Vairāk nekā četrus gadus viņš dzīvoja vienā mājā ar Huliānu, izsekodams meiteni ar mednieka neatlaidību, taču bez pieminēšanas vērtiem rezultātiem, līdz ģimeni piemeklēja traģēdija un svaru kausi nosvērās par labu Djego. Pirms tam Huliāna viņa uzmanības pierādījumus uztvēra tik rāmi, ka varēja domāt viņa jaunekli gandrīz neredz, taču Djego vajadzēja ļoti maz, lai uzturētu cerību. Viņš sprieda, ka vienaldzība ir meitenes stratēģija, lai apslēptu patiesās jūtas. Kāds bija teicis, ka sievietes tā mēdzot darīt. Bija žēl skatīties uz viņu, nabaga zēnu. Būtu bijis labāk, ļa Huliāna viņu ienīstu; sirds ir kaprīza un var pilnībā mainīt jūtas, taču māsas vienaldzību ir gandrīz neiespējami mainīt.
Isabella Aljende "Zorro. Leģendas sākums"
Isabella Aljende "Zorro. Leģendas sākums"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs