2023-08-03 9:08
Indiāņus mulsināja stāsti par balto pielūgto vīru, kuru nomocīja, sitot krustā, un viņi neizprata, kāds labums ciest šajā dzīvē, lai vien teorētiski gūtu kādu labumu nākamajā. Kristiešu paradīzē viņi varētu iekārtoties uz mākoņa un kopā ar eņģeļiem strinkšķināt arfu, taču patiesībā lielākā daļa indiāņu labprātāk pēc nāves dotos uz Lielā Gara zemi medīt lāčus kopā ar saviem senčiem. Tāpat nebija skaidrs, kāpēc svešzemnieki iesprauž zemē karogu, novelk iedomātas līnijas un pasludina kādu gabalu par savējo, turklāt vēl apvainodamies, kad kāds šis iedomātās robežas pārkāpj, dzīdamies pakaļ medījumam. Doma par to, ka zemei varētu būt īpašnieks, indiāņiem šķita tikpat neticama kā tas, ka piepeši varētu sadalīt jūru. Kad tēvu Mendozu sasniedza ziņas par to, ka vairākas ciltis sacēlušās un tās vada kāds karotājs ar vilka galvu, viņš biežāk aizlūdza par upuru dvēselēm, tomēr pārlieku neuztraucās, jo bija pārliecināts, ka Svētā Gabriela misijai briesmas nedraud. Būt viņa saimē bija privilēģija tam pierādījums bija indiāņu ģimenes, kas nāca lūgt aizsardzību apmaiņā pret kristīšanu un palika te brīvprātīgi. Tēvam Mendozam nekad nevajadzēja izmantot militāru spēku, lai savāktu nākamos kristāmos. Par nesenās sacelšanās iemesliem garīdznieks uzskatīja spāņu kareivju pāridarijumus un savu misijas brāļu cietsirdību. Indiāņu ciltis bija sadalītas nelielās grupās: šim ciltīm bija dažādi dzīves paradumi, un tās sazinājās ar zīmju palīdzību. Vēl nekad indiāņiem nebija izdevies vienoties, pat par tirdzniecību ne un par kara savienību jau nu nekādā gadījumā. Tēvs Mendoza uzskatīja, ka indiāņi ir nevainīgi Dieva jēri, kas grēko nezināšanas, nevis ļauna prāta dēļ. Bija jābūt ļoti nopietniem iemesliem, lai viņi vērstos pret kolonizatoriem.
Aljende "Zorro"
Aljende "Zorro"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs