Viņa joprojām strādāja divpadsmit stundas dienā, un sešu gadu laikā viņas alga bija pieaugusi tikai par desmit šiliņiem nedēļā. Šaušalīgā persona, kurai piederēja šī dāmu tējnīca, bija uzmetusies viņai par tādu kā draudzeni, tādējādi, dūdojot “mīlulīt” un “mana dārgā”, varēja nostrādināt Džūliju melnās miesās. Četrus gadus pēc mātes nāves Gordons pēkšņi aizgāja no darba. Kantorī viņš neko nepaskaidroja, tur nosprieda, ka viņš “iet uz augšu”, un — par laimi, kā izrādījās, — uzrakstīja itin labu ieteikuma vēstuli. Meklēt citu darbu viņam nenāca ne prātā. Viņš gribēja sadedzināt savus kuģus: no šī brīža viņš elpos tīru brīvības gaisu, vairs nesmaks naudas smirdoņā. Nebija gluži tā, ka viņš būtu gaidījis, kad māte nomirs, lai sāktu dzīvot pēc savas gribas, un tomēr tieši mātes nāve ļāva viņam sasparoties.
"Lai plīvo aspidistra"
Džordžs Orvels
"Lai plīvo aspidistra"
Džordžs Orvels
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs