NATO atrod caurumus Eiropas aizsardzībā
Sabīne Zībolda un Matiass Viljamss
2024. gada 24. jūlijs, 2024:31, GMT+3
BRISELE, 24. jūlijs (Reuters) - Karš Ukrainā un draudošās ASV prezidenta vēlēšanas dominēja NATO samitā Vašingtonā šomēnes, taču, prom no publiskās skatuves, alianses militārie plānotāji ir koncentrējušies uz to, lai novērtētu Eiropas čīkstēšanas novēršanas milzīgās izmaksas aizsardzības līdzekļiem.
NATO līderi pagājušajā gadā vienojās par plāniem veikt lielāko tās aizsardzības spēju kapitālremontu pēdējo trīs gadu desmitu laikā, pieaugot bailēm no Krievijas agresijas. Aizkulisēs amatpersonas kopš tā laika ir pārdomājušas minimālās aizsardzības prasības, lai īstenotu šos plānus, kas pēdējo nedēļu laikā tika nosūtīti valstu valdībām, norāda viens militārais plānotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Minimālās prasības sīki apraksta trūkumus NATO armijās galvenajās jomās, sniedzot aptuvenas norādes par to, cik miljardu eiro to novēršana varētu izmaksāt, sacīja militārais plānotājs. NATO mērķis ir pārvērst šīs prasības par saistošiem mērķiem atsevišķām valdībām, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzību līdz 2025. gada rudenim, kad notiks kārtējā aizsardzības ministru sanāksme.
Reuters runāja ar 12 militārajām un civilajām amatpersonām Eiropā par slepenajiem plāniem, kuras iezīmēja sešas jomas, kuras 32 valstu alianse ir noteikusi kā vissteidzamāk risināmās jomas.
To vidū ir pretgaisa aizsardzības un tāla darbības rādiusa raķešu trūkums, karavīru skaits, munīcija, loģistikas galvassāpes un drošu digitālo sakaru trūkums kaujas laukā, liecina sarunas ar NATO amatpersonām.
Amatpersonas vēlējās palikt anonīmas, lai brīvāk apspriestu drošības jautājumus. NATO nav publiski sniedzis kopējo izmaksu tāmi.
Rezultāti liecina, ka NATO saskaras ar slinkumu, lai sasniegtu savus mērķus laikā, kad tās vienotību varētu pārbaudīt budžeta ierobežojumi starp Eiropas vadošajām dalībvalstīm un domstarpības par to, cik vanagai vajadzētu būt tās nostājai pret Krieviju.
Būtiski, ka šogad notikušās ASV prezidenta vēlēšanas ir radījušas šaubu, ka NATO izcilāko spēku varētu vadīt pret aliansi kritizējošs cilvēks – bijušais prezidents Donalds Tramps –, kurš apsūdzējis Eiropas partnerus ASV militārā atbalsta izmantošanā.
Vašingtonas samitā no 9. līdz 11.jūlijam daži Eiropas politikas veidotāji publiski atzina, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs novembra vēlēšanās, kontinentam būs jāpalielina militārie izdevumi.
"Mums ir jāatzīst, ka Amerikai neatkarīgi no prezidenta vēlēšanu iznākuma prioritāte arvien vairāk tiks pārcelta uz Indo-Klusā okeāna reģionu, lai Eiropas valstīm NATO būtu jāveic vairāk smagu darbu," sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons. Hīlijs sacīja samita malā.
Atbildot uz Reuters jautājumiem, NATO amatpersona sacīja, ka alianses līderi Vašingtonā vienojušies, ka daudzos gadījumos, lai novērstu trūkumus, būs nepieciešami izdevumi, kas pārsniedz 2% no IKP. Viņš norādīja, ka 23 biedri tagad atbilst 2% minimālajai prasībai vai pārsniedz to.
"Neatkarīgi no ASV vēlēšanu iznākuma Eiropas sabiedrotajiem būs jāturpina palielināt savas aizsardzības spējas, spēku gatavību un munīcijas krājumus," sacīja NATO amatpersona.
NATO ir augstākajā trauksmes stadijā kopš aukstā kara, un tās pesimistiskākās amatpersonas, tostarp Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, brīdina, ka Krievijas uzbrukums tās robežām var notikt piecu gadu laikā.
Kamēr Krievijas ekonomika jau atrodas uz kara pamata, Eiropas valdības var saskarties ar pretestību, ja tās pieprasīs vairāk naudas aizsardzības izdevumiem no nodokļu maksātājiem, kuri cieš no dzīves dārdzības trūkuma, lai sagatavotos karam, kas daudziem šķiet tāla perspektīva, uzskata analītiķi. .
"Mēs varam sagaidīt, ka īstenosies politiskā pretreakcija, it īpaši, ja politiķi mēģinās izskaidrot samazinājumus citur ar palielinātiem aizsardzības budžetiem," teikts ziņu un analīzes dienesta Eurointelligence, kas koncentrējas uz ES, 12. jūlija piezīmē.
SMAGUMU CELŠANA
NATO pirmais nopietnais kapitālais remonts kopš aukstā kara beigām pavērsīs aliansi atpakaļ uz Eiropas aizsardzību pret iespējamu Krievijas uzbrukumu pēc gadiem ilgām attālākām misijām, piemēram, Afganistānā.
Reuters jau iepriekš ziņoja, ka NATO plānotāji uzskata, ka tai būs nepieciešamas 35 līdz 50 papildu brigādes, lai izturētu Krievijas uzbrukumu. Brigāde sastāv no 3000 līdz 7000 karavīru, kas nozīmētu no 105 000 līdz 350 000 karavīru.
Tas nozīmē, ka, piemēram, Vācijai būtu vajadzīgas 3-5 papildu brigādes vai 20 000 līdz 30 000 papildu kaujas karavīru, sacīja avots, faktiski vēl viena divīzija papildus trim divīzijām, kuras Berlīne šobrīd strādā, lai aprīkotu.
Berlīnes Aizsardzības ministrija atteicās komentēt slepenos plānus.
Atsaucoties uz ASV amatpersonām, daudzi Eiropas politikas veidotāji, tostarp Lielbritānijas Hīlijs, jau saka, ka aizsardzības izdevumiem būs jāpārsniedz alianses pašreizējais mērķis 2% no IKP.
Tūlija Danetone, Igaunijas – vienas no Eiropas vecāko valdību – aizsardzības politikas vietniece, tiešsaistes brīfingā 2. jūlijā pirms Vašingtonas sanāksmes ieteica, ka nākamā gada NATO samitā vajadzētu apspriest izdevumu mērķa palielināšanu līdz 2,5% vai 3%.
ASV ir neapšaubāmi lielākā NATO operāciju dalībniece. Saskaņā ar jūnijā publicētajām NATO aplēsēm ASV 2024.gadā aizsardzībai tērēs 967,7 miljardus dolāru, kas ir aptuveni 10 reizes vairāk nekā Vācija, kas ir otrā lielākā tērētāju valsts ar 97,7 miljardiem dolāru. Kopējie NATO militārie izdevumi 2024. gadam tiek lēsti 1474,4 miljardu dolāru apmērā.
Trampa jūlijā izvēlētais senators Dž.D. Venss par viņa viceprezidenta kandidātu, kurš iebilst pret palīdzības sniegšanu Ukrainai un kritizējis NATO partnerus kā "labklājības klientus", izraisīja bažas dažās Eiropas galvaspilsētās.
Pentagona pārstāvis pulkvežleitnants Čārlijs Dīts sacīja, ka ASV atbalsta Eiropas sabiedroto centienus palielināt aizsardzības izdevumus vismaz līdz 2% no IKP mērķa, un norādīja, ka tās jau ir panākušas ievērojamu progresu budžeta palielināšanā.
"NATO reģionālie aizsardzības plāni ietver gatavības un elastības uzlabošanu visā aliansē. Mēs joprojām esam apņēmības pilni sniegt nozīmīgu ieguldījumu šajos centienos," aģentūrai Reuters sacīja Dīts.
Saskaņā ar jaunajiem aizsardzības plāniem Vācijai vajadzēs četrkāršot savu pretgaisa aizsardzību — ne tikai Patriot bateriju skaitu, bet arī mazāka darbības rādiusa sistēmas —, lai aizsargātu bāzes, ostas un vairāk nekā 100 000 karavīru, kas, domājams, šķērsos valsti ceļā uz austrumiem. flangs smagas spriedzes vai kara gadījumā, aģentūrai Reuters sacīja viens drošības avots.
Vācijai bija 36 pretgaisa aizsardzības vienības Patriot, kad tā bija NATO frontes valsts aukstā kara laikā, un pat tad tā paļāvās uz NATO sabiedroto atbalstu. Šobrīd vācu spēku skaits ir samazinājies līdz 9 Patriot vienībām pēc tam, kad kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā Ukrainai ir ziedotas trīs vienības, un tām ir krasi jāpalielina vienības.
Izmaksas būs ievērojamas. Berlīne tikko pasūtīja četras Patriot vienības par cenu 1,35 miljardu eiro apmērā.
Kā zīme budžeta izaicinājumiem, kas jau tagad nomāc Eiropas lielāko ekonomiku, Vācija plāno uz pusi samazināt savu militāro palīdzību Ukrainai 2025. gadā. Tā vietā Berlīne cer, ka Ukraina spēs apmierināt lielāko daļu savu militāro vajadzību ar 50 miljardu dolāru aizdevumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko apstiprinājusi Septiņu grupa, ziņo Reuters.
EIROPAI IR "JĀATKAILINA ZOBI "
Loģistikas plānotāji ķeras pie misiņa skavām, izstrādājot veidus, kā nogādāt karaspēkam pārtiku, degvielu un ūdeni pa piegādes līniju, sacīja augsta NATO amatpersona, bet otra amatpersona norādīja, ka ievainoto karavīru un karagūstekņu apgrieztā plūsma radīsies arī jāorganizē.
"Viņi kopā ar sabiedrotajiem izstrādā kartes detalizēti," sacīja amatpersona, pārliecinoties, piemēram, ka tilti ir pietiekami izturīgi, lai izturētu lielas militārās slodzes.
Cits militārās plānošanas avots ieskicēts scenārijs, kurā ienaidnieka spēki varētu mērķēt uz ASV gaisa spēku bāzi Ramšteinā Vācijas dienvidrietumos vai Ziemeļjūras ostās, piemēram, Brēmerhāfenē, caur kurām NATO spēki dotos ceļā uz Poliju.
"Kā es varu aizsargāt šīs masas, lai tās nepārvērstos par vērtīgiem mērķiem?" sacīja avots. "Pretējā gadījumā viņi būs pirmie un pēdējie amerikāņi, kas šeit dislocēsies."
Tā kā aukstā kara laikā desmitiem tūkstošu NATO un padomju karaspēku saskārās tieši gar Vācijas iekšējo robežu, karaspēka izvietošana tagad prasīs ilgāku laiku, jo jebkura konflikta frontes līnija varētu būt tālāk uz austrumiem – līdz 60 dienām, ieskaitot laiku, saņemt politisku lēmumu, saskaņā ar pirmo militāro plānotāju.
Eiropai nav pietiekami daudz dzelzceļa jaudas, lai pārvietotu cisternas, un dzelzceļa sliežu platums Vācijā un bijušās Padomju Savienības valstīs ir atšķirīgs, kas nozīmē, ka ieroči un aprīkojums būtu jāiekrauj dažādos vilcienos.
Pirmā NATO plānošanas amatpersona sacīja, ka ir jāpastiprina kiberaizsardzība, lai aizsargātu pret hakeru uzbrukumu, kas varētu ietekmēt iespējamos izvietošanas veidus, piemēram, Polijā, kas varētu traucēt dzelzceļa pārmijas un apturēt karaspēka pārvietošanos austrumu virzienā.
Tāpēc ļoti svarīga ir ātra lēmumu pieņemšana un uzticams sarkano karodziņu kontrolsaraksts, kas norāda uz nenovēršamu Krievijas uzbrukumu.
NATO plānotāji ir uzlabojuši divciparu skaitu agrīnās brīdināšanas indikatoru, kas varētu būt priekštecis pilnīgam Krievijas iebrukumam, aģentūrai Reuters sacīja pirmais NATO plānošanas avots, nesniedzot sīkāku informāciju.
Eiropai būtu jābūt gatavai "atklāt zobus" un virzīt kaujas gatavus karaspēku tieši uz potenciālo fronti, reaģējot uz Krievijas militārajām kustībām, ja tas ir nepieciešams, lai atturētu, bet arī nekavējoties jāuzsāk cīņa, ja spriedze pārvēršas karā. , sacīja plānošanas avots.
Izpētiet jaunākās ESG tendences, kas ietekmē uzņēmumus un valdības, izmantojot Reuters Sustainable Switch biļetenu. Reģistrējies šeit.
Ziņo Sabīne Zībolda; Meta Spetalnika un Fila Stjuarta papildu ziņojumi; rakstījis Matiass Viljamss Rediģējis Daniels Flinns
Sabīne Zībolda un Matiass Viljamss
2024. gada 24. jūlijs, 2024:31, GMT+3
BRISELE, 24. jūlijs (Reuters) - Karš Ukrainā un draudošās ASV prezidenta vēlēšanas dominēja NATO samitā Vašingtonā šomēnes, taču, prom no publiskās skatuves, alianses militārie plānotāji ir koncentrējušies uz to, lai novērtētu Eiropas čīkstēšanas novēršanas milzīgās izmaksas aizsardzības līdzekļiem.
NATO līderi pagājušajā gadā vienojās par plāniem veikt lielāko tās aizsardzības spēju kapitālremontu pēdējo trīs gadu desmitu laikā, pieaugot bailēm no Krievijas agresijas. Aizkulisēs amatpersonas kopš tā laika ir pārdomājušas minimālās aizsardzības prasības, lai īstenotu šos plānus, kas pēdējo nedēļu laikā tika nosūtīti valstu valdībām, norāda viens militārais plānotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Minimālās prasības sīki apraksta trūkumus NATO armijās galvenajās jomās, sniedzot aptuvenas norādes par to, cik miljardu eiro to novēršana varētu izmaksāt, sacīja militārais plānotājs. NATO mērķis ir pārvērst šīs prasības par saistošiem mērķiem atsevišķām valdībām, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzību līdz 2025. gada rudenim, kad notiks kārtējā aizsardzības ministru sanāksme.
Reuters runāja ar 12 militārajām un civilajām amatpersonām Eiropā par slepenajiem plāniem, kuras iezīmēja sešas jomas, kuras 32 valstu alianse ir noteikusi kā vissteidzamāk risināmās jomas.
To vidū ir pretgaisa aizsardzības un tāla darbības rādiusa raķešu trūkums, karavīru skaits, munīcija, loģistikas galvassāpes un drošu digitālo sakaru trūkums kaujas laukā, liecina sarunas ar NATO amatpersonām.
Amatpersonas vēlējās palikt anonīmas, lai brīvāk apspriestu drošības jautājumus. NATO nav publiski sniedzis kopējo izmaksu tāmi.
Rezultāti liecina, ka NATO saskaras ar slinkumu, lai sasniegtu savus mērķus laikā, kad tās vienotību varētu pārbaudīt budžeta ierobežojumi starp Eiropas vadošajām dalībvalstīm un domstarpības par to, cik vanagai vajadzētu būt tās nostājai pret Krieviju.
Būtiski, ka šogad notikušās ASV prezidenta vēlēšanas ir radījušas šaubu, ka NATO izcilāko spēku varētu vadīt pret aliansi kritizējošs cilvēks – bijušais prezidents Donalds Tramps –, kurš apsūdzējis Eiropas partnerus ASV militārā atbalsta izmantošanā.
Vašingtonas samitā no 9. līdz 11.jūlijam daži Eiropas politikas veidotāji publiski atzina, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs novembra vēlēšanās, kontinentam būs jāpalielina militārie izdevumi.
"Mums ir jāatzīst, ka Amerikai neatkarīgi no prezidenta vēlēšanu iznākuma prioritāte arvien vairāk tiks pārcelta uz Indo-Klusā okeāna reģionu, lai Eiropas valstīm NATO būtu jāveic vairāk smagu darbu," sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons. Hīlijs sacīja samita malā.
Atbildot uz Reuters jautājumiem, NATO amatpersona sacīja, ka alianses līderi Vašingtonā vienojušies, ka daudzos gadījumos, lai novērstu trūkumus, būs nepieciešami izdevumi, kas pārsniedz 2% no IKP. Viņš norādīja, ka 23 biedri tagad atbilst 2% minimālajai prasībai vai pārsniedz to.
"Neatkarīgi no ASV vēlēšanu iznākuma Eiropas sabiedrotajiem būs jāturpina palielināt savas aizsardzības spējas, spēku gatavību un munīcijas krājumus," sacīja NATO amatpersona.
NATO ir augstākajā trauksmes stadijā kopš aukstā kara, un tās pesimistiskākās amatpersonas, tostarp Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, brīdina, ka Krievijas uzbrukums tās robežām var notikt piecu gadu laikā.
Kamēr Krievijas ekonomika jau atrodas uz kara pamata, Eiropas valdības var saskarties ar pretestību, ja tās pieprasīs vairāk naudas aizsardzības izdevumiem no nodokļu maksātājiem, kuri cieš no dzīves dārdzības trūkuma, lai sagatavotos karam, kas daudziem šķiet tāla perspektīva, uzskata analītiķi. .
"Mēs varam sagaidīt, ka īstenosies politiskā pretreakcija, it īpaši, ja politiķi mēģinās izskaidrot samazinājumus citur ar palielinātiem aizsardzības budžetiem," teikts ziņu un analīzes dienesta Eurointelligence, kas koncentrējas uz ES, 12. jūlija piezīmē.
SMAGUMU CELŠANA
NATO pirmais nopietnais kapitālais remonts kopš aukstā kara beigām pavērsīs aliansi atpakaļ uz Eiropas aizsardzību pret iespējamu Krievijas uzbrukumu pēc gadiem ilgām attālākām misijām, piemēram, Afganistānā.
Reuters jau iepriekš ziņoja, ka NATO plānotāji uzskata, ka tai būs nepieciešamas 35 līdz 50 papildu brigādes, lai izturētu Krievijas uzbrukumu. Brigāde sastāv no 3000 līdz 7000 karavīru, kas nozīmētu no 105 000 līdz 350 000 karavīru.
Tas nozīmē, ka, piemēram, Vācijai būtu vajadzīgas 3-5 papildu brigādes vai 20 000 līdz 30 000 papildu kaujas karavīru, sacīja avots, faktiski vēl viena divīzija papildus trim divīzijām, kuras Berlīne šobrīd strādā, lai aprīkotu.
Berlīnes Aizsardzības ministrija atteicās komentēt slepenos plānus.
Atsaucoties uz ASV amatpersonām, daudzi Eiropas politikas veidotāji, tostarp Lielbritānijas Hīlijs, jau saka, ka aizsardzības izdevumiem būs jāpārsniedz alianses pašreizējais mērķis 2% no IKP.
Tūlija Danetone, Igaunijas – vienas no Eiropas vecāko valdību – aizsardzības politikas vietniece, tiešsaistes brīfingā 2. jūlijā pirms Vašingtonas sanāksmes ieteica, ka nākamā gada NATO samitā vajadzētu apspriest izdevumu mērķa palielināšanu līdz 2,5% vai 3%.
ASV ir neapšaubāmi lielākā NATO operāciju dalībniece. Saskaņā ar jūnijā publicētajām NATO aplēsēm ASV 2024.gadā aizsardzībai tērēs 967,7 miljardus dolāru, kas ir aptuveni 10 reizes vairāk nekā Vācija, kas ir otrā lielākā tērētāju valsts ar 97,7 miljardiem dolāru. Kopējie NATO militārie izdevumi 2024. gadam tiek lēsti 1474,4 miljardu dolāru apmērā.
Trampa jūlijā izvēlētais senators Dž.D. Venss par viņa viceprezidenta kandidātu, kurš iebilst pret palīdzības sniegšanu Ukrainai un kritizējis NATO partnerus kā "labklājības klientus", izraisīja bažas dažās Eiropas galvaspilsētās.
Pentagona pārstāvis pulkvežleitnants Čārlijs Dīts sacīja, ka ASV atbalsta Eiropas sabiedroto centienus palielināt aizsardzības izdevumus vismaz līdz 2% no IKP mērķa, un norādīja, ka tās jau ir panākušas ievērojamu progresu budžeta palielināšanā.
"NATO reģionālie aizsardzības plāni ietver gatavības un elastības uzlabošanu visā aliansē. Mēs joprojām esam apņēmības pilni sniegt nozīmīgu ieguldījumu šajos centienos," aģentūrai Reuters sacīja Dīts.
Saskaņā ar jaunajiem aizsardzības plāniem Vācijai vajadzēs četrkāršot savu pretgaisa aizsardzību — ne tikai Patriot bateriju skaitu, bet arī mazāka darbības rādiusa sistēmas —, lai aizsargātu bāzes, ostas un vairāk nekā 100 000 karavīru, kas, domājams, šķērsos valsti ceļā uz austrumiem. flangs smagas spriedzes vai kara gadījumā, aģentūrai Reuters sacīja viens drošības avots.
Vācijai bija 36 pretgaisa aizsardzības vienības Patriot, kad tā bija NATO frontes valsts aukstā kara laikā, un pat tad tā paļāvās uz NATO sabiedroto atbalstu. Šobrīd vācu spēku skaits ir samazinājies līdz 9 Patriot vienībām pēc tam, kad kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā Ukrainai ir ziedotas trīs vienības, un tām ir krasi jāpalielina vienības.
Izmaksas būs ievērojamas. Berlīne tikko pasūtīja četras Patriot vienības par cenu 1,35 miljardu eiro apmērā.
Kā zīme budžeta izaicinājumiem, kas jau tagad nomāc Eiropas lielāko ekonomiku, Vācija plāno uz pusi samazināt savu militāro palīdzību Ukrainai 2025. gadā. Tā vietā Berlīne cer, ka Ukraina spēs apmierināt lielāko daļu savu militāro vajadzību ar 50 miljardu dolāru aizdevumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko apstiprinājusi Septiņu grupa, ziņo Reuters.
EIROPAI IR "JĀATKAILINA ZOBI "
Loģistikas plānotāji ķeras pie misiņa skavām, izstrādājot veidus, kā nogādāt karaspēkam pārtiku, degvielu un ūdeni pa piegādes līniju, sacīja augsta NATO amatpersona, bet otra amatpersona norādīja, ka ievainoto karavīru un karagūstekņu apgrieztā plūsma radīsies arī jāorganizē.
"Viņi kopā ar sabiedrotajiem izstrādā kartes detalizēti," sacīja amatpersona, pārliecinoties, piemēram, ka tilti ir pietiekami izturīgi, lai izturētu lielas militārās slodzes.
Cits militārās plānošanas avots ieskicēts scenārijs, kurā ienaidnieka spēki varētu mērķēt uz ASV gaisa spēku bāzi Ramšteinā Vācijas dienvidrietumos vai Ziemeļjūras ostās, piemēram, Brēmerhāfenē, caur kurām NATO spēki dotos ceļā uz Poliju.
"Kā es varu aizsargāt šīs masas, lai tās nepārvērstos par vērtīgiem mērķiem?" sacīja avots. "Pretējā gadījumā viņi būs pirmie un pēdējie amerikāņi, kas šeit dislocēsies."
Tā kā aukstā kara laikā desmitiem tūkstošu NATO un padomju karaspēku saskārās tieši gar Vācijas iekšējo robežu, karaspēka izvietošana tagad prasīs ilgāku laiku, jo jebkura konflikta frontes līnija varētu būt tālāk uz austrumiem – līdz 60 dienām, ieskaitot laiku, saņemt politisku lēmumu, saskaņā ar pirmo militāro plānotāju.
Eiropai nav pietiekami daudz dzelzceļa jaudas, lai pārvietotu cisternas, un dzelzceļa sliežu platums Vācijā un bijušās Padomju Savienības valstīs ir atšķirīgs, kas nozīmē, ka ieroči un aprīkojums būtu jāiekrauj dažādos vilcienos.
Pirmā NATO plānošanas amatpersona sacīja, ka ir jāpastiprina kiberaizsardzība, lai aizsargātu pret hakeru uzbrukumu, kas varētu ietekmēt iespējamos izvietošanas veidus, piemēram, Polijā, kas varētu traucēt dzelzceļa pārmijas un apturēt karaspēka pārvietošanos austrumu virzienā.
Tāpēc ļoti svarīga ir ātra lēmumu pieņemšana un uzticams sarkano karodziņu kontrolsaraksts, kas norāda uz nenovēršamu Krievijas uzbrukumu.
NATO plānotāji ir uzlabojuši divciparu skaitu agrīnās brīdināšanas indikatoru, kas varētu būt priekštecis pilnīgam Krievijas iebrukumam, aģentūrai Reuters sacīja pirmais NATO plānošanas avots, nesniedzot sīkāku informāciju.
Eiropai būtu jābūt gatavai "atklāt zobus" un virzīt kaujas gatavus karaspēku tieši uz potenciālo fronti, reaģējot uz Krievijas militārajām kustībām, ja tas ir nepieciešams, lai atturētu, bet arī nekavējoties jāuzsāk cīņa, ja spriedze pārvēršas karā. , sacīja plānošanas avots.
Izpētiet jaunākās ESG tendences, kas ietekmē uzņēmumus un valdības, izmantojot Reuters Sustainable Switch biļetenu. Reģistrējies šeit.
Ziņo Sabīne Zībolda; Meta Spetalnika un Fila Stjuarta papildu ziņojumi; rakstījis Matiass Viljamss Rediģējis Daniels Flinns
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs