Rāvelstonam bija viena lieliska īpašība — viņš allaž spēja paskatīties no otra viedokļa. Protams, to nodrošināja nauda: bagātnieki var atļauties būt saprotoši. Turklāt bagātnieki spēj sameklēt darbu citiem. Jau pēc divām nedēļām viņš ziņoja, ka atradis kaut ko itin piemērotu. Palīgu savā veikalā meklējot lietotu grāmatu tirgotājs Makkečnijs, ar kuru Rāvelstonam retumis gadoties darīšanas. Viņam neesot vajadzīgs pieredzējis pārdevējs, kurš prasītu attiecīgu algu, — vienkārši kāds, kurš izskatās pēc džentlmeņa un ir spējīgs parunāt par grāmatām, atstājot labu iespaidu uz smalkākajiem pircējiem. Tas bija kaut kas pilnīgi pretējs “labai vietai”: jāstrādā garas stundas, aldziņa nožēlojama — divas mārciņas nedēļā, uz paaugstinājumu — ne mazāko izredžu.
"Lai plīvo aspidistra"
Džordžs Orvels
"Lai plīvo aspidistra"
Džordžs Orvels
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs