Krievijas federācijas - Ukrainas karš

[LvSnor]

Un līdz ar to, arī miera piedāvājumi ir viegli idealizēti un romantiski, īpaši no KF.

Tai pat laikā, pavisam viņi arī nevar nebūt. Jo diez vai ka abas puses baigi grib karot mūžīgi, gan jau ka ij vieni, ij otri labprāt pabeigtu šo klopi. Cita lieta, ka reāli to var izdarīt (ja uz brīdi novēršam skatu no idejas par to, ka karam obligāti jābeidzas ar vienas vai otras puses faktisku kapitulāciju) vien tad, ja miera piedāvājumi paredz kompromisu, uz kuru, kaut vai sakožot zobus, tomēr var parakstīties abas puses. Bet līdz tam vēl ir tālu, un abas puses joprojām turpina tirgoties ar nosacītu "maksimuma programmu" (kaut gan Krievijas prasības, starp citu aug, jo klīst runas, ka Stambulas miera sarunās 2022. gada martā negāja runa par to, ka Hersonas vai Zaporožjes apgabali varētu palikt/nonākt Krievijas kontrolē/īpašumā). Redzēs, varbūt nākošajos sarunu posmos kādam izdosies nokaulēt "cenu"

Es vēl joprojām nesaredzu KF piedāvājumos jeb kaut ko reālistisku. Un es arī šai KF iebrukumā nesaredzu reālistiskus mērķus - to sasodīto zeme servertūtu uz Krimas Cietoksni?

Principā 24 februāris izmainīja realitāti.

Nezinu, nezinu. No vienas puses, protams, JEBKURŠ notikums izmaina realitāti No otras puses - nu, 11. septembris arī tipa "izmainīja realitāti". Vai arī nē? Vai ja jā, tad cik ļoti? Jo īpaši, skatoties uz to no šā brīža skatpunkta?

Nu 11.septembris bija signāls ASV, ka tas ka pazudusi PSRS vēl nenodrošina happy forever strory. 24.februāris bija paziņojums Eiropai ka KF ir izvēlējusies Talibana ceļu, kas sola viņiem uzvarošu iznākumu. Bet diez vai kodolbruņots "Talibans" (tulkojumā, "jaunie skolotāji") KF teritorijā ir pieņemams ASV ilgstoši.

KF nav šos 30 gadus peldējusi pa straumi, viņi ir izdomājuši nostaļģijas modeli - Staļinisms (līdzīgi kā Ķīnas TR) bez Marksa, bet ar pareizticību, un KF sabiedrībai viņš patīk.

Ja es pareizi atceros, tad viena no staļinisma būtiskajām pazīmēm bija "sociālisms vienā atsevišķi ņemtā valstī". Līdz ar to runāt par "staļinismu bez Marksa" ir oksimorons.

Es piekrītu, ka kāda būs kārtībā "vienā atsevišķi ņemtā valstī" bija svarīgi katrai no PSRS atbrīvotai teritorijai, un "Staļinisms" ir metode, kā panākt sociālas izmaiņās pret sabiedrības gribu, ar valsts teroru pret iedzīvotājiem. Un savā ziņā tas ir aprakstīts, A.Upīša darbā luga Spartaks, kas notiek ar vergiem, kad viņiem pēkšņi pret viņu gribu piešķir brīvību. Un A.Upīts iedvesmojās šim darba evakuācijā "padomju krievijā".