Ivande Kaija
Gundega Grīnuma
"Es stāstu visu"
Ivandas Kaijas dienasgrāmatas ar Gundega Grīnuma komentāriem 1911-1921
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a562597/
Ivandes Kaijas (īstajā vārdā Antonijas Lūkinas) vēstule Rainim un Aspazijai, rakstīta 1911. gada 16. maijā:
"Atkal īstā brīdī atnāca jūsu vēstule, kad man tā slāpst pēc laba vārda. Tik grūta, grūta sirds. Es atrodos tādā bezizejas stāvoklī, ka jūs nemaz nevarat iedomāties! Mēs ar Fēliksu viens otru ēdam pilnīgi nost. Es piedot nevaru ne par matu, man ir jāiet projām, citādi es aiziešu bojā. Ja nu es eju, tad… viņš ir beigts. Kad es palieku, arī viņš nīkst.
Un man nav viņa žēl!
Jūs sakāt, es esot labs cilvēks, skaists. Vai tā ir skaista cilvēka dvēsele? Es sevī jūtos kā dēmons. Cik liela bija mana mīlestība, tik lielas ir manas tagadējās, negatīvās jūtas, kuras es nevaru pārvarēt.
Mēs tagad dzīvojam uz izmēģinājuma. Es teicu, ka rudenī došu galīgu atbildi, vai atgriezīšos atpakaļ Elizabetes ielā jeb aizvilkšos kaut kur viena mansardā.
Bērnus viņš nedod. Es arī nepastāvu viņa dēļ. Es iztikšu. Varēšu taču apraudzīt, kad gribēšu.
Viņš jau ar varu grib izgudrot visādus pienākuma spaidus, un, visbēdīgi, tagad spekulē ar savu veselību. Gala iznākums man tagad jau ir skaidrs… Man ir jāpaliek. Un ja nu tad varētu, kā nebūt, panesami dzīvot? Bet es zinu, viņš atkal paliks vieglprātīgs un neiztaisīs par mani nekā. Un tomēr – man nav citas izvēles.
Un nu man viens liels lūgums. Madonas jau kādas dienas trīs četras ir izceptas. Trakā modē gribas jums aizsūtīt. Pārāk liels darbs nebūs tā lasīšana. Priekš skatuves jau laikam nederēs, par daudz īsu, un otrais akts ir pavisam nedramatisks. Viss, ko dramatiski iesāku, pāriet pamazām publicistikā… bet, ja nu tā ir mana īpatnējā forma, šitāda? Tagad gaidīšu, ko jūs abi teiksiet.
Vai jūs tagad pie Induļa strādājat?"
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radi...-u.a53155/
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radi...u.a156889/
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/aka...-esmu.html
Klajā nācis sērijas Es esmu… darbs — Ivandes Kaijas dienasgrāmata (1911—1921) ar Gundegas Grīnumas izvērstiem komentāriem ES STĀSTU VISU
“Rakstniece, publiciste un sabiedriskā darbiniece, “Latvju sieviešu zelta fonda” ierosinātāja Ivande Kaija dienasgrāmatā (1911—1921) literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas augsti kvalificētajā tekstoloģiskajā apstrādē un plaši izvērstajos savulaik skandalozi populārā romāna “Iedzimtais grēks” autores personisko un radošo dzīvi un laikmeta vēsturisko panorāmu detalizēti izgaismojošajos komentāros lasītājam atklājas ne mazāk spilgti kā citi sērijas “Es esmu…” monogrāfijās jau iepazītie rakstnieki. Papildu vērtību darbam piešķir unikālais fotomateriāls un pielikums ar vairākiem rādītājiem, kas ļauj ielūkoties izcilās personības pasaulē arī pēc tās fiziskā un garīgā sabrukuma 1921. gada pavasarī.”
Dr. philol. Jānis Zālītis
“Šī dienasgrāmata caur ļoti personisku prizmu sniedz ieskatu vienā no smagākajiem laikiem mūsu valsts vēsturē: Pirmais pasaules karš, ar to saistītā vācu okupācija, padomju periods, brīvības cīņas, bermontiāde un, visbeidzot, neatkarīgas valsts veidošana. Ivande Kaija izdzīvo visus šos periodus, līdztekus rakstniecībai audzinot trīs bērnus, cenšoties nodrošināt tiem iztiku un izglītību un uzņemoties arī sabiedriskus pienākumus. Viņa ne vienmēr izprot dažādos politiskos strāvojumus, tomēr it bieži aiz to rūpīgi postās fasādes intuitīvi saredz ļaunumu un liekulību. Dienasgrāmatu caurstrāvo sieviešu emancipācijas idejas, ko ietekmējušas sabiedrības modernizācijas prasības, saduroties ar patriarhālās sabiedrības iesīkstējušajiem uzskatiem.”
Dr. hist. Līga Lapa
Dr. philol. Gundega Grīnuma (1948), arī LZA Goda doktore ir apjomīgo monogrāfiju PIEMIŅAS PARADOKSI.. (2009) un VIŅPUS ALPIEM.. (2017) autore. Gadu desmitiem padziļināti pievērsusies ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī viņu līdzgaitnieku radošajam mantojumam. Sekmējusi Latvijas—Vācijas un Latvijas — Šveices literāro un kultūras kontaktu vēstures apzināšanu, pētīšanu un popularizēšanu. Saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus — LR Ministru kabineta balvu (2015), LZA balvu (2017, 2018), Apspazijas prēmiju (2020) un Latvijas Literatūras gada balvu (2010, 2018).
Gundega Grīnuma
"Es stāstu visu"
Ivandas Kaijas dienasgrāmatas ar Gundega Grīnuma komentāriem 1911-1921
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a562597/
Ivandes Kaijas (īstajā vārdā Antonijas Lūkinas) vēstule Rainim un Aspazijai, rakstīta 1911. gada 16. maijā:
"Atkal īstā brīdī atnāca jūsu vēstule, kad man tā slāpst pēc laba vārda. Tik grūta, grūta sirds. Es atrodos tādā bezizejas stāvoklī, ka jūs nemaz nevarat iedomāties! Mēs ar Fēliksu viens otru ēdam pilnīgi nost. Es piedot nevaru ne par matu, man ir jāiet projām, citādi es aiziešu bojā. Ja nu es eju, tad… viņš ir beigts. Kad es palieku, arī viņš nīkst.
Un man nav viņa žēl!
Jūs sakāt, es esot labs cilvēks, skaists. Vai tā ir skaista cilvēka dvēsele? Es sevī jūtos kā dēmons. Cik liela bija mana mīlestība, tik lielas ir manas tagadējās, negatīvās jūtas, kuras es nevaru pārvarēt.
Mēs tagad dzīvojam uz izmēģinājuma. Es teicu, ka rudenī došu galīgu atbildi, vai atgriezīšos atpakaļ Elizabetes ielā jeb aizvilkšos kaut kur viena mansardā.
Bērnus viņš nedod. Es arī nepastāvu viņa dēļ. Es iztikšu. Varēšu taču apraudzīt, kad gribēšu.
Viņš jau ar varu grib izgudrot visādus pienākuma spaidus, un, visbēdīgi, tagad spekulē ar savu veselību. Gala iznākums man tagad jau ir skaidrs… Man ir jāpaliek. Un ja nu tad varētu, kā nebūt, panesami dzīvot? Bet es zinu, viņš atkal paliks vieglprātīgs un neiztaisīs par mani nekā. Un tomēr – man nav citas izvēles.
Un nu man viens liels lūgums. Madonas jau kādas dienas trīs četras ir izceptas. Trakā modē gribas jums aizsūtīt. Pārāk liels darbs nebūs tā lasīšana. Priekš skatuves jau laikam nederēs, par daudz īsu, un otrais akts ir pavisam nedramatisks. Viss, ko dramatiski iesāku, pāriet pamazām publicistikā… bet, ja nu tā ir mana īpatnējā forma, šitāda? Tagad gaidīšu, ko jūs abi teiksiet.
Vai jūs tagad pie Induļa strādājat?"
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radi...-u.a53155/
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radi...u.a156889/
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/aka...-esmu.html
Klajā nācis sērijas Es esmu… darbs — Ivandes Kaijas dienasgrāmata (1911—1921) ar Gundegas Grīnumas izvērstiem komentāriem ES STĀSTU VISU
“Rakstniece, publiciste un sabiedriskā darbiniece, “Latvju sieviešu zelta fonda” ierosinātāja Ivande Kaija dienasgrāmatā (1911—1921) literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas augsti kvalificētajā tekstoloģiskajā apstrādē un plaši izvērstajos savulaik skandalozi populārā romāna “Iedzimtais grēks” autores personisko un radošo dzīvi un laikmeta vēsturisko panorāmu detalizēti izgaismojošajos komentāros lasītājam atklājas ne mazāk spilgti kā citi sērijas “Es esmu…” monogrāfijās jau iepazītie rakstnieki. Papildu vērtību darbam piešķir unikālais fotomateriāls un pielikums ar vairākiem rādītājiem, kas ļauj ielūkoties izcilās personības pasaulē arī pēc tās fiziskā un garīgā sabrukuma 1921. gada pavasarī.”
Dr. philol. Jānis Zālītis
“Šī dienasgrāmata caur ļoti personisku prizmu sniedz ieskatu vienā no smagākajiem laikiem mūsu valsts vēsturē: Pirmais pasaules karš, ar to saistītā vācu okupācija, padomju periods, brīvības cīņas, bermontiāde un, visbeidzot, neatkarīgas valsts veidošana. Ivande Kaija izdzīvo visus šos periodus, līdztekus rakstniecībai audzinot trīs bērnus, cenšoties nodrošināt tiem iztiku un izglītību un uzņemoties arī sabiedriskus pienākumus. Viņa ne vienmēr izprot dažādos politiskos strāvojumus, tomēr it bieži aiz to rūpīgi postās fasādes intuitīvi saredz ļaunumu un liekulību. Dienasgrāmatu caurstrāvo sieviešu emancipācijas idejas, ko ietekmējušas sabiedrības modernizācijas prasības, saduroties ar patriarhālās sabiedrības iesīkstējušajiem uzskatiem.”
Dr. hist. Līga Lapa
Dr. philol. Gundega Grīnuma (1948), arī LZA Goda doktore ir apjomīgo monogrāfiju PIEMIŅAS PARADOKSI.. (2009) un VIŅPUS ALPIEM.. (2017) autore. Gadu desmitiem padziļināti pievērsusies ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī viņu līdzgaitnieku radošajam mantojumam. Sekmējusi Latvijas—Vācijas un Latvijas — Šveices literāro un kultūras kontaktu vēstures apzināšanu, pētīšanu un popularizēšanu. Saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus — LR Ministru kabineta balvu (2015), LZA balvu (2017, 2018), Apspazijas prēmiju (2020) un Latvijas Literatūras gada balvu (2010, 2018).
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs