2024-01-08 14:33
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...i.a537698/
Kā mainās latviešu valoda, un vai tā zaudē kvalitāti? Spriež valodnieki
Kultūras rondo
Kultūrtelpa
Autori: Gustavs Terzens (Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" vadītājs)
"Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda. Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" par latviešu valodas attīstības iespējām stāsta Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Ina Druviete.
Sarunā pievienojas raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja, tulkošanas eksperte un valodas konsultante Aiga Veckalne un galvenā lingviste Latviešu valodas aģentūrā Evelīna Zilgalve.
Valodas politiskie aspekti un tās konkurētspēja sabiedrībā ir jautājumi, kurus pēta un aktualizē valodas speciālisti. "Jākonkurē ir tāpēc, lai mēs saglabātos pasaules valodas saimē, un šī konkurence tiešām ir asa. Mēs nevaram runāt vienā reizē divās valodās, kaut arī, protams, pārvaldām trīs četras vai vēl vairāk. Valodas politika gluži vienkārši nozīmē aktīvu nostāju savas valodas uzturēšanā, savas valodas lietošanā, un to var īstenot gan valsts institūcijas, gan ikviens no mums saziņā ar savu kaimiņu, ar saviem draugiem, ar visiem, ar ko mēs runājam," skaidro Ina Druviete.
Lingviste uzsver, ka ir būtiski runāt par savas valsts valodas aizsardzību savā teritorijā, un atgādina, ka latvietim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums runāt latviešu valodā visur, kur vien tas ir iespējams. Izņēmums ir ārzemes, kurās valoda ir pielāgojama, izrādot cieņu citu valstu pārstāvjiem.
Aiga Veckalne stāsta, ka arī mūsdienās valoda attīstās ar jaunu vārdu veidošanos, šī procesa pamatā nereti ir tieši tulkošana. "Mēs runājam mūsdienu valodā, un katrā laikmetā ir savas iezīmes, protams. Mūsdienās informācijas aprites ātrums ir lielāks, tāpēc mums ir angļu vārdu ietekmes. Angļu valoda šobrīd ir tā lingua franca [atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda – red.] gan zinātnē, gan popkultūrā, visur; kolīdz mēs dzirdam kaut ko jaunu, tā mēs to ieceļam tiešā veidā," uzsver Veckalne.
Valodas lietojums sabiedrībā
Iezīmējot sabiedrības attiecības ar valodu, Druviete skaidro, ka valoda pielāgojas sabiedrībai un sabiedrība nosaka valodas lietojumu. Viņa uzsver, ka ir svarīgi nošķirt valodas lietojumu un valodas kvalitāti un ka valodnieki jau 30 gadus runā par to, cik svarīgi ir valodu lietot. "Runājot par valodas lietojumu,
ir jānošķir pārejošas un noturīgas parādības valodā, un parādības, kas ir virspusējas, un tendences, kas tiešām var apdraudēt valodu," skaidro pētniece.
Druviete atklāj, ka jauniešu valodā vienmēr ir bijis vairāk aizguvumu nekā vecākās paaudzes valodā un sarunu valodā ir pieļaujama lielāka brīvība nekā publiskajā valodā, tāpēc ir svarīgi arī skolas sistēmā parādīt, ka valoda ir daudzveidīga un tā nav vienmuļa. "Mēs izvēlamies [valodas] formu saistībā ar sarunas biedru un saistībā ar situāciju. Kā rāda viens no jaunākajiem Latviešu valodas aģentūras pētījumiem, vidusskolēni ļoti labi apzinās šo starpību," uzsver lingviste.
"Latviešu valodas pozīcijas pašlaik ir pietiekami stabilas. Es runāju par valodas attīstības līmeni. Protams, mēs nedrīkstam apstāties nevienu brīdi, ir jāveido jauni termini, jātulko, jo tikai tā valoda bagātinās.
Pagaidām nav pamata pesimistiskam uzskatam, ka latviešu valoda zaudē savu kvalitāti tieši šo aizguvumu dēļ," stāsta Druviete.
Aiga Veckalne ikdienā darbojas lietišķās sarakstes jomā, konsultējot un vadot lekcijas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem. Viņa novērojusi, ka cilvēkiem nereti trūkst apzinātības attiecībā uz valodu, bieži vien lielāka uzmanība tiek pievērsta ārējam tēlam – izskatam vai apģērbam, bet tiek aizmirsts, ka arī valoda ir tāds pats tēlu veidojošs elements.
"Tas, ko es vienmēr cenšos darīt, ir parādīt, ka ir vērts aizdomāties, būt apzinātam, ir vērts atrast to [atbilstošo] vārdu latviešu valodā. Veidojot saturu internetā un "Instagram", bieži vien saņemu jautājumus, kā to vai citu pateikt latviski, vai to, ka mums jau nav tāda vārda, vai tas latviskais vārds man galīgi nepatīk.
Patiesībā latviešu valodā mēs varam runāt par jebko, jā, dažreiz mums ir jāiegulda laiks, lai atrastu to terminu, varbūt kādam būs jāpajautā, jāatrod vārdnīca, bet mēs tiešām varam runāt par jebko," uzsver Veckalne.
Latviešu valoda turpina attīstīties
Valodas izkopšanā liela nozīme ir izglītībai, lasīšanai un rakstīšanai, tomēr par lasīšanas problemātiku jauniešu vidū tiek spriests regulāri. "Piespiešana nestrādā nevienā jomā, ne tikai grāmatu lasīšanā vai valodas mācīšanā, arī citās jomās. Mums veidojas saturs latviešu valodā ne tikai grāmatās, ne tikai drukātā vidē, bet arvien vairāk cilvēku veido emuārus jeb blogus, saturu sociālajos medijos, raidierakstus jeb podkāstus. Tas, manuprāt, ir viens no pīlāriem, kā mēs šo konkurētspēju varam veicināt, un, ja nepatīk lasīt, varbūt var klausīties labus piemērus," aicina raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja.
Valodnieks Andrejs Veisbergs iepriekš skaidroja, ka kopumā latviešu valoda nekad nav bijusi tik plaša un tik dziļa kā tagad. Latviešu valodas vārdu krājums ir paplašinājies un pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis divas reizes, arī tulkojumu apjoms ir pieaudzis. "Man liekas, ka tuvojas situācija, ka kādi 10% [cilvēku] lietos elegantu, skaistu latviešu valodu un pārējie lietos visai vienkāršu valodu," paredz Veisbergs. Viņš uzsver, ka šāda situācija novērojama arī citās sabiedrībās.
Druviete piekrīt valodniekam, sakot, ka latviešu valoda tiek lietota pilnīgi visās jomās, attīstās terminoloģija, arī tulkojumu ir daudz un tie ir izcili, un ir ļoti labi rakstnieki un oriģinālliteratūra. "Es ceru, ka neviens neatkārtos teicienu, ka latviešu valodā kaut ko nevar pateikt vai ka citas valodas ir bagātākas.
Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda.
Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," uzsver pētniece.
"Visvairāk mani satrauc tas, ka mēs esam gatavi diskutēt par kāda vārda iederību vai neiederību, bet sabiedrībā tomēr nav pietiekami daudz nosodījuma tiem gadījumiem, kad politiķi atļaujas Latvijas sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos nerunāt valsts valodā vai kad mūsu jaunajiem darba ņēmējiem joprojām tiek uzspiestas citas valodas prasmes. Mums ir jāsaprot, ka valoda var būt izcila, bagāta un kopta, bet, ja nenodrošināsim un valstiski neaizsargāsim tiesības šo valodu lietot, tad valoda tā arī paliks kā skaista vāze uz plaukta, kā piemineklis," valodas aizsardzību valsts līmenī skaidro Druviete.
Runāt, kopt un interesēties par valodu
Pētniece komentē, ka ikviena latviski runājoša cilvēka uzdevums sabiedrībā ir runāt latviski, un uzsver, ka nepieciešams aktualizēt jautājumu par to, kāpēc tas ir svarīgi. Daudzi cilvēki joprojām nesaprot, kāpēc viņi ar savu kaimiņu nevar runāt krievu valodā, ja tā ir ērtāk. "Mums ir pilnībā jāmaina savs skatījums uz latviešu valodas pozīcijām Latvijā," aicina Druviete.
Lingviste Zilgalve stāsta, ka skolām regulāri tiek izsūtīti mācību materiāli un organizētas tikšanās ar skolotājām, kas strādā ar bērniem un jauniešiem. Savukārt ikdienā, strādājot par valodas konsultanti, viņa novēro, cik daudz cilvēku interesējas par valodu, jo ik dienu saņem no 100 līdz 200 vēstulēm ar dažādiem valodniecības jautājumiem. "Valoda interesē tiem, kas to lieto, tiklīdz to lietojam, parādās daudz un dažādu aspektu un interešu, interesēties dziļāk un saprast, kurās situācijās mums ir nepieciešama cita valoda un kurās mēs varam vairāk piestrādāt pie savas," skaidro Zilgalve.
Veckalne uzsver, ka
šobrīd cilvēki latviešu valodā raksta tik daudz kā nekad. To veicinājusi dažādu tehnoloģiju attīstība, tiek rakstītas ziņas "Twitter", ikdienā tiek rakstītas e-pasta ziņas, un bieži raksta cilvēki, kuriem nav pieredzes rakstīšanā vai pieredzes rakstu valodā.
"Mēs jau neesam roboti, skaidrs, ka, runājot un rakstot, īpaši, ja neatceramies gramatikas vielu vai mums nav pieredzes, mēs varam kļūdīties.
Viens no veidiem, kā uz to reaģēt ir, pirmkārt, neaizmirst par laipnību, nevis uzbrukt un pārmest, bet laipni atgādināt vai ierosināt, pašiem rādīt ar savu piemēru, kā ir rakstīt pareizi," aicina Veckalne.
Viņa min, ka saikļu "ka" un "kad" lietojums, visticamāk, tika jaukts arī pirms 30 gadiem, tikai tagad tas ir izteiktāk pamanāms, jo cilvēki runā un raksta daudz vairāk.
"Šī neiecietība patiešām pastāv," norāda Druviete, "un, manuprāt, tā nestiprina latviešu valodas pozīcijas. Mums ir jāsaprot, ka valoda ir daudzveidīga, mainīga, ir varianti, mana taisnība nav vienīgā, praktiski par jebkuru valodas jautājumu ir bijušas diskusijas latviešu valodas rakstu vēsturē." Viņa piekrīt, ka veids, kādā tiek aizrādīts par valodas nepilnībām, ir ļoti svarīgs.
Atbildība par valodas lietojumu
"Man šķiet, ka viss, ko mēs redzam, dzirdam, lasām, ļoti ietekmē to, kas, tā sacīt, nāk no mums ārā. Tas, ko redzam, dzirdam, lasām, ietekmē to, kā mēs pēc tam domājam un ko uzskatām par pareizu esam," novērojumos dalās Zilgalve. Lingviste norāda, ka to, kādas vārdu konstrukcijas regulāri dzirdam ikdienā, nereti veido to, ko pieņemam par pareizu, un katrs valodas lietotājs ir atbildīgs par to, ko viņš saka un raksta.
Veckalne norāda, ka valodu var vingrināt tāpat kā jebkuru citu muskuli cilvēka ķermenī, un piekrīt – katrs, kurš ir redzams un dzirdams, ir atbildīgs par to, kā raksta un runā.
"Īpaši mūsdienās, ja raugāmies uz šiem satura lietotājiem digitālajā vidē, bieži vien liekas – kā es māku, tā runāju. Es jau runāju no sirds, bet patiesībā viņi tajā brīdi arī izglīto savu auditoriju.
Es uzskatu, ka ikvienam, kurš ir publiski lasāms, dzirdams, ir nepieciešamas šīs pāris nodarbības ar profesionāli, ja cilvēks jūt, ka viņam vajag šo palīgu," komentē tulkošanas eksperte.
"Mums ir jāatrod līdzsvars starp [valodas] simbolu, juridisko nodrošinājumu un katra cilvēka aktīvu rīcību. Vai mums tas izdodas? Daļēji jā, bet man jāatgriežas pie jautājuma par valodas lietošanu; nepietiek atgādināt, ka valoda ir simbols, tā ir jāciena, jāmīl, tā ir skaista, izkopta un kāda vēl ne, bet šo valodu nelietot. Visur nepieciešams līdzsvars," uzsver Druviete.
Viņa skaidro, ka priekšstats, ka valsts un tās identitātei lojāls cilvēks var nerunāt latviešu valodā, savulaik tika izmantots, lai attaisnotu sabiedrībā zināmu cilvēku nevēlēšanos runāt latviski. "Biežāk sastopams ir cits maldīgs uzskats, ka cilvēks latviešu valodā nerunā, bet ir īstens Latvijas patriots. Manuprāt, tas nav iespējams. Tas var būt pirmajā gadā pēc ierašanās Latvijā, bet mēs zinām, ka jau tagad daudzi ukraiņu bēgļi ir apguvuši latviešu valodu un to lieto. Arī latviešiem jāsaprot, ka saziņā ar ukraiņiem krievu valoda var būt tikai īslaicīgs pārejas elements, bet nekādā gadījumā pastāvīgs princips," atzīmē valodas pētniece.
Kā mainās latviešu valoda, un vai tā zaudē kvalitāti? Spriež valodnieki
Kultūras rondo
Kultūrtelpa
Autori: Gustavs Terzens (Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" vadītājs)
"Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda. Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" par latviešu valodas attīstības iespējām stāsta Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Ina Druviete.
Sarunā pievienojas raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja, tulkošanas eksperte un valodas konsultante Aiga Veckalne un galvenā lingviste Latviešu valodas aģentūrā Evelīna Zilgalve.
Valodas politiskie aspekti un tās konkurētspēja sabiedrībā ir jautājumi, kurus pēta un aktualizē valodas speciālisti. "Jākonkurē ir tāpēc, lai mēs saglabātos pasaules valodas saimē, un šī konkurence tiešām ir asa. Mēs nevaram runāt vienā reizē divās valodās, kaut arī, protams, pārvaldām trīs četras vai vēl vairāk. Valodas politika gluži vienkārši nozīmē aktīvu nostāju savas valodas uzturēšanā, savas valodas lietošanā, un to var īstenot gan valsts institūcijas, gan ikviens no mums saziņā ar savu kaimiņu, ar saviem draugiem, ar visiem, ar ko mēs runājam," skaidro Ina Druviete.
Lingviste uzsver, ka ir būtiski runāt par savas valsts valodas aizsardzību savā teritorijā, un atgādina, ka latvietim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums runāt latviešu valodā visur, kur vien tas ir iespējams. Izņēmums ir ārzemes, kurās valoda ir pielāgojama, izrādot cieņu citu valstu pārstāvjiem.
Aiga Veckalne stāsta, ka arī mūsdienās valoda attīstās ar jaunu vārdu veidošanos, šī procesa pamatā nereti ir tieši tulkošana. "Mēs runājam mūsdienu valodā, un katrā laikmetā ir savas iezīmes, protams. Mūsdienās informācijas aprites ātrums ir lielāks, tāpēc mums ir angļu vārdu ietekmes. Angļu valoda šobrīd ir tā lingua franca [atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda – red.] gan zinātnē, gan popkultūrā, visur; kolīdz mēs dzirdam kaut ko jaunu, tā mēs to ieceļam tiešā veidā," uzsver Veckalne.
Valodas lietojums sabiedrībā
Iezīmējot sabiedrības attiecības ar valodu, Druviete skaidro, ka valoda pielāgojas sabiedrībai un sabiedrība nosaka valodas lietojumu. Viņa uzsver, ka ir svarīgi nošķirt valodas lietojumu un valodas kvalitāti un ka valodnieki jau 30 gadus runā par to, cik svarīgi ir valodu lietot. "Runājot par valodas lietojumu,
ir jānošķir pārejošas un noturīgas parādības valodā, un parādības, kas ir virspusējas, un tendences, kas tiešām var apdraudēt valodu," skaidro pētniece.
Druviete atklāj, ka jauniešu valodā vienmēr ir bijis vairāk aizguvumu nekā vecākās paaudzes valodā un sarunu valodā ir pieļaujama lielāka brīvība nekā publiskajā valodā, tāpēc ir svarīgi arī skolas sistēmā parādīt, ka valoda ir daudzveidīga un tā nav vienmuļa. "Mēs izvēlamies [valodas] formu saistībā ar sarunas biedru un saistībā ar situāciju. Kā rāda viens no jaunākajiem Latviešu valodas aģentūras pētījumiem, vidusskolēni ļoti labi apzinās šo starpību," uzsver lingviste.
"Latviešu valodas pozīcijas pašlaik ir pietiekami stabilas. Es runāju par valodas attīstības līmeni. Protams, mēs nedrīkstam apstāties nevienu brīdi, ir jāveido jauni termini, jātulko, jo tikai tā valoda bagātinās.
Pagaidām nav pamata pesimistiskam uzskatam, ka latviešu valoda zaudē savu kvalitāti tieši šo aizguvumu dēļ," stāsta Druviete.
Aiga Veckalne ikdienā darbojas lietišķās sarakstes jomā, konsultējot un vadot lekcijas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem. Viņa novērojusi, ka cilvēkiem nereti trūkst apzinātības attiecībā uz valodu, bieži vien lielāka uzmanība tiek pievērsta ārējam tēlam – izskatam vai apģērbam, bet tiek aizmirsts, ka arī valoda ir tāds pats tēlu veidojošs elements.
"Tas, ko es vienmēr cenšos darīt, ir parādīt, ka ir vērts aizdomāties, būt apzinātam, ir vērts atrast to [atbilstošo] vārdu latviešu valodā. Veidojot saturu internetā un "Instagram", bieži vien saņemu jautājumus, kā to vai citu pateikt latviski, vai to, ka mums jau nav tāda vārda, vai tas latviskais vārds man galīgi nepatīk.
Patiesībā latviešu valodā mēs varam runāt par jebko, jā, dažreiz mums ir jāiegulda laiks, lai atrastu to terminu, varbūt kādam būs jāpajautā, jāatrod vārdnīca, bet mēs tiešām varam runāt par jebko," uzsver Veckalne.
Latviešu valoda turpina attīstīties
Valodas izkopšanā liela nozīme ir izglītībai, lasīšanai un rakstīšanai, tomēr par lasīšanas problemātiku jauniešu vidū tiek spriests regulāri. "Piespiešana nestrādā nevienā jomā, ne tikai grāmatu lasīšanā vai valodas mācīšanā, arī citās jomās. Mums veidojas saturs latviešu valodā ne tikai grāmatās, ne tikai drukātā vidē, bet arvien vairāk cilvēku veido emuārus jeb blogus, saturu sociālajos medijos, raidierakstus jeb podkāstus. Tas, manuprāt, ir viens no pīlāriem, kā mēs šo konkurētspēju varam veicināt, un, ja nepatīk lasīt, varbūt var klausīties labus piemērus," aicina raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja.
Valodnieks Andrejs Veisbergs iepriekš skaidroja, ka kopumā latviešu valoda nekad nav bijusi tik plaša un tik dziļa kā tagad. Latviešu valodas vārdu krājums ir paplašinājies un pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis divas reizes, arī tulkojumu apjoms ir pieaudzis. "Man liekas, ka tuvojas situācija, ka kādi 10% [cilvēku] lietos elegantu, skaistu latviešu valodu un pārējie lietos visai vienkāršu valodu," paredz Veisbergs. Viņš uzsver, ka šāda situācija novērojama arī citās sabiedrībās.
Druviete piekrīt valodniekam, sakot, ka latviešu valoda tiek lietota pilnīgi visās jomās, attīstās terminoloģija, arī tulkojumu ir daudz un tie ir izcili, un ir ļoti labi rakstnieki un oriģinālliteratūra. "Es ceru, ka neviens neatkārtos teicienu, ka latviešu valodā kaut ko nevar pateikt vai ka citas valodas ir bagātākas.
Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda.
Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," uzsver pētniece.
"Visvairāk mani satrauc tas, ka mēs esam gatavi diskutēt par kāda vārda iederību vai neiederību, bet sabiedrībā tomēr nav pietiekami daudz nosodījuma tiem gadījumiem, kad politiķi atļaujas Latvijas sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos nerunāt valsts valodā vai kad mūsu jaunajiem darba ņēmējiem joprojām tiek uzspiestas citas valodas prasmes. Mums ir jāsaprot, ka valoda var būt izcila, bagāta un kopta, bet, ja nenodrošināsim un valstiski neaizsargāsim tiesības šo valodu lietot, tad valoda tā arī paliks kā skaista vāze uz plaukta, kā piemineklis," valodas aizsardzību valsts līmenī skaidro Druviete.
Runāt, kopt un interesēties par valodu
Pētniece komentē, ka ikviena latviski runājoša cilvēka uzdevums sabiedrībā ir runāt latviski, un uzsver, ka nepieciešams aktualizēt jautājumu par to, kāpēc tas ir svarīgi. Daudzi cilvēki joprojām nesaprot, kāpēc viņi ar savu kaimiņu nevar runāt krievu valodā, ja tā ir ērtāk. "Mums ir pilnībā jāmaina savs skatījums uz latviešu valodas pozīcijām Latvijā," aicina Druviete.
Lingviste Zilgalve stāsta, ka skolām regulāri tiek izsūtīti mācību materiāli un organizētas tikšanās ar skolotājām, kas strādā ar bērniem un jauniešiem. Savukārt ikdienā, strādājot par valodas konsultanti, viņa novēro, cik daudz cilvēku interesējas par valodu, jo ik dienu saņem no 100 līdz 200 vēstulēm ar dažādiem valodniecības jautājumiem. "Valoda interesē tiem, kas to lieto, tiklīdz to lietojam, parādās daudz un dažādu aspektu un interešu, interesēties dziļāk un saprast, kurās situācijās mums ir nepieciešama cita valoda un kurās mēs varam vairāk piestrādāt pie savas," skaidro Zilgalve.
Veckalne uzsver, ka
šobrīd cilvēki latviešu valodā raksta tik daudz kā nekad. To veicinājusi dažādu tehnoloģiju attīstība, tiek rakstītas ziņas "Twitter", ikdienā tiek rakstītas e-pasta ziņas, un bieži raksta cilvēki, kuriem nav pieredzes rakstīšanā vai pieredzes rakstu valodā.
"Mēs jau neesam roboti, skaidrs, ka, runājot un rakstot, īpaši, ja neatceramies gramatikas vielu vai mums nav pieredzes, mēs varam kļūdīties.
Viens no veidiem, kā uz to reaģēt ir, pirmkārt, neaizmirst par laipnību, nevis uzbrukt un pārmest, bet laipni atgādināt vai ierosināt, pašiem rādīt ar savu piemēru, kā ir rakstīt pareizi," aicina Veckalne.
Viņa min, ka saikļu "ka" un "kad" lietojums, visticamāk, tika jaukts arī pirms 30 gadiem, tikai tagad tas ir izteiktāk pamanāms, jo cilvēki runā un raksta daudz vairāk.
"Šī neiecietība patiešām pastāv," norāda Druviete, "un, manuprāt, tā nestiprina latviešu valodas pozīcijas. Mums ir jāsaprot, ka valoda ir daudzveidīga, mainīga, ir varianti, mana taisnība nav vienīgā, praktiski par jebkuru valodas jautājumu ir bijušas diskusijas latviešu valodas rakstu vēsturē." Viņa piekrīt, ka veids, kādā tiek aizrādīts par valodas nepilnībām, ir ļoti svarīgs.
Atbildība par valodas lietojumu
"Man šķiet, ka viss, ko mēs redzam, dzirdam, lasām, ļoti ietekmē to, kas, tā sacīt, nāk no mums ārā. Tas, ko redzam, dzirdam, lasām, ietekmē to, kā mēs pēc tam domājam un ko uzskatām par pareizu esam," novērojumos dalās Zilgalve. Lingviste norāda, ka to, kādas vārdu konstrukcijas regulāri dzirdam ikdienā, nereti veido to, ko pieņemam par pareizu, un katrs valodas lietotājs ir atbildīgs par to, ko viņš saka un raksta.
Veckalne norāda, ka valodu var vingrināt tāpat kā jebkuru citu muskuli cilvēka ķermenī, un piekrīt – katrs, kurš ir redzams un dzirdams, ir atbildīgs par to, kā raksta un runā.
"Īpaši mūsdienās, ja raugāmies uz šiem satura lietotājiem digitālajā vidē, bieži vien liekas – kā es māku, tā runāju. Es jau runāju no sirds, bet patiesībā viņi tajā brīdi arī izglīto savu auditoriju.
Es uzskatu, ka ikvienam, kurš ir publiski lasāms, dzirdams, ir nepieciešamas šīs pāris nodarbības ar profesionāli, ja cilvēks jūt, ka viņam vajag šo palīgu," komentē tulkošanas eksperte.
"Mums ir jāatrod līdzsvars starp [valodas] simbolu, juridisko nodrošinājumu un katra cilvēka aktīvu rīcību. Vai mums tas izdodas? Daļēji jā, bet man jāatgriežas pie jautājuma par valodas lietošanu; nepietiek atgādināt, ka valoda ir simbols, tā ir jāciena, jāmīl, tā ir skaista, izkopta un kāda vēl ne, bet šo valodu nelietot. Visur nepieciešams līdzsvars," uzsver Druviete.
Viņa skaidro, ka priekšstats, ka valsts un tās identitātei lojāls cilvēks var nerunāt latviešu valodā, savulaik tika izmantots, lai attaisnotu sabiedrībā zināmu cilvēku nevēlēšanos runāt latviski. "Biežāk sastopams ir cits maldīgs uzskats, ka cilvēks latviešu valodā nerunā, bet ir īstens Latvijas patriots. Manuprāt, tas nav iespējams. Tas var būt pirmajā gadā pēc ierašanās Latvijā, bet mēs zinām, ka jau tagad daudzi ukraiņu bēgļi ir apguvuši latviešu valodu un to lieto. Arī latviešiem jāsaprot, ka saziņā ar ukraiņiem krievu valoda var būt tikai īslaicīgs pārejas elements, bet nekādā gadījumā pastāvīgs princips," atzīmē valodas pētniece.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs