2023-07-06 9:04
Citāts:Ukrainu neņemšot NATO, jo aliansē uzņemot tikai valstis, kuras neesot kara stāvoklī un kurām nav neatrisinātu robežkonfliktu.No vienas puses, šī nav nekāda Amerikas atklāšana un, ja pareizi saprotu, līdz šim ir bijis tieši tā. Un, ja es neko nejaucu, tad arī Latvijai pirms kādiem 20 gadiem bija jāatrisina Abrenes jautājums (t.i. jāatsakās no pretenzijām uz to), lai ar robežām viss būtu ok un varētu iestāties ne ta ES, ne ta NATO. Līdz ar to, kāpēc lai ar Ukrainu būtu savādāk.
Tīri teorētiski jau protams NATO var pievērt acis pati uz saviem noteikumiem un "izdarīt izņēmumu", jo, kā zināms, papīrs pacieš visu, un ja reiz Latvija kā organizacionāls veidojums jau ir gatavs atbalstīt Ukrainas tūlītēju iestāšanos ES un NATO, tad principā (teorētiski!) līdzīgu pozīciju var ieņemt arī citas valstis, un tad - skaties, ta-dā, tas ir noticis gluži kā uz burvja mājienu
Cita lieta, ka šis scenārijs laikam tomēr ir ļoti mazvarbūtīgs, iespējams, ka kaut vai tāpēc, ka lielajās Eiropas valstīs pie varas tomēr ir mazliet pieaugušākas amatpersonas... Citāts:Rietumi esot cerējuši, ka ukraiņi piepūtīšot vaigus un vienā rāvienā ar kontrnastupa palīdzību atrisināšot abas lietas reizē un kā uz burvja mājienu.Es domāju, ka mierīgi var teikt, ka Ukrainā un Rietumos tādas cerības bija. Cik lielā mērā tām ticēja arī paši lēmumu pieņēmēji, vai tās tika tiražētas tikai pūļa (un Ukrainas) celsmīgai iedrošināšanai a ļa Arestovičs - tas jau ir cits jautājums.
Citāts:Kas tagad jādara tiem, kuri naivi tic, ka kaut kādu tur Ukrainu kāds gaida ES un NATO?Es gan domāju, ka tajā gadījumā, ja karš kaut kādā maģiskā veidā beigtos, gan jau ka Ukrainu uzņemtu ij vienā, ij otrā pasākumā. Mūs taču arī uzņēma tālajā 2000. gadu sākumā, vai ne? [liriska atkāpe, es lieliski atceros, kā slavenajā 2004. gada 1. maijā man čoms nosvinēja šo priecīgo datumu, brīvi dodoties no Latvijas prom peļņā uz ārzemēm
]Un otra lieta, ko cilvēki nepamana: jau sākot ar 2014. gada jezgu (t.i. ar Krimas un Donbasa zaudēšanu), un vēl jo vairāk tagad dēļ kara, Ukrainā (t.i. teritorijā, kuru kontrolē Kijeva) tikai un vienīgi samazinās nosacīti "prokrieviskā" elektorāta īpatsvars: ja vēl 2005. un 2010. gada vēlēšanās balsis starp "prorietumnieciskajiem" un "prokrieviskajiem" dalījās gandrīz vai 50:50, tad tagad līdz ar "prokrievisko" reģionu zaudēšanu un karu Ukrainā (t.i. Kijevas kontrolētajā teritorijā) viennozīmīgi dominēs "prorietumnieskās" vēsmas. Bet nu tur nevar neatzīmēt, ka Krievija šajā gadījumā smagi iešāva pati sev kājā.