Tad zālē kļūst tumšs un atveras priekškars. No skaļruņiem nāk čāpstināšana un vaidi. Tad beidzot sākas filma. Attēla kvalitāte ir vienkārši lieliska, redzams kāds vīriešu kārtas humanoīds, kurš ēd kaut ko bumbierim līdzīgu. Kamera tuvplānā rāda viņa siekalainās lūpas, muti, zobus. Viņš ēd savu bumbieri vienā mierā. Kad pēdējais kumoss nozūd viņa šmakstinošajā mūžā, kamera pievēršas ādamābolam, kas kairinoši kust. Humanolds tīksrnīgi atraugājas, un uz ekrāna parādās uzraksts vietējā valodā:FILMAS BEIGAS
Lieki piebilst, ka tas ir tikai bezkaunīgs izdomājums. Sen vairs uz šīs planētas nav nekādu bumbieru. Un bumbiera ēšana arī nebūt nav šā vakara nagla. Tas tik tā — īsfilma, lai skatītāji iejustos.
Tad sākas īstā filma. Tajā piedalās humanoīdu vīrietis, humanoīdu sieviete, viņu divi bērni, suns un kaķis. Pusotru stundu no vietas viņi ēd un ēd — zupu, gaļu, biskvītus, sviestu, dārzeņus, kartupeļu biezputru ar mērci, augļus, saldumus, kūkas, kliņģeri. Retu reizi kamera atraujas tālāk par pēdu no viņu spīdošajām lūpām un kustošajiem ādamāboliem. Beigu beigās tēvs uzceļ uz galda suni un kaķi, lai tie arī varētu piedalīties orģijā.
Pēc kāda laika tēlotāji ir jau pierijušies līdz acīm, viņi tik tikko spēj tās pagrozīt. Viņi teju, teju nespēj vairs pakustēties. Viņi spriež, ka nu gan vismaz nedēļu nespēs neko iedabūt iekšā — un tādā garā. Gaužām gausi viņi nokopj galdu. Grīļodamies viņi dodas uz virtuvi un izgāž atkritumu tvertnē mārciņu trīsdesmit ēdiena atlikumu.
Skatītāji ekstāzē.
Kad Dons ar draugiem iznāk no kinoteātra, viņus apstāj humanoīdu ielasmeitas, kas piedāvā viņiem olas, apelsīnus, pienu, sviestu, riekstus un tādā garā. īstenībā, protams, ielenes šos labumus piedāvāt nespēj.
Humanoīdi paskaidro Donam, ka šīs ielenes, mājās aizvestas, par smiekla naudu pagatavo ēdienus no petrolejas un oglēm.
Un, kamēr Dons ēstu, ielene neķītri vāvuļotu, cik šis ēdiens sulīgs un svaigs, bet tas, protams, būtu salti meli.
Kurts Vonnegūts "ČEMPIONU BROKASTIS jeb ardievu melnā pirmdiena!"
Lieki piebilst, ka tas ir tikai bezkaunīgs izdomājums. Sen vairs uz šīs planētas nav nekādu bumbieru. Un bumbiera ēšana arī nebūt nav šā vakara nagla. Tas tik tā — īsfilma, lai skatītāji iejustos.
Tad sākas īstā filma. Tajā piedalās humanoīdu vīrietis, humanoīdu sieviete, viņu divi bērni, suns un kaķis. Pusotru stundu no vietas viņi ēd un ēd — zupu, gaļu, biskvītus, sviestu, dārzeņus, kartupeļu biezputru ar mērci, augļus, saldumus, kūkas, kliņģeri. Retu reizi kamera atraujas tālāk par pēdu no viņu spīdošajām lūpām un kustošajiem ādamāboliem. Beigu beigās tēvs uzceļ uz galda suni un kaķi, lai tie arī varētu piedalīties orģijā.
Pēc kāda laika tēlotāji ir jau pierijušies līdz acīm, viņi tik tikko spēj tās pagrozīt. Viņi teju, teju nespēj vairs pakustēties. Viņi spriež, ka nu gan vismaz nedēļu nespēs neko iedabūt iekšā — un tādā garā. Gaužām gausi viņi nokopj galdu. Grīļodamies viņi dodas uz virtuvi un izgāž atkritumu tvertnē mārciņu trīsdesmit ēdiena atlikumu.
Skatītāji ekstāzē.
Kad Dons ar draugiem iznāk no kinoteātra, viņus apstāj humanoīdu ielasmeitas, kas piedāvā viņiem olas, apelsīnus, pienu, sviestu, riekstus un tādā garā. īstenībā, protams, ielenes šos labumus piedāvāt nespēj.
Humanoīdi paskaidro Donam, ka šīs ielenes, mājās aizvestas, par smiekla naudu pagatavo ēdienus no petrolejas un oglēm.
Un, kamēr Dons ēstu, ielene neķītri vāvuļotu, cik šis ēdiens sulīgs un svaigs, bet tas, protams, būtu salti meli.
Kurts Vonnegūts "ČEMPIONU BROKASTIS jeb ardievu melnā pirmdiena!"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs