2024-09-30 14:56
Latvijai nākamā gada budžeta plānošanā izdodas izvairīties no būtiskas izdevumu mazināšanas un parādu palielināšanas. Taču nākamais gads ekonomikā var izrādīties grūtāks par šo, tāpēc laikus jāparedz publisko izdevumu mazināšana turpmākajiem gadiem. Tas pirmdien, 30. septembrī, izskanēja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem apspriežot 2025. gada budžeta projektu. Gatavību taupības pasākumiem atzina arī premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...s.a570719/
Plānojot nākamā gada budžetu, ministrijas iesniedza papildu finansējamo pasākumu sarakstus par kopumā pusotru miljardu eiro. Budžeta plānā papildu finansējuma iespējas dažādām nozarēm un pasākumiem ierobežotas līdz 474,4 miljoniem. Vairums no tiem – armijas munīcijas iepirkumu rezervēm, iekšlietu dienestu atalgojuma palielināšanai un citiem drošības pasākumiem. Drošības un aizsardzības jomas izdevumi augs arī turpmākajos gados.
Vienlaikus dažādu nozaru interešu pārstāvji atgādina un pamato iepriekš panāktās vienošanās. Veselības ministrijas nākamajam gadam pieprasītie, taču budžeta plānā neesošie 153,3 miljoni eiro ļautu noturēt pakalpojumu pieejamību šā gada līmenī, norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Taču reālās iespējas veselības nozarē paredz papildu nepilnus 25 miljonu eiro kompensējamajiem medikamentiem onkoloģijā un retajām slimībām, kā arī 2,6 miljoni eiro – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Savukārt pedagogu arodbiedrība piekritusi, ka nākamajā gadā skolotāju atalgojums augtu par 2,6%, nevis 8,5%, kāda bijusi vienošanās iepriekš. Taču arodbiedrība diskusijās kopā ar valdības un Saeimas pārstāvjiem vēlas nonākt līdz algu pieauguma grafikam vēl pirms budžeta vētīšanas Saeimā.
Atkāpšanās no budžetā iepriekš plānotā saistāma ar pārskatītām ekonomikas attīstības prognozēm teju visā Eiropā, tajā skaitā, piemēram, Vācijā, kas ir viens no Latvijas lielākajiem eksporta partneriem. Vienlaikus Latvijā nav tādi scenāriji kā Igaunijā, kur nākas plānot izdevumu mazināšanu vienlaikus ar augošām cenām palielināta pievienotās vērtības nodokļa dēļ, pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
"Gribu teikt, ka Latvijas valdība, būvējot savu politiku, ir izvairījusies no ekonomikas samazināšanās, bet cena tam ir milzīga. Viens ir ievest tirgū jaunu naudu ar budžeta deficīta palīdzību, otrs ir Eiropas fondi. Trešais ir nodokļu izmaiņas, kas, no Finanšu ministrijas viedokļa raugoties, dos papildus stimulu patēriņam, kas ļaus ekonomiku noturēt uz ūdens.
Es gribu teikt, ka, ja šobrīd neizdodas salikt šo budžetu un jāveidojas jaunai valdībai, kam pavasarī jātaisa jauns budžets, tas notiktu uz pilnīgi citiem noteikumiem un mēs runātu par pilnīgi citiem izdevumiem."
Finanšu ministrija vēl gaida Latvijas Bankas aktualizētās prognozes par ekonomikas attīstās tempiem, taču tās paredzami varētu būt zemākas nekā plānoja vēl pavasarī. Tas norāda uz nepieciešamību pielāgoties iespējai, ka būs mazāk iespēju finansēt dažādas vajadzības arī turpmākajos trīs četros gados. Ministrijām un to padotības iestādēm šogad bija jārod kopumā 50 miljonu eiro ietaupījums. Taču publiskais sektors var ietaupīt vēl vairāk, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
"Ja ne šobrīd, tad, veidojot plānu aiznākamā gada budžeta veidošanai, apņemties konkrēti par 5% mazināt un ekonomēt publiskos izdevumus, lai šos līdzekļus novirzītu prioritāriem mērķiem - skolotāju algām, medicīnai, drošībai. Bez šī procesa mēs neiztiksim un, jo ātrāk sāksim, jo labāk varēsim to īstenot," pauda Bite.
Šis ir krīzes laiks un tēriņu ierobežošanu valsts pārvaldē nāksies īstenot, atzina valdības vadītāja Siliņa. Iespējams scenārijs ir ministrijās īstenot tā saucamo nulles budžeta pieeju ar pilnīgi visu izdevumu pārskatīšanu.
Šogad to īstenojusi nesen veidotā Klimata un enerģētikas ministrija. Tās piemēram nākamgad būs jāseko citām ministrijām un to padotības iestādēm, bet ne visām uzreiz.
"Turpināsim meklēt izdevumu pārskatīšanai šos 5%. Ir skaidrs, ka šobrīd mēs nevēlamies samazinājumus drošības resorā, bet esam gatavi pārskatīt, kā līdzekļus tērē aizsardzības jomā, lai nav tā, ka mēs visi esam spiesti būt disciplinēti un arī aizsardzības resorā finansējumu tērē ļoti atbildīgi. Skaidrs, ka sāpīgi ir visām nozarēm ārpus drošības jomas, kurām nav papildu finansējuma," pauda valdības vadītāja.
Nākamā gada valsts budžeta un turpmāko trīs gadu budžeta ietvaru paredzēts valdībā apstiprināt 14. oktobrī, lai dienu vēlāk iesniegtu skatīšanai Saeimā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...s.a570719/
Plānojot nākamā gada budžetu, ministrijas iesniedza papildu finansējamo pasākumu sarakstus par kopumā pusotru miljardu eiro. Budžeta plānā papildu finansējuma iespējas dažādām nozarēm un pasākumiem ierobežotas līdz 474,4 miljoniem. Vairums no tiem – armijas munīcijas iepirkumu rezervēm, iekšlietu dienestu atalgojuma palielināšanai un citiem drošības pasākumiem. Drošības un aizsardzības jomas izdevumi augs arī turpmākajos gados.
Vienlaikus dažādu nozaru interešu pārstāvji atgādina un pamato iepriekš panāktās vienošanās. Veselības ministrijas nākamajam gadam pieprasītie, taču budžeta plānā neesošie 153,3 miljoni eiro ļautu noturēt pakalpojumu pieejamību šā gada līmenī, norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Taču reālās iespējas veselības nozarē paredz papildu nepilnus 25 miljonu eiro kompensējamajiem medikamentiem onkoloģijā un retajām slimībām, kā arī 2,6 miljoni eiro – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Savukārt pedagogu arodbiedrība piekritusi, ka nākamajā gadā skolotāju atalgojums augtu par 2,6%, nevis 8,5%, kāda bijusi vienošanās iepriekš. Taču arodbiedrība diskusijās kopā ar valdības un Saeimas pārstāvjiem vēlas nonākt līdz algu pieauguma grafikam vēl pirms budžeta vētīšanas Saeimā.
Atkāpšanās no budžetā iepriekš plānotā saistāma ar pārskatītām ekonomikas attīstības prognozēm teju visā Eiropā, tajā skaitā, piemēram, Vācijā, kas ir viens no Latvijas lielākajiem eksporta partneriem. Vienlaikus Latvijā nav tādi scenāriji kā Igaunijā, kur nākas plānot izdevumu mazināšanu vienlaikus ar augošām cenām palielināta pievienotās vērtības nodokļa dēļ, pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
"Gribu teikt, ka Latvijas valdība, būvējot savu politiku, ir izvairījusies no ekonomikas samazināšanās, bet cena tam ir milzīga. Viens ir ievest tirgū jaunu naudu ar budžeta deficīta palīdzību, otrs ir Eiropas fondi. Trešais ir nodokļu izmaiņas, kas, no Finanšu ministrijas viedokļa raugoties, dos papildus stimulu patēriņam, kas ļaus ekonomiku noturēt uz ūdens.
Es gribu teikt, ka, ja šobrīd neizdodas salikt šo budžetu un jāveidojas jaunai valdībai, kam pavasarī jātaisa jauns budžets, tas notiktu uz pilnīgi citiem noteikumiem un mēs runātu par pilnīgi citiem izdevumiem."
Finanšu ministrija vēl gaida Latvijas Bankas aktualizētās prognozes par ekonomikas attīstās tempiem, taču tās paredzami varētu būt zemākas nekā plānoja vēl pavasarī. Tas norāda uz nepieciešamību pielāgoties iespējai, ka būs mazāk iespēju finansēt dažādas vajadzības arī turpmākajos trīs četros gados. Ministrijām un to padotības iestādēm šogad bija jārod kopumā 50 miljonu eiro ietaupījums. Taču publiskais sektors var ietaupīt vēl vairāk, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
"Ja ne šobrīd, tad, veidojot plānu aiznākamā gada budžeta veidošanai, apņemties konkrēti par 5% mazināt un ekonomēt publiskos izdevumus, lai šos līdzekļus novirzītu prioritāriem mērķiem - skolotāju algām, medicīnai, drošībai. Bez šī procesa mēs neiztiksim un, jo ātrāk sāksim, jo labāk varēsim to īstenot," pauda Bite.
Šis ir krīzes laiks un tēriņu ierobežošanu valsts pārvaldē nāksies īstenot, atzina valdības vadītāja Siliņa. Iespējams scenārijs ir ministrijās īstenot tā saucamo nulles budžeta pieeju ar pilnīgi visu izdevumu pārskatīšanu.
Šogad to īstenojusi nesen veidotā Klimata un enerģētikas ministrija. Tās piemēram nākamgad būs jāseko citām ministrijām un to padotības iestādēm, bet ne visām uzreiz.
"Turpināsim meklēt izdevumu pārskatīšanai šos 5%. Ir skaidrs, ka šobrīd mēs nevēlamies samazinājumus drošības resorā, bet esam gatavi pārskatīt, kā līdzekļus tērē aizsardzības jomā, lai nav tā, ka mēs visi esam spiesti būt disciplinēti un arī aizsardzības resorā finansējumu tērē ļoti atbildīgi. Skaidrs, ka sāpīgi ir visām nozarēm ārpus drošības jomas, kurām nav papildu finansējuma," pauda valdības vadītāja.
Nākamā gada valsts budžeta un turpmāko trīs gadu budžeta ietvaru paredzēts valdībā apstiprināt 14. oktobrī, lai dienu vēlāk iesniegtu skatīšanai Saeimā.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs