Francijas protestētāji sašutuši par "nozagtajām vēlēšanām", Makronam izraugoties konservatīvo Barnjē premjerministra amatam
Divus mēnešus pēc ārkārtas parlamenta vēlēšanām, kas Francijā izraisīja politisko satricinājumu, desmitiem tūkstošu kreiso demonstrantu sestdien pulcējās Parīzes centrā, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmumu par premjerministru iecelt konservatīvo Mišelu Barnjē, ko viņi sauca par "varas nolaupīšanu” un „nozagtas vēlēšanas”. FRANCE24 ziņo.
Divus mēnešus pēc nepārliecinošajām ārkārtas vēlēšanām Francijā un tikai dažas dienas pēc Mišela Barnjē iecelšanas premjerministra amatā sestdien Parīzes centrā demonstrantu vidū valdīja niknums un izmisums.
Starp saucieniem “Makrons ārā!, atkāpies Makrons!” kreisie demonstranti pulcējās rudens saulē tūkstošiem, lai protestētu pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmumu iecelt veterānu konservatīvo premjerministru, nevis kandidātu no viņu vidus.
Lai gan nesasniedza absolūto vairākumu, visvairāk balsu 7. jūlijā notikušajā vēlēšanu aptaujā ieguva kreisā koalīcija Jaunā tautas fronte (NFP) (ko veido Zaļie, sociālisti, komunisti un kreisi noskaņotā Francija Unbowed).
Taču Makrons atteicās iecelt viņu kandidāti, ierēdni un ekonomisti Lūsiju Kasetsu (37), apgalvojot, ka viņa nepārdzīvos uzticības balsojumu, un ceturtdien nosauca Barnjē, kuras partija Les Républicains ierindojās tālajā ceturtajā vietā, par Francijas jauno premjerministru.
"Es esmu tik dusmīgs," sacīja 59 gadus vecais Rocio, demonstrantiem pulcējoties Bastīlijas laukumā Parīzes centrā, kas ir protestu un gājienu centrālais punkts.
“Vēlēšanu rezultāti nav ievēroti. Tautai ir apnikuši. Cilvēki vēlas cieņu," sacīja datu ievades operators, raksturojot Francijas polarizējošo un nepopulāro prezidentu kā "monarhistu" un "baņķieru slieksni".
"Makronam vajadzētu uz visiem laikiem atbrīvoties un izrādīt mums zināmu cieņu," viņa piebilda, sakot, ka vēlas, lai viņu impīčmenta.
"Spēka satvēriens"
Kad pūlis sāka briest, protestētāji turēja augstu karogu un plakātu jūru, nosodot "nozagtās vēlēšanas" un "Makrona varas sagrābšanu".
Ģimenes nesa savus bērnus uz pleciem, un mītiņa organizatori vadīja pūli “On lâche rien” (Mēs nepadodamies) kārtā, kad gājiens devās uz Nāciju Parīzes austrumos.
"Mēs ieradāmies, jo masveidā balsojām pret Makrona politiku," sacīja 23 gadus vecais Leo, students un skolotāja palīgs.
"Parasti kreisie cīnījās visu laiku, bet šoreiz viņi patiešām sanāca kopā un izveidoja savienību," viņš sacīja, atsaucoties uz steigā izveidoto kreiso koalīciju NFP.
Leo apsūdzēja prezidentu par tradīciju pārkāpšanu, atsakoties iecelt premjerministru no partijas vai koalīcijas, kas vēlēšanās ieņēma pirmo vietu.
"Parasti premjerministrs nāk no vairākuma partijas," viņš paskaidroja. "Bet Makrons necentās, viņš vienkārši darīja to, ko gribēja."
Makrona azarts atgriežas
Makrons paziņoja par negaidīto parlamenta balsojumu 9.jūnijā, aicinot Francijas vēlētājus sniegt "skaidrību" pēc tam, kad galēji labējie izsita viņa centristisko partiju Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Daudzi gaidīja, ka balsojums notiks tāpat kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, galēji labējie nāks pie varas pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara un Nacionālā mītiņa prezidents Džordans Bardella tiks iecelts par premjerministru.
Tātad, kad galēji labējie vadīja pirmo balsošanas kārtu 30. jūnijā, Jaunā Tautas fronte un Francijas centristi izmantoja milzīgu taktisku balsojumu, lai neļautu viņiem pārņemt vadības grožus.
Protestētājus Parīzē sašutuši tas, ka Makrons kopš 2017. gada vairākkārt uzdeva sevi kā vienīgo barjeru pret galēji labējiem, kad viņiem šķita, ka viņš vienkārši ir nodevis viņiem varas atslēgas.
"Mēs balsojām par to, lai Makrons bloķētu Lepēnu, taču patiesībā mums bija izvēle starp Lepēnu un Lepēnu," sacīja Leo, apsūdzot Makronu labējo labējo aizspriedumu uzbrukumā imigrācijas jomā.
Augstākās likmes balsojuma otrajā kārtā, kas notika 7. jūlijā, bija lielākā vēlētāju aktivitāte pēdējo gadu desmitu laikā – balsis sadalījās trīs galvenajos blokos, bet nebija skaidra vairākuma, tādējādi valstij nododot pakārtu parlamentu un ievedot Franciju politiskā satricinājumā.
NFP ieguva visvairāk vietu, bet Makrona ansambļa koalīcija ierindojās otrajā vietā, zaudējot 72 vietas un relatīvo vairākumu Nacionālajā asamblejā.
Neskatoties uz iegūto trešo vietu, Merinas Lepēnas galēji labējais Nacionālais mītiņš ieguva rekordlielu vietu skaitu — 143 —, lai kļūtu par vienu lielāko partiju sadrumstalotajā parlamentā.
Makrona bīstamā azarts bija atspēlējies: Francijas vēlētāji bija nobalsojuši par pārmaiņām, galēji labējie guva milzīgus panākumus un kreisie pasludināja uzvaru.
Sākumā Makrons paziņoja, ka "neviens nav uzvarējis vēlēšanās", vēstulē, kas izraisīja furoru kreiso vidū, un lūdza toreizējo premjerministru Gabrielu Atalu palikt pagaidu amatā, "lai nodrošinātu valsts stabilitāti".
Pēc tam viņš aicināja uz "politisko pamieru" vasaras olimpisko spēļu laikā. Tikai augusta beigās viņš sāka "konsultāciju" plūsmu ar vairākiem potenciālajiem kandidātiem.
Barnjē politika ir "neticami patriarhāla"
Makrons centās atrast premjerministru, kurš neatceltu viņa ļoti strīdīgo pensiju reformu, kuras rezultātā pensionēšanās vecums tika palielināts no 62 uz 64 gadiem, un kuru konkurenti nekavējoties nenobalsotu.
Viņš īpaši meklēja pārliecību galēji labējā Nacionālajā mītiņā par to, ko viņi varētu pieņemt, efektīvi ieliekot Marinu Lepēnu karaļa veidotājas lomā.
Lepēna uzlika veto diviem citiem pretendentiem uz premjerministra amatu, bijušo sociālistu premjerministru Bernāru Kazenēvu un bijušo konservatīvo ministru Ksavjeru Bertrānu, Ziemeļu Hauts de France reģiona vadītāju. Taču viņa klusējot piekrita Barnjē, sakot, ka gaidīs, kamēr viņš parlamentā izklāstīs savu politiku, lai izlemtu, atbalstīt viņu vai ne.
Iecelšana paredz, ka Francija no tās visu laiku jaunākā premjerministra Atāla kļūs par līdz šim vecāko premjerministru.
"Tagad mums ir puisis, kuram ir 73 gadi," sacīja Léo mītiņā Parīzē. "Kā viņš var saprast jaunatni?" viņš teica, izskatīdamies neticīgi. "Viņa politika ir neticami patriarhāla. Un viņam nepatīk minoritātes, un viņš ir pret homoseksuāļiem,” viņš sacīja, atsaucoties uz to, ka Barnjē divas reizes ir balsojis pret geju tiesībām.
Jaunais premjerministrs piektdienas vakarā TV intervijā solīja, ka viņam "nav daudz kopīga ar Nacionālā mītiņa teorijām vai ideoloģiju", taču viņš to "respektē", piebilstot, ka ieņems stingrāku nostāju imigrācijas jautājumā.
Viņš arī sacīja, ka viņa valdība būs atvērta kreiso spēku pārstāvjiem un politiski vērsās pret NFP, ierosinot "vairāk nodokļu taisnīguma", vienlaikus aicinot uz ātrāku izaugsmi, ko nodrošina bizness.
Bet tas maz mazināja protestētāju dusmas. 63 gadus vecais irānis Afasanehs, kurš pēdējo 41 gadu dzīvoja Francijā, uzskatīja Barnjē "maskētu galēji labējo".
"Viņš ir tikai bandinieks, kuru Makrons izvēlējās, lai varētu turpināt valdīt," viņa sacīja.
Taču lielākās protestētāju dusmas bija veltītas mežonīgi nepopulārajam Makronam, daudzi no viņiem aicināja viņu impīčmentēt.
"Makrons jau no sākuma zināja, ka iecels Barnjē," apgalvoja 62 gadus vecais Pjērs, grafiskais dizaineris un cietsirdīgās partijas France Unbowed atbalstītājs.
"Viņš ir tik manipulatīvs. Makrons runā par republikas vērtībām, bet viņš pat nezina, kas ir Republika,” viņš sacīja. "Viss process bija tikai viltus."
Divus mēnešus pēc ārkārtas parlamenta vēlēšanām, kas Francijā izraisīja politisko satricinājumu, desmitiem tūkstošu kreiso demonstrantu sestdien pulcējās Parīzes centrā, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmumu par premjerministru iecelt konservatīvo Mišelu Barnjē, ko viņi sauca par "varas nolaupīšanu” un „nozagtas vēlēšanas”. FRANCE24 ziņo.
Divus mēnešus pēc nepārliecinošajām ārkārtas vēlēšanām Francijā un tikai dažas dienas pēc Mišela Barnjē iecelšanas premjerministra amatā sestdien Parīzes centrā demonstrantu vidū valdīja niknums un izmisums.
Starp saucieniem “Makrons ārā!, atkāpies Makrons!” kreisie demonstranti pulcējās rudens saulē tūkstošiem, lai protestētu pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmumu iecelt veterānu konservatīvo premjerministru, nevis kandidātu no viņu vidus.
Lai gan nesasniedza absolūto vairākumu, visvairāk balsu 7. jūlijā notikušajā vēlēšanu aptaujā ieguva kreisā koalīcija Jaunā tautas fronte (NFP) (ko veido Zaļie, sociālisti, komunisti un kreisi noskaņotā Francija Unbowed).
Taču Makrons atteicās iecelt viņu kandidāti, ierēdni un ekonomisti Lūsiju Kasetsu (37), apgalvojot, ka viņa nepārdzīvos uzticības balsojumu, un ceturtdien nosauca Barnjē, kuras partija Les Républicains ierindojās tālajā ceturtajā vietā, par Francijas jauno premjerministru.
"Es esmu tik dusmīgs," sacīja 59 gadus vecais Rocio, demonstrantiem pulcējoties Bastīlijas laukumā Parīzes centrā, kas ir protestu un gājienu centrālais punkts.
“Vēlēšanu rezultāti nav ievēroti. Tautai ir apnikuši. Cilvēki vēlas cieņu," sacīja datu ievades operators, raksturojot Francijas polarizējošo un nepopulāro prezidentu kā "monarhistu" un "baņķieru slieksni".
"Makronam vajadzētu uz visiem laikiem atbrīvoties un izrādīt mums zināmu cieņu," viņa piebilda, sakot, ka vēlas, lai viņu impīčmenta.
"Spēka satvēriens"
Kad pūlis sāka briest, protestētāji turēja augstu karogu un plakātu jūru, nosodot "nozagtās vēlēšanas" un "Makrona varas sagrābšanu".
Ģimenes nesa savus bērnus uz pleciem, un mītiņa organizatori vadīja pūli “On lâche rien” (Mēs nepadodamies) kārtā, kad gājiens devās uz Nāciju Parīzes austrumos.
"Mēs ieradāmies, jo masveidā balsojām pret Makrona politiku," sacīja 23 gadus vecais Leo, students un skolotāja palīgs.
"Parasti kreisie cīnījās visu laiku, bet šoreiz viņi patiešām sanāca kopā un izveidoja savienību," viņš sacīja, atsaucoties uz steigā izveidoto kreiso koalīciju NFP.
Leo apsūdzēja prezidentu par tradīciju pārkāpšanu, atsakoties iecelt premjerministru no partijas vai koalīcijas, kas vēlēšanās ieņēma pirmo vietu.
"Parasti premjerministrs nāk no vairākuma partijas," viņš paskaidroja. "Bet Makrons necentās, viņš vienkārši darīja to, ko gribēja."
Makrona azarts atgriežas
Makrons paziņoja par negaidīto parlamenta balsojumu 9.jūnijā, aicinot Francijas vēlētājus sniegt "skaidrību" pēc tam, kad galēji labējie izsita viņa centristisko partiju Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Daudzi gaidīja, ka balsojums notiks tāpat kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, galēji labējie nāks pie varas pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara un Nacionālā mītiņa prezidents Džordans Bardella tiks iecelts par premjerministru.
Tātad, kad galēji labējie vadīja pirmo balsošanas kārtu 30. jūnijā, Jaunā Tautas fronte un Francijas centristi izmantoja milzīgu taktisku balsojumu, lai neļautu viņiem pārņemt vadības grožus.
Protestētājus Parīzē sašutuši tas, ka Makrons kopš 2017. gada vairākkārt uzdeva sevi kā vienīgo barjeru pret galēji labējiem, kad viņiem šķita, ka viņš vienkārši ir nodevis viņiem varas atslēgas.
"Mēs balsojām par to, lai Makrons bloķētu Lepēnu, taču patiesībā mums bija izvēle starp Lepēnu un Lepēnu," sacīja Leo, apsūdzot Makronu labējo labējo aizspriedumu uzbrukumā imigrācijas jomā.
Augstākās likmes balsojuma otrajā kārtā, kas notika 7. jūlijā, bija lielākā vēlētāju aktivitāte pēdējo gadu desmitu laikā – balsis sadalījās trīs galvenajos blokos, bet nebija skaidra vairākuma, tādējādi valstij nododot pakārtu parlamentu un ievedot Franciju politiskā satricinājumā.
NFP ieguva visvairāk vietu, bet Makrona ansambļa koalīcija ierindojās otrajā vietā, zaudējot 72 vietas un relatīvo vairākumu Nacionālajā asamblejā.
Neskatoties uz iegūto trešo vietu, Merinas Lepēnas galēji labējais Nacionālais mītiņš ieguva rekordlielu vietu skaitu — 143 —, lai kļūtu par vienu lielāko partiju sadrumstalotajā parlamentā.
Makrona bīstamā azarts bija atspēlējies: Francijas vēlētāji bija nobalsojuši par pārmaiņām, galēji labējie guva milzīgus panākumus un kreisie pasludināja uzvaru.
Sākumā Makrons paziņoja, ka "neviens nav uzvarējis vēlēšanās", vēstulē, kas izraisīja furoru kreiso vidū, un lūdza toreizējo premjerministru Gabrielu Atalu palikt pagaidu amatā, "lai nodrošinātu valsts stabilitāti".
Pēc tam viņš aicināja uz "politisko pamieru" vasaras olimpisko spēļu laikā. Tikai augusta beigās viņš sāka "konsultāciju" plūsmu ar vairākiem potenciālajiem kandidātiem.
Barnjē politika ir "neticami patriarhāla"
Makrons centās atrast premjerministru, kurš neatceltu viņa ļoti strīdīgo pensiju reformu, kuras rezultātā pensionēšanās vecums tika palielināts no 62 uz 64 gadiem, un kuru konkurenti nekavējoties nenobalsotu.
Viņš īpaši meklēja pārliecību galēji labējā Nacionālajā mītiņā par to, ko viņi varētu pieņemt, efektīvi ieliekot Marinu Lepēnu karaļa veidotājas lomā.
Lepēna uzlika veto diviem citiem pretendentiem uz premjerministra amatu, bijušo sociālistu premjerministru Bernāru Kazenēvu un bijušo konservatīvo ministru Ksavjeru Bertrānu, Ziemeļu Hauts de France reģiona vadītāju. Taču viņa klusējot piekrita Barnjē, sakot, ka gaidīs, kamēr viņš parlamentā izklāstīs savu politiku, lai izlemtu, atbalstīt viņu vai ne.
Iecelšana paredz, ka Francija no tās visu laiku jaunākā premjerministra Atāla kļūs par līdz šim vecāko premjerministru.
"Tagad mums ir puisis, kuram ir 73 gadi," sacīja Léo mītiņā Parīzē. "Kā viņš var saprast jaunatni?" viņš teica, izskatīdamies neticīgi. "Viņa politika ir neticami patriarhāla. Un viņam nepatīk minoritātes, un viņš ir pret homoseksuāļiem,” viņš sacīja, atsaucoties uz to, ka Barnjē divas reizes ir balsojis pret geju tiesībām.
Jaunais premjerministrs piektdienas vakarā TV intervijā solīja, ka viņam "nav daudz kopīga ar Nacionālā mītiņa teorijām vai ideoloģiju", taču viņš to "respektē", piebilstot, ka ieņems stingrāku nostāju imigrācijas jautājumā.
Viņš arī sacīja, ka viņa valdība būs atvērta kreiso spēku pārstāvjiem un politiski vērsās pret NFP, ierosinot "vairāk nodokļu taisnīguma", vienlaikus aicinot uz ātrāku izaugsmi, ko nodrošina bizness.
Bet tas maz mazināja protestētāju dusmas. 63 gadus vecais irānis Afasanehs, kurš pēdējo 41 gadu dzīvoja Francijā, uzskatīja Barnjē "maskētu galēji labējo".
"Viņš ir tikai bandinieks, kuru Makrons izvēlējās, lai varētu turpināt valdīt," viņa sacīja.
Taču lielākās protestētāju dusmas bija veltītas mežonīgi nepopulārajam Makronam, daudzi no viņiem aicināja viņu impīčmentēt.
"Makrons jau no sākuma zināja, ka iecels Barnjē," apgalvoja 62 gadus vecais Pjērs, grafiskais dizaineris un cietsirdīgās partijas France Unbowed atbalstītājs.
"Viņš ir tik manipulatīvs. Makrons runā par republikas vērtībām, bet viņš pat nezina, kas ir Republika,” viņš sacīja. "Viss process bija tikai viltus."
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs