Pasaules resursu dalīšana

[LvSnor]

Pasaule ir kļuvusi tik globāla, ka visa cilvēce būtībā sēž vienā laivā. Diez vai mēs varēsim īstenot "brīvības, brālības un vienlīdzības" principus, ja resursu pārdale paliks ne tikai privātās, bet kaut vai nacionālās rokās. Tautas nav vainīgas vai kāda augstāka spēka izredzētas, ja tām Zemes vēstures loterijā ir vai nav paveicies ar vēsturi, ģeogrāfisko novietojumu vai dabas resursiem. Tīri globālā mērogā nav taisnīgi, ja tautai A ir palaimējies dzīvot ar dabas resursiem (piemēram, naftu, vai ar dajebko citu) bagāta zemē, bet tautas B vēsturiskās teritorijas (piemēram, koraļļu rifu atolus Klusajā okeānā) ir apdraudētas klimata pārmaiņu dēļ. Tautai B šajā gadījumā nevajadzētu kļūt par bagātāku un veiksmīgāku tautu "dabisku parādnieku", ja tā bēgļu statusā nonāktu citā zemē.

Bez šaubām, šādu problēmu risināšanai nevajadzētu apdraudēt nevienas valsts vai tautas kultūru un dzīvesveidu.

Kā to atrisināt tādā veidā, lai visi būtu laimīgi un neviens nebūtu apdalīts, es nezinu. Tik gribu vērst uzmanību uz procesiem, kuri tādas lietas kā nacionālas valstis un, vēl jo vairāk, privātīpašumu uz resursiem pamazām padarīs par aizvien novecojušākām koncepcijām - gluži vienkārši tāpēc, ka "pa vecam" šos jaunos, globālos izaicinājumus diez vai varēs atrisināt (nu vai arī risinātājiem, kas balstīsies uz principa "lai viss paliek pa vecam" nāksies iebraukt fašismā, bet tas neizbēgami novedīs pie jauniem un iespējams, globāla mēroga kariem).

Un jā, tas beigu beigās var nozīmēt, ka tādā globālā mērogā, lai atrisinātu bada, ūdens vai dzīves telpas trūkumu problēmu ekstrēmākos reģionos, mums var nākties pieraut savu jau tā ne visai (uz "zelta miljarda" fona) dzīves līmeni uz vēl pieticīgāku. Visādi var gadīties.

Finanses ir tikai viens no resursiem. Uz dabas resursiem, t.s., zemi nav īsti korekti attiecināt privātīpašumu ... Mja. Bet ko darīt, jo paļauties uz tradicionālo risinājumu, ka tas tiek nopirkts ar īsti nevar?