2024-09-08 18:21
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a567948/
Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu
Sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji.
Šobrīd atbildīgie dienesti, tajā skaitā Valsts policija, turpina veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem, taču pēc pirmatnējiem datiem tas ir militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts un, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieejamo informāciju, tas ielidojis mūsu gaisa telpā no Baltkrievijas.
Tiek norādīts, ka NBS rīkojas saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā ir informēta NATO komandvadība.
Par incidentu informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes un reģiona NATO valstis. Nacionālie bruņotie spēki konstatēja bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorija, kā arī monitorēja tā kustību un konstatēja nokrišanas vietu. Situācijas izmeklēšana turpinās.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aģentūrai LETA atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdienas agrā rītā un tika uzreiz pamanīts. Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālisti sākotnējā informācija ir, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā".
"Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji," stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.
Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālistiem pieejamā sākotnējā informācija ir, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā".
Precīzākas detaļas par objekta nokrišanas vietu un apstākļiem NBS nesniedz.
"Šī situācija ir kā apliecinājums, ka mums jāturpina uzsāktie darbi Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju attīstībā un elektroniskās karadarbības spējas, kas ļauj ierobežot dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu darbību," norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvija pastiprināti veic savu sauszemes robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu aizsardzību, tāpat Nacionālo bruņoto spēki pastiprina pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas. Savukārt NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs Baltijas valstīm.
Kā norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"), pirmdien, 9.septembrī, uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis: "Informējām sabiedrotos, NATO, ES vadību par šo incidentu. Krievijas karš Ukrainā liek nezaudēt modrību. Šodien arī Rumānijā līdzīgs incidents. Esam modri, izlēmīgi, vēsu prātu izsveram tālākos soļus, iesaistot sabiedrotos."
Latvijas gaisa telpa ir daļa no NATO gaisa telpas. Dalībvalstis NATO samitā Vašingtonā vienojās par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā, ieviešot aktīvāku pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") vietnē "X" izcēla Latvijas aizsardzības nozares gatavību šādām situācijām, kā arī sadarbību ar iekšlietu dienestiem.
Kā vēstīts, masīva raķešu un dronu uzbrukuma gaitā, ko 26. augusta rītā pret Ukrainu veica Krievija, Polijas gaisa telpā ielidoja pagaidām neidentificēts objekts un, pēc visa spriežot, vēlāk nogāzies Polijas teritorijā, iepriekš pavēstīja Polijas armijas operatīvā vadība.
Operatīvās vadības vadītājs ģenerālis Macejs Klišs sacīja, ka tas acīmredzot bijis drons.
Krievijas dronu atlūzas vairākkārt nogāzušās arī Rumānijā.
Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" 27. augustā sacīja, ka iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO dienas kārtībā.
Vaicāts, vai pēc šādiem incidentiem būtu jāseko Polijas vai NATO reakcijai, ministrs sacīja, ka ir konkrētas procedūras, kā šādos gadījumos rīkojas, uzsverot, ka detaļās neieslīgs. Sprūds uzsvēra, ka tas ir kopdarbs, šādos gadījumos notiek konsultācijas un šis jautājums ir dienas kārtībā.
Jāatceras, ka ārējā Polijas robeža ir arī ārējā NATO robeža, viņš akcentēja.
Ministrs pauda, ja šādas situācijas atkārtosies un šādi lidojumi kļūs regulāri, tad sekos konkrētas reakcijas.
Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu
Sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji.
Šobrīd atbildīgie dienesti, tajā skaitā Valsts policija, turpina veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem, taču pēc pirmatnējiem datiem tas ir militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts un, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieejamo informāciju, tas ielidojis mūsu gaisa telpā no Baltkrievijas.
Tiek norādīts, ka NBS rīkojas saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā ir informēta NATO komandvadība.
Par incidentu informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes un reģiona NATO valstis. Nacionālie bruņotie spēki konstatēja bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorija, kā arī monitorēja tā kustību un konstatēja nokrišanas vietu. Situācijas izmeklēšana turpinās.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aģentūrai LETA atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdienas agrā rītā un tika uzreiz pamanīts. Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālisti sākotnējā informācija ir, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā".
"Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji," stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.
Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālistiem pieejamā sākotnējā informācija ir, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā".
Precīzākas detaļas par objekta nokrišanas vietu un apstākļiem NBS nesniedz.
"Šī situācija ir kā apliecinājums, ka mums jāturpina uzsāktie darbi Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju attīstībā un elektroniskās karadarbības spējas, kas ļauj ierobežot dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu darbību," norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvija pastiprināti veic savu sauszemes robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu aizsardzību, tāpat Nacionālo bruņoto spēki pastiprina pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas. Savukārt NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs Baltijas valstīm.
Kā norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"), pirmdien, 9.septembrī, uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis: "Informējām sabiedrotos, NATO, ES vadību par šo incidentu. Krievijas karš Ukrainā liek nezaudēt modrību. Šodien arī Rumānijā līdzīgs incidents. Esam modri, izlēmīgi, vēsu prātu izsveram tālākos soļus, iesaistot sabiedrotos."
Latvijas gaisa telpa ir daļa no NATO gaisa telpas. Dalībvalstis NATO samitā Vašingtonā vienojās par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā, ieviešot aktīvāku pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") vietnē "X" izcēla Latvijas aizsardzības nozares gatavību šādām situācijām, kā arī sadarbību ar iekšlietu dienestiem.
Kā vēstīts, masīva raķešu un dronu uzbrukuma gaitā, ko 26. augusta rītā pret Ukrainu veica Krievija, Polijas gaisa telpā ielidoja pagaidām neidentificēts objekts un, pēc visa spriežot, vēlāk nogāzies Polijas teritorijā, iepriekš pavēstīja Polijas armijas operatīvā vadība.
Operatīvās vadības vadītājs ģenerālis Macejs Klišs sacīja, ka tas acīmredzot bijis drons.
Krievijas dronu atlūzas vairākkārt nogāzušās arī Rumānijā.
Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" 27. augustā sacīja, ka iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO dienas kārtībā.
Vaicāts, vai pēc šādiem incidentiem būtu jāseko Polijas vai NATO reakcijai, ministrs sacīja, ka ir konkrētas procedūras, kā šādos gadījumos rīkojas, uzsverot, ka detaļās neieslīgs. Sprūds uzsvēra, ka tas ir kopdarbs, šādos gadījumos notiek konsultācijas un šis jautājums ir dienas kārtībā.
Jāatceras, ka ārējā Polijas robeža ir arī ārējā NATO robeža, viņš akcentēja.
Ministrs pauda, ja šādas situācijas atkārtosies un šādi lidojumi kļūs regulāri, tad sekos konkrētas reakcijas.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs