2023-12-18 2:19
Bijusī audzinātāja: Kādam ir jāatzīst, ka internātskolu slēgšana bija kļūda
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...da.a535724
"Šobrīd jau četrus bērnus, kas tobrīd bija kādā otrajā, trešajā klasē, esmu redzējis, fonā skatoties "Degpunktā", jo viņus meklē policija, viņi ir bezvēsts pazuduši. Es domāju, ka tā viņi dzīvo. Kaut kā viņi iet to savu ceļu, cīnās, bet tāda nopietna atbalsta mūsu valstī nav šiem bērniem. Tāpēc es biju pret internātskolu likvidāciju, jo neredzēju, kas būs vietā un palīdzēs šiem bērniem. Šobrīd, manuprāt, ir tā – ja vecāku un skolas resursi ir izsmelti, tad īsti nav nekā, kur virzīt šo bērnu," pauda Liniņš.
Skolā nevar mācīties, ja to neapmeklē
Bērziņa vērtēja, ka klaiņojošie bērni, kas neapmeklē skolu, kādam būtu "jānoķer" – jātiek viņiem klāt. Internātskolā šāda iespēja bija, parastajās skolās tas tā nenotiek.
"Parastajā ikdienas darbā mēs netiekam viņiem klāt, jo viņi nenāk uz skolu. Ja atnāk uz skolu, tad ir uz dažām stundām un prom, un tad nedēļām var nenākt. Kāds var būt mācību process? Kādas var būt konsultācijas, kādi mājasdarbi? Bet tad, kad strādājām internātskolā, tur variantu nebija. Tur no rīta, ko mācību procesā skolotājs uzdod, pēc launaga, kad ir vakara mācības, ir gribi vai negribi jāizmācās. Notika brīnumi, kad pašvaldība ir noķērusi, pierunājusi vai labprātīgi atvedusi pie mums bērnu, un no deviņām nesekmīgām atzīmēm pirmajā pusgadā, viņš spēja būt sekmīgs otrajā pusgadā, jo viņam nav variantu – viņš mācās, viņš pabeidz skolu," skaidroja Bērziņa.
Vislielākais risks, ko šobrīd saredz Liniņš, ir bērni, kas katru gadu no izglītības sistēmas tiks vienkārši izstumti. Jauniešiem, kuri atpaliek mācībās un nepabeidz skolu ar pirmo reizi, ir liela iespēja nepabeigt to arī ar otro vai trešo reizi, jo līdz tam brīdim motivācija bieži vien zūd.
"Es neredzu, kā mēs strādāsim ar šiem jauniešiem, kas krīt ārā. Mēs šobrīd meklējam vainīgos skolā, vecākos, sociālajos dienestos, bet šie bērni jau ir tagad, un nekas ar viņiem nenotiek, viņi tāpat kuļas tā, kā viņi māk," vērtēja Liniņš.
Viņaprāt, to nepieciešams risināt, ieviešot atbalsta sistēmu šiem jauniešiem, jo nav jau runa tikai par zināšanām – iemesli, kāpēc riska grupas jaunieši netiek pāri eksāmenu slieksnim, var būt visdažādākie.
"Katram bērnam ir jāatrod pieeja un jāsaprot, kādi ir tie iemesli, un jāsniedz atbalsts, kura šobrīd, ja vecāki un skola ir izsmelti, tālāk nav," pauda Liniņš.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...da.a535724
"Šobrīd jau četrus bērnus, kas tobrīd bija kādā otrajā, trešajā klasē, esmu redzējis, fonā skatoties "Degpunktā", jo viņus meklē policija, viņi ir bezvēsts pazuduši. Es domāju, ka tā viņi dzīvo. Kaut kā viņi iet to savu ceļu, cīnās, bet tāda nopietna atbalsta mūsu valstī nav šiem bērniem. Tāpēc es biju pret internātskolu likvidāciju, jo neredzēju, kas būs vietā un palīdzēs šiem bērniem. Šobrīd, manuprāt, ir tā – ja vecāku un skolas resursi ir izsmelti, tad īsti nav nekā, kur virzīt šo bērnu," pauda Liniņš.
Skolā nevar mācīties, ja to neapmeklē
Bērziņa vērtēja, ka klaiņojošie bērni, kas neapmeklē skolu, kādam būtu "jānoķer" – jātiek viņiem klāt. Internātskolā šāda iespēja bija, parastajās skolās tas tā nenotiek.
"Parastajā ikdienas darbā mēs netiekam viņiem klāt, jo viņi nenāk uz skolu. Ja atnāk uz skolu, tad ir uz dažām stundām un prom, un tad nedēļām var nenākt. Kāds var būt mācību process? Kādas var būt konsultācijas, kādi mājasdarbi? Bet tad, kad strādājām internātskolā, tur variantu nebija. Tur no rīta, ko mācību procesā skolotājs uzdod, pēc launaga, kad ir vakara mācības, ir gribi vai negribi jāizmācās. Notika brīnumi, kad pašvaldība ir noķērusi, pierunājusi vai labprātīgi atvedusi pie mums bērnu, un no deviņām nesekmīgām atzīmēm pirmajā pusgadā, viņš spēja būt sekmīgs otrajā pusgadā, jo viņam nav variantu – viņš mācās, viņš pabeidz skolu," skaidroja Bērziņa.
Vislielākais risks, ko šobrīd saredz Liniņš, ir bērni, kas katru gadu no izglītības sistēmas tiks vienkārši izstumti. Jauniešiem, kuri atpaliek mācībās un nepabeidz skolu ar pirmo reizi, ir liela iespēja nepabeigt to arī ar otro vai trešo reizi, jo līdz tam brīdim motivācija bieži vien zūd.
"Es neredzu, kā mēs strādāsim ar šiem jauniešiem, kas krīt ārā. Mēs šobrīd meklējam vainīgos skolā, vecākos, sociālajos dienestos, bet šie bērni jau ir tagad, un nekas ar viņiem nenotiek, viņi tāpat kuļas tā, kā viņi māk," vērtēja Liniņš.
Viņaprāt, to nepieciešams risināt, ieviešot atbalsta sistēmu šiem jauniešiem, jo nav jau runa tikai par zināšanām – iemesli, kāpēc riska grupas jaunieši netiek pāri eksāmenu slieksnim, var būt visdažādākie.
"Katram bērnam ir jāatrod pieeja un jāsaprot, kādi ir tie iemesli, un jāsniedz atbalsts, kura šobrīd, ja vecāki un skola ir izsmelti, tālāk nav," pauda Liniņš.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs