Krievijas federācijas - Ukrainas karš

[hobbit_lv]

Atbrauc kāds Makrons pie mūsu Rinkija ciemos un saka: "Mana priekšniecība Vašingtonā lika nodot, ka vai nu LV armija sāk tiešā veidā līdzdalību [lielgabalgaļas statusā] Ukrainas - Krievijas konfliktā, vai arī ... krievi prasa "NATO 1997. gada robežās". Trešās izvēles jums nav. Āmen.

Nebūs tā, pilnīgi neloģisks scenārijs, ij viens punkts, ij otrs. Varu paskaidrot, kāpēc:
1. Es nedomāju, ka Rietumi (un arī Krievija) baigi alkst konfliktu noeskalēt līdz atklātam Krievijas - NATO karam, tam vienkārši ir pārāk neprognozējamas sekas un visi cer, no tām vēl ir iespējams izvairīties, pie kam tieši tādā veidā - neeskalējot šo karu oficiāli. Respektīvi, apgādāt ar materiālajiem, izlūkošanas un cilvēku (brīvprātīgo) resursiem Ukrainu ir viena lieta, bet atklāti ievest tur NATO valsts armiju kā konflikta pusi - pavisam kas cits. Es nezinu, kam ir jānotiek, lai līdz tam nonāktu. Krievijas sabrukumam jānotiek?
2. Tieši tāpat ir nereāls punkts par NATO 1997. gada robežās, vismaz tādā atklātā un ultimatīvā formā. Ja arī kaut kur aizkulisēs panāks vienošanos par to, ka NATO "atkāpjas" 1997. gada robežās, tad to īstenos pilnīgi savādāk, visdrīzāk, uzstādot tādas prasības, kādas atsevišķas (un jo īpaši nabadzīgākās!) dalībvalstis gluži vienkārši fiziski nespēj izpildīt. Un arī tad tam tipa iedod pārējas periodu, kurš tik un nepalīdz un tikai tad parāda durvis. Bet ja godīgi, tad arī šādam scenārijam es ticu ar ļoti grūtībām, nu tad ir jābūt kādam ļoti kārdinošam piedāvājumam, kas varētu motivēt "veco NATO" uz šādu soli savu rindu patīrīšanai. Kā minimums garantijām no Krievijas, ka tā potenciālajā NATO un Ķīnas konfliktā ieturēs kā minimums neitralitāti.

Bet vispār jau pasaulē šobrīd notiekošais atgādina gan sitāciju pirms Pirmā Pasaules kara (kad vajadzēja sadalīt/pārdalīt kolonijas, tai skaitā Āfrikā, kura atkal pamazām nonāk uzmanības centrā), gan arī situāciju pirms Otrā Pasaules kara (kad 3 puses - Ass valstis, vecā Antante un PSRS - katra mēģināja sakūdīt abas pārējās vienu pret otru), un tas nekādā mērā neiedveš drošu "pārliecību par rītdienu"