Asīzes Francisks
#1
Pāvests Asīzē aicina jauniešus veidot mīlestības civilizāciju
Svinīgā lūgšanu un brālības gaisotnē vairāk nekā 2 000 jauniešu no visas Eiropas ceturtdien, 6. augustā, Asīzē uzņēma Leonu XIV pasākuma «GO! Franciscan Youth Meeting» noslēguma dienā. Tikšanās notika pāvesta pastorālās vizītes ietvaros. Viņš ieradās Asīzē no rīta ar helikopteru, lai atzīmētu svētā Franciska nāves 800. gadadienu. Atbildot uz triju jauniešu jautājumiem, Svētais tēvs aicināja jaunās paaudzes būt par «miera veicinātājiem».

Ogistēna Asta, Jānis Evertovskis – Vatikāns

Asīzi pārņēmis franciskāņu entuziasms, radot atmosfēru, kas līdzīga Pasaules jauniešu dienām. Kopš šī gada 3. augusta svētā Franciska pilsēta vibrē dziesmu, diskusiju un lūgšanu ritmā. Vairāk nekā 2 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 33 gadiem – gan ticīgie, gan neticīgie – no visas Eiropas piedalās pasākumā «GO! Franciscan Youth Meeting». Četru dienu garumā viņi dalījās savā dzīves pieredzē, piedalījās darbnīcās, izglītojošos pasākumos un liturģijas svinībās. Eiropas franciskāņu jauniešu tikšanās kulminācija bija saruna ar pāvestu. Leons XIV devās uz Umbrijas pilsētu, sekojot sava priekšgājēja Franciska pēdās. Pāvests Francisks sava pontifikāta laikā tur viesojās sešas reizes. Leons XIV tur jau bija ieradies pagājušā gada novembrī, lai tiktos ar Itālijas bīskapiem.

Brālība, miers un žēlsirdība

Pirms tikšanās ar jauniešiem pāvests lūdzās Porcjunkulā. Pēc tam brālis Marko Vianelli, Umbrijas un Sardīnijas Mazāko brāļu ordeņa provinciāls, savā uzrunā uzsvēra šīs vizītes simbolisko nozīmi svētajam Franciskam tik dārgajā svētnīcā. Šajā gadā, ko iezīmē «Asīzes Nabaga» nāves simtgades atcere, viņš atgādināja, ka šī vieta paliek viņa garīgā mantojuma dzīvā sirds, kur joprojām atbalsojas vienkāršības, brālības, miera un žēlsirdības vērtības, kas turpina piesaistīt svētceļniekus no visas pasaules.
Brālis Marko Vianelli arī izcēla tūkstošiem Eiropas jauniešu klātbūtni, kuri pulcējušies ap Porcjunkulu, lai pārdomātu tādus mūsdienu izaicinājumus kā miers, identitāte, misija, ekonomika, atstumšana un radības aizsardzība. Pateicies pāvestam par viņu ielūguma pieņemšanu un ierašanos, viņš ievadīja diskusiju daļu, aicinot jauniešus uzdot Romas bīskapam jautājumus, cerot saņemt iedrošinājumu dzīvot un liecināt par Evaņģēliju svētā Franciska garā.
Pēc tam Svētais tēvs atklāja dialogu ar tikšanās dalībniekiem. Trīs jaunieši no dažādām Eiropas vietām uzdeva viņam jautājumus par trim lielām tēmām. Astoņus gadsimtus pēc svētā Franciska nāves viņa tēls turpina uzrunāt jaunās paaudzes.

«Esiet miera veicinātāji»

Pirmo jautājumu uzdeva Karolīna, jauna horvātiete, kas uzaugusi franciskāņu draudzē. Šodien, viņa atzīmēja, «mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kurā daudziem jauniešiem ir grūti atrast orientierus, veidot autentiskas attiecības un atvērt savu sirdi Dievam.» Tad viņa pāvestam jautāja: «Kādu padomu Jūs dotu mums, jauniešiem, kas esam uzauguši franciskāņu garīgumā, lai mēs spētu palikt īsti Kristus mācekļi un nestu cerību saviem vienaudžiem, nezaudējot Evaņģēlija prieku, sirds vienkāršību un to tuvību cilvēkiem, pateicoties kurai mūsu kristīgā liecība var būt ticama?».
Leons XIV atbildēja, paskaidrojot, ka «franciskāņu klātbūtne gadsimtiem ilgi ir iedvesmojusi dialogu un veicinājusi mierīgu līdzāspastāvēšanu starp katoļiem, pareizticīgajiem un musulmaņiem». Tāpēc «būt uzticīgiem šai tuvības tradīcijai nozīmē iet pret straumi, strādājot pie atmiņas attīrīšanas un kopjot samierināšanos,» viņš precizēja.
Pāvests arī uzsvēra, ka kristieši arvien vairāk tiks aicināti kļūt par miera veicinātājiem sabiedrībās, kuras tiek pakļautas kārdinājumam instrumentalizēt reliģiju, lai nostādītu dažādu reliģiju piederīgos vienu pret otru.
«Kļūt par Kristus liecinieku joprojām ir aizraujošs un prasīgs aicinājums, jo tas atver prātu un sirdi aiz mākslīgām robežām, proti, aiz bailēm, ko rada dezinformācija, un aiz aizspriedumu mūriem. Atbrīvošanās no varas kultūras un mīlestības civilizācijas celšana netiek uzreiz saprasta vai pieņemta.»
«Mācieties no svētā Franciska evaņģēlisko radikālismu, kas ir pretstats fundamentālismam: tas nepadara aklus vai vardarbīgus, bet gan jūtīgus, uzmanīgus, pazemīgus un viesmīlīgus pret visiem,» teica Romas bīskaps. Laikmetā, kurā dominē ekrāni un tehnoloģijas mūs atradina no būšanas kopā, viņš aicināja jauniešus no jauna atklāt reālo attiecību skaistumu.

Galīgs «jā»

Atbildot jaunajam Džovanni, kurš pauda bažas par «īslaicīguma kultūru», Leons XIV norādīja, ka «šajā kontekstā drosme izdarīt galīgo izvēli varbūt ir visrevolucionārākais solis.» Pateikt «jā» uz visiem laikiem nav sevis ieslodzīšana važās, bet gan piedzīvojums. «Mīlestība ir iziešana, ceļš, kas jāatklāj, ceļš, kuru Dievs iet kopā ar mums,» atgādināja pāvests, kurš sniedza arī personīgu liecību par savu aicinājuma ceļu. «Kungs mani nekad nav atstājis vienu. Viņš manā ceļā vienmēr ir nostādījis cilvēkus, ar kuriem iet kopā,» viņš sacīja.

Kristus mīlestība

Trešais jautājums, ko uzdeva Luidži, attiecās uz Baznīcas ievainojumiem un kritisko skatienu, ar kādu daudzi jaunieši uz to skatās. «Ir jāatzīst un jāļauj augšāmcēlušajam Jēzum darboties mūsu dzīvē,» atbildēja Leons XIV. Atgādinot par aicinājumu, ko Francisks dzirdēja pie Svētā Damiana krusta, pāvests uzsvēra, ka «katram no mums ir sava loma šajā vienmēr atvērtajā būvlaukumā.» Tādējādi «mēs runāsim par Baznīcu ar tādu mīlestību, ar kādu runā par māti,» viņš uzsvēra.
Asīzes ielās, tāpat kā Porcjunkulas laukumā, dalībnieku guļammaisi atgādina par pirmajiem franciskāņu brāļiem, kas pulcējās ap savu dibinātāju pirms astoņiem gadsimtiem – piebilda pāvests. Noslēgumā viņš teica: «Cik skaisti ir būt kopā, lai runātu par Dievu un Viņa gaismā – par pašu dzīvi».
https://www.vaticannews.va/lv/pavests/ne...aciju.html
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#2
Svētais Asīzes Francisks (ap 1181–1226) ir viena no spilgtākajām, mīlētākajām un ietekmīgākajām personībām Kristīgās baznīcas vēsturē. Viņš pameta bagātību, lai izvēlētos radikālu nabadzību, un ar savu piemēru mainīja viduslaiku izpratni par ticību, cilvēcību un attieksmi pret dabu.

1. Dzīves gājums un lūzuma punkts
  • Jaunība un bezrūpība: Francisks (dzimtajā vārdā Džovanni di Bernardone) dzima Asīzē, bagāta audumu tirgotāja ģimenē. Jaunībā viņš baudīja bezrūpīgu dzīvi, mīlēja greznību un sapņoja kļūt par bruņinieku.

  • Lūzums: Pēc dalības karā starp Asīzi un Perudžu Francisks nokļuva gūstā un smagi saslima. Šis pārbaudījumu laiks lika viņam pārskatīt dzīves vērtības.

  • Noraidījums tēva mantai: Slavenākajā savas dzīves epizodē Francisks baznīcas un pilsētnieku priekšā noģērbās kails, atdeva tēvam visas drēbes un naudu, paziņojot, ka turpmāk par savu tēvu sauks tikai Debesu Tēvu.

2. Garīgā mācība un ordeņa dibināšana
  • Absolūta nabadzība (Il Poverello): Francisks sevi dēvēja par "sīko nabadziņu". Viņš uzskatīja, ka materiālā manta attālina cilvēku no Dieva un tuvākiem, tāpēc izvēlējās dzīvot bez jebkāda īpašuma.

  • Franciskāņu ordenis: Viņš nodibināja Mazāko brāļu ordeni (Ordo Fratrum Minorum), kura biedri dzīvoja klejojumos, lūgšanās un kalpošanā trūcīgajiem. Kopā ar svēto Klāru viņš nodibināja arī sieviešu klostera zaru (Klāras ordeni).

  • Žēlsirdība: Atšķirībā no tā laika sabiedrības, kas norobežojās no slēpējiem un slimajiem, Francisks personīgi aprūpēja spitālīgos un palīdzēja sabiedrības atmestajiem.

3. Saikne ar dabu un kultūras mantojums
  • Daba kā Dieva ģimene: Francisks uzskatīja visu radību par savstarpēji saistītu. Savā slavenajā darbā "Saules dziesma" (Canticle of the Sun) viņš sauca sauli par "māsu", mēnesi par "brāli" un dabu par Dieva labestības spoguli.

  • Leģendas: Saglabājušies stāsti par to, kā Francisks sprediķojis putniem, kas viņu uzmanīgi klausījušies, un pieradinājis Gubio pilsētas vilku, kas terorizējis vietējos iedzīvotājus.

  • Ziemassvētku silīte: 1223. gadā Grečo ciematā Francisks izveidoja pirmo dzīvo Ziemassvētku silīti ar īstiem dzīvniekiem un salmiem, aizsākot tradīciju, ko izmanto visā pasaulē arī mūsdienās.

4. Pēdējie gadi un piemiņa
  • Stigmati: 1224. gadā lūgšanu laikā Alvernas kalnā Francisks kļuva par pirmo vēsturē fiksēto personu, kas saņēma stigmatus — Kristus ciešanu brūču zīmes uz ķermeņa.

  • Kanonizācija: Francisks nomira 1226. gada 3. oktobrī. Pāvests Gregorijs IX viņu iecēla svēto kārtā neparasti ātri — jau 1228. gadā (divus gadus pēc nāves).

  • Aizbildniecība: Svētais Francisks ir dzīvnieku, ekoloģijas, vides aizstāvju un Itālijas aizbildnis. Viņa piemiņas diena ir 4. oktobris, kas visā pasaulē tiek atzīmēta arī kā Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 1 Guest(s)