Pasaules kārtība

[LvSnor]

(1) Demogrāfiskā pāreja. Lekciju cikla „Mūsdienu kapitālisma antropoloģija” 1. lekcija.

ip2500 22. marts , 2012 12.44

Sākot no 1960ā gada ir sācies unikāls laikmets, jo cilvēku skaits krasi pieaug un tā tas turpināsies līdz 2050.gadam. Šī demogrāfiskā pāreja izraisa milzīgas pārmaiņas. Dēļ iedzīvotāju skaita strauja pieauguma strauji samazinās attīstības laiks, dēļ kā  cilvēki dzīvo pastāvīgā stresa stāvoklī, jo neko nevar uzspēt, neko nevar izdarīt.
 Konspektīvā versija (24min.)
https://www.youtube.com/watch?v=G22FfdwLD1w

Pilnā versija (1st.25min.)
https://www.youtube.com/watch?v=TfzY9EmizKc

Lekcijas konspekts.
Sākot no 1960ā gada ir sācies unikāls laikmets, jo cilvēku skaits krasi pieaug un tā tas turpināsies līdz 2050.gadam. Šī demogrāfiskā pāreja izraisa milzīgas pārmaiņas.
Vēsturnieki, sociālo, humanitāro zinātņu pārstāvji ir pievērsuši ļoti maz uzmanības demogrāfijai un tās (pasaules iedzīvotāju skaita) ietekmei uz kultūru, vēsturi un cilvēces attīstību.
Ir tikai divi cilvēki no Rietumu domātājiem, kas pievērsuši nopietnu uzmanību demogrāfijas problēmai – Verners Zombarts (1863 – 1941) un Hosē Ortega i Gasets (“Masu sacelšanās”).
1.Demogrāfiskās pārejas teorija un realitāte
Demogrāfiskās pārejas teorija balstās uz augstāko matemātiku un teorētisko fiziku, tās ir formulas. Šīs teorijas tika veidotas balstoties uz reālo situāciju – iedzīvotāju skaita statistiku.
Viens no tiem, kas devis vislielāko ieguldījumu demogrāfijas izpratnē ir profesors Sergejs Kapica (1928), kurš pievērsās šai tēmai dzīvojot Anglijā. Teorija tika radīta 90ajos gados, bet pirmā publikācija – 1999.gadā.
Teorijas pamatā ir matemātiski moduļi, kuros ir vairāki komponenti (iedzīvotāju skaits, ierdzīvotāju skaita izmaiņu laiks, proporcionalitāte starp iedzīvotāju skaita izmaiņām un laiku).
Kapicas secinājums: demogrāfiskā attīstība ir nevis lineāra, bet gan hiperboliska. Tas ir, sasniedzot noteiktu kritisko punktu izmaiņas kļūst lavīnveidīgas.
Šīs hiperboliskās izmaiņas sākās 20.gs. sešdesmitajos gados, kad planētas iedzīvotāju skaits palielinājās neredzēti strauji.
Pēc jaunākajām demogrāfijas teoriju atziņām pret cilvēci ir jāizturas kā pret vienu veselu sistēmu. Demogrāfiskās teorijas, demogrāfiskos modeļus var piemērot tikai uz visiem planētas iedzīvotājiem, nevis uz atsevišķām planētas teritorijām. Attiecīgi ir jāpārkārtojas esošai demogrāfijas zinātnei, kas nodarbojās ar demogrāfijas jautājumu pētīšanu lokalizētās teritorijās.
2. Teorijas galvenie motīvi
Mūs gaida katastrofa, un jūs to drīz sapratīsiet. Bet es jau esmu sapratis.
/Hose Ortega i Gasets/
Līdz 20.gadsimta vidum cilvēce attīstījās pakāpeniski (eksponenta attīstība)
Pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņas:

• 1.g. – 300 milj.
  
• 1000.g. – 310 milj.
  
• 1250.g. – 400 milj.
  
• 1500.g. – 500 milj.
  
• 1750.g. – 791 milj.
  
• 1800.g. – 978 milj.
  
• 1850.g. – 1 262 milj.
  
• 1900.g. –  1 650 milj.
  
• 1950..g. – 2 529 milj.
  

 1800.-1930.g. (130 gadu laikā) pasaules iedzīvotāju skaits pieauga par vienu miljardu. Šī pieauguma iemesls –  demogrāfiskais sprādziens) Eiropā:
1800.g. – 195 milj. [1799.g.-180 milj.]
1900.g. – 413 milj. [1914.g.- 460 milj.]
100 gadu laikā balto cilvēku skaits pieaug 3 reizes. 19.gadsimts bija ļoti nozīmīgs baltajiem cilvēkiem. Balto cilvēku demogrāfija palielinājās ļoti strauji. 20.gs. balto cilvēku skaits neizmainās un demogrāfiskās pārejas sākumā sākas pat pretēji procesi.
No šodienas pozīcijām atskatoties pagātnē nākas secināt, ka baltie cilvēki visu savu demogrāfisko potenciālu iztērēja 19.gadsimtā.
Verners Zombarts un Hose Ortega i Gasets 20.gadsimta sākumā konstatēja to, ko šodien sauc par masu kultūru, masu sabiedrību, masu cilvēku utt. Radās epitets “masu”. Tas bija pirmo reizi cilvēces vēsturē, līdz tam epitetu “masu” nepielietoja.
Hose Ortega i Gaseta darbam “Masu sacelšanās” ir klasiska nozīme (pielīdzināms K.Marksa “Kapitālam” ekonomikā), tajā viņš emocionāli apraksta jaunās “masu” parādības – visur kur ej, priekšā ir cilvēku masas, visas dzīves sfēras tiek pakārtotas cilvēku masām.
20.gs.vidū pakāpenisko attīstību nomaina hiperboliskā attīstība un tā turpināsies līdz 2050.gadam (1960.-2050.g.  – 90 gadi), kad attīstība atkal kļūs pakāpeniska.
Iedzīvotāju skaita pieaugums gadā:

• 60.gados – 2% gadā
  
• Pašlaik (2012.gadā) – 1,15% gadā
  
• 2050.gada prognoze  – 0,5% gadā
  

 Pasaules iedzīvotāju skaita statistika:

• 1950.g. – 2 529 milj.
  
• 1960.g. –  3 023 milj.
  
• 2000.g. –  6 115 milj.
  
• 2012.g. –  7 023 milj.
  
• 2050.g. –  9 149 milj. (12 miljardi)
  

 Iedzīvotāju skaits strauji pieauga pirmos 40 gadus, pēc tam pieauguma tempi sāk samazināties un prognozējas ka pieaugums stabilizēsies 2050.gadā.