Krievijas federācijas - Ukrainas karš

[Zigfrids]

Glābiņš tādiem kā, piemēram, Broņa, ir īsā atmiņa. Viņa te vienā citā vietnē smagi fano par ukraiņiem un tiražē visas tās muļķības, kuras izplata gan mūsu "mediji", gan Ukrainas. Pirms pusgada, piemēram, viens no redzamākajiem ukraiņu varas pārstāvjiem (M. Podoļaks) publiski izteicās, ka pēc pusgada, t.i., - šodien viņš pastaigāšoties pa Jaltas krastmalu, iziešot ēterā caur telefonu un pastāstīšot par iecerēto Krimas nākotni, tāpat visas tās runas par jaungada svinībām Doņeckā, utml. Viņa, acīmredzot, to visu uztver nopietni, izplata, tomēr uz jautājumiem par to neatbild. Aizmirst visticamāk to, ko pati rakstījusi ar 100% pārliecību, ka tā tiešām būs.

Un Broņa izdarīja pareizi, Ukrainai ir tiesības būt neatkarīgai un Krievijas federācija ir iebrukusi neatkarīgā valstī. Un Ukrainai vajag un vajadzēja atbalstu. Un Podoļaks to teica, lai stiprinātu savas nācijas morālo stāju, jo kara sākumā, arī man bija lielas šaubas par Ukrainas iedzīvotāju attieksmi pret šo Krievijas federācijas absolūti kļūdaino soli. Paldies dievam, Ukraiņi izvēlējās pareizo pusi (mūsu), bet es domāju, ka viņu izvēli noteica politiski iemesli, Ukrainā negrib atpakaļ tai "padomju cietumā", ko piedāvā Putina elite.
No otras puses, Krievijas Armija izrādījās pilnīgs "bubulis". Cik labi viņi izskatījās Sīrijā, tik slikti viņi nodemonstrēja Ukrainā.

Uzreiz nodefinēšos. Neesmu ne krievu, ne ukraiņu pusē. Pēdējo 32 gadu notikumi Pasaulē liecina par to, ka šajā konfliktā īpaši runāt par kādas puses nevainojamību nav pamata. Pirmkārt, ja par krieviem, tad ukraiņu darbībai no 2014. valsts austrumos, manuprāt, nav nekādas īpašas atšķirības no tā, ko paši krievi darīja Ziemeļkaukāzā. No otras puses, ne amerikāņi, ne mūsējie labāk nebūtu mutes vaļā vēruši par Ukrainas upuriem, okupācijas netaisnībām un pārējo uz tā fona, ka paši piedalījās Irākā, kurā aizgāja bojā nesalīdzināmi vairāk civiliedzīvotāju, nekā Ukrainā uz šo brīdi, Afganistānā, Mali, uz slepeno cietumu fona Gvantanamo, Abu Graibā ar spīdzināšanām, utt.
Pret Ukrainas konfliktu attieksme ir kā pret kārtējo lielvaru ietekmes zonu pārdali, tāpēc uzskatu, ka attieksmei nav jābūt ne ar ko citādai, kā pret kariem Dienvidslāvijā, Čečenijā, Sīrijā, Irākā vai Afganistānā. Ukraiņi ir precīzi tādi paši upuri kā serbi savulaik. Nepaveicās.
Tas, kas, manuprāt, būtu jādara LV, jāvēro, jāizdara secinājumi pareizie, jāgatavojas un jāpatriec (vismaz) no amatiem, tie, kuri šādā situācijā vēl atļaujas fenderēt AM iepirkumos. Taisnību sakot, šajos apstākļos visas tās mūrnieces un pabrikus vajadzēja pielikt pie sienas, bet tas nenotiks, jo mēs, kā allaž, gatavojamies tikai vārdos, un lielajiem aicinātājiem un biedētājiem svarīgāk tomēr aizvien ir piebāzt personiskās kabatas.