušības. Nav arī tā, ka būtu kāds īpašs naids pret sievietēm, jo pietiekami daudz sieviešu kopumā ir pārstāvētas sarakstu pirmajā desmitniekā, nav nostumtas saraksta lejasgalā. Drīzāk redzams, ka partiju kandidātu meklēšanas un atlases mehānismi joprojām nepietiekami sistemātiski uzrunā sievietes un neveido apstākļus, kuros sievietēm kandidēšana kļūst tikpat pašsaprotams politiskās līdzdalības ceļš kā vīriešiem.
Ja darbu turpinās esošā koalīcija, tad politika pārsvarā būs vīriešu lieta – AS vien 31% kandidāšu ir sievietes (piemēram Kurzemē tikai 3 no 16 kandidātiem), ZZS – 32%, NA – 24%, bet JV statistiku nedaudz uzlabo – 40% kandidātu ir sievietes.
Jaunieši
Otra vāji redzamā grupa ir jaunāki cilvēki. No 1434 kandidātiem tikai 99 jeb 6,9% ir jaunāki par 30 gadiem. Lielākā daļa kandidātu – 59,3% – ir 45 gadus veci vai vecāki. Kandidātu vidējais vecums ir 48,5 gadi, mediāna – 48 gadi [6].
Šī ir tendence. 2014. gadā 21-30 gadus vecie veidoja aptuveni 16,2% kandidātu, 2022. gadā – 9,8%, bet 2026. gadā jaunākās paaudzes īpatsvars ir vēl mazāks – 6.9%. Tātad runa nav par vienu vēlēšanu ciklu, bet gan nu jau ilgstošu jauno kandidātu sarukumu.
Turklāt grupa “zem 30” nav nule vidussskolu absolvējuši cilvēki. Kandidēt var no 21 gada vecuma. Tātad, tie ir ne vien studenti, bet nu jau arī jaunie profesionāļi, jaunie vecāki, cilvēki, kuri sāk patstāvīgu dzīvi, meklē pieejamu mājokli, saskaras ar izglītības kvalitātes, nodarbinātības, mobilitātes, klimata un demogrāfijas jautājumiem. Protams, pieredzējuši politiķi var lemt arī par šo jautājumu loku. Tomēr bez pašas jaunākās paaudzes klātbūtnes daļa pieredzes paliek neaptverta, neredzama un nerisināta.
Te atkal vērts atgriezties pie partiju “veselības stāvokļa” un retoriski vaicāt, kur ir partiju jauniešu organizācijas? Ja sarakstā nav jaunāku kandidātu, tas nozīmē ne tikai vienas vecuma grupas nepārstāvniecību, bet arī par vājiem jauniešu iesaistes kanāliem, nepietiekamu politisko pēctecību un partiju nākotnes kadru problēmu. Ja jaunieši partijās neienāk kā biedri, aktīvisti, palīgi, pašvaldību kandidāti un vēlāk Saeimas kandidāti, tad partijas pašas noveco kopā ar savu personālu.
Cilvēki no mazaizsargātajām sociālajām grupām
Izglītības līmenī 2026. gada kandidātu saraksti turpina un pat pastiprina 2022. gada tendenci: kandidātu loks kļūst arvien formāli izglītotāks. 2022. gada vēlēšanās 74,6% kandidātu bija augstākā izglītība, bet 2026. gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 1129 kandidātiem jeb 78,7%. Vidējās izglītības īpatsvars samazinājies, bet pamata izglītības īpatsvars saglabājas ap 2%.
Tas ir īpaši problemātiski laikā, kad Latvija joprojām ir starp ES valstīm ar augstu ienākumu nevienlīdzību: Eurostat 2024. gada dati rāda, ka Latvijas Džini koeficients ir 34,2 kamēr ES vidējais rādītājs ir 29,4; arī CSP jaunākajā nabadzības un nevienlīdzības publikācijā norāda, ka ienākumu nevienlīdzība Latvijā turpina pieaugt – bagātāko mājsaimniecību ienākumi 2024. gadā bija 6,7 reizes lielāki nekā trūcīgāko mājsaimniecību ienākumi [7].
No vienas puses varētu teikt, ka politika ir profesija. Taču no otras puses – risks ir nonākt pie šauras atlases politiķu grupas, kuru vieno līdzīga augsta līmeņa izglītība, profesionālā pieredze, lielai daļai vadošos amatos, taču mazāk pazīstamas kļūst citu sabiedrības slāņu vajadzības. Redzams, ka mazaizsargāto sabiedrības daļu vairāk izdodas aizsniegt protesta segmenta politiskajām partijām, kuru sarakstos ir arī vairāk kandidātu ar vidēju izglītību. Te būtu vērts šo aspektu analizēt krietni vien dziļāk, tai skaitā no ideoloģiskās puses, bet tam lai paliek citi raksti.
Ko no tā secināt?
Nav cita ceļa uz Saeimu kā kandidēšana partijas vai partiju apvienības sarakstā. Vēlētāji Latvijā var būtiski ietekmēt kandidātu secību ar plusiem un svītrojumiem, un to arī dara. Taču viņi var izvēlēties tikai no tā piedāvājuma, ko partijas ir sagatavojušas. Tāpēc jautājums par to, kas nekandidē, patiesībā ir jautājums par partiju iekšējo demokrātiju un spēju piesaistīt cilvēkus. Vēlētāji redz gala rezultātu – kandidātu sarakstu -, bet daudz retāk redz, kā tas tapis. Latvijas partijās kandidātu atlase joprojām lielā mērā ir melnā kaste: nav skaidrs, cik lielā mērā sarakstus nosaka atklāta konkurence, reģionālās nodaļas, partijas biedri vai dažu līderu lēmumi.
2026. gada kandidātu dati neliecina par būtisku progresu. Kandidātu ir mazāk, sarakstu ir mazāk, tikai puse no tiem ir pilni, kandidāti ir vecāki un formāli izglītotāki, bet sievietes, jaunāka paaudze un cilvēki ar daudzveidīgāku sociālo un profesionālo pieredzi joprojām ir nepietiekami pārstāvēti. Tas nozīmē, ka partiju atlases mehānismi joprojām dod priekšroku cilvēkiem ar lielāku politisko, profesionālo un sociālo kapitālu.
Vienlaikus dati rāda divus atšķirīgus partiju attīstības modeļus. Stabilākajās partijās saglabājas profesionāls un pieredzējis kodols, taču tas bieži kļūst sociāli arvien viendabīgāks. Savukārt politiski nestabilākajos segmentos redzama augsta kandidātu aprite un pārgrupēšanās starp sarakstiem, kas liek uzdot jautājumu, vai šie politiskie spēki veido ilgtermiņa partijas vai drīzāk īslaicīgas vēlēšanu platformas.
Ja gribam pārstāvošāku Saeimu, risinājums nesākas vēlēšanu dienā. Tas sākas partijās – plašākā biedru lokā, spēcīgākās reģionālajās organizācijās, aktīvās jauniešu struktūrās, caurskatāmākā kandidātu atlasē un apzinātā darbā, uzrunājot cilvēkus ārpus ierastajiem politiskajiem tīkliem. Tāpēc jautājums “kas nekandidē?” patiesībā ir jautājums par Latvijas demokrātijas kvalitāti. Valsts finansējums partijām Latvijā tiek maksāts kopš 2012. gada, tieši tāpēc sabiedrībai ir pamats prasīt, lai partijas kļūtu organizatoriski spēcīgākas un sabiedrībai atvērtākas.

providus.lv