Man šī metru un kilometru skaitīšana liekas pilnīgi bezjēdzīga, ij no vienas, ij no otras puses. Nozīme ir/būs vien lielo pilsētu ieņemšanai/atbrīvošanai (vajadzīgo pasvītrot Big Grin) un, pats galvenais, tam, ar ko visa šī jezga beigsies.
Neesmu liels analītiķis, tomēr, cik saprotu, pagaidām NATO un Ukrainai izdodas visas šķirbas frontē ugunsgrēka gadījumā ar kaut ko aizbāzt. Vienā brīdī kaut kur šis resurss beigsies - vnk nebūs vairs pa rokai brīvas brigādes, ko steidzamības kārtībā nosūtīt uz sektoru, kur krievi pārgājuši uzbrukumā. Ja dažu dienu laikā (tā jau sen nav bijis) krievi var ieņemt 60 kvadrātkilometrus, tad tas vedina uz zināmām pārdomām tomēr.
Arī izsludinātais kontrnastups daudzējādā ziņā izgāzās tā iemesla dēļ, ka Ze nespēja sakoncentrēt vienā vietā pietiekoši lielus spēkus, lai pārrautu krievu aizsardzību.
Mani avoti prognozē pēdējo mēģinājumu no ukraiņu puses pavērst situāciju kaut cik sev par labu tuvākajā laikā. Vai izdosies savākt kaut kur pietiekoši nopietnu dūri sekmīgam uzbrukumam? Jautājums ir pavisam neskaidrs.
Es gan domāju, ka Ukraina savu teritoriju var zaudēt tik vien, cik tai to ir nokodusi Krievija. Tam, ka savu kumosu gribēs arī Polija vai Ungārija, vai es īsti neticu. Pareizāk sakot, ok, es pieņemu, ka šāda tāda nostaļģija pēc "iskonno savējām" teritorijām eksistē arī tur, tomēr es nedomāju, ka tā izvērtīs OFICIĀLĀ teritoriju sagrābšanā un pievienošanā. Cita lieta, ka es neizslēgtu to, ka poļi ievestu savu armiju Rietumukrainā (ar Kijevas piekrišanu, protams!), lai pasargātu to no krišanas Krievijas (vai Vāgnera) kontrolē. Bet tā joprojām skaitītos Kijevas kontrolēta teritorija, vismaz uz papīra.
Da viss vienkārši. Kad Ukraina sāks brukt, poļi noorganizēs NATO sev mirotvorcu statusu, nu, un tālāk - pēc Krimas scenārija. Vēsturē pie mums par to īpaši nerunā, bet stāsta, ka tad, kad Ādolfs atņēma čehiem zemes, poļi neesot stāvējuši malā, un arī ievilkusi kaut ko no čehu zemēm nāsīs, tā kā ... poļi ir un paliek poļi ... ar savām senajām Eiropas lielvalsts ambīcijām. Tie no kumosa neatteiksies, nav tā mentalitāte. Vien līdz šim allaž spēciņa pietrūcis, - dabū vienmēr pa zobiem no vāciešiem vai krieviem, toties leišus, baltkrievus un ukraiņus papresēt nekad neatsakās. Pajautā jebkuram lietuvietim, ko viņš domā par poļiem. Dabūsi tāāādus trīsstāvīgos, ka maz neliksies.
Neesmu liels analītiķis, tomēr, cik saprotu, pagaidām NATO un Ukrainai izdodas visas šķirbas frontē ugunsgrēka gadījumā ar kaut ko aizbāzt. Vienā brīdī kaut kur šis resurss beigsies - vnk nebūs vairs pa rokai brīvas brigādes, ko steidzamības kārtībā nosūtīt uz sektoru, kur krievi pārgājuši uzbrukumā. Ja dažu dienu laikā (tā jau sen nav bijis) krievi var ieņemt 60 kvadrātkilometrus, tad tas vedina uz zināmām pārdomām tomēr.
Arī izsludinātais kontrnastups daudzējādā ziņā izgāzās tā iemesla dēļ, ka Ze nespēja sakoncentrēt vienā vietā pietiekoši lielus spēkus, lai pārrautu krievu aizsardzību.
Mani avoti prognozē pēdējo mēģinājumu no ukraiņu puses pavērst situāciju kaut cik sev par labu tuvākajā laikā. Vai izdosies savākt kaut kur pietiekoši nopietnu dūri sekmīgam uzbrukumam? Jautājums ir pavisam neskaidrs.
Es gan domāju, ka Ukraina savu teritoriju var zaudēt tik vien, cik tai to ir nokodusi Krievija. Tam, ka savu kumosu gribēs arī Polija vai Ungārija, vai es īsti neticu. Pareizāk sakot, ok, es pieņemu, ka šāda tāda nostaļģija pēc "iskonno savējām" teritorijām eksistē arī tur, tomēr es nedomāju, ka tā izvērtīs OFICIĀLĀ teritoriju sagrābšanā un pievienošanā. Cita lieta, ka es neizslēgtu to, ka poļi ievestu savu armiju Rietumukrainā (ar Kijevas piekrišanu, protams!), lai pasargātu to no krišanas Krievijas (vai Vāgnera) kontrolē. Bet tā joprojām skaitītos Kijevas kontrolēta teritorija, vismaz uz papīra.
Da viss vienkārši. Kad Ukraina sāks brukt, poļi noorganizēs NATO sev mirotvorcu statusu, nu, un tālāk - pēc Krimas scenārija. Vēsturē pie mums par to īpaši nerunā, bet stāsta, ka tad, kad Ādolfs atņēma čehiem zemes, poļi neesot stāvējuši malā, un arī ievilkusi kaut ko no čehu zemēm nāsīs, tā kā ... poļi ir un paliek poļi ... ar savām senajām Eiropas lielvalsts ambīcijām. Tie no kumosa neatteiksies, nav tā mentalitāte. Vien līdz šim allaž spēciņa pietrūcis, - dabū vienmēr pa zobiem no vāciešiem vai krieviem, toties leišus, baltkrievus un ukraiņus papresēt nekad neatsakās. Pajautā jebkuram lietuvietim, ko viņš domā par poļiem. Dabūsi tāāādus trīsstāvīgos, ka maz neliksies.