2024-09-23 10:35
ANO vides programmas vadītāja: Pieaug vienprātība par globālu plastmasas līgumu
ANO vides programmas vadītāja svētdien paziņoja, ka, neraugoties uz domstarpībām par ražošanas ierobežojumiem un nodoklim līdzīgu maksu par plastmasu, viņa ir sākusi saskatīt vienprātību attiecībā uz pasaulē pirmo saistošo līgumu par plastmasas piesārņojumu. ANO vides programmas vadītāja Ingera Andersena sacīja, ka viņas komanda "gatavojas" novembra beigās Dienvidkorejas pilsētā Pusanā paredzētajām galīgajām sarunām. Tajā valstis cer noslēgt potenciāli revolucionāru vienošanos, lai risinātu milzīgo plastmasas piesārņojuma problēmu. "Ir dažas jomas, kurās, manuprāt, mēs sākam saskatīt vienprātību," Andersena teica no Ņujorkas pirms ikgadējās pasaules līderu sanāksmes ANO.
Uzrunas laikā Andersena pauda cerību, ka dalībvalstīm izdosies vienoties par "zināmu globālu pienākumu vai pamatnostādņu izstrādi attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem". Viņa norādīja, ka arvien vairāk tiek panākta vienprātība par nepieciešamību izveidot zinātnisku iestādi un "zināmā mērā izstrādāt tekstu, kas attiektos uz atkritumiem, atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi". "Ir arī skaidra izpratne, ka mums ir nepieciešams kāds dokuments, kas risinātu mantotā vai esošā piesārņojuma jautājumu, proti, piesārņojuma, kas izskalojas mūsu krastos pat pēc tam, kad esam aizskrūvējuši plastmasas krānu," piebilda Andersena. "Un ir arī skaidra izpratne, ka mums ir vajadzīga sava veida ziņošanas sistēma."
Aizķeršanās punkti
Sarunu dalībnieki jau ir vairākkārt tikušies, lai apspriestu vienošanos, kas varētu ietvert ražošanas ierobežojumus, vienotus noteikumus par pārstrādājamību un pat aizliegumus attiecībā uz konkrētām plastmasas vai ķīmiskām sastāvdaļām. Tomēr joprojām pastāv būtiskas nepilnības, tostarp jautājumā par ražošanas ierobežojumiem, teica Andersena. "Mēs vēlamies, lai tiktu samazināta neapstrādātu polimēru ražošana tiem, kas ir vienreizlietojami un īstermiņa produkti," viņa sacīja, paskaidrojot, ka ierobežojumi galvenokārt būtu vērsti pret piesārņojošiem produktiem. "Es neredzu okeānā peldošas automašīnu detaļas, lidmašīnu spārnus un tamlīdzīgas lietas," viņa teica.
"Mums ir jāveido izsmalcinātāka diskusija, ne tikai par to, vai noteikt ierobežojumus vai nē, jo tā nav gudra saruna." Vēl viens strīda punkts ir saistīts ar "globālo plastmasas maksu," pēc UNEP vadītājas teiktā. "Tātad jautājums par to, vai tiks ieviesta kāda veida plastmasas nodokļa maksa, joprojām tiek apspriests. Bet tas varētu aizņemt mazliet vairāk laika. Iespējams, mēs nonāksim pie idejas par kaut ko un vēlāk apspriedīsim detaļas, jo sīkas nianses prasīs laiku." Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem plastmasas ražošana pēdējo 20 gadu laikā ir dubultojusies, un pie pašreizējām tendencēm tā līdz 2060. gadam var trīskāršoties.
Tomēr vairāk nekā 90 % plastmasas netiek pārstrādāti, un liela daļa no tās tiek izmesta dabā vai apglabāta izgāztuvēs.
ANO vides programmas vadītāja svētdien paziņoja, ka, neraugoties uz domstarpībām par ražošanas ierobežojumiem un nodoklim līdzīgu maksu par plastmasu, viņa ir sākusi saskatīt vienprātību attiecībā uz pasaulē pirmo saistošo līgumu par plastmasas piesārņojumu. ANO vides programmas vadītāja Ingera Andersena sacīja, ka viņas komanda "gatavojas" novembra beigās Dienvidkorejas pilsētā Pusanā paredzētajām galīgajām sarunām. Tajā valstis cer noslēgt potenciāli revolucionāru vienošanos, lai risinātu milzīgo plastmasas piesārņojuma problēmu. "Ir dažas jomas, kurās, manuprāt, mēs sākam saskatīt vienprātību," Andersena teica no Ņujorkas pirms ikgadējās pasaules līderu sanāksmes ANO.
Uzrunas laikā Andersena pauda cerību, ka dalībvalstīm izdosies vienoties par "zināmu globālu pienākumu vai pamatnostādņu izstrādi attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem". Viņa norādīja, ka arvien vairāk tiek panākta vienprātība par nepieciešamību izveidot zinātnisku iestādi un "zināmā mērā izstrādāt tekstu, kas attiektos uz atkritumiem, atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi". "Ir arī skaidra izpratne, ka mums ir nepieciešams kāds dokuments, kas risinātu mantotā vai esošā piesārņojuma jautājumu, proti, piesārņojuma, kas izskalojas mūsu krastos pat pēc tam, kad esam aizskrūvējuši plastmasas krānu," piebilda Andersena. "Un ir arī skaidra izpratne, ka mums ir vajadzīga sava veida ziņošanas sistēma."
Aizķeršanās punkti
Sarunu dalībnieki jau ir vairākkārt tikušies, lai apspriestu vienošanos, kas varētu ietvert ražošanas ierobežojumus, vienotus noteikumus par pārstrādājamību un pat aizliegumus attiecībā uz konkrētām plastmasas vai ķīmiskām sastāvdaļām. Tomēr joprojām pastāv būtiskas nepilnības, tostarp jautājumā par ražošanas ierobežojumiem, teica Andersena. "Mēs vēlamies, lai tiktu samazināta neapstrādātu polimēru ražošana tiem, kas ir vienreizlietojami un īstermiņa produkti," viņa sacīja, paskaidrojot, ka ierobežojumi galvenokārt būtu vērsti pret piesārņojošiem produktiem. "Es neredzu okeānā peldošas automašīnu detaļas, lidmašīnu spārnus un tamlīdzīgas lietas," viņa teica.
"Mums ir jāveido izsmalcinātāka diskusija, ne tikai par to, vai noteikt ierobežojumus vai nē, jo tā nav gudra saruna." Vēl viens strīda punkts ir saistīts ar "globālo plastmasas maksu," pēc UNEP vadītājas teiktā. "Tātad jautājums par to, vai tiks ieviesta kāda veida plastmasas nodokļa maksa, joprojām tiek apspriests. Bet tas varētu aizņemt mazliet vairāk laika. Iespējams, mēs nonāksim pie idejas par kaut ko un vēlāk apspriedīsim detaļas, jo sīkas nianses prasīs laiku." Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem plastmasas ražošana pēdējo 20 gadu laikā ir dubultojusies, un pie pašreizējām tendencēm tā līdz 2060. gadam var trīskāršoties.
Tomēr vairāk nekā 90 % plastmasas netiek pārstrādāti, un liela daļa no tās tiek izmesta dabā vai apglabāta izgāztuvēs.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs