2023-05-29 9:03
Citāts:Nu es ceru, ka neviens Lavrovam paldies par šī kara noorganizēšanu neteiks, jo taisni viņa neizdarība noveda situācijas saasināšanās. Bet Minskas vienošanās bija domāta kā Krimas operāciju rezultātu fiksācija - gan Kijeva gan Maskava nebija apmierināta ar rezultātiem. Kopš 2014 gada visi gaidīja, kāds būs risinājums, ko piedāvās Maskava.Nevaru piekrist. Pirmkārt tomēr juceklis Ukrainā bija pašas Ukrainas problēma - ja Krieviju šāds status quo varbūt arī apmierināja (pie nosacījuma, ka tiek sadzīvots ar "pirms 24. februāra" sanckijām), tad Ukrainu nē, un Ukrainai kaut kāds zaudēto teritoriju risinājums bija nepieciešams. Un kādas tad bija opcijas? Pēc loģikas, nemaz ne tik daudz:
1. Piekāpties, un atteikties no teritorijām Krievijas un LDTR labā;
2. Nedarīt neko, dzīvot tādu stāvokli, kāds viņš ir, un cerēt uz to, ka problēma pašatrisināsies kaut kad nākotnē (piemēram, caur politisko krīzi un jukām Krievijā);
3. Atgūt zaudētās teritorijas ar militāru spēku.
Un ko tad Ukraina izvēlējās? Oficiāli kaut ko pavidam starp 1. un 2. (oficiāli vienoties par Minsku, bet praksē to diez ko neievērot - ar ko gan grēkoja abas puses!), bet klusībā kaldinot plānus par 3. (atkal, ja baumas par to, ka Minska bija tikai acu aizmālēšana laika iegūšanai armijas stiprināšanai atbilst patiesībai).
Vai, beigu beigās jautājums, vai Ukrainas krīzei bija iespējams risinājums bez kara, kurš apmierinātu visas puses un nevienai nebūtu jāatsakās no tām vai citām savām nacionālajām interesēm (kuras cita starpā definē ne jau tauta)?