Citāti ...

[LvSnor]

— Atzīstu, ka maigā uzruna «mana visudārgā Dženija»— līdz ar vietvietām izbārstītajiem mājieniem, kas norāda uz laulības dzīves pazīšanu, pats par sevi saprotams, varēja pat vistaisnīgākajam tiesnesim pasaulē iedvest maldīgas domas par mani. — Vienīgais, ko es izlūdzos, kundze, ir stingrs taisnīgums, lai jūs gan pret mani, gan pret sevi izturētos tik taisnīgi,— ka nedz pāragri nosodītu, nedz būtu aplamās domās par mani, kamēr neiegūstat tiešākus pierādījumus nekā tie, kurus, esrnu pārliecināts, šobrīd var izvirzīt pret mani.— Neesmu tik uzpūtīgs vai nesaprātīgs, kundze, lai gribētu jūs pamudināt domāt, ka mana visudārgā Dženija ir manis uzturēta mīļākā;— nē — tas nozīmētu krist otrā galējībā, glaimojoši piedēvējot manam raksturam neatkarību, uz ko man varbūt nav ne mazāko tiesību. Apgalvoju vienīgi to, ka, pat izlasot dažus nākamos mana dzīves stāsta sējumus, nedz jūs, nedz visvērīgākais cilvēks zemes virsū nenieka nesapratīs, kādas īstenībā ir mūsu attiecības.— Nav taču neiespējams, ka tik maigi uzrunātā visudārgā Dženija ir mana meita. Atcerieties — esmu dzimis astoņpadsmitajā
gadā.— Nav arī nekā ārkārtēja vai pretdabiska pieņēmumā, ka Dženija varētu būt mans draugs!— Draugs!— Mans draugs.— Protams, kundze, draudzība starp pretēja dzimuma personām var izraisīties un pastāvēt bez Fui! Mister Šendij! Bez jebkā cita, kundze, vienīgi maigām un burvīgām jūtām, ko allaž sastopam draudzībā starp dažādu dzimumu pārstāvjiem. Iedziļinieties, lūdzama, labāko franču romānu tīrajās un jūtu bagātajās lappusēs;— jūs patiešām būsiet pārsteigta, kundze, redzot, ar kādiem šķistiem izteicieniem šīs burvīgās jūtas, par kurām man ir tas gods šeit runāt, krāšņi aprakstītas.

"Džentelmeņa Tristrama Šendija dzīve un uzskati" Lorenss Stērns